Hipotēze izvirzīta: Gobzems kļūs par Sudrabas „Atmodas” līderi
Ervīns Klusais10.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zinu jau zinu, ka pēdējā laikā esmu mazliet ierūsējis un kādu laiku cietis klusu, jo arī manas smadzenes nespēj uzsūkt visu to informāciju, kas virmo informācijas telpā ap mums pēdējās dažas nedēļas saistībā ar KNAB aktivitātēm, karstajām Ušakova propagandas lapiņām Bolderājā un Daugavgrīvā, kur nu vēl ar dažas dienas atpakaļ piedzīvoto daiļavas Beatas Jonītes (KPVLV) publisku veļas mazgāšanu. Velns, nepaspēju iečekot viņas Instagram kontu, rozā bārbija bija jau paspējusi visas pikantākās fotogrāfijas izdzēst. Dievs ar to blondīni un Ušakovu, paši sev kapu rok, lai tik rok!
Šoreiz es vēlētos mazliet pafilozofēt par Ingunas Sudrabas politiskā līķa „No sirds Latvijai” reanimēšanu citā politiskā līķī „Atmodas” veidolā. Man jau liekas, ka arī šis projekts kādu brīdi pamocīsies agonijā, tad iestāsies koma un tad jau atkal aizies pa skuju taku.
Latvijas mediji jau ziņoja, ka politiskā partija „No sirds Latvijai” turpmāk darbosies ar nosaukumu „Atmoda” un, iespējams, apvienosies ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, Kristīgi demokrātisko savienību un Amerika pakalpiņiem „Gods kalpot mūsu Latvijai”.
Savukārt „Vienotības” uzticamais kalps Olafs Pulks sarunā ar panaivo Arni Bogustovu izvirzīja hipotēzi, ka par Ingunas pārsauktā „politiskā līķa” līderi varētu kļūt no KPVLV ar kaunu padzītais, puņķu ēšanas anekdotē iesaistītais Aldis Gobzems. Olafs pieļāva, ka tā nav nemaz nejaušība, jo Gobzems vervējot domubiedrus un „virsniekus” jauna spēka veidošanai, savukārt Inguna tāpat kā Aldis arvien biežāk un biežāk runā par kaut kādu atmodu.
Es kā vienkāršs Latvijas iekšpolitisko procesu novērotājs vēl šai hipotēzei piemestu to, ka ne tikai Aldis vien, bet arī Krabju Didzis, bijusī „Saskaņas” aktīviste Karīna Sprūde un vēl viens otrs Šlesera šunelis varētu apvienot „spēkus” ar Sudrabu attiecīgā „miroņa” augšāmcelšanai.
Nu tad mēģināsim šo hipotēzi apgāzt vai apstiprināt. Teikšu uzreiz, ka Šlesera KPVLV prokremliski orientētajam spārnam ir ļoti daudz kopīgu, kā teiktu Aldis, kopsaucēju ar Putina režīma pielūdzējas Sudrabas „Atmodu”, tāpēc šie cilvēki varētu atrast kopīgu valodu un uzsākt konstruktīvas sarunas, nenovelkot sarkanās līnijas, varbūt pat varētu sanākt kāds „dienesta romāns” kāda korporatīva pasākuma laikā pie Šlesera Jūrmalā vai kaut kur Maskavā, un šoreiz tas varētu nebūt vienkāršs gadījuma dzimumakts.
Ziniet, tas gan būtu īsts belziens pa pieri, kas liktu ne vienam vien Alda fanātam ar kaunā nolaistu galvu vilkt ārā no plītīm un krāsnīm apdegušos KPVLV firmas krekliņus, ja Aldis pārņemtu līderību Sudrabas kantorī.
Atgādināšu latviešu blogera Jāņa Rubeņa teikto, ka Sudraba reiz tika pieķerta apmeklējam Kremļa propagandista un ideologa Nikolaja Starikova lekciju Rīgā, 2012.gada augustā. Nikolajs Starikovs nespēj noticēt, ka Latvija reiz bija okupēta, turklāt viņš attaisno Staļina represijas, slavina Krievijas impēriju un Padomju Savienību.
Savukārt 2008.gada nogalē Sudraba nekautrējās par valsts naudu izklaidēt savu personīgo draugu, Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju un bijušo FSB priekšnieku Sergeju Stepašinu.
Sudrabas dibinātā kustība „No sirds Latvijai” sākotnēji bija piereģistrēta „Krievu kluba” vadītāja un valsts valodu neprotošā nepilsoņu tiesību aktīvista Viktora Gavrilova dzīvoklī. „Krievu klubu” iepriekš vadīja Aleksandrs Gapoņenko, un organizācija centās piesaistīt finansējumu no Kremļa fonda „Russkij Mir”.
Par kādu atmodu te mēs varam runāt, par Ļeņina augšāmcelšanu vai? Tas vēl nav viss! 2014.gadā aprīlī internetā nonāca video, kurā bija redzams, kā Sudraba kopā ar vienu otru krievu spiegu ar privāto lidmašīnu dodas uz Maskavu.
Medijos ir atrodama informācija par Sudrabas partijas biedru Jāni Grigali, kurš, iespējams, pats ir izbijis čekists, jo padomju laikos bija cītīgi mācījies PSRS militārās izlūkošanas augstskolā.
Interesanti ir tas, ka viņš ir strādājis mūsu Valsts prezidenta (toreiz – prezidentes) kancelejā par tulku. Īstā vieta, kur strādāt Putina spiegam? Un šādu gadījumu, kas liecina par Sudrabas ciešajām saitēm ar Kremli, netrūkst.
Bet kā tad ir ar Alda Gobzema vadītās prokremliski orientētās KPVLV frakcijas prokremlisko orientāciju, cik liela tā ir? Šeit uzreiz lec ārā biedra Šmita figūra, kurš nekad nav kautrējies pagozēties ar savu Latviju nomelnojošo viedokli prokremlisko televīziju kameru objektīvos. Turklāt viņš vienmēr ir uzstājis, ka Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu!
Arī par „Saskaņu” ne Gobzems, ne Šmits ir izteicies slikti, tieši otrādi, pat aicinājuši, vai vismaz ir centušies „pierunāt” sabiedrību uzsākt diskusiju par tās aicināšanu valdībā, jo KPVLV vēlētājs it kā neiebilstot.
Piemēram, kad 2018.gada vasarā sociālajos tīklos sākās ūjināšana un šausmināšanās par „Saskaņas” prezidenta amatam nominēto Šlesera draudziņu baptistu mācītāju Sproģi, Maskavas ģeopolitisko vēstījumu tiražētājs Šmits metās aizstāvēt nabaga Sproģi.
Toreiz Šmita kungs sevi atklāja ne tikai kā prokremliski orientētu, bet arī kā Šlesera cilvēku. Viņš teica apmēram šādi: „„Saskaņa” ir vienīgā partija, kas vismaz cenšas Latvijas politikā iesaistīt godājamus cilvēkus.” Turklāt atšķirībā no Artusa Šmits nekautrējās atklāti runāt par nepieciešamību sadarboties ar „Saskaņu”.
Arī baumas un runas internetā par Sudrabas „No Sirds Latvijai” un pašas Sudrabas ciešo nabas saiti ar Šleseru arī ir visai ticamas, jo, piemēram, šī necilā paskata kundzīte ir tikusi pieķerta draudzējamies ar Aināru. Pats Ainārs medijiem norādīja: „Ar Ingunu Sudrabu runājam vienā valodā!”
Lūk, tie ir tikai divi kopsaucēji, ļoti pārliecinoši argumenti, proti, prokremliskā orientācija un Šlesera faktors, kas vedina domāt, ka izteiktā hipotēze sāk apstiprināties!
Avoti:
http://www.la.lv/sudrabas-no-sirds-latvijai-partop-par-atmodu-pirma-reakcija-soctiklos
https://spoki.lv/politika/Atkartosana-zinasanu-mate-kas-ir/866310
https://rebaltica.lv/2018/08/kremla-agents-pats-tads/
http://www.nozare.info/slesers-ar-ingunu-sudrabu-runajam-viena-valoda/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
