Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mudinu iesaistīties Pilsoņu Kongresa darbības atdzīvināšanā

FotoDārgie Latvijas Republikas pilsoņi un senpilsoņi! 1.05 ir noticis Pilsoņu Kongresa (pilsonis.lv) augšāmcelšanās brīnums, ar ko arī mūs visus apsveicu. Šī ir iespēja, kas vēl reiz izvēršas par Latviešu Tautas liktenīgo cerību, kas var Latviešu Tautu izcelt Saulītē - Latviešu Tautas pārvaldītas valsts labklājībā, bet var arī vēlreiz pievilt un pat velt kara postā un galīgā iznīcībā.
Lasīt visu...

18

Visiem potenciālajiem suņēdājiem - fragments no Lato Lapsas grāmatas

FotoVisiem lasītājiem, kas ir izteikuši gatavību iet advokāta "suņēdāja" Induļa Balmaka pēdās un izdevības gadījumā nogaršot kādu suņa zupiņu, Pietiek ekskluzīvi publicē fragmentu no pirms dažiem gadiem iznākušās Lato Lapsas grāmatas Dzīvības un nāves Disnejlendā, kas spilgti ilustrē (arī ar autora fotogrāfijām) - kā tieši kādā Indonēzijas nostūrī suņi mēro ceļu uz eksotisku ēdienu cienītāju galda. Labu apetīti!
Lasīt visu...

3

Kādas smagas sekas radīs Belēviča "izsistie" grozījumi zāļu tirgū

FotoInterešu konfliktos ieslīgušajam veselības ministram Guntim Belēvičam otrdien izdevās Ministru kabinetā (MK) "izsist" viņa ģimenes biznesam tik svarīgos zāļu tirgus grozījumus. Īsi aprakstīšu, kam jums līdz ar to jāsāk gatavoties.
Lasīt visu...

18

Par mušmirēm Latvijas sēņu groziņā

FotoIr normālas ēdamās sēnes un ir indīgās sēnes – mušmires. Mušmirēm latīniskais nosaukums ir Amanita. Šo latviešu valodai svešādo vārdu es pēdējā laikā dzirdu diezgan bieži un nebūt ne botānikas kontekstā. Manu tēvzemi starptautiskā dziesmu konkursā pārstāv iepriekš neredzēta un nedzirdēta dziedātāja, kurai vārds ir ārkārtīgi līdzīgs indīgai sēnei.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām suņu ēšana ir norma? NĒ

FotoNu jau liela daļa Latvijas sabiedrības klātienē vai ar mediju starpniecību ir pamanījusi divus noskumušus suņus, kuri bieži apgrozās tajās vietās, kur mājo suņšāvēji un suņēdāji.
Lasīt visu...

21

Latvieša pirmdzimtība

Foto1990. gada jūlijā sarunājos ar Vairu Vīķi-Freibergu, un sarunu ieliku Kultūras fonda Avīzē, kur toreiz biju redaktors. Vaira toreiz bija tikai gudra rietumniece un tikpat gudra zinātniece, un diez vai viņas prātā bija kļūt par Valsts prezidenti.
Lasīt visu...

21

Disidentu tehnoloģija

FotoMēdz būt dažādas sociālās tehnoloģijas – atziņu, metožu un paņēmienu kopas. Sociālo tehnoloģiju dažādību regulē komunikācijas atšķirības dažādos sabiedrības slāņos. Sabiedrība nav viendabīga, un tās socioloģiskajā atšifrējumā atklājas visdažādākie sociālie slāņi. Katram no tiem piemīt sava mentālā seja. Tāpēc katrs sabiedrības slānis izvēlas savu tehnoloģiju komunikācijā ar pārējiem sabiedrības slāņiem. Turklāt tā nav tukša iegriba, jo reālajā dzīvē komunikācijā ar katru sabiedrības slāni nākas izvēlēties attiecīgajam sabiedrības slānim vispiemērotāko (psiholoģiski vispieglaimīgāko) tehnoloģiju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pietiek ar „Pietiek”! Ir jārīkojas

Latvijas tautas izveidotās valsts svētki ir pagājuši, un varas uzurpatori valsts pārvaldē var netraucēti turpināt sūkt Latvijas iedzīvotāju asinis. Viņu panākumu...

Foto

"Expo 2015" pārstāvis: tā ir agresīva apmelošanas kampaņa

Komandītsabiedrība Expo 2015 nevienu brīdī neesot jutusies, ka piedāvātu neadekvātus pakalpojumus vai rīkojusies pretvalstiski, - tā ilgi gatavotās atbildēs uz Pietiek jautājumiem...

Foto

Ir nekaunība. Ir liela nekaunība. Un ir Belēvičs

Man reizēm pārmet, ka manos viedokļrakstos citādi jau viss būtu kārtībā, bet ir par daudz sakāpinātu, saasinātu emociju....

Foto

Okupanti un viņu fekālijas

Timro ir pilsēta Zviedrijas austrumos, 340 kilometrus no Stokholmas, kur mājo 10 000 iedzīvotāju. Te atrodas arī viens no Zviedrijas neskaitāmi daudzajiem...

Foto

Artus, vai Jūs iestāsieties pret suņēdājiem un suņšāvējiem: atklātā vēstule Saeimas deputātam Kaimiņam

Mēs, kustība „Nost ar suņu bendēm”, sirsnīgi sveicam raidījumu „Suņu būda” ar divu...

Foto

Kaķēns, kas atteicās no… dzimtenes

Paņemot Riebiņu novada karti un savienojot uz tās trīs punktus - Pastaru vējdzirnavas, Vydsmuižas Romas katoļu baznīcu un Ceperu ezeru, izveidojas...

Foto

Vai ģenerālprokurors Kalnmeiers piesedz noziegumus: šorīt uzdotie jautājumi prokuratūras pārstāvei

Vakar, 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes,...

Foto

Kapitālisma ābece pārcilvēkiem

Lai gan kapitālistiskās pārvērtības 25 gadus notiek mūsu acu priekšā un uz mūsu rēķina, reti kurš Latvijas iedzīvotājs aizdomājies par kapitālisma būtību....

Foto

Resentimentālistu pagātne, tagadne un nākotne

Vārdu „resentimentālisti” atvasinu no vārda „resentiments”. Latviešu publikācijās šos vārdus var ļoti reti sastapt. Vēl jo mazāk ir ticams, ka mūsu...

Foto

Digitālā Temīda

Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi savu spriedumu vienā ilgstošā tiesvedības procesā, t.s. digitālās televīzijas lietā. Par vainīgām ir atzītas divpadsmit apsūdzētās personas, pieci apsūdzētie ir...

Foto

Daži jautājumi sakarā ar 9. maiju

Jau kuro gadu vērojot ņemšanos ap 9. maija pasākumiem Rīgā un cilvēkiem, kas tos apmeklē, man ir sakrājušies daži jautājumi...

Foto

Par informāciju saistībā ar advokāta Vonsoviča vēršanos tiesā par "noplūdināto" vēstuli

Informācijas aģentūra LETA šodien, 14. maijā informē, ka zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs vērsies tiesā pret...

Foto

Iesniegums Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim

Šā gada 12. maijā ap pulksten 15 atrados Rīgā, Ērgļu ielā, blakus sporta namam Daugava, iepretim Drošības policijas ēkai. Man...

Foto

Pērkoņkrustieša salauztā rakstāmmašīna, jeb Drošības policijas cūcīgās metodes

Esmu cītīgs Pietiek lasītājs un aizrautīgi sekoju līdzi žurnālista Lato Lapsas drosmīgajai un reizēm pat principiālajai cīņai ar Drošības policiju....

Foto

Cik tālu ir Grieķija? Un Latvija? 3. turpinājums

Ak, cik notikumiem bagāts laiks. Valdības babuška atbrauca no Briseles un sāka sprediķot, ka jābūt ir cilvēcīgiem, jāuzņem...

Foto

Apgrieztā patiesība

Cilvēki mēdz melot, mēdz noklusēt, mēdz neskaidri izteikties. Vai tas ir labi? Ja esat šis cilvēks un vēlaties, lai citi cilvēki kļūdaini uztvertu faktiskos...

Foto

Vēstule veselības ministram, labklājības ministram un visai Latvijas valdībai

Tiesības uz veselību ir viena no cilvēka pamattiesībām. Arī Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā ir noteikts, ka „valsts...

Foto

ES deputātu sašutums par Orbana "briesmīgo" migrācijas aptauju

Jebkura sevi cienoša valsts, uz kuras robežām pulcējas svešinieku ordas, lai tur ielauztos un iemājotu, var prasīt saviem...

Foto

Aktuāla informācija jautājumā par cienīga prezidenta iecelšanu (un cūkām)

1949.gadā Rundāles pagastā dzīvoja lasīt un rakstīt pratēji. Starp tiem bija viens vienīgs rakstīt nepratējs, kas parakstījās,...

Foto

Kāpēc es to visu daru

Domāju, ka viena daļa cilvēku tāpat to saprot, savukārt otrai daļai kaut ko mēģināt paskaidrot ir tukša laika tērēšana. Bet nu,...

Foto

Blondīnes nedarbi

Skaistā dzimuma iedalījums divās šķirnēs nevienam nav noslēpums. Katrs zina, ka mēdz būt sievietes un mēdz būt blondīnes. Katrs zina arī to, kas ir...

Foto

Kā es kļuvu par liberāli

Piedodiet, kas mani lasa, šoreiz būs garāk. Un personiskāk. Mans maizes darbs jau gadus 14 ir politika. Piekto gadu vēlētā amatā....

Foto

18. novembra fetišs un rūgtā īstenība

1. maijā Lielajā Ģildē notika LR Pilsoņu kongresa 25. gadadienai veltīta svinīgā sanāksme. Es tajā nepiedalījos, taču katrs norisi var...

Foto

Daudz laimes ceturtdaļgadsimta jubilejā, Latvija

Mūsu valstij pienākuši lieli svētki – divdesmit piecu gadu neatkarības un suverenitātes jubileja, kas atnesa mums visiem gan labklājību, gan daudz...

Foto

"Reportieru bez Robežām" paziņojums saistībā ar Lapsas un Margēvičas pratināšanām Drošības policijā

Drošības policijai nopratinot divus žurnālistus no Rīgā bāzētās ziņu vietnes Pietiek.com par it kā notikušu klasificētas...

Foto

Mēs spējām pieprasīt un atgūt brīvību – šis ir neatkarības nostiprināšanas laiks

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pagājuši 25 gadi. Tieši pirms gadsimta ceturkšņa šajā dienā...

Foto

Juristu bērni un Likums

Plašu sabiedrisku rezonansi ir ieguvusi Elīnas Pupiņas slepkavības lieta. Šai procesā kā zem palielināmā stikla parādījās Latvijas tiesu sistēmas kroplums. Visās tiesvedības...

Foto

Drošības policijas informācija plašsaziņas līdzekļu ievērībai

Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par plāniem rīkot preses konferenci pie Drošības policijas ēkas, Drošības policija aicina plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus...

Foto

Kā Maizītis ar saviem kvaukšķiem Latviju pārtaisa par Krieviju

Diezgan paskarbs apgalvojums, vai ne? Mēģināšu iespējami īsi paskaidrot - kāpēc šāda ir mana pārliecība un kāpēc...

Foto

Atvērtās sabiedrības odiozā karikatūra

Ideologi ne vienmēr rīkojas saprātīgi. Viņi grauj ideoloģijas reputāciju un autoritāti. Sabiedrība sāk apšaubīt ideoloģijas vērtību. Sabiedrībā atskan spiedzieni par ideoloģijas nevajadzību....

Foto

Nacionālās apvienības "uzvaras dienas" maršs

Dīvainību un, šķiet, jau arī nelikumību, kas saistās ar Nacionālās apvienības (NA) darbību Latgalē, kļūst arvien vairāk. 12. aprīļa vakarā vairākas...

Foto

Virtuālā būvuzraudzība

Kopš „Maximas traģēdijas” īpaši aktuāls kļuvis jautājums par būvniecības kvalitāti un uzraudzību. Diemžēl gandrīz visa uzmanība tiek koncentrēta tieši uz ēku būvniecību, teju aizmirstot, ka...

Foto

Par kādu nozīmīgu gadskārtu: atklāta vēstule meteoroloģijas centra vadītājai

Cien. Alda Ozola, šā gada 30.aprīlī aprit gads kopš kāda interesanta notikuma. 2014.g.30. aprīlī Jūs personīgi parakstījāt...

Foto

Deputātu jautājumi Matīsam par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

2015.gada 5.marta vēstulē (Deputātu jautājums Nr.34) uzdevām Jums vairākus...

Foto

Lato Lapsas paziņojums par šodienas preses konferenci pie Drošības policijas ēkas

Savus komentārus par vakardienas notikumiem Drošības policijā, to patiesajiem iemesliem, procesiem valstī un arī par...

Foto

Kas no acīm prom, tas no sirds laukā

Es pats diemžēl esmu bijis - un šādās tādās kategorijās esmu vēl joprojām - no visādiem kaitīgiem draņķiem...

Foto

Ģeopolitiskā realitāte un ģeopolitiskā idiotija

Mūsu valstī valdošo dāmu aboltiņu, straujumu, mūrnieču trafaretā sisināšana par „ģeopolitiskajiem riskiem” un „ģeopolitisko apdraudētību” nevar liecināt par neaizēnotu prātu. Pie...

Foto

Pērļu un ordeņu kaisīšana priekšā...

Kā mēs nonācām tik tālu, ka pērles tiek kaisītas priekšā cūkām, bet Latvijas valsts augstāko apbalvojumu izsniedz cilvēkam, kurš, laimīgi aizkūlies...

Foto

Mārcis Auziņš laikam nav piemērots prezidenta amatam

Mediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi...

Foto

Nila republika, jeb Rīgas domi Latvijas Republikas likumi neinteresē

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šā gada 27. martā ievietoja sludinājumu Rīgas dome mājas lapā (https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/auc/izsole-Gulbju-mājina.htm)...

Foto

Iespējamā un neiespējamā misija izglītības saturā Latvijā

Vēl nebijušā asumā Latvijā izvērsusies cīņa par ietekmes sfērām izglītībā. Lai aizsargātu bērnu tikumību un tiesības uz tikumisku...

Foto

Par Lato Lapsu un Drošības policiju: ķēķa tiesībsargiem "nolēkt" ir visai problemātiski

Pietiek regulārais komentētājs ar pseidonīmu "VSV" ir uzrakstījis izvērstas pārdomas par pēdējās dienās aktuālajām...

Foto

Kāpēc reforma pārvērtās katastrofā?

Visu šodienas nelaimju sākums jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu...

Foto

Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti

Pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti...

Foto

Iesniegums KNAB par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē portālu

A. god. Streļčenoka kungs! Latvijas Republika 2015. gada pirmajā pusgadā ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Šajā...