Iekšlietu ministrija nemaz nezinot – vai tiešām Latvijā vispār pastāv naida noziegumu problemātika un šķēršļi naida noziegumu atklāšanā

Jautājumi par darba grupas izveidi

1) kas tieši izveidojis šo darba grupu?

2) kas tieši izveidota šī darba grupa?

3) kādas personas (vārds, uzvārds, amats) iekļautas šajā grupā?

4) kādas ir katras šīs personas iekļaušanas darba grupā pamatojums?

5) kādas būs katras šīs personas funkcijas šajā grupā?

6) kāda ir katras šīs personas kompetences risinājamos jautājumos?

7) kas un ar kādu pamatojumu noteicis minētās grupas risināmos jautājumus?

8) kādi mērķi un kādi to izpildes termiņi noteikti minētajai grupai?

9) kāds finansējums un no kādiem avotiem noteikts minētajai grupai un katram no tās locekļiem?

10) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv naida noziegumu problemātika? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

11) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv sķēršļi naida noziegumu identificēšanā? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

12) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv sķēršļi naida noziegumu atklāšanā? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

13) vai Jūsu iestāde ir definējusi Krimināllikuma pantus, kuros minēti naida noziegumi? Ja jā, nosūtiet man šo pantu sarakstu. Ja nē, sniedziet skaidrojumu, kā Jūsu iestāde plāno izvērtēt šo problemātiku bez šādas noziedzīgu nodarījumu identificēšanas?

14) sniedziet pārskatu par to, kāda ir šajos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu statistika pēdējos 5 gados un kādas tieši tendences no kriminoloģijas viedokļa nosaka nepieciešamību veidot darba grupu tieši naida noziegumu izpētei?

Iekšlietu ministrijas atbildes „Par izveidoto darba grupu, kas apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā”

Iekšlietu ministrijā 2021. gada 5. jūlijā saņemts Jūsu informācijas pieprasījums par darba grupu, kas Iekšlietu ministrijā izveidota, lai apzinātu, vai un kāda naida noziegumu problemātika ir Latvijā, vai un kādi šķēršļi pastāv šo noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā.

Atbildot uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, norādāms, ka Latvija naida noziegumu problemātikas kontekstā nav unikāla valsts, ko pierāda arī pavisam nesenais, Eiropas Savienības Fundamentālo tiesību aģentūras 2021. gada 7. jūlijā publicētais pētījums par naida noziegumu ziņošanu un tiesībaizsardzības un citu iestāžu lomu[1].

Informācijas pieprasījumā norādītā darba grupa tika izveidota ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 30. jūnija rīkojumu Nr.1-12/597 (turpmāk – rīkojums).

Darba grupu vada Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietniece Iveta Muceniece un tajā ir iekļauti pārstāvji no iekšlietu ministres biroja, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta, Valsts policijas, Valsts policijas koledžas, Valsts drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. Ņemot vērā darba grupas izveides mērķi un veicamos uzdevumus, pārstāvji darba grupā tika deleģēti atbilstoši to kompetencei attiecīgo jautājumu risināšanā.

Saskaņā ar rīkojumā paredzēto, darba grupai līdz 2021. gada 16. jūlijam:

jāapkopo statistika par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā;

jāapkopo informācija par Latvijā īstenotajām mācību programmām un kursiem par naida noziegumu problemātiku;

jāapkopo informācija par pēdējo piecu gadu laikā iekšlietu jomā īstenotajiem projektiem par naida noziegumu problemātiku.

Savukārt līdz 2021. gada 9. augustam darba grupai ir jāizstrādā un jāiesniedz iekšlietu ministrei ziņojums par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupai tās uzdevumu veikšanai papildu finanšu līdzekļi netiek paredzēti.

Norādāms, ka darba grupu izveide konkrētu jautājumu risināšanai ir ierasta prakse valsts pārvaldē. Darba grupas pienākums ir pildīt rīkojumā noteikto, darba grupai veicamie uzdevumi ir ierobežoti ne tikai laikā, bet arī apjomā, proti, atbilstoši veicamajiem pasākumiem iekšlietu jomā.

Attiecībā uz jautājumu par Krimināllikuma pantiem, kuros minēti naida noziegumi, norādāms, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē neietilpst attiecīgo pantu noteikšana, taču tiek ņemts vērā, ka krimināltiesību eksperti ar jēdzienu „naida noziegums” saprot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 71. pantā (Genocīds), 71.¹ pantā (Aicinājums uz genocīdu), 74.¹ pantā (Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošana), 78. pantā (Nacionāla, etniska un rasu naida izraisīšana), 149.¹ pantā (Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana), 150. pantā (Sociālā naida un nesaticības izraisīšana), un jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kurš izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ (Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punkts).

Savukārt attiecībā uz Jūsu uzdoto 10., 11., 12. un 14. jautājumu, norādāms, ka tie ir tiešā veidā saistīti ar darba grupai doto uzdevumu tvērumu un ņemot vērā, ka darba grupa vēl turpina darbu un apkopo iegūto informāciju, šobrīd atbildes uz tiem sniegt nav iespējams.

30.06.2021 rīkojums „Par darba grupas izveidošanu”

Lai apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus naida noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā:

Izveidot darba grupu šādā sastāvā:

Darba grupas vadītājs:

Iveta Muceniece – Nozares politikas departamenta direktora vietniece.

Darba grupas locekļi:

Līga Neidere – ministra padomniece;

Inese Sproģe – Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriste;

Andis Rinkevics – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks;

Selēna Laura – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore;

Baiba Liepa – Monksa – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektore;

Žanna Lāma – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektore;

Dina Kļaviņa – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļas galvenā inspektore;

Evita Lipe – Valsts policijas koledžas Humanitārās katedras vadītāja;

Ēriks Treļs – Valsts policijas koledžas Policijas tiesību katedras docents;

Sarmīte Klementjeva – Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Noziedzīgo nodarījumu uzskaites nodaļas vadītāja;

Valsts drošības dienesta amatpersona.

Darba grupai līdz 2021.gada 16.jūlijam:

apzināt un apkopot statistisko informāciju par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā;

apzināt un apkopot Latvijā īstenotās mācību programmas un kursus par naida noziegumu problemātiku;

apkopot informāciju par pēdējo piecu gadu laikā iekšlietu jomā īstenotajiem projektiem naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupai līdz 2021.gada 9.augustam sagatavot un iesniegt man ziņojumu par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā var pieaicināt citus speciālistus vai ekspertus, kā arī pieprasīt no Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un padotības iestādēm darba nepieciešamo informāciju.

Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošina Nozares politikas departaments.

Personāla vadības un administratīvā departamenta Dokumentu pārvaldības nodaļai nosūtīt rīkojuma kopiju visiem darba grupas locekļiem.

Ministre Marija Golubeva

[1] https://fra.europa.eu/en/publication/2021/hate-crime-reporting

Novērtē šo rakstu: