Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Reklāma

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Reklāma
Mēs domājam, ka...

21

Demokrātija un brīvība

FotoŠī būs pēdējā eseja no sākotnēji neiecerētās, bet radušās trīs eseju sērijas par notikumiem un procesiem ap mums. Atkal tiks runāts par acīmredzamām lietām; varbūt atšķirībā no iepriekšējām esejām šoreiz tiks veiktas arī nelielas ekstrapolācijas, ļaujot lasītājam pašam spriest, vai secinājumi, kas veidojas, varētu būt patiesi vai ne.
Lasīt visu...

6

Straujumas kundze, mēs esam sajūsmā

FotoAr patiesu pārsteigumu un zināmu gandarījumu esam uzņēmuši Jūsu, Straujumas kundze, Latvijas Neatkarīgās televīzjas (LNT) 15. augusta ziņu raidījumā plkst. 20.00 pausto, ka informācija saistībā ar bankas „Citadele” pārdošanu nav uzskatāma par klasificētu. Kā izriet no Jūsu teiktā, līdzšinējā slepenība, ieskaitot arī atsevišķu ministru atstumšanu no šī procesa, ir faktiski tikai un vienīgi nelaimīga pārpratuma rezultāts.
Lasīt visu...

21

Ideja, ideoloģija un Patiesība

FotoIdejas dzimst cilvēku prātos. Kā jau cilvēka prāta produkts ideja var būt saistīta ar Patiesību, var arī nebūt. Attiecībā uz pēdējo, piemēram, kādam var dzimt ideja, kā sagrābt varu, kā piemuļķot līdzcilvēkus, utt.
Lasīt visu...

21

Vai spēsim radīt vidi, lai aizbraukušie atgrieztos?

FotoLatvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām, bet gan par darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, dodoties prom no savas valsts. Un ne jau vieglas dzīves dēļ tauta balso ar kājām un čemodāniem.
Lasīt visu...

20

Par bļaurīgajām Anitām Antuanetēm

Foto"Eiropā notiek karš, un man šķiet nepiedienīgi runāt par kaut kādām kompensācijām uzņēmumiem, kas agresora valstī nevar vairs tirgoties."
Lasīt visu...

12

Drošība mentālā terorisma laikmetā

FotoMūsu pseidonacionālistiski runājošajai un rakstošajai daudzgalvainajai populācijai viena no garšīgākajām tēmām ir drošība. Īpaši garšīgi ir tad, ja šo tēmu var uzputot Krievijas potenciālās agresijas kontekstā. Šausmīgie notikumi Ukrainā un Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā ir īpaši piemērots laiks, lai mūsu pseidonacionālisti varētu apspriest drošības tēmu un Latvijas tautai kvēli atgādināt par savu permanento valstisko modrību. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dienu pirms vēlēšanām izvēlēšos starp "Vienotību" un "No sirds Latvijai"

No pazīstamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa esam saņēmuši šādu viedokļrakstu, kurā viņa domas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

"Norvik banka" un tās lielākais akcionārs veic reiderisma aktu pret ārvalstu uzņēmumu

Sakarā ar Norvik bankas pēdējās dienās Latvijas masu saziņas līdzekļos izvērsto apjomīgo nomelnošanas kampaņu pret Igaunijas...

Foto

Veselības aprūpes sistēmas krīze – jāveic pilnīga likumdošanas inventarizācija

Vēlēšanas tuvojas, un mēs aizgūtnēm gaidām jauno veselības ministru. Gaidām cilvēku, kas nāks, atnesīs budžeta naudu pietiekamā...

Foto

Merkeles kundze, atbalstiet NATO bāzes Baltijā

Cienījamā Vācijas kanclere Angela Merkele! Jūs, Merkeles kundze, Eiropas Savienības dalībvalsts – Vācijas vārdā esat pateikusi "nē" NATO kara bāzēm...

Foto

Laikmetīgās mākslas muzejs. Nepieciešamība vai kārtējais korupcijas projekts?

Pēdējā laikā Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamība ir diezgan populāra tēma. Masu mediji publicē ekspertu viedokļus, publiskajā telpā notiek...

Foto

Sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas "Atklātību par "Citadeli"" paziņojums

Publiskajā telpā aktīvi tiek spriests par valstij piederošās bankas „Citadele” iespējami drīzo pārdošanu. Tiek piesaukti visdažādākie potenciālie pircēji,...

Foto

Izzagto VDK maisu ēnā

Ne visai sen, 1989. gada novembrī sāka jaukt Berlīnes mūri. Ar to arī zuda dzelzs aizkars Kremļa anektētām valstīm ar brīvo pasauli....

Foto

Aicinām atcelt Rīgas domes lēmumu par Lucavsalas ģimenes dārziņiem

Neraugoties uz Lucavsalas mazdārziņu nomnieku iebildumiem un Rīgas domes opozīcijas deputātu argumentiem, 2014.gada 8.jūlijā Rīgas dome nolēma...

Foto

Savdabīgs “rūpals” CSDD durvju priekšā

Neiedziļinoties statistikas rādītājos, var diezgan droši apgalvot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir viena no apmeklētākajām valsts institūcijām, uz kuru...

Foto

Krievija – vai velkonis?

Pēdējā laikā dažādu valstu masu medijos dominē divi viedokļi: „labie Rietumi - sliktā Krievija” un „sliktie Rietumi – labā Krievija”. Latvijā saprotamu...

Foto

Glābšana vai slīcināšana

Pēdējās dienās lasu ziņās, ka Latvijas valdība Krievijas embargo upuriem varētu atvieglot nodokļus un sniegt kredītgarantijas. Šādu informāciju, ka valdība atbalsta uzņēmējus, varētu...

Foto

Tad, kad visi vieni nogalinās visus otrus

Vakar klausījos radio, kā pašmāju "eksperti" gudri sprieda par kārtējo izraēliešu un palestīniešu karadarbības stadiju, kārtējo abu pušu pamieru...

Foto

Sankcijas

Uzrakstīju garu rakstu par sankcijām, cēloņiem, to veidiem, ieguvumiem un zaudējumiem. Pārlasot konstatēju, esmu sarakstījis vispār zināmas lietas. Tamdēļ aprobežojos tikai ar vienu rindkopu un...

Foto

Kam NEPLP iegrūda sabiedrības naudu

Kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris nobalsoja par sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu ļoti apšaubāmajai Ogres...

Foto

Par "Citadeles" afēru var nākties atbildēt: pieprasījums Ministru prezidentei

Pretēji Jūsu deklarētajam, ka šīs valdības laikā netiks pieņemti nekādi izšķiroši lēmumi, valdība tomēr sasteigti un slepeni...

Foto

Putna piena solījumi - V

Pietiek turpina publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - partijas Latvijas attīstībai 4000 zīmju programma 12. Saeimas...

Foto

Pieprasām skaidras atbildes par Murjāņu sporta ģimnāzijas nākotni

Mēs, Latvijas sportisti, treneri un visi tie, kuru personības formēšanās un izaugsme gan profesionālā sportā, gan ikdienā ir...

Foto

Putna piena solījumi - IV

Pietiek turpina publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - Nacionālās apvienības 4000 zīmju programma 12. Saeimas vēlēšanām....

Foto

Sudraba dara pilnīgi pareizi

Pār Ingunas Sudrabas partiju nogāzies dubults "zelta lietus" - ar to vienādi metaforiski saprotot ne tikai vairāk nekā 110 tūkstošus eiro lielus...

Foto

Par AS „Laima”, AS „Staburadze”, SIA „NP Foods” un citu uzņēmumu vēstuli Saeimai un tās amatpersonām

Šā gada 22.jūlijā masu medijos tika izplatīta ziņa, ka AS...

Foto

Putna piena solījumi - III

Pietiek turpina publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - partijas Vienotība 4000 zīmju programma 12. Saeimas vēlēšanām. Lai...