Ierēdne ar 120 000 eiro parādsaistībām pēkšņi izjūt nepārvaramu vēlēšanos samaksāt „Vienotībai” 1000 eiro biedra naudu
PIETIEK22.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Attīstībai tiešām nav vienīgā partija, kuras oficiālajos ienākumos atrodamas brīnumainas lietas, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa šogad pirmoreiz mūžā izjutusi vēlmi sāks maksāt biedra naudu partijai Vienotība un pēc nieka 15 eiro šā gada janvāra sākumā septembra beigās jau biedra naudā samaksājusi apaļu tūkstoti eiro – un tas, neraugoties uz iespaidīgajām 120 000 eiro parādsaistībām.
Kā rāda publiski pieejamā informācija, ar partiju Vienotība D. Kļaviņa ir saistīta jau ilgāku laiku, - piemēram, 2018. gadā viņa Vienotības sarakstā kandidēja uz vietu Saeimā, skaidrojot, ka esot „godīga, atbildīga, apzinīga un uzticīga savai tautai” un ka iestājoties „par nacionālu, eiropeisku, demokrātisku, taisnīgu un labklājīgu Latviju”.
Tomēr līdz pat šim gadam D. Kļaviņa Vienotības biedra naudu nebija maksājusi ne reizi un ne centa. Tas arī bija saprotams, - kā rāda ierēdnes (un arī Vienotības ētikas komisijas locekles) valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa gan Labklājības ministrijā atalgojumā saņēmusi 30 116 eiro (pirms nodokļu nomaksas), taču gadu beigusi vispār bez jebkādiem deklarējamiem uzkrājumiem, toties ar iespaidīgu 120 904 eiro lielu parādu nastu.
Taču šī ne visai apskaužamā finansiālā situācija nav traucējusi D. Kļaviņai tieši šogad pēkšņi sākt maksāt partijai biedra naudu: kā rāda KNAB dati, šā gada 2. janvārī viņa Vienotībai samaksājusi biedra naudā nieka 15 eiro, toties 25. septembrī – jau veselus 1000 eiro.
Pietiek šodien iepazīstina ar pašas ierēdnes skaidrojumiem par to, kur šī nauda ņemta un ar ko saistīta viņas pēkšņā vēlme sākt maksāt partijas biedra naudu:
- Jūs šogad septembrī esat samaksājusi partijai Vienotība 1000 eiro biedru naudā. Jums ir noteikts, cik ir jāmaksā biedru nauda?
- Vienotības statūtos, ja nemaldos, ir noteikta minimālā biedru naudas maksa - 1% no mēneša ienākumiem mēnesī, bet, kā jau tas dzīvē parasti notiek, nenotiek tā, ka regulāri maksā - kā nu kuram ir ērtāk. Man ir ērtāk tā, ka es sakrāju kādu ilgāku laika posmiņu un tad vienreiz samaksāju par kādu laiku uz priekšu vai atpakaļ, lai man nav katru mēnesi jāveic šie pārskaitījumi. [Patiesībā šogad ir pirmā reize, kad D. Kļaviņa vispār maksā partijai biedra naudu.]
- Šī nauda ir par kādu periodu?
- Man ir grūti jums šobrīd pateikt no galvas, jo nav aizliegts maksāt arī lielāku biedru naudu. Es neesmu to rēķinājusi.
- Es paskatījos jūsu amatpersonas deklarāciju. Jums ir 120 tūkstošu lielas parādsaistības, neskatoties uz to, jūs atļaujaties ziedot tādas lielas naudas summas? Man liekas, tūkstoš eiro ir diezgan daudz.
- Aizņēmumu ir ņēmis mans vīrs, es esmu tikai līdzaizņēmējs. Arī viņš veic kredīta maksājumus, un manam vīram arī ir pietiekami [lieli] ienākumi, lai mēs spētu tikt galā ar šo lietu. Jānorāda arī tas, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un es arī gatavojos startēt šajās vēlēšanās, tā ka biedru naudas iemaksa nozīmē to, ka mūsu nodaļai šie te naudas līdzekļi būs priekšvēlēšanu kampaņas nodrošināšanai. Ir cilvēki, kas sadarbojas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, visus šos ienākumus, izdevumus deklarē, norāda, kāds būs priekšvēlēšanu kampaņas budžets. Mēs to visu rēķinām, un daļa no mūsu biedru iemaksātajām biedru naudām mēs varam izmantot mūsu nodaļas veiktajām priekšvēlēšanas aktivitātēm - apmaksāt dažādus rēķinus, kas saistīti ar šo kampaņu. Jā, protams, esmu ieinteresēta šobrīd iemaksāt lielāku biedru naudu, tādēļ ka mēs gatavojamies pašvaldību vēlēšanām.
- Kāda jums ir kārtība partijā? Kāds atgādina, ka būtu pienācis laiks maksāt biedru naudu, vai tā ir katra brīva izvēle - kad un kā, un cik maksāt?
- Mums diezgan bieži un regulāri atgādina. Mums ik pa laikam e-pastos pienāk paziņojumi no partijas biroja, ka visiem biedriem, arī nodaļu vadītājiem, ir jāveic biedru naudas iemaksas.
- Un kas notiek, ja nemaksā?
- Statūtos ir paredzēts, ka par biedru naudas nemaksāšanu biedru var izslēgt no partijas. Ja ir nodaļas lēmums, tad katrai lielajai partijas valdei ir iespējams izslēgt šo biedru no partijas.
- Ir bijuši tādi gadījumi, ka par nemaksāšanu izslēdz?
- Tas jums droši vien jājautā partijas vadībai. Es neesmu lielajā valdē un arī tik skrupulozi nepārzinu…
- Kurš ir tas, kas sūta atgādinājumus, ka jāmaksā biedru nauda?
- Grūti pateikt, galvenajā birojā ir vairāki darbinieki, es tagad baidos sajaukt. To Jums pateiks, iespējams, ģenerālsekretārs, Kampara kungs.
- Viņš pats nesūta?
- Man grūti pateikt. Protams, ir nākuši no viņa e-pasti, bet vai tieši saistībā ar biedru naudām? Es varu arī sajukt, jo no biroja vairāki cilvēki sūta [e-pastus] - Modris, kas sūta organizatoriskus e-pastus, Sanita Stelpe un vēl dažādi cilvēki, bet pēdējo mēnešu laikā, manuprāt, šādi atgādinājumi arī nemaz nav nākuši. Šobrīd, COVID laikā arī neatceros, ka kāds būtu sūtījis. Varbūt ir bijis starp citiem informatīviem jautājumiem kaut kur klāt pievienots, bet neatceros. Protams, ka statūtos noteikts, ka biedru nauda ir jāmaksā, un, manuprāt, tas nav nekas ārkārtīgs! Es domāju, ka visās partijās šādi nosacījumi ir, tikai jautājums - vai tiešām kaut kādas sankcijas tiek īstenotas pret tiem, kas regulāri nemaksā? Manuprāt, arī statūtos, es no galvas neatceros, nav teikts, ka [biedru nauda] jāmaksā katru mēnesi, tur ir tikai tas apmērs - vismaz 1% no ienākumiem mēnesī. Bet tā, ka tiešām regulāri būtu jāveic šie pārskaitījumi, tā nav.
- Es skatos, ka pēdējā deklarācijā jums darba alga gadā bija 30 tūkstoši. Tad 1% būtu trīs simti.
- Es tā nekad neesmu rēķinājusi - es rēķinu gada griezumā. Ja man mēnesī pēc nodokļu nomaksas ienākumi ir aptuveni 1500 eiro, tad mēnesī man būtu jāmaksā aptuveni 15 eiro - bija kāds periods, kad es tā arī maksāju. [Patiesībā tikai vienu vienīgu reizi, šā gada janvārī D. Kļaviņa ir samaksājusi šādu biedra naudu.] Tā kā es vairāk nekā gadu neesmu maksājusi, un ņemot vērā, ka tas 1% nav limits, tas ir minimums, tad šobrīd es atzīstu, ka esmu iemaksājusi lielāku summu ar mērķi nodrošināt atbalstu no partijas savai kandidēšanai, aktivitātēm Ogres vēlēšanās. Tas, manuprāt, nav pārkāpums, es to varu atļauties. Jūs varat paskatīties mēneša ienākumus. Tas, ko es nosaucu - 1500 eiro, tie ir ikmēneša [ienākumi], neskaitot dažādas papildu piemaksas un atvaļinājuma naudas, bet to mans vīrs arī pietiekami labi nopelna, viņš nav valsts amatpersona. Protams, ja jūs runājat par aizdevuma atmaksu, man pašai tas nav jādara, un, protams, ja man šis viens maksājums būtu jāveic katru mēnesi, tad es to noteikti nevarētu atļauties, bet, ja mēs to izdalām gada griezumā, tad tā nav liela summa, ņemot vērā, ka šis gads un nākamais ir ar izmaksām ļoti nopietns priekš vēlēšanu gada.
- Bet Jūs maksājat vismaz to 1% un, ja varat, tad - vairāk?
- Nu, jā, ir bijis periods, kad es maksāju katru mēnesi, bet tagad varbūt, ka vairāk nekā gadu, es nebiju maksājusi biedru naudu. [Tā atkal nav patiesība, KNAB datu bāze rāda, ka D. Kļaviņa pirmoreiz biedra naudu ir maksājusi tikai šogad.]
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
