Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Deputātu pieprasījums veselības ministram par projekta „E-veselība Latvijā" īstenošanu

FotoNo Veselības ministrijas mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka ,,E-veselība ir veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas programma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdzekļus. Šīs programmas ietvaros Nacionālais veselības dienests izstrādā un ievieš vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. Minētajā informācijā norādīti arī ,,E-veselības attīstības mērķi:
Lasīt visu...

13

Belēviča kārtējais „risinājums”

FotoIkreiz, kad medijos parādās norūpējies mūsu veselības ministra vaigs, sažņaudzas sirds. Jo pieredze klusi čukst - tūlīt būs kāds kārtējais „risinājums”! Un ir! Arī šoreiz. Latvijas Televīzijas programmā „Rīta Panorāma” Belēviča kungs pavēstīja, ka, cītīgi strādājot pie „rindu samazināšanas uz izmeklējumiem” jautājuma, secināts, ka onkoloģiskie pacienti visbiežāk uz izmeklējumiem dodas, izprasot nepamatotus nosūtījumus no saviem ģimenes ārstiem un onkologiem.
Lasīt visu...

22

Varbūt varat palīdzēt Tatjanai?

FotoTatjanai ir 55 gadi, viņa ar vīru, meitu un mazmeitiņu dzīvo Siguldā. Tatjana 32 gadus nostrādājusi Siguldas bērnudārzā Pīlādzītis par pavāri. Šī gada janvārī viņa no darba bija spiesta aiziet slimības dēļ.
Lasīt visu...

13

Kad pašvaldība būs pašu valdība?

FotoNeskatoties uz to, ka Dienvidu tilta celtniecības plānošana tika uzsākta jau tālajā 1981. gadā, tā komplekss vēl nav pabeigts, jo savu izbūvi gaida tilta 4. kārta, kas šobrīd kādos reālos un dzīvotspējīgos Rīgas domes attīstības plānos nav pat iekļauta. Brauc autovadītājs pa Dienvidu tiltu un atduras pret T veida krustojumu ar Ziepniekkalna ielu (Bauskas šoseju), un ar to arī mūsdienīgā braukšana beidzas.
Lasīt visu...

21

Astoņkāja etnogrāfija

FotoLatvijā tagad ir divi astoņkāji. Viens astoņkājis ir izdevums „Astoņkājis”. Otrs astoņkājis ir organizētās noziedzības simboliskais apzīmējums ar lielo burtu - Astoņkājis. Izdevums „Astoņkājis” ir veltīts organizētai noziedzībai. Izdevuma nosaukums ir tik semantiski precīzs un emocionāli iedarbīgs, ka to var izmantot kā simbolisko jēdzienu organizētās noziedzības apzīmēšanai Latvijas Republikā.
Lasīt visu...

21

Par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem

FotoPortālā Pietiek atradu šādu komentāru: „PIDā arī pasi nevar apmainīt ja tev nav bankas konta. Interesanti, kā tas atbilst cilvēktiesībām? Skaidras naudas norēķini taču vēl nav atcelti, vai esmu ko garām palaidis? Pasaules jaunā kārtība.” Es vēlos iepazīstināt jūs ar diviem dokumentiem par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem.
Lasīt visu...

12

NĪN iniciatīva atduras pret ministriju kompetences trūkumu

FotoPašreizējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēma ir ar klaju konfiscējošu būtību. Tieši tādēļ esmu veidojusi iniciatīvu portālā Manabalss.lv un nu jau vairāk nekā pusgadu strādājusi, lai šī netaisnība tiktu labota. Pēc plašākām sarunām ar dažādu partiju politiķiem skaidrs ir kļuvis viens: ierēdņi un varas partijas ir apmaldījušās starp diviem neatkarīgiem nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un NĪN, kas citās valstīs sasaistīti netiek.
Lasīt visu...

21

Par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas termiņiem

FotoSabiedrībā periodiski aktualizējas satraukums par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē pakalpojumu apmēru un sniegšanas kārtību, paredzētā neesot pieejama vispār, bet citkārt pastāvot nesamērīgas kvotas un rindas; tās ilgstot mēnešiem vai gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mosties, latviet, ir laiks atbalstīt Dzintaru Rasnaču

Ap 200 Latvijas skolu ir mainījušas orientāciju un izzudušas. Ap 1000 Latvijas miestu ir mainījuši orientāciju un izzuduši. Latviešu...

Foto

Tēvijas sargu manifests

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā – mūsu kultūrai un...

Foto

Kāda ir tā sauktās Stambulas konvencijas būtība

Šodien Latvija parakstīja t.s. "Stambulas konvenciju". Konvencijas būtība ir viens vienīgs teikums: ja kāds cilvēks ir piedzīvojis vardarbību, tad...

Foto

Vēstule Datu valsts inspekcijai

Esmu saņēmis jūsu vēstuli, kurā, atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tiek pieprasīta informācija par saturu vietnē https://www.youtube.com/channel/UCeSdjwGQlzWMKuND2bZPuLw...

Foto

Taksometru nozare: kam ir jāuzņemas sociālā atbildība?

Sekojot līdzi notikumu attīstībai par taksometru nozares aizkulisēm publiskajā telpā, saistībā ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru nozarē un...

Foto

Sausās atejas konvencija: Stambulas konvencijas antiteksts

Kaspar, labklājība, komforts uzvarējušā kultūrmarksisma izpratnē sabiedrību degradē līdz perversijām. 500 000 Latvijas bēgļu aizmuka ne no sliktākas dzīves uz...

Foto

Miskaste

Kas ir miskaste, latvietis zina. Tā ir vieta, kur samet visu lieko. To, kas mājiniekiem nav vajadzīgs. Un ir arī tādi, kas izgāztuvē meklē sev...

Foto

Vai apzināta ciešanu radīšana iedzīvotājiem likuma aizsegā ir tiesiskas valsts pazīme?

Cienījamie lasītāji! Publiskot zemāk minēto informāciju mūs iedvesmoja rakstnieces Gundegas Repšes intervija LTV1 raidījumam “1:1”...

Foto

Manas (matemātiķa) pārdomas par to, vai „Dogo” suņu barība izraisa suņu saslimšanu

Skaitļi. Pēc presē izskanējušās informācijas: ar Dogo tiek baroti aptuveni 40% Latvijas suņu, netiek baroti -...

Foto

„Rail Baltica” pret iedzīvotāju interesēm?

Vai Rail Baltica gadījums ir kārtējā Latvijas sabiedrības psihoemocionālā traumēšana pastāvīga netaisnīguma un tiesiskuma trūkuma dēļ? [1] Kāds lēmums tiks pieņemts par trases galīgo izvietojumu?...

Foto

Cīņa pret nelegālas mototrases būvniecību Inčukalnā, būvvaldes un domes amatpersonu patvaļu

Process “Baižkalnos” licis sabiedrībai nokļūt “otrpus” būvniecības un citiem likumiem, kā arī noraudzīties kā valsts...

Foto

Histēriskā histērija

Īstenības procesu vēsturiskās likumsakarības saglabājas arī pārejas laikmetos. Tās saglabājas vienmēr. Tikai pārejas laikmetos vēsturiskās likumsakarības iegūst radikālāku saturu un formu, momentā ierēcoties uzkrītoši...

Foto

Vai Eiropas Savienība ir reformējama?

Patriotiskais latviešu zemnieks Andrejs Lucāns laikraksta „DDD” 6.05.2016. numurā raksta par to, ka ES dominē antivērtības, ka tā ir būvēta uz...

Foto

Labklājības ministrijas atbilde par Tieslietu ministrijas juridisko atzinumu par Stambulas konvenciju

Labklājības ministrija izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par 2011.gada 11.maija Eiropas Padomes konvencijas par...

Foto

Hameleonu rotaļas jeb – kas atbildēs par maksātnespējas administratoru ļaundarībām?

Līdz 11. maijam “atbildīgie un drosmīgie” tika aicināti pieteikties uz vakanto Maksātnespējas administrācijas direktora vietu. Ne...

Foto

Kas ir dzimumneitrāla audzināšana?

Kontekstā ar diskusiju „Puika vēlas būt meitene. Meitene – puika. Kādēļ gan ne?”, kas vakar notika kinoteātrī Bize, vēlējos pievērsties vienai no bērnu...

Foto

Stambulas konvencija – platforma tuvās nākotnes valsts sātanisma manifestam

Ja esam dzīvi, izlasot kaut ŠO, visai tautai būtu jāiziet ielās, lai valsts un kultūras varu sagrābušajiem...

Foto

Suņu slimība: no letarģiskā miega pamodies BIOR direktors

No pusgadu ilgušā letarģiskā miega visā, kas saistīts ar suņu slimību un Tukuma Straumes bēdīgi slaveno suņu pārtiku Dogo,...

Foto

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēni iestājas cīņā par tradicionālajiem kūpinājumiem

Ieilgušais klusums mediju telpā ieinteresēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēnu grupu uzsākt pētījumu par to, kā...

Foto

Kaut arī Jūs, Belēvič, reiz izjustu to, ko izjūtu es

Daru Jums, G. Belēvič, zināmu, ka Veselības ministrijai ir pilnīgi vienalga, kas notiek tai pakļautajās ārstējošās...

Foto

Kremļa maratonista apstādināšana

Rīgas pilsētas galvenais maratonists un karikatūrists ir izteicies atkal. "Padomju armijai jāpateicas par iespēju Latvijā svinēt 4.maiju un 18.novembri," 8. maijā vēstījis Rīgas...

Foto

Faktiski suņu slimības stāsts dod nojausmu par reālo astoņkāji

Ja vēl nesen dzīvoju pārliecībā, ka problēma ir sistēmā, tad pēc visa tā, kas ir noticis saistībā...

Foto

Valsts kraha mentalitāte jeb idiotijas maratons

Idiotijas maratona distances garums nebūs 42 kilometri un 195 metri. Nebūs maratona distances klasiskais garums. Distances garumu nosacīs vēsturiskais liktenis....

Foto

Valdībai mainoties, jāmainās arī tās aizstāvētajām interesēm?

Pirms Ziemassvētkiem notiekošo procesu rezultātā 2016.gada sākums iezīmējās ar jaunas Latvijas valdības iecelšanu, kas, protams, arī sekmēja pie varas...

Foto

X stunda

Sazvērestības teorijas vai mīts? Vai varbūt tā jau ir mūsu ikdiena? Ikdiena, kad tevī ievadīto mikročipu atslēdz ar vienu klikšķi, un viss.... Kāds tur...

Foto

Liberālisma gals: "case study" – Zviedrija

Latvija pamazām, bet apņēmīgi iekļaujas kopējās Rietumu politiskajās tendencēs. Cīņa par „tikumību’’, LGBT jautājumi, masu imigrācija – tās ir nevis...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministram par nespēju skaidrot „Latvijas gāzes” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm

Saistībā ar Jūsu pausto plašsaziņas līdzekļos, ka valstij būtu jāiegādājas akciju sabiedrības “Latvijas...

Foto

Saistībā ar nāvējošo suņu slimību PVD šogad nav pakustinājis ne pirkstu

Nosūtu jums Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atskaiti, ko pats dienests nosaucis par „PVD paveikto...

Foto

Svinēsim to, ka dzīvojam brīvā valstī

Dārgie krāslavieši un Latgales ļaudis! Godātie klātesošie! Mīļā Latvijas tauta! No sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā!...

Foto

Suņu slimība: mani šokē fantastiskā valsts bezdarbība un vienaldzība

„Ko jūs esat izdarījuši, lai šis suns paliktu dzīvs?” - es ceru, kādu dienu šo jautājumu uzdos...

Foto

Grābekli, belz, cik gribi, tik un tā kāpsim tev virsū

Pirms pāris gadiem piedzīvojām smagu traģēdiju: bojā gāja 54 cilvēki. Projektētāju vai būvnieku kļūdas dēļ sabruka...

Foto

Uzvedības karš un stoiķu brīvība

Jo ilgāk dzīvojam paši savā valstībā, jo pamatīgāk atklājās mūsu etnosa mentalitātes vitālākās īpašības. Pēcpadomju laiks ir latviešu mentalitātes Lielās Atklāsmes...

Foto

Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi – kārtējais apliecinājums nekompetencei uzņēmumā SIA „Talsu namsaimnieks”

Šo rakstu sēriju gribētu sākt ar pavasarīgiem sveicieniem visiem Talsu novada iedzīvotājiem. Taču šo...

Foto

Lai kādu dienu mēs visi izietu ielās un pateiktu – pietiek zagt

Cilvēki, tauta un es nezinu kā vēl jūs uzrunāt! Mostieties, celieties un protestējiet! Es...

Foto

Vajadzīgs jauns valsts apvērsums?

Šā gada 21.aprīlī Saeima krimināllikumā paredzēja ieviest šādu normu: „Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts...

Foto

Izglītības iestāžu reorganizācija nepakļaujas cilvēktiesību standartiem un tiesu kontrolei

26.04.2016 interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” tika publicēta Madonas 2.vidusskolas sabiedrisko attiecību speciālista sniegtā informācija par to, ka...

Foto

Par savām algām „airBaltic” vadība klusēs, tas ir komercnoslēpums un nav jūsu darīšana

airBaltic ir veiksmīgi pabeidzis restrukturizāciju un konsekventi sasniedzis tīro peļņu vairāku gadu garumā. airBaltic valdes locekļu...

Foto

„Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”

„Es teicu, ka būs, un ir arī!!!” – tik triumfāli Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors...

Foto

VID turpina mērķtiecīgi gremdēt uzņēmumu „Biodegviela”

Šobrīd uzņēmumam SIA Biodegviela VID radītie zaudējumi ir mērāmi vairāk nekā 1 000 000 EUR apmērā, vairāk nekā 70 uzņēmuma darbinieku ir palikuši bez...