Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Esam trausli un viegli aizvainojami, kāpēc?

FotoDārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies? Vieni ir kājām mērojuši simtiem kilometru. To no rīta Svētajā Misē dzirdējām, kad prezentējās svētceļnieku grupas. Aizkustinoši stāsti un aizkustinošas prezentācijas. Citi ieradās ar velosipēdiem, citi ar auto, citi ar autobusu, vilcienu. Katru gadu vismaz lielu daļu no mums kaut kas velk uz šejieni. Kas konkrēti? Kā to īsi noformulēt?
Lasīt visu...

21

Piekritu dīvainas izcelsmes reklāmas projektam par bēgļu jautājumu...

FotoEsmu saslimusi, tik smagi kā nekad dzīvē. Ārsti saka, ka man ir vispārējs bakteriāls iekaisums. Realitātē, pēc visām Stradiņu slimnīcas eksekūcijām, jau otro nedēļu sēžu mājās ar sāpēm katrā šūnā, sāp visu laiku un viss, sāp tā, ka naktīs nevaru gulēt, citreiz sāp tā, ka naktī sēžu pie loga un raudu, jo šķiet, ka tas nekad nebeigsies. Pēc stundu garas pastaigas saulainā pievakarē es bezspēcīgi atkrītu gultā, it kā diennakti būtu krāvusi ostā ogles. Cenšos sevi motivēt, ka būs labāk, ka man apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, kas rūpējas, lai es atlabtu, ka ārā ir vasara un ka es nedrīkstu viņu nokavēt.
Lasīt visu...

18

Atceroties 1991. gada augusta „varoņus”

FotoTie, kas ir lasījuši pazīstamo J.Hašeka ironisko romānu par krietnā kareivja Šveika piedzīvojumiem, iespējams, atceras epizodi, kad Šveikam tika pavēlēts trīs dienas noturēties kādā kontrolpostenī un nekādā ziņā no tā neatkāpties; ja pēc šī laika notecēšanas viņš vēl būs dzīvs, tad gan varēs doties uz aizmuguri pie savējiem.Krietnais kareivis Šveiks tā arī izdarījis, palīdis zem kāda tilta, nogulējis zem tā trīs dienas, pārtikdams no mugursomā esošajiem konserviem, tad izlīdis no zem tilta un devies uz aizmuguri, kur bravurīgi raportējis komandierim, ka uzdevums esot izpildīts, noteiktais punkts nav atstāts visas trīs dienas. Komandieris viņu par to esot uzslavējis un piespraudis medaļu pie krūts.
Lasīt visu...

12

Lietuvas gambīts Latvijā: dūriens mugurā, nevis pliķis sejā

FotoReti kad Latviju pāršalkusi skandaloza ziņa paliek bez vadošo amatpersonu, nozares pārstāvju vai sociālo partneru komentāriem. Tomēr viens šāds gadījums notika mēnesi nesenā pagātnē. Lietuvas uzņēmēju pārstāvis Latviju nodēvēja par Baltijas korupcijas perēkli Nr.1, pēc būtības pielīdzinot valsti melnajam caurumam, kurā var pazust ne vien miljoni, bet arī Eiropas nauda miljardos mērāmos apjomos.
Lasīt visu...

21

Ko rāda lielāko pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOPi

FotoGads aizritējis, un lasītāji atkal tiek iepazīstināti ar Latvijas TOP 100 lielākajiem pelnītājiem, zaudētājiem un dividenžu saņēmējiem, ko kā ik gadu veido žurnāls Kapitāls sadarbībā ar Lursoft.
Lasīt visu...

21

„Zem Muhameda bārdas” nav mūsdienīgi gļēva jeb, kā mēdz teikt, politkorekta grāmata

FotoZem Muhameda bārdas ir grāmata par islamu un vairākām valstīm, kuras šī reliģija tieši ietekmē. Grāmatas priekšvārds lasāms Pietiek, ar daļu grāmatas teksta var iepazīties islams.lv.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ābols no zirga tālu nekrīt, un lielas ziepes parasti briest no sīkumiem

Izlasīju rakstu par RBSSKALS praksi attiecībās ar apakšuzņēmējiem. Līdzīgs stils vērojams dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā attiecībās...

Foto

Vai Dūklava darīšanām ir alternatīva?

1991. gadā, de facto atjaunojoties Latvijas neatkarībai, lauksaimniecības politika netika veidota, kā pieklātos normālai, demokrātiskai valstij mūsu klimatiskajos apstākļos, un joprojām gan Latvijas...

Foto

Biķernieku sporta trases ”spožums” rada un radīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei

Kandavā 2008.gada jūnijā savu uzņēmējdarbību uzsāka kartinga trase, kura bija uzbūvēta bez trokšņa sienas....

Foto

Grēku subkultūra. 3. Lepnības burbuļi

Viens no septiņiem t.s. nāves grēkiem ir lepnība. Pie mums šis nāves grēks izpaužas negaidītā veidā – grēku publiskās nožēlošanas procesā....

Foto

Latvijas radio valdes priekšsēdim „per procura” Aldim Pauliņam

Pateicos par Jūsu sniegto atbildi un izsaku nožēlu, ka tās saņemšanai bija nepieciešams pusotrs gads un tiesu instanču...

Foto

Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem – putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā...

Foto

Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Bet ko tas nozīmē?

Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas. Divdesmit piecus gadus Latvija ir formāli brīva...

Foto

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par...

Foto

Par likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

Ņemot vērā sacelto ažiotāžu ap nepieciešamajiem grozījumiem valstī obligāti noteiktajā visu suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtībā ar vairāku interešu grupu nepamatotām...

Foto

Zemkopības ministrija mikročipēšanas jautājumā pinas pretrunās

Zemkopības ministrijas vadība turpina shēmot savus savādos suņu mikročipēšanas plānus: lai gan attiecīgais likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nav vēl pat...

Foto

Ļoti negodīgs gājiens, manuprāt

Pirmkārt, neviens līdz galam nezina, kā rīkotos, ja patiešām pienāktu brīdis rīkoties. Ikviens psihologs pateiks, ka ekstremālās situācijās tie stiprie un bravūrīgie...

Foto

Daži jautājumi VID darbiniecei Gitai Plaudei

Atsaucoties uz neseno jauko interviju ar Koļegovas kundzi, domāju, ka tikpat jauka intervija sanāktu ar tagadējo VID Iekšējās drošības daļas...

Foto

Demokrātija ir mirusi

Būt demokrātam nozīmē ne tikai piedalīties vēlēšanās, bet arī vērot, kā ievēlētie politiķi izmanto sev uzticēto varu, vai tas notiek saskaņā ar tautas...

Foto

Par medībām, bet pret putnu medībām

Es esmu par medībām un medīšanu, jo saprotu, ka bez tām Latvijā nevarēsim sadzīvot ar bebru, staltbriežu, aļņu, mežacūku, sīko...

Foto

„Siamo tutti fascisti”

Fašisms un Musolīni - šie vārdi man ir pazīstami jau no bērnības. Rīgā triju gadu vecumā laikabiedri no krievu apdzīvotā kaimiņu nama mani...

Foto

Kas mani tik ļoti kaitināja rakstā par ASV vēstniecību

No sākuma pat pats īsti nesapratu, kas tieši mani tik ļoti kaitināja, lasot Otto Ozola kritiku ASV...

Foto

Viļa Lāča pēcteči

Man ir burtiski daži teikumi sakāmi par trim Latvijas ministriem – vienas konkrētas partijas pārstāvjiem, kuri augusta sākumā bija sadomājuši it kā cēlu...

Foto

Kāpēc Ornitoloģijas biedrība neiestājas pret putnu medībām?

Nu jau pagājis stipri ilgs laiks, kopš ar šādu jautājumu Tviterī pie Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) vērsās Slīteres Nacionālā...

Foto

Durvis uz gaismu aizcirtīsies 18. septembrī - ir mēnesis laika

Paldies par dalību likuma iniciatīvā - panākt vieglāku (demokrātiskāku) referendumu ierosināšanas kārtību! Tā atjaunos Latvijā tiesiskumu...

Foto

Asistentu pakalpojuma absurds Jāņa Reira izpratnē

Par ko sapņo bijušais komjaunietis un virpotājs Jānis Reirs? Diezin vai par ko citu kā tālajā 1986.gadā – virpošanu un...

Foto

Reinbahs atstādināts, kas sekos?

Ne Ameriks, ne Ušakovs paši bruģi neliek, pirms neilga laika laikrakstā Diena taisnojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, skaidrojot neērtības, ar kurām ikdienā saskaras rīdzinieki...

Foto

Integrācijas mēslaine

2016. gada 12.augustā portālā „Delfi” tika ievietota šāda informācija: „Advokātu biroja "Cobalt" veiktā pētījumā par integrācijas pasākumu īstenošanu secināts, ka tā ir sadrumstalota, turklāt...

Foto

Draudzīga atbilde man nezināmajam PIETIEK lasītājam, kurš čakli apraksta profesoru Dzintaru Mozgi un mani

Kopš mans draugs Guntis Belēvičs atstājis veselības ministra posteni, veselības nozares publiskajā...

Foto

Kāpēc lidosta maldina pasažierus?

Šodien izlasīju rakstu „Trešdien Rīgas lidostā pārcelto reisu pasažieriem kompensācijas nepienāksies”. Uzreiz radās pārdomas - kāpēc lidosta maldina pasažierus?...

Foto

Dīvainības ap „Stradiņu” konkursu

Apskatījos šos dokumentus saistībā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amata konkursu, kas pēc „izbīdītā” Dzintara Mozga atteikšanās ir beidzies...

Foto

Tukša muca tālu skan – vai tas ir par Cēsu mākslas festivālu?

Interneta vietnē www.cesufestivals.lv esošā informācija vēsta: „Cēsu pilsētai vienmēr bijusi zīmīga loma Latvijas kultūras...

Foto

Par deģenerātu - ekshibicionistu Didzi Melbiksi un bēgļu kampaņu

Televīzijā skatoties ANO Bēgļu aģentūras kampaņas "Mēs darītu tāpat!" prezentēšanu, pirmajā mirklī neticēju savām acīm: par kampaņas...

Foto

Mesijas deficīts un tautas ētosa monolīts

Jēdziens „ētoss” pie mums nav populārs ne zinātniskajā leksikā, ne ikdienas sarunvalodā. Jēdziens reti sastopams žurnālistu tekstos....

Foto

Radikālie, relatīvisti antropologi un derdzīgais

Nu jau pirms laba laika, starptautiskās ģimenes dienas sakarā (t.i., 15. maijā) nelielā komentārā izteicu savas domas par mūsdienu ģimeni. Komentāra...

Foto

Ar kārtējo afēru grib izcelties Garkalnes novada dome

Ar kārtējo afēru grib izcelties Mārtiņa Bauzes-Krastiņa (attēlā) vadītā Garkalnes novada dome – iecerēts nopirkt pussagruvušu viesnīcas kompleksu...

Foto

Informatīvais ziņojums “Par atbildīgo institūciju rīcību saistība ar publiski izskanējušo informāciju par “Panamas dokumentiem””

Informatīvais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2016.gada 10.maija rezolūcijā Nr.1.1.1/19 doto...

Foto

Vai LPSR tiesu psihiatrija patiešām atzīstama kā pamatota, obligāta un tiesiska?

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta bijušā virsprokurora Ērika Zvejnieka dēla prokurora Sandra Zvejnieka svaigais atzinums par 1983....

Foto

160 velkamistu vēstulei — gads

Svētdien apritēja gads kopš 160 velkamistu vēstules parādīšanās. Šai laikā pati dzīve atspēkojusi murgus, muldēšanu un melus, un vēstule šķistu visai...

Foto

Grēku subkultūra. 2. Noslīdējuma asaras

Tematiskās kopas pirmajā esejā bija runa par latviešu morāles noslīdējumu pēcpadomju gados. Tika atzīta iespēja par morāles noslīdējumu runāt vienīgi skaitļu...

Foto

Mēs ļoti gribam veikt parlamentāro kontroli

Sabiedrība par atklātību - Delna (Delna) vēršas ar iesniegumu, lai lūgtu Saeimai veikt parlementāro kontroli pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas...

Foto

LR prokurors ievietošanu padomju psihiatriskajā soda iestādē atzīst par tiesisku

Manās rokās ir nonācis neiedomājams LR Prokuratūras prokurora S.Zvejnieka parakstīts dokuments, kurā VDK represētā Ģederta Melngaiļa...

Foto

Par jauno VID ģenerāldirektori un paviāna pēcpusi palmā

Ir pienācis brīdis, kad par vienīgo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāti ir izteikušies visi (viņu pašu ieskaitot),...

Foto

Viedokļu iedaļas uz morālā kompasa skalas

Medijos publicēts filozofa Ivara Neidera raksts „Saprātīgu cilvēku viedokļi atšķiras.” Latviešu valodā rakstošie filozofi līdz šim diezgan kūtri un negribīgi...

Foto

Pret citiem nodokļu nemaksātājiem nākamā VID ģenerāldirektore bijusi skarba jau iepriekš

Nejauši laikraksta Diena arhīvā atradu jauku stāstiņu par tiem laikiem, kad finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izvēlētā nākamā...

Foto

Tautas glābšanas diletantisms jeb diletantiskais ceļš uz Saulaino tāli

Lunkani apzinoties visdažādākajos analītiskajos pētījumos vingri pierādīto nevērtību Eiropā un Piena Ceļa spirālveida galaktikā, latviešu tauta ar...

Foto

Latvieša sirdsbalss no trimdas sauc jeb skumja dziesma kurlajai Latvijai

Mani jau sen nepārsteidz pastāvošās varas nemitīgie „tautā nepopulārie lēmumi”, jo esmu ievērojis, ka šī vara...

Foto

Sarkandaugavas iedzīvotāju atklāta vēstule medijiem

Jau ilgstoši Sarkandaugavas iedzīvotāji izmisīgi cenšas panākt pa VAS Latvijas dzelzceļš pārvaldījumā esošo infrastruktūru (dzelzceļu) īstenoto kravu pārvadājumu radītā trokšņa un vibrācijas samazināšanu...

Foto

Aicinājums nekļūt par soģiem

Izdevniecība Dienas Grāmata ir laidusi klajā Lato Lapsas grāmatu Zem Muhameda bārdas – pie lasītajiem ir nonācis darbs, kurā autors ir apkopojis savus iespaidus par Izraēlu,...

Foto

Kāpēc valstij nav intereses par jaunatnes praktisko izglītošanu

Man atvēlētais laiks iztek, un, kā zinātnieki ir izteikušies, ja tu savas zināšanas nenodod nākamajām paaudzēm, tas ir...

Foto

Graudi un pelavas epohālajā pārejas laikmetā

Cilvēki mēdz dažādi izsacīties par ražu. Vieni izsakās par sēklinieku ražu. Citi izsakās par intelektuālo ražu, metaforiski apkopojot prāta idejiskos...

Foto

Kāpēc valsts pārvaldē ir tik daudz negodīgu cilvēkveidīgu būtņu

Pajautājiet paši sev! Kāpēc Latvijā valsts pārvaldē, deputātu krēslos utt. ir tik daudz negodīgu cilvēkveidīgu būtņu?! Tikai...

Foto

VID liekulības PR

Atverot VID internetvietnes sākumlapu https://vid.gov.lv/, neredzam gandrīz neko citu kā informatīvu banneri "Atgūsti pārmaksātos nodokļus". VID liekulības PR – tipa, re, kādi mēs esam draudzīgi...

Foto

Vai valstī izveidotās sistēmas darbojas tautas un cilvēka interesēs?

Latviju mēs uzskatām par tiesisku valsti. Latvija LR Satversmē ir deklarēta par demokrātisku un tiesisku valsti. Ieskatoties...