Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ar ko tagadējā Ķekavas vara ir labāka?

FotoApritējis vairāk nekā gads, kopš Ķekavas novada grožus savās rokās tur Vidzemes partijas pārstāvis, novada domes priekšsēdētājs Valts Variks un trīs viņa vietnieki - cienījamā vecumā esošais Juris Krūmiņš (Reģionu alianse), apsviedīgais uzņēmējs un populists Igoris Malinauskas (Sadarbība) un visgudrākais no visiem - shēmotājs un mahinators Andis Adats (Zemnieku savienība).
Lasīt visu...

21

Jautājumi Ministru prezidentei par 150 000 eiro vērto „Latvijas Gāzes” mazākuma akciju pirkšanas darījuma izvērtējumu

FotoValdība otrdien valdības sēdē vienojās atvēlēt 150 000 eiro padziļinātas izpētes veikšanai par iespējamo darījumu, iegādājoties vācu E.ON.Ruhrgas piederošos 47,23% uzņēmuma Latvijas Gāze (turpmāk - LG) mazākuma akciju. Ņemot vērā, ka šie 150 000 eiro tiks maksāti no nodokļu maksātāju naudas, kā arī iespējamais akciju pirkšanas darījums tiks finansēts, izmantojot valstij piederošā uzņēmuma vai valsts budžeta iespējas, lūdzu Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Jauni jautājumi Ministru prezidentei par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa rezultātiem

FotoPaldies par sniegtajām atbildēm uz Jums adresētajiem jautājumiem, kuri tika Jums iesniegti šī gada 3.jūlijā. Diemžēl, lai gan kopumā ir iesniegts vairāk nekā 150 lappušu biezs informācijas materiāls, ir jāatzīst, ka ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nav saņemta atbilde pēc būtības, bet uz dažiem no tiem atbildes nav sniegtas vispār!
Lasīt visu...

12

Daži vārdi nākamo gadu lielgabalgaļai

FotoVai daudzi no jums ir dzirdējuši vai lasījuši par tādu Augustu Landmeseru? Vācieti, dzimušu 1910. gadā, mirušu, visticamākais, 1944. gadā kaut kur Horvātijas kalnos? Visticamākais, ne.
Lasīt visu...

12

Solīts makā nekrīt - zemnieku maldināšana ZZS gaumē

FotoKopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada 24. maijā ir pagājuši divi mēneši, un jau no Latvijas ievēlētie deputāti ir parādījuši, kādas būs viņu prioritātes Eiropas Parlamentā. Zemnieku interešu aizstāvības šo prioritāšu lokā nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlreiz par "Vienotību" un veselības ministru

Latvijā valda pieņēmums, ka Veselības ministrija pienākas partijai, kurai ir gan premjerministra, gan finanšu ministra portfelis. Pēdējie trīs gadi pierādījuši...

Foto

Putna piena solījumi - II

Rūpējoties par lasītāju informētību un D vitamīna daudzumu organismā, Pietiek turpina publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien -...

Foto

Putna piena solījumi - I

Rūpējoties par lasītāju informētību un D vitamīna daudzumu organismā, Pietiek centīsies publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām....

Foto

Dienesta auto - ģenerālim par brīvu, uzņēmējam par maksu

Paturpinot Lato Lapsas stāstu par bēgošo ģenerāli. Patiesībā bēgošais un gļēvais ģenerālis ir aisberga redzamā daļa, jo...

Foto

Zālēm jābūt rūgtām, špricei sāpīgai

Kad Laimdota (literārs tēls, iespējama līdzība ar kādu konkrētu personu ir tikai nejauša sakritība) bija maza meitene, māte viņai pret saaukstēšanos...

Foto

Jautājumi Ministru prezidentei par "Citadele bankas" pārdošanu

Lai Latvijas tautsaimniecība varētu attīstīties, lai spētu īstenot valdības deklarēto “ekonomikas uzrāvienu”, tautsaimniecībai ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Lai gan...

Foto

Tiesa atkārtoti atzīst, ka koki J. Daliņa stadionā Valmierā izcirsti prettiesiski

2014.gada 11.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par prettiesisku koku izciršanu J.Daliņa stadionā Valmierā. Ar...

Foto

Vai pašnāvība ir "taisnais ceļš uz elles liesmām"?

Naktī uz 16. jūniju no dzīves aizgāja pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups. Viens no iespējamiem nāves cēloņiem...

Foto

Zīlēšana kafijas biezumos vai klientu pasūtījuma izpilde

Saņēmu zvanu no kādas kompānijas SKDS, kura veicot iedzīvotāju aptauju saistītu ar rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Jautāja, vai piedalīšos vēlēšanās...

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Pēdējā eseja: dihotomijas diloģija

Esejas smalkajai tēmai apzināti izvēlējos smalku virsrakstu. Runa ir par Rietumu civilizācijas katastrofas ļoti nopietnu izpausmi – nākotnē iespējamo...

Foto

Bēgošais ģenerālis

Vai no jums kādreiz teciņiem vien, gandrīz vai palēkdamies ir laidies lapās nevis kaut kāds nožēlojams, kusls briļļains civilists, kam esat parādījuši dūri vai...

Foto

Pesimista viedoklis Saeimas vēlēšanu sakarā

Jāatzīstas, ka pirms trim gadiem biju viens no tiem, kas bija skeptiski par toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera slaveno rīkojumu Nr.2...

Foto

Ukrainas situācija Latvijā

Cik zinu, Latvijas sabiedrības vairums, sekojot Rietumu masu medijos dominējošajam viedoklim, uzskata, ka Kijevas militārajiem spēkiem (huntai) esot visas tiesības bliezt ar artilēriju...

Foto

Par mūsu viscaur vērojamo pieauguma tendenci

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka ir izpildījis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rezolūciju ar lūgumu KNAB, nodrošināt Korupcijas...

Foto

Gribi spriest par Palestīnu? Apmeklē Palestīnu

Mēs sēdējām vienā no augstākajām Ramallahas vietām – restorānā La Vistakādas augstceltnes 8. stāvā. Divi ceļotāji no Latvijas un trīs palestīnieši...

Foto

Ukrainas savādais karš

Kādreiz Vācijā bija Dr.Gebelss - gandrīz melu ģēnijs, tomēr, salīdzinot ar šodienas Krievijas, ASV un Eiropas masu medijiem, var viņu droši saukt par...

Foto

“Pasažieru vilciena” ķirzakas aste

Ķirzaka, lai piemānītu savus vajātājus, pamet tiem savu asti. Tad pati var tikt cauri sveikā. Kaut ko līdzīgu nu mēs varam redzēt...

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Astotā eseja: Krievijas difamācija

Latīņu vārds diffamare, no kā ir atvasināts svešvārds „difamācija”, nozīmē neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu. Difamācija var izpausties dažādi....

Foto

Šī derīgā manta - politiskais spiediens

Šķiet, pirmdien nebija neviena medija, kurš tādā vai citādā formā nebūtu pieminējis "politisko spiedienu", kuru darbā visu sevi atdevusī veselības...

Foto

Cik un kā pašvaldības tērē kultūras, atpūtas un sporta pasākumiem?

Valsts kontrole ir uzsākusi revīziju „Pašvaldības finanšu līdzekļu kultūrai, atpūtas un sporta pasākumiem izmantošanas lietderība un...

Foto

Eiropas Savienībai jābeidz viltot datus

Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Savienība izdeva ziņojumu, kas pretendēja uzrādīt milzīgo problēmu ar "plaši izvērsto" vardarbību pret sievietēm. (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2014-vaw-survey-main-results_en.pdf) (http://goo.gl/skMgPA)...

Foto

Demokrātiskās sistēmas "Kodekss"

"Jo nekaunīgāk melosi, jo ātrāk tev noticēs" - Demokrātiskās sistēmas "Kodeksa" aksioma....

Foto

Saeimas prezidija darbam ir jākļūst atklātākam, nevis slepenākam

Biedrība Delna uzskata, ka Saeimas lēmums par atsevišķa drošības dienesta izveidi, ir bijis sasteigts un neizvērtēts. Tas neatspoguļo Saeimas darba...

Foto

Labi būt zemniekam un deputātam augstu amatpersonu piesegā

Lielākā daļa Latvijas zemnieku sūri grūti nopelna dienišķo maizi. Viņi cīnās ar dabas untumiem, neražas gadiem un negausīgiem...

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Septītā eseja: konceptuālais geto

Ja civilizācijas katastrofas veidus iztēlojamies vertikāli hierarhiskā formā, tad augšdaļā atradīsies tāds ļoti būtisks civilizācijas katastrofas veids kā konceptuālā...

Foto

Kam kalpo Latvijas radio - sabiedrības interesēm vai Dūklaviem, un ar ko tas mums draud?

Pirms dažām dienām klausījos, kā Latvijas radio raidījumā žurnālists Aidis Tomsons...

Foto

Kādēļ vajadzīgi Maksātnespējas likuma grozījumi

Maksātnespējas likums šobrīd noteic plašas maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) pilnvaras juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā, tai skaitā...

Foto

Ko tik tie ārsti man nestāsta?

Vakar mani pārsteidza kāda paciente, kas atdrāzās uz pieņemšanu ar sarullētu žurnālu „Ko ārsti Tev nestāsta” rokās....

Foto

Jautājumi Ministru prezidentei par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa rezultātiem

Jaunu pasažieru vilcienu iepirkums ir viens no nozīmīgākajiem iepirkumiem, kas veikti visas mūsu valsts vēsturē. Ņemot vērā...

Foto

"Citadele" – kārtējā valdības afēra vai vienkārši nespēja domāt valstiski?

Citadeles bankas pārdošanas process uzskatāmi parāda, ka valdība nav ne spējiga, ne motivēta rūpēties par valsts attīstību,...

Foto

Šis fascinējošais Godmaņpaps

Šī nedēļa atnāca ar mums visiem tik labi zināmā Ivara Godmaņa paziņojumu, ka viņš kopā ar citiem "no aptveres izbirušiem" godavīriem - tostarp...

Foto

ANO vēsturiskā rezolūcija - "tad būs visai glumo bandai vāks"

26. jūnijā Apvienoto nāciju Cilvēktiesību padomē notika vēsturisks balsojums, kurā tika pieņemta rezolūcija par ģimenes aizstāvību....

Foto

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram - par situāciju ap "Rīgas Satiksmi"

Laikā no 2009. līdz 2013. gadam, pildot deputāta pienākumus, pastiprināti pievērsu RP SIA Rīgas...

Foto

Pilns tiesas spriedums Lemberga un Sprūdža goda un cieņas lietā

Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, pilnā apmērā publicējam Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Ventspils...

Foto

Vergu tirgus

Dzintra ir Latvijas Republikas pilsone. Visu savu dzīvi Dzintra ir smagi strādājusi un maksājusi nodokļus. Deviņdesmito gadu sākumā Dzintra atguva savas dzimtas īpašumu Līvānos....

Foto

Kas notiek valsts noslēpuma aizsegā

Šobrīd, kad runā par Citadeles pārdošanu, man atausa atmiņā kāds muļķīgs notikums manā dzīvē....

Foto

Civilizācijas katastrofālās sprukas. Sestā eseja: izredzēto tipāžs

Tipāžs jeb atsevišķi spilgti tēli vai spilgtu tēlu galerija ir ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Turklāt māksla visbiežāk...

Foto

Svešie dzeguzēni

Ikvienai valstij ir sava nacionāla par valsts naudu uzturēta radiostacija un televīzija. To mērķis ir sargāt un stiprināt valsts nācijas prioritātes, valodu, vēsturi, kultūru,...

Foto

Latvijas Radio neatbildēs uz "nepareiziem jautājumiem" par tā rīcības kodeksu un īpašo Valdi Dombrovski

Pietiek ir saņēmis Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa vēstuli, no kuras...