Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par lopu vagonu publiku

FotoDroši vien tas būs kaut kas līdzīgs zaimošanai, bet es vienalga pajautāšu - interesanti, kāpēc oficiālā ideoloģija un vēsture mums tik daudz stāsta par 1949. gadā lopu vagonos sadzītās latviešu tautas daļas Kristus cienīgajām ciešanām, bet tik maz (nemaz) - par cilvēkiem, kuri tādā vai citādā veidā izdomāja (un izdarīja), kā šajos vagonos neiekāpt vai kā no tiem iespējami ātri izkāpt?
Lasīt visu...

13

Nacionālās apvienības bizness

FotoMediji faktiski nepievērsa uzmanību faktam, ka Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, līdz tam laikam atrodot risinājumu kredītu pieejamībai jaunajām ģimenēm.
Lasīt visu...

12

Ja drīkst sist, roka neceļas

FotoBiju par savu "skribentu" cunfti krietni sliktākās domās, bet nu jāpiedzīvo patīkama vilšanās. Skandālā ap Gan Bei negaidītu pārsteigumu sagādā – vismaz līdz šim – masu mediju rezervētā attieksme pret iespēju steigšus aizpildīt latvisko informatīvo telpu ar pašradīta ideālā grēkāža kaušanu. Pat neskatoties uz to, ka Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (attēlā) pārstāv partiju, ko pieņemts saukt, mazākais, par "Kremļa piekto kolonnu". (Tiesa, vēl jāpaskatās, ko ceturtdien rakstīs žurnāls Ir.)
Lasīt visu...

18

Tautas nacionālā īpatnība

FotoIr pagājis neilgs laiks, kopš esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu Labu darbu jaunie/vecie deputāti vēl nav paspējuši izdarīt. Saprotami – tikko kā ievēlējām. Bet nedarbus gan viens otrs Saeimas deputāts spītējot „darba slodzei” ir paspējis izdarīt. V. Spolītis (Vienotība) pieķerts dzērumā pie stūres, A.Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) sarīkojis traci naktsklubā. Saskaņas centra (SC) Saeimas deputāta S.Potapkina ģimenes uzņēmums pieķerts nodokļu krāpšanā. Gan jau kādu noklusētu nedarbu kāds Latvijas bērnudārza „Saeima” audzēknis ir paspējis izdarīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi Straujumai par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem AS "Citadele banka" akciju ieguvējiem

Šā gada 13. novembrī Jums tika lūgts iesniegt informāciju par to, cik...

Foto

Jā, valsts "airBaltic" nemaksā valsts lidostai, bet tas jau valstij nekas

Izpildot Ministru prezidentes 2014.gada 5.decembra rezolūcijā Nr.45/SAN- 2098 doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir iepazinusies ar...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Trešā eseja

Karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Analizējot III Pasaules kara cēloņus, vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir...

Foto

Robins Huds no Bauskas tiesas

Pirms desmit gadiem Jēkabpils rajona policijas inspektors Andrejs Gotovcevs - viņš, starp citu, kaut kur tai pusē vēl joprojām rūpējas par...

Foto

Naida psiholoģija

Pirms dažiem gadiem es vadīju tālākizglītības seminārus un konferences. Es lietoju pārnēsājamu tāfeli, uz kuras uzrakstīju: "Vīrieši ir ..." un aicināju klausītājas pabeigt teikumu....

Foto

Latvijas politiķu hameleonu rotaļas

Latvijas politisko partiju ielikteņi ir atkal iesēdušies “dievu” krēslos Saeimā un var beidzot atsākt savu “bosu” interešu lobēšanu un aizmirst par priekšvēlēšanu...

Foto

Kāpēc Augstākā tiesa Zaķa balsu pirkšanas lietā pieņēma tādu spriedumu, kādu tā pieņēma

Pietiek šodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu (formāli tas ir anonimizēts, taču visi...

Foto

Āboltiņas kundze, dot gaismu citiem - tāds jums uzdevums

No kāda lasītāja, kas jau iepriekš piesūtījis mums partijas Vienotība iekšējās sarakstes fragmentus, esam saņēmuši arī šādu...

Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par AS "Air Baltic Corporation" un VAS "Starptautiskā lidosta „Rīga”"

AS Air Baltic Corporation parāds saskaņā ar VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” grāmatvedības datiem uz 2014.gada 19.februāri sastāda EUR...

Foto

Nauda Dāvim un rožainās brilles

Tas ir lieliski, ka ir savākta nauda slimā Dāvja ārstēšanai - tāpat kā droši vien visi Latvijas iedzīvotāji es ceru, ka...

Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par "Rail Baltica"

Šā gada 6. novembrī Jums tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi saistībā arRail Baltica projekta īstenošanu. Diemžēl uz šiem jautājumiem ir sniegtas...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Funkciju miljoni

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam....

Foto

Homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz

Ja paskata Google, tad izrādās, ka homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz. Lūk, kādu lēmumu par izteikumu „mūs pašus "čakarē" kaut...

Foto

Lūk, ko es Latvijas valsts labā par 1844,35 eiro nodokļu maksātāju naudas paveicu komandējumā Vjetnamā

Dienesta ziņojums par dalību ārvalstu komandējumā - ASEM ME programmas "Innovatīvās...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Otrā eseja

Globālo sociālo problēmu analītikā dažādi izturas pret III Pasaules kara iespējamību. Latviešu tautasdziesmās poetizēto vara (respektīvi, kara) bungu...

Foto

Kā mums būs pilnveidot partiju darbību

Valsts prezidents Andris Bērziņš 2012.gada 6.jūnijā izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas...

Foto

FKTK par "Norvik banku": viss kārtībā, ak, cienījamā kundze...

Saistībā ar Pietiek publicēto tiesībsargāšanas iestādēm adresēto iesniegumu, kurā izklāstītas shēmas miljonu aizpludināšanai no AS Norvik banka,...

Foto

Paralēlismu noslēpumainība un Maltas samita nenoslēpumainība

Acīmredzot paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv ne tikai daiļliteratūrā kā viens no tropu veidiem. Paralēlisms starp laika...