Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzvedības karš un stoiķu brīvība

FotoJo ilgāk dzīvojam paši savā valstībā, jo pamatīgāk atklājās mūsu etnosa mentalitātes vitālākās īpašības. Pēcpadomju laiks ir latviešu mentalitātes Lielās Atklāsmes laiks. Atklājās tas, kas latviešos nebija saskatāms padomju laikā un vispār nešķita raksturīgs latviešu domāšanas veidam, dzīves uztverei un emocionālajai ievirzei.
Lasīt visu...

21

Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi – kārtējais apliecinājums nekompetencei uzņēmumā SIA „Talsu namsaimnieks”

FotoŠo rakstu sēriju gribētu sākt ar pavasarīgiem sveicieniem visiem Talsu novada iedzīvotājiem. Taču šo pavasara prieku mums mēģina mazināt SIA „Talsu namsaimnieks”, kā to apliecina tikko publicētais Valsts kontroles revīzijas ziņojums. Daudzi noteikti piekritīs slavenā īru rakstnieka un politiskā darbinieka Džordža Bernarda Šova atziņai, ka demokrātija ir iekārta, kas garantē, ka pār mums valdīs ne labāk, kā mēs to esam pelnījuši. Un mēs noteikti esam pelnījuši krietni labāku pārvaldi un attieksmi pret mums, nekā to dara pašreizējā Talsu novada domes un tās uzņēmumu vadība.
Lasīt visu...

12

Lai kādu dienu mēs visi izietu ielās un pateiktu – pietiek zagt

FotoCilvēki, tauta un es nezinu kā vēl jūs uzrunāt! Mostieties, celieties un protestējiet! Es neesmu profesors, un man nav maģistra grāda, lai ieteiktu jums, kā to visu izdarīt! Es vienkārši jūtu, ka te kaut kas nav kārtībā!
Lasīt visu...

21

Vajadzīgs jauns valsts apvērsums?

FotoŠā gada 21.aprīlī Saeima krimināllikumā paredzēja ieviest šādu normu: „Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā (izcēlums mans - A.P.), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”
Lasīt visu...

21

Izglītības iestāžu reorganizācija nepakļaujas cilvēktiesību standartiem un tiesu kontrolei

Foto26.04.2016 interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” tika publicēta Madonas 2.vidusskolas sabiedrisko attiecību speciālista sniegtā informācija par to, ka biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” un vairāku bērnu vecāki ir vērsušies Administratīvajā rajonā tiesā, kurā apstrīd Madonas novada domes izstrādātā plāna “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM”, turpmāk – Plāns, publiskās apspriešanas procedūru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par savām algām „airBaltic” vadība klusēs, tas ir komercnoslēpums un nav jūsu darīšana

airBaltic ir veiksmīgi pabeidzis restrukturizāciju un konsekventi sasniedzis tīro peļņu vairāku gadu garumā. airBaltic valdes locekļu...

Foto

„Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”

„Es teicu, ka būs, un ir arī!!!” – tik triumfāli Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors...

Foto

VID turpina mērķtiecīgi gremdēt uzņēmumu „Biodegviela”

Šobrīd uzņēmumam SIA Biodegviela VID radītie zaudējumi ir mērāmi vairāk nekā 1 000 000 EUR apmērā, vairāk nekā 70 uzņēmuma darbinieku ir palikuši bez...

Foto

Jautājumi Strautiņas-Ušakovas kundzei par Rīgas mēru aizstāvošo ierakstu „Facebook”

Ar lielu interesi lasīju Jūsu domas līdz 8.punktam: "Kā mēs varam runāt par bēgļu un imigrantu integrāciju,...

Foto

Par kompensācijām, vēsturi un mūsu valsts nākotni

Kāpēc es kā Nila Ušakova sieva, mēra biroja vadītāja, cilvēks, kas ir strādājis kopā ar Tautas partiju, TB/LNNK, visbeidzot,...

Foto

Krimināllikuma grozījumi – par pusdienu ēdienkarti ir nobalsots

2016.gada 21.aprīlī Saeima steidzamā kārtā, tehniski demokrātiskā balsojumā – 65 deputātiem balsojot “Par”, 19 deputātiem balsojot “Pret” un...

Foto

“Lūdzu, ietupieties ceļgalos dziļāk"

Sagaidu, ka šādus mīļus vārdus tuvākajā laikā uzdos man banka, kurā man ir atvērts privātkonts. Šie sirsnīgie vārdi ir saskaņoti ar varu,...

Foto

„Viens likums, viena taisnība visiem” LR Prokuratūras izpildījumā: atklāta vēstule Kalnmeieram

Manā gadījumā krimināllieta ir izbeigta, prokuroru nepārsūdzamie lēmumi ir stājušies spēkā, tie nav pārsūdzami pat...

Foto

Valsts gals un tautas sākums

2016.gada 3.martā Bruņinieku namā politiski dumjās un politiski bezatbildīgās valdošās kliķes sazvērnieciski iezvanītais hibrīdapvērsums 2016.gada 21. aprīlī tika likvidēts. Tomēr vienalga...

Foto

Dvēseles vietā talkas?

Cilvēks kā attīstītākais (?) pasaules dzīvnieks savā augstprātībā i neiedomājas, ka savos tikumos zaudē daudz mazāk attīstītām sugām. Pļāpā par vērtībām un ik...

Foto

Stambulas konvencijas problēmjautājumi

Neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam turpina izvērtēt Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm...

Foto

Valdība cenšas neskatīties uz to, ka iet bojā vesela ekonomikas nozare kopā ar pilsētu

Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi no brīža, kad AS ”Liepājas...

Foto

Valsts apvērsums un juridiskā segmenta šļura

Valsts apvērsums ir sistēmisks cilvēciskās darbības formāts. Par to liecina apvērsuma funkcionālā jēga – iespējas par 180 grādiem pagriezt valsti...

Foto

Vai jums tas neko neatgādina?

Latvijas Krimināllikuma steidzamo "Āboltiņas - specdienestu" grozījumu pieņemšanas priekšvakarā atradu interesantu un pamācošu lasāmvielu -"Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. pants. Sevišķā daļa....

Foto

Sakarā ar manu petīciju par Latvijas pievienošanu ASV

Ceturtdien, 14. aprīlī, man cauru dienu zvanīja žurnālisti, lai es komentētu situāciju ap petīciju par Latvijas pievienošanu ASV....

Foto

Bīstamība pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, iedzīvotājiem, arī pašiem Saeimas deputātiem

Steigā grozot Krimināllikumu, bīstamība rodas pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, iedzīvotājiem, arī pašiem Saeimas deputātiem....

Foto

VID amatpersonas reizēm sazinās ar nodokļu maksātājiem, lai veicinātu sadarbību

Esam iepazinušies ar Pietiek lasītāja vēstuli un tajā aprakstīto situāciju, diemžēl, lai sniegtu atbildi tieši vēstules autoram,...

Foto

Tautas vara un valsts apvērsums politiskajā filosofijā

Varas praksē nav nekas sliktāk kā iedot varu muļķim. Visbēdīgāk to saprot nelaimīgie cilvēki, kuri ir mocījušies muļķa varā....

Foto

Informācija par Zolitūdes tiesas gaitas fiksēšanu ir precizējama

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā (turpmāk tekstā – Tiesā) ir saņemts Nikolaja Buivida iesniegums, kurā viņš lūdz atsaukt...

Foto

Sveika, mana aklā, nedzirdīgā un garā vājā tauta

Mēs esam kā strauss, kurš iebāzis galvu smiltīs, domājot, ka mūs neviens neredzēs un nedzirdēs, domājot, ka, ja...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministram par iespējamo AS „Latvijas gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm

Plašsaziņas līdzekļos Jūs esat paudis viedokli, ka valstij būtu jāiegādājas akciju sabiedrības “Latvijas...

Foto

Par Latvijas enerģētisko pašnodrošinājumu un reģionālu attīstību

Latvijas Republikas Satversme sākas ar vārdiem: “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes...

Foto

Par nekustamā īpašuma nodokļa prettiesisko dabu

Šo pagaro vēstījumu mani pamudināja uzrakstīt vairāki vecāka gadagājuma paziņas, kuri šopavasar nez kāpēc bija neparasti “jauneklīgi uzbudināti” un skaļāk...

Foto

Spriganie priekšstati apvērsuma hronikā

Valsts apvērsuma hronikā balzamējoša vieta ir valdošās kliķes draudiem interneta portālam „Infotop”. Šis notikums precizē apvērsuma mērķi likvidēt vārda brīvību un uz...

Foto

Dzīve pēc mēneša jeb Latvija vs. Igaunija II

Pagājis mēnesis, kopš uzrakstīju vēstuli, daloties pārdomās par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Igaunijā. Skaidra lieta, ka vislielākā rezonanse...

Foto

LTC+LMT: vai valdībai savu gribu spēs uzspiest viens cilvēks, kurš apveltīts ar vajadzīgajiem čomiskajiem kontaktiem?

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12. aprīlī, būtu jāatrisinās lielajai ekonompolitikas intrigai:...

Foto

Iesniegums veselības ministram

Piedodiet, bet man tiešām kauns lasīt atbildi Nr.01-20fiz/1583 no 07.04.2016.g., ko uz manu iepriekšējo iesniegumu sniegusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un...

Foto

Musulmaņu invāzija. 2. daļa - matriarhāta vilinājums

Nākas aizdomāties, kāpēc starp bēgļiem 80% ir gados jauni vīrieši, bet maz ir sieviešu, bērnu un gados vecu cilvēku,...

Foto

Vai gadījumā Jūrmalā neplosās orkāns, mēris vai karš?

Izskatās, ka Gata Trukšņa (attēlā) vadītajā Jūrmalā jau vairāk nekā gadu plosās vai nu neapturams orkāns, vai arī...

Foto

Uzmini nu, kas tas par mežu?

Visos laikos mežs cilvēkam ir kalpojis par barības, enerģijas un izejvielu avotu, turklāt mežs ir viens no būtiskākajiem dabisko procesu...

Foto

Augsti godātais veselības ministra kungs, atdodiet maniem pacientiem rehabilitāciju

Veselības ministram ne silts, ne auksts, kad pret viņa lauku slimnīcu iznīcināšanas politiku iebilda slimnīcu biedrība, nopietnu...

Foto

Apvērsuma esence, tautas eiforija un astoņkājis valsts ģerbonī

Valsts apvērsums turpinās. Tas noteikti ir pelnījis īpašu analītisko uzmanību. Latviešu tauta nav izlutināta ar valsts apvērsumiem. LR...

Foto

Par to, kas un kā patiesībā notiek policijā

Skatos, ka esat ķērušies klāt policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai. Kad lasīju par to čečenu, kuru Alfas čaļi...