Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms attiecīgas darba grupas izveides Iekšlietu ministrija nav noskaidrojusi ne to, ka Latvijā vispār pastāv naida noziegumu problemātika, ne to, ka valstī pastāv sķēršļi naida noziegumu identificēšanā un šķēršļi naida noziegumu atklāšanā, - tas izriet no ministrijas sniegtajām izvairīgajām atbildēm uz jautājumiem saistībā ar to, cik pamatoti ir valsts resursu tērēšana, jaunajai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai izveidojot īpašu darba grupu, lai „apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus naida noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā”. Pietiek šodien publicē gan ministrijai uzdotos jautājumus, gan M. Golubevas vārdā sniegtās izvairīgās atbildes un rīkojumu par darba grupas izveidi.

Jautājumi par darba grupas izveidi

1) kas tieši izveidojis šo darba grupu?

2) kas tieši izveidota šī darba grupa?

3) kādas personas (vārds, uzvārds, amats) iekļautas šajā grupā?

4) kādas ir katras šīs personas iekļaušanas darba grupā pamatojums?

5) kādas būs katras šīs personas funkcijas šajā grupā?

6) kāda ir katras šīs personas kompetences risinājamos jautājumos?

7) kas un ar kādu pamatojumu noteicis minētās grupas risināmos jautājumus?

8) kādi mērķi un kādi to izpildes termiņi noteikti minētajai grupai?

9) kāds finansējums un no kādiem avotiem noteikts minētajai grupai un katram no tās locekļiem?

10) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv naida noziegumu problemātika? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

11) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv sķēršļi naida noziegumu identificēšanā? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

12) kas, kādā formā un ar kādas metodikas izmantošanu Jūsu iestādē ir nonācis pie slēdziena, ka Latvijā pastāv sķēršļi naida noziegumu atklāšanā? Nosūtiet šo slēdzienu un metodikas aprakstu.

13) vai Jūsu iestāde ir definējusi Krimināllikuma pantus, kuros minēti naida noziegumi? Ja jā, nosūtiet man šo pantu sarakstu. Ja nē, sniedziet skaidrojumu, kā Jūsu iestāde plāno izvērtēt šo problemātiku bez šādas noziedzīgu nodarījumu identificēšanas?

14) sniedziet pārskatu par to, kāda ir šajos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu statistika pēdējos 5 gados un kādas tieši tendences no kriminoloģijas viedokļa nosaka nepieciešamību veidot darba grupu tieši naida noziegumu izpētei?

Iekšlietu ministrijas atbildes „Par izveidoto darba grupu, kas apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā”

Iekšlietu ministrijā 2021. gada 5. jūlijā saņemts Jūsu informācijas pieprasījums par darba grupu, kas Iekšlietu ministrijā izveidota, lai apzinātu, vai un kāda naida noziegumu problemātika ir Latvijā, vai un kādi šķēršļi pastāv šo noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā.

Atbildot uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, norādāms, ka Latvija naida noziegumu problemātikas kontekstā nav unikāla valsts, ko pierāda arī pavisam nesenais, Eiropas Savienības Fundamentālo tiesību aģentūras 2021. gada 7. jūlijā publicētais pētījums par naida noziegumu ziņošanu un tiesībaizsardzības un citu iestāžu lomu[1].

Informācijas pieprasījumā norādītā darba grupa tika izveidota ar Iekšlietu ministrijas 2021. gada 30. jūnija rīkojumu Nr.1-12/597 (turpmāk – rīkojums).

Darba grupu vada Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietniece Iveta Muceniece un tajā ir iekļauti pārstāvji no iekšlietu ministres biroja, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta, Valsts policijas, Valsts policijas koledžas, Valsts drošības dienesta un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. Ņemot vērā darba grupas izveides mērķi un veicamos uzdevumus, pārstāvji darba grupā tika deleģēti atbilstoši to kompetencei attiecīgo jautājumu risināšanā.

Saskaņā ar rīkojumā paredzēto, darba grupai līdz 2021. gada 16. jūlijam:

jāapkopo statistika par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā;

jāapkopo informācija par Latvijā īstenotajām mācību programmām un kursiem par naida noziegumu problemātiku;

jāapkopo informācija par pēdējo piecu gadu laikā iekšlietu jomā īstenotajiem projektiem par naida noziegumu problemātiku.

Savukārt līdz 2021. gada 9. augustam darba grupai ir jāizstrādā un jāiesniedz iekšlietu ministrei ziņojums par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupai tās uzdevumu veikšanai papildu finanšu līdzekļi netiek paredzēti.

Norādāms, ka darba grupu izveide konkrētu jautājumu risināšanai ir ierasta prakse valsts pārvaldē. Darba grupas pienākums ir pildīt rīkojumā noteikto, darba grupai veicamie uzdevumi ir ierobežoti ne tikai laikā, bet arī apjomā, proti, atbilstoši veicamajiem pasākumiem iekšlietu jomā.

Attiecībā uz jautājumu par Krimināllikuma pantiem, kuros minēti naida noziegumi, norādāms, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē neietilpst attiecīgo pantu noteikšana, taču tiek ņemts vērā, ka krimināltiesību eksperti ar jēdzienu „naida noziegums” saprot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 71. pantā (Genocīds), 71.1 pantā (Aicinājums uz genocīdu), 74.1 pantā (Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošana), 78. pantā (Nacionāla, etniska un rasu naida izraisīšana), 149.1 pantā (Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana), 150. pantā (Sociālā naida un nesaticības izraisīšana), un jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kurš izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ (Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punkts).

Savukārt attiecībā uz Jūsu uzdoto 10., 11., 12. un 14. jautājumu, norādāms, ka tie ir tiešā veidā saistīti ar darba grupai doto uzdevumu tvērumu un ņemot vērā, ka darba grupa vēl turpina darbu un apkopo iegūto informāciju, šobrīd atbildes uz tiem sniegt nav iespējams.

30.06.2021 rīkojums „Par darba grupas izveidošanu”

Lai apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā, izvērtētu iespējamos šķēršļus naida noziegumu identificēšanā un atklāšanā, kā arī apzinātu iespējamos rīcības virzienus iekšlietu jomā:

Izveidot darba grupu šādā sastāvā:

Darba grupas vadītājs:

Iveta Muceniece – Nozares politikas departamenta direktora vietniece.

Darba grupas locekļi:

Līga Neidere – ministra padomniece;

Inese Sproģe – Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriste;

Andis Rinkevics – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks;

Selēna Laura – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja galvenā inspektore;

Baiba Liepa – Monksa – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektore;

Žanna Lāma – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektore;

Dina Kļaviņa – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļas galvenā inspektore;

Evita Lipe – Valsts policijas koledžas Humanitārās katedras vadītāja;

Ēriks Treļs – Valsts policijas koledžas Policijas tiesību katedras docents;

Sarmīte Klementjeva – Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Noziedzīgo nodarījumu uzskaites nodaļas vadītāja;

Valsts drošības dienesta amatpersona.

Darba grupai līdz 2021.gada 16.jūlijam:

apzināt un apkopot statistisko informāciju par naida noziegumiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā;

apzināt un apkopot Latvijā īstenotās mācību programmas un kursus par naida noziegumu problemātiku;

apkopot informāciju par pēdējo piecu gadu laikā iekšlietu jomā īstenotajiem projektiem naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupai līdz 2021.gada 9.augustam sagatavot un iesniegt man ziņojumu par īstermiņā un ilgtermiņā īstenojamajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai naida noziegumu problemātikas jomā.

Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā var pieaicināt citus speciālistus vai ekspertus, kā arī pieprasīt no Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un padotības iestādēm darba nepieciešamo informāciju.

Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošina Nozares politikas departaments.

Personāla vadības un administratīvā departamenta Dokumentu pārvaldības nodaļai nosūtīt rīkojuma kopiju visiem darba grupas locekļiem.

Ministre Marija Golubeva


[1] https://fra.europa.eu/en/publication/2021/hate-crime-reporting

Novērtē šo rakstu:

41
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...