Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reiz lidoja Minhauzens uz lodes pār Latviju...

Foto2015.gada 2.martā portāls Delfi publicēja Neila Balgaļa rakstu "Caur Mārupi Rail Baltica vilciens nebrauks". Interesants virsraksts, kā arī īpatnējs autora izteiktais apgalvojums, ka "Mārupes iedzīvotāji "apgādā" plašsaziņas līdzekļus ar aplamu un maldinošu informāciju". Tieši rakstā tā autors pats, mūsuprāt, ir izplatījis nepatiesu informāciju, kura ir tendenciozi atlasīta un interpretēta, kopumā aizskarot gan Mārupes iedzīvotāju, Mārupē strādājošo uzņēmēju, kā arī Mārupes novada Domes darbinieku godu un cieņu.
Lasīt visu...

21

Par tiesībām uz atšķirīgu viedokli bez histērijas

FotoŠī gada 3.marta savā preses konferencē salīdzināju Krievijas un Latvijas varas attieksmi un konkrētās darbības pret politiskās opozīcijas redzamākajiem pārstāvjiem abās valstīs, par pamatu ņemot tikai faktus, ne emocionālus izvirdumus un politisko konjuktūru. Tā kā ilgstoši ar savu viedokli un uzskatiem esmu bijis Latvijas politiskajai elitei neērts, tad absolūti pamatoti ietilpstu redzamākā opozicionāra statusā. Šis viedoklis sacēla histēriju atsevišķos medijos, līdz preses konferences ziņa pazaudēja satura būtību, un tika noreducēta līdz virsrakstam Lembergs paslavē Putinu. 
Lasīt visu...

12

Quo vadis, Rail Baltica?

FotoPēdējo nedēļu laikā sākusies sabiedriskā apspriešana saistībā par vairākus miljardus eiro vērto Eiropas līmeņa projektu – jaunu dzelzceļa līniju Rail Baltica. Tā dosies cauri arī Latvijas teritorijai. Un, lai Latvija varētu to īstenot, būs nepieciešamas vairāk kā 1,3 miljardi eiro lielas investīcijas - aptuveni miljardu no tām mums tiek solīts finansēt no Eiropas struktūrfondiem.
Lasīt visu...

21

Mikrouzņēmējdarbības regulējums populisma gūstā

FotoŠodien Saeimas Budžeta un finanšu vadības komisija lemj par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) likumā. Lai arī nākamās vēlēšanas vēl tālu priekšā, lielākā daļa parlamentā pārstāvēto partiju cita citu steidz pārspēt savu spalvu spodrināšanā, solot vienkārši iesaldēt mikrouzņēmuma nodokļa sākotnējo regulējumu. Atsevišķiem aizkustinošiem piemēriem aizbildinoties, politiķi atsakās redzēt, analizēt un novērst nu jau piekto gadu strādājošā nodokļu režīma blaknes.
Lasīt visu...

18

Provokācija, visatļautība un ciniska pašreklāma Kalnietes izpildījumā

FotoSaspīlētie notikumi planētas daļā, ko sauc par Eiropu, nebūt netiek risināti diplomātiskā ceļā. Krievijas un Eiropas Savienības (ES) izteikti nedraudzīgās attiecības ir radījušas veselas virknes ar "melnajiem sarakstiem" gan Krievijā, gan atsevišķās ES valstīs, gan visā ES kopumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Robi likumdošanā ir jāizlabo

Ar interesi izlasīju rakstu, kuru parakstījusi Neregulāro pārvadātāju iniciatīvas grupa. Esmu apbēdināts par to, ka mūsu valsts pilsoņi izmanto likuma caurumus savtīgos...

Foto

Precizējumi par Tomela meliem saistībā ar VDK izpētes komisiju

Sakarā ar to, ka esmu pieminēts Pietiek publikācijā par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisiju, precizēju: pirmkārt, neesmu...

Foto

Vienosimies kustībā par mieru

„Dievs izdomāja karu, lai amerikāņi varētu apgūt pasaules ģeogrāfiju.” /Marks Tvens/ „Kad bagātie uzsāk karu, tad nabagie ir tie, kuriem jāmirst” /Žans-Pols...

Foto

Tautas svētākās vērtības

Lai spriestu par tautas vērtībām, vispirms ir jāprecizē jēdziena „tauta” jēga un semantika – valodas vienības nozīmju kopums....

Foto

Valsts kontroles ieteikumu ieviešana Latvijas Pastā – tikai uz papīra un ar nepilnībām

Ja salīdzina visas trīs šogad veiktās ieteikumu ieviešanas pārbaudes Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās...

Foto

Nespēlējieties ar sātanu

Reiz viena no pasaules vadošajām un pazīstamākajām feministēm lesbiete Andrea Dworkins deklarēja, ka jebkādi dzimumsakari starp vīrieti un sievieti no vīriešu puses esot vardarbība. Nav...

Foto

Atklāta vēstule @VL_TBLNNK @RaivisDzintars

2012. gada 29. februārī Raivis Dzintars DELFI pasludināja: 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-16marts-ir-nacionalas-pretestibas-un-vienotibas-diena.d?id=42170326#ixzz2u3mS6c1M...

Foto

Asociācijas "Ģimene" vēstule Saeimas deputātiem

Biedrība „Asociācija Ģimene” ir iepazinusies ar tīmekļa vietnē Delfi[1] publicēto informāciju par to, ka š.g. 24.februārī Saeimas Juridiskajā komisijā tiks skatīts deputāta Veiko...

Foto

Cēsu domes terors un necilvēcība: atklāta vēstule Valsts prezidentam

Pilnīga bezizeja – tā vienā vārdā var raksturot mūsu situāciju. Cēsu dome mūsu zemei bez jebkādām komunikācijām,...

Foto

Latvijas Būvinženieru savienības sertifikāti un kompetence

Izlasīju TVNET'ā šo rakstu. Šis vienkārši iespārda: "Civillikuma 1782. pants nosaka: ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus...

Foto

Angažēti ierēdņi mēģina maldināt politiķus un sabiedrību?

Izlasījām portālā Pietiek Jura Ādamsona rakstu „Vai Saeimas deputāts Valērijs Agešins ir nelegālo pārvadātāju lobists parlamentā?”. Raksta autors, izklāstot problēmas būtību,...

Foto

Kur meklēt taisnīgumu parastiem Latvijas iedzīvotājiem: vēstule Rīgas mēram

Mani sauc Marianna Karnauha, es dzīvoju Rīgā, Ģertrūdes ielā 121, dzīvoklis 6. Es esmu Latvijas pilsone, esmu...

Foto

Rēzeknes rajona tautas tiesas priekšsēdētājai no pilsoņa Jura Vidiņa

Turpinoties "zirnekļu cīņai burkā" - partijas Vienotība biedru attiecību skaidrošanai -, esam saņēmuši no kāda lasītāja interesantu...

Foto

Vai Saeimas deputāts Valērijs Agešins ir nelegālo pārvadātāju lobists parlamentā?

Jau vismaz gadus desmit Latvijā nesekmīgi norisinās cīņa ar nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem. Protams, no vienas puses,...

Foto

Tautas vērtību un individuālo vērtību mistrojums

Vērtības ir cilvēka dzīves nepieciešamība. Bez vērtībām nedzīvo neviens cilvēks. Katram cilvēkam ir savas dzīves vērtības. Taču vērtības pieder tām...

Foto

"Nila loģika" un viena cita loģika

Kā visi labi zina, pirms pāris nedēļām Rīgas domi pieķēra pie rokas, ka tā iztērējusi 35 tūkstošus eiro par papīru...

Foto

Mario Dragi - Latvijas atbrīvotājs

Vācija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir vienojušās par kompromisu, un tagad ECB prezidents Mario Dragi sāk īstenot savu plānu -...

Foto

Deputātu ētika

Pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gada 25.septembrī 11.Saeima gandrīz vienbalsīgi balsoja par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā, kurus 12 Saeima tagad vēlas atcelt un grozīt. Tāpēc...

Foto

Noliktās atslēgas vai sirdsapziņa?

Īstenojot pamatīgu sabiedrības smadzeņu skalošanu un šantāžas elementus, kā arī koalīcijas deputātu vēlību, banku lobijs ir panācis sev vajadzīgo – Saeimā apstiprināšanai...

Foto

Ļoti cienījamais ģenerālsekretāra kungs...

Patiesi priecājos par Jūsu apņemšanos veicināt demokrātijas un savstarpējās uzticības gaisotni partijā un labprāt precizēšu savu viedokli, balstoties Jūsu uzdotajos jautājumos....

Foto

Par banku parādiem kredītņēmējiem

Jā, jūs pareizi izlasījāt. Nevis, kā tradicionāli tiek uzskatīts, kredītņēmēji (jo īpaši hipotekāro) ir parādā bankām, bet bankas ir parādā kredītņēmējiem....

Foto

Tautas elites stratēģiskā atbildība

Elite ir bijusi vienmēr ikvienā sociālajā kolektīvā. Arī tajos pirmatnējos sociālajos kolektīvos, kuri dzīvoja alās un medīja mamutus. Taču franču jaukais vārdiņš„elite” (izcilākais,...

Foto

Celiet trauksmi, privāto mežu īpašnieki un sabiedrība! Latviju grasās izzāģēt pusotru reizi vairāk

04.02.2015. Valmierā, Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija, kuras vāji afišētais mērķis bija pārliecināt sabiedrību,...

Foto

Īstā mafija

Laiku pa laikam man kāds īstenais patriots, aizskarts svētākajās jūtās, indīgi jautā - nu kā gan man pietiekot nekaunības mūsu jauko Latviju saukāt par...

Foto

Jūrmalā apjomīgus iepirkumus pavada skandāli un aizdomas par negodīgumu

Lielāko daļu Jūrmalas pašvaldības rīkoto iepirkumu par lielām summām pavada skandāli un aizdomas par konkursa negodīgumu. Zaļo...

Foto

Kā pievērst uzraugošo iestāžu uzmanību notiekošajam Emburgā?

Runa ir par bīstamo atkritumu pārstrādes kompleksu apdzīvotā vietā - Emburgā, Salgales pagastā, Ozolnieku novadā. Šī ir arī mana...

Foto

Cik godīgi ir Saeimas deputātu kandidāti?

Partijas No sirds Latvijai  sastāvā atrodama persona Silva Lazda-Poikāne, kura ir arī 12. Saeimas deputāta kandidāte. Tajā pašā laikā ir...