Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Iesniegums tiesībsargam - par diskriminējošu normu pret daudzbērnu ģimenēm un trūcīgajām personām

FotoDzīvoju viena ar trīs bērniem, jaunākajai meitiņai 8 mēneši, vecākajai 6 gadiņi. Šo iesniegumu rakstu saistībā ar grozījumiem, kas it kā paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodevu apmērā saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Lasīt visu...

21

„Brexit” vēsturiski ekonomiskais zemteksts

FotoBritu balsojumu par "brexit" uztveram kā pērkona spērienu no skaidrām debesīm. Kā tas tā varēja notikt, ka pat pieredzējušie bukmeikeri, nemaz nerunājot par daudzajām aptaujām, paredzēja balsojumu "pret" izstāšanos no ES? Bet nobalsoja tomēr "par"? Kas tāds varēja notikt? Varbūt nelaimīga nejaušība?
Lasīt visu...

21

Valsts dod iespēju – atjauno sev tiesības, neizejot no mājas

FotoIzmanto iespēju! CVK ir reģistrējusi oficiālai parakstīšanai likumu, kas atjaunos Tavas tiesības (Satversmes 2.pants) būt lēmējam valstī un kontrolēt Saeimu. Likuma projekts ir saskaņots ar CVK, un savāktie paraksti būs saistoši likumdevējam.
Lasīt visu...

21

Pētersone prom – šahs vai mats?

FotoŠahs vai mats, - to tagad jautā daudzi VID darbinieki, kuri priecīgi nosvinējuši Līgo svētkus un izdzēruši ne vienu vien glāzi šampanieša par priecīgajām atvadām no Pētersones kundzes.
Lasīt visu...

21

Kam izdevīgi radīt haosu suņu uzskaitē?

FotoMūsu valsts ir īsta Brīnumzeme, kur bieži vien lietas notiek tāpēc, ka viens čoms aiziet pie otra un sarunā pa tiešo sev vēlamo, jo draugu būšanai, kas bija tik izplatīta padomju laikos, ir liels spēks, - kā saka, tu man, es pēc tam tev, bet visiem pārējiem neiesaistītajiem no brīnumiem mute vaļā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ledus ir sakustējies

Šā gada Latviešu tautai nozīmīgākajos un senākajos svētkos – Vasaras Saulgriežos – saņēmām ne tikai sen nebijušu jauku laiku, bet arī katram normālam...

Foto

Eiropas sapnis un novēlotā atmošanās

Nē, šis raksts nepaudīs prieku vai nožēlu par tikko notikušo Brexit, jo mani nekad nav pārliecinājis šis realitātes šovs, ko mēdz...

Foto

Laiks tev, letiņ, ieslēgt galvu, atgūt Latvi – Dieva balvu

Veltījums britviešiem, lai atkal kļūst par latviešiem......

Foto

Ar mīlestību no Londonas. Manas „Brexit” sajūtas

Tas ir noticis. Briti ir runājuši, un lēmums ir pieņemts. Brexit vairs nav tikai populistu ņemšanās, bet gan neizbēgama nākotne mums...

Foto

Komentārs par Lielbritānijas referenduma sekām

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi reakcija tirgos ir vētraina,...

Foto

Latvijas prioritāte pēc Brexit ir savu iedzīvotāju interešu aizstāvēšana Lielbritānijā (nevis Latvijā vai ES)

Apstiprinoties rezultātiem par britu balsojumu referendumā, saskaņā ar kuriem vairākums Lielbritānijas pilsoņu...

Foto

Dzīvībai bīstamā izglītība

Izglītība var būt bīstama dzīvībai. To var apgalvot bez mazākajām šaubām. Tas skan neticami. Bet tā ir realitāte. Izglītība var būt bīstama dzīvībai...

Foto

Vai ar apmelojumiem risina ceļu būves konkurences cīņas?

AS Latvijas Valsts ceļi, kā arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs publiski paustie pārmetumi, apšaubot Inspecta Latvia divās asfaltbetona ražotnēs veiktos sertificēšanas auditu rezultātus,...

Foto

Pret apšaubāmas kvalitātes asfalta izmantošanas iespēju

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības valstī Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas asfalta rūpnīcas,...

Foto

Patiesības ministrijas nostāja biotopu kartēšanas jautājumā

Šķiet, nu jau ilgāk nekā gadu velkas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājumi uzsākt Latvijā Eiropas Savienības īpaši...

Foto

Dažas pārdomas par nekaunīgo Daugavas stāvkrasta norakšanu

Pateicos Pietiek par situācijas noskaidrošanu saistībā ar Daugavas stāvkrasta nekaunīgo un nesodīto norakšanu un raksta publicēšanu. Par "bargo" sodu...

Foto

Visas ziņas par megaesophagus-polineiropātijas slimību ir valsts iestāžu rīcībā

Pēc tam, kad zinātniskais institūts “BIOR” pārtrauca reģistrēt suņus izpētes programmai “Suņu megaesophagus uzliesmojuma izpētes programma”, Latvijas...

Foto

Cīņa pret sorosiešu mafiju Latvijas radio

Nu jau teju 15 gadu garumā ilgst mana cīņa ar Latvijas Radio par manām elementārajām cilvēka tiesībām izteikt savas domas...

Foto

Juvenālais laikmets. 4.Postmodernistiskā mentalitāte

Postmodernistiskā mentalitāte ir tikpat jauns jēdziens kā jēdziens „juvenālais laikmets”. Tā tam ir jābūt. Postmodernistiskā mentalitāte pati par sevi ir jauna parādība....

Foto

Legalizētās parazitēšanas politekonomika

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī....

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienprātīgi apliecina: Cilvēktiesību konvencijā nepastāv tiesības uz viendzimuma “laulībām”

Biedrība “Asociācija Ģimene” un Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) “Mamma, Tētis un Bērni” komiteja atzinīgi novērtē Eiropas...

Foto

Latvija, sagaidot 100 gadu jubileju, var palikt bez galvaspilsētas attīstības plāna

Pirmo reizi Latvijas vēsturē veidojas situācija, kad galvaspilsēta var palikt bez attīstības plāna. Tā ir...

Foto

Vēlos norādīt uz notiekošo Valsts robežsardzes koledžā

Vēlos norādīt uz notiekošo Valsts robežsardzē, precīzāk - Valsts robežsardzes koledžā. Sajūta ir tāda, it kā cilvēki strādātu nevis...

Foto

Par sistēmu, kurā darbojas sliktie maksātnespējas administratori

Ik uz soļa dzirdam par sliktajiem maksātnespējas administratoriem, kuru negausības dēļ nākas ciest labajiem ārvalstu investoriem. Laika posmā no...

Foto

Manas domas pārņēma kas cits...

Belēvičs samelojās un atkāpās. Manuprāt, viss ir forši: vēlēta amatpersona neveikli un muļķīgi samelojās un atkāpās. Normālas demokrātijas normāls, es pat...

Foto

Sistēma, kurā ērti jūtas Čakšas kundze, un reformas, ko no viņas var negaidīt

Uzzinot, ka Zaļo un zemnieku savienībai labākā kandidāte uz veselības ministra amatu šķietot...

Foto

Vidējais latvietis

Smiltenes novads ir viens no latviskākajiem, kuru pārvalda 15 domes deputāti – visi latvieši. Veicot pētījumus par vidējā latvieša apziņas valstsspēju, sociologi un politologi...

Foto

Apzināti vēlas iznīcināt Latvijā atjaunojamās enerģijas nozari

Šobrīd lielā steigā, maldinot Ministru kabinetu un Latvijas sabiedrību, ignorējot nozares viedokli, bez nozares analīzes, bez ietekmes uz tautsaimniecību...

Foto

Šis un tas, par ko esmu pārliecināts

Manam dēlam vēl nav pat gadiņš, bet laiks iet šausmīgi ātri, un necik ilgi, kad man nāksies viņam mēģināt...

Foto

Mēs esam pelnījuši labākus politiķus

Kam traucē Belēvičs? Kurš pasūtījis un apmaksājis šo kampaņu pret ministru? Ko tie žurnālisti piesienas tādam sīkumam – vai tad nu...

Foto

Rīgas totēms austrumu teritorijā

2017. gadā Latgale atzīmēs Latgales 1. kongresa simtgadi. Neskatoties uz kongresa neviennozīmīgajām sekām uz latgaliešu valodas un kultūras stāvokli laika periodā, kas...

Foto

Replika par „Dogo”

Esmu gandarīts, ka nesen Saeima pavirzījusi uz priekšu grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas vērsti uz risku novēršanu dzīvnieku veselības jomā. Pēc balsojuma grozījumi nodoti...

Foto

Par tiesībām ārstēties

Uzskatu, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.416. „Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” iestrādātais aizliegums no š.g. 1. marta Latvijas iedzīvotājiem saņemt viņu personīgajai...

Foto

Privatizācijas aģentūra vairs nav vajadzīga

Neiziet no prāta maija sākumā dzirdētā ziņa par to, ka Valsts kontrole (VK) pārbaudījusi Privatizācijas aģentūras (PA) darbu un pakratījusi pirkstu...

Foto

„Rīgas Namu pārvaldniekam” ir pensionāri, kas visu maksā, ko viņiem piestāda…

Rīgas Namu pārvaldnieks. Šī iestāde var darīt, ko grib, jo ir stipra aizmugure un uz...

Foto

Ģimenes galantā sagraušana

Mūsdienu pasaulē ir samērā liels starptautiski atzīmējamo dienu skaits. Pašlaik gadā ir 44 starptautiski atzīmējamās dienas. Tādu iepriecinājumu sniedz internets. Tajā ir publicēts...

Foto

Kāda ir PVD sūtība?

Labdien! Kāda ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sūtība? Pastāstīšu par vienu konkrētu gadījumu saistībā ar Valmieras PVD: es audzēju cūkas piemājas...

Foto

Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas

Latvijā visu laiku uzskatīja, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, tranzīta nozare vienmēr attīstīsies. Principā tā arī bija - visas...

Foto

Juvenālais laikmets. 3. Tradicionālā mentalitāte

Juvenālajā laikmetā jauniešu mentalitātē veikli izritinās divi varianti – tradicionālā mentalitāte un postmodernistiskā mentalitāte. Tradicionālajā mentalitātē jauniešu garīgais satvars balstās uz...

Foto

Tehnoloģiskās sabiedrības spožums un posts

Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēks nolemj uzrakstīt rakstu interneta portālam. Tieksme izpausties monologā parasti rodas tad, kad to nevar izdarīt dialogā....

Foto

Ingūna Rībena: tiek kultivēts verga domāšanas veids

Ingūna Rībena allaž bijusi starp tiem politiķiem, kuri nevairās paust savus uzskatus atklāti, pat ja tie nesaskan ar valdošo...

Foto

Pētersones ziepju opera

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ināras Pētersones atkāpšanās sāga šodien atgādina labi iestudētu ziepju operu, kurā lielākie atbalsta paudēji viņas palikšanai amatā ir...

Foto

Matemātiķis: sunim, kas ēd „Dogo”, risks saslimt ir nevis 23, bet 63-115 reižu lielāks

Pirms dažām nedēļām es Facebook uzrakstīju aprēķinu par Dogo un suņu saslimšanu ar barības vada dilatāciju...

Foto

Lembergs: par jaunizveidoto Kaimiņa partiju

“Droši vien būtu pareizi viņu saukt par ‘rējēju’ partiju. Tā man liekas, tas būtu tāds pareizs [apzīmējums]. Jeb “Suņu būdas” partija,”...

Foto

Podnieks pats lai ēd „Dogo”

Jā, jā. Baroju ar Dogo jau gadu, divus, četrus... un nekas nav noticis. Tādu tekstu esmu dzirdējis arī no gluži saprātīgiem cilvēkiem. Arī...

Foto

Pētersones „UgunsGrēks”

Jau nez kuro mēnesi raugoties notiekošajā ap Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tā darbiniekiem un tā vadītāju Ināru Pētersoni, mani nepamet sajūta, ka es vēroju...

Foto

Ceļa uzturētāju „Maxima”

Šonakt gandrīz kļuvu par kārtējo upuri uz jaunās Tīnūžu – Kokneses šosejas: pamodos no pretī braucošās smagās automašīnas skaņas un gaismas signāliem, un...

Foto

Apvainojumi un aizliegumi Latvijas problēmas neatrisinās

Izraēlā dzīvojošais publicists Franks Gordons Latvijas Avīzes 22.aprīļa numurā publicējis kārtējo viedokli („Hūtes vārdi Kremlim kā mūzika”) saistībā ar masu...

Foto

Par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar N.Ušakova izplatīto karikatūru

Drošības policija (DP) ir noslēgusi resorisko pārbaudi saistībā ar vairāku personu iesniegumiem par Nila Ušakova 2016. gada 22.aprīlī...

Foto

Eiropas fondu līdzekļu apguve – pašmērķis vai pamatota nepieciešamība

Šā gada martā vairāki Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas bērnu vecāki un biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas...

Foto

Atkal tiesās

Mani apsūdz pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas par to, ka es esot izdarījis darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu naida un...

Foto

Par naudas ceļiem Pūces un Jaunupa virzienā

Pēc Neatkarīgās publikācijas par biedrības Latvijas nākotnes forums visai dīvaino finansēšanas modeli, kuru īstenojušas ar miljonāru Olafu Berķi saistītas juridiskas un...

Foto

Par veselības ministra Gunta Belēviča atlaišanu

Ar šo iniciatīvu vēlamies ierosināt Saeimai izskatīt jautājumu par veselības ministra Gunta Belēviča atbilstību ieņemtajam amatam un balsot par ministra...

Foto

Ķekavas novada iedzīvotāji izsaka neuzticību Aigaram Vītolam un Andim Damlicam

465 novada iedzīvotāji ir iestājušies pret 140 gadus vecās Pļavniekkalna (Katlakalnā) skolas nojaukšanu un bērnu nosūtīšanu...

Foto

Vējoņa kungs, es lūdzu tikai iespēju par savu naudu iegādāties zāles, kas var glābt manu dzīvību

Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs! Vēršos pie Jums ar atklātu...

Foto

Par to, ka Belēvičs meklēšot politisko atbalstu zāļu cenu samazināšanai Latvijā

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un...

Foto

Paaudžu konflikta lokālā realitāte

Paaudžu konflikti ir bijuši vienmēr. Paaudžu konflikts ir cilvēces sociālās esamības atribūts. Paaudžu konflikta socioloģija pastāvēja pirms socioloģijas zinātnes rašanās. Eiropeīdu daiļliteratūrā...

Foto

Deputātu pieprasījums veselības ministram par projekta „E-veselība Latvijā" īstenošanu

No Veselības ministrijas mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka ,,E-veselība ir veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas...

Foto

Belēviča kārtējais „risinājums”

Ikreiz, kad medijos parādās norūpējies mūsu veselības ministra vaigs, sažņaudzas sirds. Jo pieredze klusi čukst - tūlīt būs kāds kārtējais „risinājums”! Un ir!...

Foto

Varbūt varat palīdzēt Tatjanai?

Tatjanai ir 55 gadi, viņa ar vīru, meitu un mazmeitiņu dzīvo Siguldā. Tatjana 32 gadus nostrādājusi Siguldas bērnudārzā Pīlādzītis par pavāri. Šī...

Foto

Kad pašvaldība būs pašu valdība?

Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta celtniecības plānošana tika uzsākta jau tālajā 1981. gadā, tā komplekss vēl nav pabeigts, jo savu...

Foto

Astoņkāja etnogrāfija

Latvijā tagad ir divi astoņkāji. Viens astoņkājis ir izdevums „Astoņkājis”. Otrs astoņkājis ir organizētās noziedzības simboliskais apzīmējums ar lielo burtu - Astoņkājis. Izdevums „Astoņkājis”...

Foto

Par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem

Portālā Pietiek atradu šādu komentāru: „PIDā arī pasi nevar apmainīt ja tev nav bankas konta. Interesanti, kā...

Foto

NĪN iniciatīva atduras pret ministriju kompetences trūkumu

Pašreizējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēma ir ar klaju konfiscējošu būtību. Tieši tādēļ esmu veidojusi iniciatīvu portālā Manabalss.lv un...

Foto

Par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas termiņiem

Sabiedrībā periodiski aktualizējas satraukums par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas...