Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairāk nekā 50 gadiem, ASV vizītes laikā toreizējais PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs iedegās sajūsmā par tur pieredzētajām kukurūzas audzēšanas un izmantošanas iespējām. Atgriežoties Maskavā, zibenīgi tika pieņemts vienpersonisks lēmums veikt milzu reformas, ieviest “inovatīvas” pārmaiņas lauksaimniecībā un pārvērst padomju zemi lielā kukurūzas laukā. Latvijā tika izarts āboliņš, visās iespējamās vietās sastādīta kukurūza. Rezultāts – zemas kvalitātes lopbarība, noplicināti lauki un pļavas, nelietderīgi izšķērdēti resursi, darbs, laiks un nauda.

Laikabiedri vērtēja Hrušcovu kā “neinteliģentu, vienkāršu, bet ļoti enerģisku, neizsīkstošu jaunu ideju (ļoti apšaubāmu un absurdu – aut.) ģeneratoru”. Lasot šo raksturojumu, neviļus jādomā par pēdējiem izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa paziņojumiem saistībā ar skolu reformu.

Kas, pēc ministra domām, ir problēma? Neapmierinošs Latvijas skolēnu izglītības līmenis, salīdzinot ar citām valstīm. Kāds esot šīs problēmas iemesls? Skolēnu pārpūle. Kāpēc pārpūle? Skolā esot jāpavada ilgas stundas, vēl mājasdarbi jāpilda. Ministra piedāvātais risinājums? Samazināt mājasdarbus, paildzināt mācību gadu – tas tāpat atpaliekot garuma ziņā no “Eiropas rādītājiem”. Gatavs! Nu gan Latvijas skolēni “cirtīs pušu” ministra mūžgi pieminētos Somijas izcilniekus. Pilotprojekts jau gatavs, aiziet! Stādām kukurūzu!

Ļausim “ideju ģeneratoram “ atvilkt elpu un īsi paraudzīsimies uz šo problēmu no saprāta viedokļa.

Daudziem ir skaidrs, ka lasīšana ir tas, kas paplašina zināšanas un pasaules uztveres apvāršņus, attīsta domāšanu, iztēli. It sevišķi tajā laikā, kad pasaules uztvere un personība vēl tikai veidojas. Pēdējo izglītības reformu rezultātā literatūras kā mācību priekšmeta skaits ir sarucis uz pusi. Obligātā literatūra kā jēdziens vairs nepastāv. Ir tikai rekomendācijas un ieteikumi. Ja bērnam “rekomendē” lasīt, tad tā vietā, varam būt diezgan droši, viņš izvēlēsies TV vai datoru. Tikpat labi varam sākt bērniem “rekomendēt” apmeklēt skolu. Par bērna izvēli varam nešaubīties.

Bērna izglītība nav izvēles jautājums. Tas ir obligāts priekšnoteikums normālai bērna attīstībai. Sabiedrības veselības aģentūras pētījums, veikts pirms trim gadiem, rāda, ka trešdaļa skolēnu pavada darba dienās vidēji 5 stundas pie TV. Piektdaļa šo laiku pavada pie datora. Šī tendence ir pieaugoša.

Kā tad izskatās ministra daudzinātajā Somijā? Tur izglītības darbinieki uzsver, ka lepojas ar milzīgo pastāvīgo lasītāju skaitu skolēnu vidū un tieši tā esot Somijas skolēnu panākumu atslēga un nekas cits. Somija ieņem 1. vietu pasaulē pēc izdoto bērnu grāmatu skaita. Jau bērnam piedzimstot, viņš un bērna vecāki saņem pūriņā 3 grāmatas, katrs savu.

Pēc mūsu ministra domām, ir jādara tieši pretējais. Jāsamazina mācību stundu skaits dienā, jāsamazina mājasdarbi. Un gan jau viss būs labi. Tikai nekādi nav saprotams, kādā veidā var kāpināt izglītības līmeni, ja mācību procesu ierobežo un saīsina.

Jau atkal Robertam Ķīlim netrūkst ideju, kā kompensēt plānotās saīsinātās mācību dienas – pagarināt mācību gadu. No augusta līdz Jāņiem. Tad nu gan būs “brīnišķīga atpūta” skolēniem! Pastāv arī tīri praktiskas problēmas – kā gan visi strādājošie Latvijas vecāki vienlaicīgi aizies atvaļinājumā tieši jūlija mēnesī? Izskanot protestiem, ka bērniem nebūtu lietderīgi vasaras tveicē sēdēt skolas solā, ministram jauna ideja gatava – neesot vasarā obligāti jāsēž skolā, bet varot rīkot ekskursijas, mācības brīvā dabā, “interaktīvu mācību procesu” svaigā gaisā (lai kas arī ar to būtu domāts).

Te nu atkal ministrs mazliet saputrojas, jo pie labākās gribas ar ekskursijām nevar kompensēt gada garumā saīsināto mācību laiku. Pavasarī bērniem jau tā grūti koncentrēties uz notiekošo klasē un atraut skatu no loga, redzot kā ārā viss plaukst un zeļ. Kur nu vēl vasarā!

Ministrs ietiepīgi paliek pie sava un, „sitot ar kurpi pa galdu”, uzstāj, ka “citās valstīs tā esot”. Jā, ministra kungs, citās valstīs arī kukurūza vai apelsīni labi aug. Bet, ja jau nepieciešams, tad salīdzināsim tās “citas valstis”. Par piemēru ņemam kaut vai 2011./12. mācību gadu Latvijā, Igaunijā un “slavenajā” Somijā un redzam sekojošu ainu (netiek skaitītas sestdienas, svētdienas un katras valsts specifiskie nacionālie svētki): Latvijā mācību gada laikā ir 20 brīvdienas plus 3 mēneši vasaras brīvlaiks. Igaunijā tas pats, tikai vasaras brīvlaiks ir 5 dienas īsāks, jo sākas 5. jūnijā. Somijā vasaras brīvlaiks ir par 2 nedēļām īsāks kā Latvijā, bet regulārā mācību gada laikā ir 35 brīvdienas, tātad 15 dienas vairāk kā pie mums – summā brīvdienas tikpat, cik Latvijā.

Kur vispār ir kaut kāds, kaut vai nedaudz racionāls, loģisks, uz faktiem balstīts iemesls, lai nodarbotos ar “kukurūzas stādīšanu” Latvijā? Kādu apšaubāmu mērķu vārdā izglītības ministrs Ķīlis plāno samazināt izglītības apjomu? Nozagt bērniem pusi no vasaras un bērnības, grāmatu vietā piedāvāt “interaktīvās ekskursijas”? Bērni un viņu izglītība ir mūsu sabiedrības nākotne. Vai tiešām būtu ar to jāeksperimentē? Izglītības ministrija nav kabatas uzņēmums – eh, kas tur, sanāks, sanāks, ja ne, tad ne. Izglītības ministrs acīmredzot nav bijis spējīgs ar daudzmaz nopietnu attieksmi iedziļināties izglītības problēmās un rūpīgi izanalizēt tās cēloņus.

Ir skaidri redzams, ka problēma nav tik diletantiski vienkārša, kā šķiet mūsu “ideju ģeneratoram”. Vai nebūtu ministrijai lietderīgi spert kādu soli atpakaļ un izpētīt iepriekšējās reformas? Ko tās reāli devušas jeb atņēmušas? Pamatot nesamērīgi dārgo darba burtnīcu nepieciešamību? Katru gadu mainīgās un jaunās mācību grāmatas? Varbūt parasta rūtiņu burtnīca, kurā bērns risina uzdevumu vai atbild uz kontroldarba jautājumiem ar saviem vārdiem un savā izpausmes formā, daudzkārt spēcīgāk veicina radošas personas attīstību nekā krustiņu ievilkšana darba burtnīcās iepretim gatavu atbilžu variantiem?

Noteikt un apstiprināt nemainīgas mācību grāmatas visām skolām, tādējādi pārtraucot izdevniecību lobiju un samazinot vecāku tēriņus? Grāmatu saturu pārstrādāt audzēkņiem saprotamā valodā? Izveidot vienotu izglītības sistēmu, nevis atstāt to sadrumstalotu un katra skolotāja izvēles ziņā? Darbalauks ir gana plašs. Skumji tikai, ka tas ir atstāts pilnīgā novārtā. Žēl, ka reālu un loģisku darbu vietā ir tikai darbības imitācija un kārtējie tukšie lozungi par “reformām”.

Bet šoreiz gan nevarēs tikai grūtsirdīgi nopūsties un ļaut absurda teātrim turpināties. Tika gaidīta izglītības jomas sakārtošana, bet pēc “saspringtas analīzes darba grupās, stratēģiskajās komisijās utt.” piedāvāti tiek tikai kārtējie no “zila gaisa paķertie” eksperimenti.

Uz spēles ir likts pārāk daudz – bērnu izglītība un viņu nākotne. Zatlera Reformu partijai ir jāuzņemas atbildība par to, ka izvirzīja izglītības ministra postenim savas partijas pārstāvi Robertu Ķīli. Tātad attiecīgi ZRP arī ir jālūdz savam pārstāvim pašam atkāpties no šī amata. Zināms, ka politiskā atbildība ir tikai tukša skaņa un nekādas demisijas nebūs. No valdošās elites puses, visticamākais, arī nekāda rīcība nesekos. Labākajā gadījumā solījums, ka tiks “organizēta darba grupa vai komisija, kas izstrādās stratēģiju”. Kārtējo. Un te nu viss pašu rokās. Jācer, ka, ja ne citiem, tad vismaz izglītības darbniekiem pietiks spara un uzņēmības atkārtot 90. gadu skaļos un ietekmīgos protestus, lai vienreiz tiktu pārtraukti eksperimenti ar izglītības sistēmas izkropļošanu un lai politiskā atbildība nepaliktu tikai tukša skaņa vien.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...