Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Nacionālā apvienība saņem sodu

FotoPar Nacionālās apvienības biedru negodprātīgajām darbībām sabiedrību pēdējā gada laikā esmu informējis ne reizi vien. Arī interneta vietne Pietiek tam ir pievērsusi uzmanību. Atgādināšu, ka pirms pagājušā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītājs Aleksandrs Korņilovs (attēlā) vairākās interneta vietnēs publicēja ar savu vārdu parakstītus rakstus, kuru autors ir šo rindu rakstītājs, ar kuru materiālu pasūtītājs nav norēķinājies līdz pat šim brīdim. Turklāt ne tikai nav norēķinājies, bet, pasūtot rakstus, nav informējis par to izmantošanas mērķiem un ne tik par to, ka materiālus parakstīs ar savu vārdu.
Lasīt visu...

21

Es nevēlos, lai Latvija ir otra Zviedristāna

FotoNesen Stokholmas Ekonomikas augstskolā norisinājās „QUO Tu Domā?” diskusija par to, vai Latvijai ir jāuzņem bēgļi (turpmāk – imigranti. Bēgļa statuss tiem Latvijā vēl nav piešķirts). Metot pie malas faktu, ka vairums auditorijas bija attiecīgās izglītības iestādes studenti, radās iespaids, ka pasākums organizēts, lai marginalizētu „PRET” esošo pusi.
Lasīt visu...

21

Magonis: kolorīta "čečenu" versija

FotoSpriedumiem, kas sekos tālāk, esmu tikai labticīgs pastnieks. Varbūt prasts "dezas nolējējs", kas zina. Kad interesējos par Latvijas Dzelzceļa eksvadītāja demonstratīvā aresta politiskajiem aspektiem, "politikas ķēķī" nodarbināts paziņa laipni piesūtīja intriģējošu tekstu, kas, viņuprāt, visu izskaidro kā uz delnas.
Lasīt visu...

21

Anda Geižāna "veiksmes stāsts"

FotoPalasīju jūsu rakstu par notikušo centrā Mežaparks - par iepirkuma pieteikumu izvērtēšanu dienas laikā un 300 000 eiro apgūšanu remontdarbos mēneša laikā.  Tikai viens būtisks trūkums: nav teikts, vai šīs darbības organizēja līdz šim vairāk ar nodokļu maksātāju naudas apmaksātiem eksotiskiem komandējumiem uz Vjetnamu, Japānu, Indonēziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem pazīstamais Vienotības parlamentārais sekretārs Izglītības un zinātnes ministrijā Andis Geižāns, kurš līdzīgas darbības īstenoja arī bijušajā Bulduru sovhoztehnikumā, vai kāds cits?
Lasīt visu...

21

Āzi par būvnieku jeb – kā uzcelt māju, kas tūlīt jānojauc

FotoKā jūs domājat, cik ilgu mūžu var prognozēt svaigi uzbūvētai privātmājai Latvijā? Zemestrīces mums nav pārāk populāras; ugunsgrēki un plūdi arī visnotaļ mēreni... Ja vien jūsu zemesgabals netrāpās ceļā kādam stratēģiskam autoceļam vai Rail Baltica, tad – atkarībā no materiāla – tie droši vien būtu kādi pāris gadsimti, vai ne tā? Taču mūsu ģimenei izdevās gūt neparastu pieredzi – ar “profesionāla” būvnieka palīdzību uzcelt māju “viendienīti”, kas jājauc nost tūlīt. Vai jūs arī vēlaties piedzīvot kaut ko tik aizraujošu? Drīzāk jau nē, un tieši tāpēc mūsu pieredze jums, cerams, būs noderīga, pirms metīsities būvniecības piedzīvojumos.
Lasīt visu...

13

Veselības ministrijas iecerētā funkciju pārdale sadrumstalos farmācijas jomas uzraudzību un nākotnē prasīs papildu izdevumus

FotoVeselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) funkciju pārdali ir tapis steigā un līdz ar to bez padziļināta izvērtējuma. Plašāku sabiedrību un iesaistītās iestādes, tai skaitā ZVA, ziņa par to, ka tapis šāds dokuments, sasniedza vēlā 21.augusta pēcpusdienā. Diemžēl aģentūrai nebija iespējams iepazīties ar plānotās reorganizācijas koncepciju, kā arī pats rīkojuma dokuments joprojām nav pieejams.
Lasīt visu...

12

"Šodien mēs varam būt lepni ar paveikto..."

FotoAtzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" gadadienu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina būt lepniem par līdz šim paveikto, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prokurore Groma žurnālisti grib redzēt aiz restēm

Tā vietā, lai atkāptos no lietu, kur acīmredzams interešu konflikts, skatīšanas un pārstātu dzīvot pāri saviem līdzekļiem lepnās mājās,...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Tautas madrigāls

Tautas madrigāls (idillisks formāts) ir nacionālisms. Nacionālisma sūtība ir radīt mierīgu, bezrūpīgu un laimīgu stāvokli vienam etnosam (tautai) un tam lojāliem...

Foto

Valsts prezidenta apsveikums Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" 24.gadadienā

Pirms divdesmit četriem gadiem – 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas...

Foto

Dzīvokļu īpašnieki apmaksā "Rīgas namu pārvaldnieka" izšķērdību, nolaidību un pat nelikumīgas darbības

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un...

Foto

Atsevišķākās epizodēs tiek attēlota narkotisko vielu lietošana laika posmā no pulksten. 7.00 - 22.00, kad tas ir aizliegts...

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamo Latvijas Administratīvo...

Foto

Paldies Jutai Strīķei un KNAB – pensijas lielākas nekļūs, medicīnai naudas būs mazāk

Tik daudz spekulāciju un sazvērestības teoriju kā pēdējā nedēļā sen nav gadījies lasīt...

Foto

Magoņa lieta: kā, visticamākais, viss beigsies

Lasīju, ka esat pieķērušies Magoņa lietai, liekot pasvīst arī mūsu kaimiņvalsts dienestiem. Jau tad, kad tas notikās, biju domājis padalīties...

Foto

Pārdodam pienu tur, kur to var pārdot

Ņemot vērā, ka SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis piena naudas izmaksāšanu kooperatīvam Trikāta KS, š.g. aprīlī tika pieņemts lēmums pārtraukt piena piegādi...

Foto

Es vērsos pret Izraēlas vēstnieces pieprasījumu ierobežot vārda brīvību: runa Rīgas apgabaltiesā 2015. gada 10. jūnijā

Es, un ne tikai es, bieži uzdodu sev jautājumu, kāpēc...

Foto

Latvijas Nacionālās operas un baleta paziņojums saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par kultūras iestāžu peļņas atmaksu valstij

2015. gada 11. augustā valdības sēdē tika pieņemts lēmums...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Psihiskā labvēlība

Katra tauta var lepoties ar savu ieguldījumu cilvēces pastāvēšanā. Iemesls mēdz būt dažāds. Viss ir atkarīgs no tautas sasniegumiem. Katrā ziņā...

Foto

Iesniegums Straujumai: par sabiedriski nozīmīgu ēku uzraudzību

Reaģējot uz būvniecības nozares izteikto satraukumu par valdošo haosu nozarē, šī gada 9. jūlijā vērsos pie Ekonomikas ministrijas, lai...

Foto

Bēgļi: bez muļķīgiem meliem un naivām ilūzijām

Negatavojos dot savu artavu apjomīgajās un pilnīgi bezjēdzīgajās diskusijās par to, vai Latvijai pieņemt vai nepieņemt bēgļus, patvēruma meklētājus,...

Foto

Quo vadis, "Latvijas Dzelzceļ"?

Par Uģi Magoni mums viss ir skaidrs – smejies vai raudi, viņa dziesma nu ir nodziedāta. Valstij tagad steigšus ir jāsaglābj uzņēmums...

Foto

Melnā Saule

Daudzkārt sludināts un kladzināts, ka esam vienā laivā vai uz viena kuģa. Kopā ar savu valdību, ar valdības sniegtajiem saistību raportiem Eiropas Komisijai uzņemt...

Foto

Par vēstures nezināšanu

Kādreiz valdīja mīts, ka internetā visi ir anonīmi un tamdēļ neaizskarami – katrs var teikt, ko vien vēlas, un par to viņam nekas...

Foto

Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi

Apsūdzētā Daiņa Rūtenberga aizstāvja – zvērināta advokāta Alda Allika tiesas debašu runa kriminālprocesā Nr. 11087040214 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2015.gada 10.augustā....

Foto

Leonarda Inkina pēdējais vārds tiesā 2015. gada 8. februārī

Es apzinos, kādā pasaulē dzīvoju un uz kurieni tā iet. "Padomju savienības žīdu katķismā", par kura fragmenta...

Foto

Atklāta vēstule: bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru...

Foto

Kas tad īsti valda Latvijā (un pārējā pasaulē)?

Kas īsti valda Latvijā? Šāds jautājums ik pa brīdim pavīd mūsu prātos. Daudzi atbildi uz to meklēs valstī...

Foto

Mēs neesam vieni: saruna ar Saeimas deputāti Ingūnu Rībenu

No mājas lapas ingunaribena.lv pārpublicējam interesantu un dažādos veidos pamācošu Lienes Apines (DDD - www.fronte.lv) sarunu ar tagadējo...

Foto

Apsūdziet, lai viņi taisnojas...

Portāls Pietiek plaši informē par Linarda Grantiņa aizturēšanu un varas izturēšanos pret viņu. Saņēmu uzaicinājumu uzrakstīt par pret mani izvirzīto apsūdzību, kas ir par...

Foto

Jautājumi un atbildes: bēgļi, nelegālie imigranti, ekonomiskie migranti... kas ir kas?

Diskusijas par gaidāmo 250 bēgļu uzņemšanu nebeidz rimties. Varu tikai pabrīnīties, kā pat juridiski izglītoti...

Foto

Par pretvalstisku propagandu sabiedriskajos medijos

Pēdējā laika neapšaubāma aktualitāte ir kaislības ap un par sabiedriskajiem medijiem. Esmu lasījis ekspertu, politiķu, sabiedrisko darbinieku viedokļus, bet vismaz manā,...