Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kam pieder vara šajā valstī?

FotoTeorētiska atbilde uz šo jautājumu ir atrodama Latvijas Republikas Satversmē: “2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Bet kā ir patiesībā? Vai tiešām vara Latvijā pieder Latvijas tautai?
Lasīt visu...

12

Vajāšanas mānija? Vajāšanas realitāte?

FotoŽurnālistiem bieži vien nākas sastapties ar trauksmes cēlājiem (tostarp kolēģiem), kuri ir svēti pārliecināti: viņus izseko, noklausās un filmē. Diemžēl pieredze apliecina: kaut stāstītais vienmēr izklausās pašreklāmiski un pat klīniski, reizēm smieklīgajā histērijā slēpjas nežēlīga patiesība. Tas var būt viens gadījums no simta, bet ar šādu pavērsienu vajag rēķināties.
Lasīt visu...

6

Jautājumi satiksmes ministram Augulim par plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu

FotoNo Satiksmes ministrijas (turpmāk - ministrija) šā gada 2. septembrī sagatavotajiem priekšlikumiem izriet, ka ir veikts dzelzceļa elektrifikācijas projekta vērtējums saskaņā ar daudzu kritēriju analīzes rezultātiem, kur alternatīva par tīkla izbūvi uz Rīgu saņēmusi 86 punktus, bet uz Ventspili - 88 punktus. Līdz ar to formāli, atsaucoties uz šīs analīzes rezultātiem, varētu tikt piedāvāts elektrifikācijas projektu īstenot uz Ventspili.
Lasīt visu...

6

Par Ekonomikas ministrijas nespēju iesniegt aprēķinus saistībā ar priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu apmēru

FotoŠī gada 8. septembrī Jums, ekonomikas ministr Ašeradena kungs, tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi ar lūgumu iesniegt Jūsu veiktos aprēķinus, balstoties uz kuriem, tika sagatavots Ekonomikas ministrijas priekšlikums par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšanu un tā sagaidāmo ietekmi uz lietotāju grupām.
Lasīt visu...

21

Tautas ieguvums

FotoLatviešu „Delfos” 2016.gada 25.septembrī ievietoja materiālu par V.Putina attieksmi pret PSRS sabrukumu: viņaprāt, PSRS vajadzēja reformēt, bet nevis sagraut.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi ministram Augulim par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu

FotoNoslēdzoties dīzeļvilcienu modernizācijas projektam, tā kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”, aktivitātes „Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība” līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro - valsts līdzfinansējums. AS „Pasažieru vilciens” ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedza 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS „Pasažieru vilciens” ieguldījumus.
Lasīt visu...

21

Ogļūdeņražu asociācija stingri iebilst pret jauna nodokļa ieviešanu

FotoBaltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (Asociācija) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un kategoriski iebilst pret Dabas resursu nodokļa ieviešanu Latvijas teritorijā iegūstamajiem ogļūdeņražiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Etniskā ataraksija jeb ķīvēšanās ap tautību

Par ataraksiju dēvē pilnīgu dvēseles mieru. To cilvēks sasniedz izziņas rezultātā, iegūstot zināšanas par pasauli. Cilvēkā ataraksija iestājās tad, kad...

Foto

Rasnačs stīvējās trīs gadus, līdz samaksāja sodu par iepriekšējo likumpārkāpumu

Es gribētu atgādināt, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule...

Foto

Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojekts – kas, ko, kā, kāpēc?

Ņemot vērā lasītāju interesei, šodien pilnā apmērā publicējam Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" sākotnējās...

Foto

Dzelzceļš nonācis krustcelēs

Šā gada 14. septembrī Rīgā notika svinīgs pasākums – 155 gadi kopš pirmās dzelzceļa līnijas Latvijā, kas tika atzīmēts ar vērienīgu konferenci par...

Foto

Par Muri, beigto peli un piedošanu

Padzēris tēju un nokārtojis kaimiņu lietas, Džonis jau taisījās aut kājas, kad konstatēja, ka kurpes ir pieķēzītas. Raksturīgā smaka un...

Foto

Pēdējā cilvēka pakļaušanās (pārdomas par A. Hermaņa izrādi „Pakļaušanās”)

Kad Frīdrihs Nīče pasludināja „Dieva nāvi”, viņš to nedarīja kā ateistisks, materiālistisks intelektuālis, bet gan kā pareģis,...

Foto

Interneta trolliene Austra Muižniece, kas jūs esat patiesībā?

Pēdējo mēnešu laikā vispirms sociālajā čivināšanas vietnē Tviterī, pēcāk arī TV3 ziņās tika pārraidīta informācija, ka Latvijā izgudroto...

Foto

Inteliģences saskābušais potenciāls

Bez pierādījumiem var pieņemt par patiesību vairākus atzinumus. Pirmkārt, nav vajadzīgi pierādījumi atzinumam par inteliģences fundamentālo lomu tautas liktenī. Tautas liktenis ir atkarīgs...

Foto

Ieraksimies Zemessardzē: kāpēc mūsējiem laba ekipējuma vietā ir jāpietiek ar patriotismu (vai jāiegulda sava nauda)

“25 gadu laikā Latvijas Zemessardze ir kļuvusi labākā Baltijā” – viena...

Foto

Kā interesēs notiek Latvijas valsts pārvaldība - politiķu vai tautas?

Man tā vien šķiet, jo tālāk, jo bezjēdzīgāk runāt par to, kas notiek Latvijas valstī un...

Foto

Ārprāta anatomija 2 jeb tiesu terors

Šis ir raksta “Ārprāta anatomija jeb Kā Latvijā darbojas importētie likumi” turpinājums. Silti iesaku lasītājiem izlasīt sākumu, bet tiem, kuri...

Foto

Uzņemot bēgļus, Latvija atkārtos Zviedrijas politisko pašnāvību

Šobrīd Zviedrijā valda situācija, kuru nekad negribētu novēlēt savai dzimtenei Latvijai – īsā laikā krasi mainījies valsts etniskais sastāvs,...

Foto

Jūsu šlāgeraptaujai atjauninājumi nav iespējami

Pēc lielām investīcijām studijā, vadītājas nomaiņas un vizuālās identitātes uzlabojumiem, jaunais LTV šlāgermūzikas raidījums līdzi paņēmis agrākās satura kvalitātes problēmas. “Latvijas...

Foto

Nils Arvīds Janovičs Muižnieks

Aptuveni pirms pusgada, niekojoties sociālajos tīklos, saliku kopā Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka un bēdīgi slavenā latviešu izcelsmes komunistu funkcionāra...

Foto

Leksiskais pūrisms jeb noziegumu brīvības valodiskais noformējums

Valodas tīrības (leksiskā pūrisma) problēma vienmēr ir bijusi aktuāla. Latviešu valodā tā arī pašlaik ir aktuāla problēma. Ne tikai...

Foto

Neizmantotās iespējas

Ir noslēdzies Rīgas galvenās – Brīvības ielas – remonts. Neraugoties uz haotisko satiksmes plānošanu remontdarbu laikā, darbi tomēr noslēgušies veiksmīgi, un brauktuvi nu klāj...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Latvijas armijas mehanizācijas projektu

Ņemot vērā pamatotas bažas par Latvijas armijas mehanizācijas projekta īstenošanas gaitu un Valsts kontroles ieteikumus, lūdzam...

Foto

Ja tavs advokāts piestrādā par narkokurjeru, ko tas liecina par tevi?

Man šķiet, ka jaukā izdevuma LOSIS autori ir palaiduši garām nepamanītu kādu interesantu un, manuprāt, zīmīgu faktu...

Foto

Grēku subkultūra. 4. Kolektīvā lepnība

Lepnība, viens no septiņiem nāves grēkiem, var izpausties ne tikai individuāli, bet arī kolektīvi. Mēdz būt kolektīvā lepnība. Sastopami ne tikai...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministram Ašeradenam par viņa ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām

Lai pārstrukturētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ražojošo...

Foto

Priekšlikums Saeimai par OCTA ieviešanu valsts iestāžu (uzņēmumu) atbildīgajām amatpersonām

Vairākus gadus gandrīz visu partiju programmās tiek deklarēts – mēs cīnīsimies ar korupciju un ieviesīsim amatpersonu...

Foto

Par tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu saistībā ar izdevumu „LOSIS”

Saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka viņš par „neslavas celšanu” izdevumā „LOSIS” esot vērsies...

Foto

Par to, kā Latvijā jaunu dzīvi var uzsākt tikai pēc nāves

Kad esi karalis – visi ir ar Tevi, kad grimsti – tad grimsti viens, un...

Foto

LTV prasību pēc papildu naudas atbalstījām, bet, kā tieši to tērēs - neiedziļinājāmies

Šā gada 21. jūlijā Finanšu ministrijā (FM) tika saņemta LTV 2016.gada 20.jūlija...

Foto

Cik tiešām un no sirds žēl, ka jūsu diktators nomira, cerams, dabūsiet vietā citu…

Ir divas valstis – viena liela, otra maziņa. Pirmā – Amerikas Savienotās...

Foto

Kādus vajadzīgus darbus Finanšu ministrijā dara labi apmaksātā konsultante ar 3800 eiro mēnešalgu

Publikācijā minētā Finanšu ministrijas darbiniece D.Robežniece ministrijā strādā no 1993.gada 15.septembra, un viņas...

Foto

KNAB futbola čempionāts jeb Saspringtāki par Merkeli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam tuvojas pilnvaru termiņa beigas. Viņš solījis noteikti kandidēt arī uz...

Foto

Kā tiek (un netiek) pārbaudītas valsts amatpersonu deklarācijas

Deklarācijas ik gadu iesniedz apmēram 56 000 amatpersonu: valsts augstākās varas pārstāvji – Saeimas deputāti, ministri, iestāžu...

Foto

Idiotiskās nelietības ķēdes reakcija

Vienotās vienotības tautas kalpi šogad Zinību dienā 1.septembrī Latvijas nāciju apsveica sev ierastā manierē – ar savas idiotiskās nelietības nadzīgu pašslavējumu, kas...

Foto

Kāpēc valsts slimnīcām nav naudas? Tāpēc, ka tās pietiek tikai "īpašajiem"

Sabiedrība jau neskaitāmas reizes ir dzirdējusi par bēdīgi slaveno SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”...

Foto

Īpatna tiesas rīcība liek domāt par dokumentu viltošanu - turpinājums

05.06.2016.g. Pietiek bija publicēts raksts par iespējamo civillietas dokumentu viltošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, par ko KNAB...

Foto

Krāpis valsti vai apzadzis būvniekus? Bet varbūt tomēr ne viens, ne otrs?

Izmantojot demokrātiskā sabiedrībā nostiprinātās tiesības brīvi paust savu viedokli (arī viedokli par personu, kura,...

Foto

Zagšanas habilitācija

Vai tas ir iespējams? Vai ir iespējama zagšanas derīguma atzīšana? No latīņu vārda „habilitare” atvasinātais svešvārds „habilitācija” nozīmē derīguma atzīšanu. Ja esejas virsrakstā pieteikta...

Foto

Esam trausli un viegli aizvainojami, kāpēc?

Dārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies?...

Foto

Piekritu dīvainas izcelsmes reklāmas projektam par bēgļu jautājumu...

Esmu saslimusi, tik smagi kā nekad dzīvē. Ārsti saka, ka man ir vispārējs bakteriāls iekaisums. Realitātē, pēc visām...

Foto

Atceroties 1991. gada augusta „varoņus”

Tie, kas ir lasījuši pazīstamo J.Hašeka ironisko romānu par krietnā kareivja Šveika piedzīvojumiem, iespējams, atceras epizodi, kad Šveikam tika pavēlēts trīs...

Foto

Lietuvas gambīts Latvijā: dūriens mugurā, nevis pliķis sejā

Reti kad Latviju pāršalkusi skandaloza ziņa paliek bez vadošo amatpersonu, nozares pārstāvju vai sociālo partneru komentāriem. Tomēr viens...

Foto

Ko rāda lielāko pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOPi

Gads aizritējis, un lasītāji atkal tiek iepazīstināti ar Latvijas TOP 100 lielākajiem pelnītājiem, zaudētājiem un dividenžu saņēmējiem, ko...

Foto

„Zem Muhameda bārdas” nav mūsdienīgi gļēva jeb, kā mēdz teikt, politkorekta grāmata

Zem Muhameda bārdas ir grāmata par islamu un vairākām valstīm, kuras šī reliģija tieši ietekmē....

Foto

Ābols no zirga tālu nekrīt, un lielas ziepes parasti briest no sīkumiem

Izlasīju rakstu par RBSSKALS praksi attiecībās ar apakšuzņēmējiem. Līdzīgs stils vērojams dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā attiecībās...

Foto

Vai Dūklava darīšanām ir alternatīva?

1991. gadā, de facto atjaunojoties Latvijas neatkarībai, lauksaimniecības politika netika veidota, kā pieklātos normālai, demokrātiskai valstij mūsu klimatiskajos apstākļos, un joprojām gan Latvijas...

Foto

Biķernieku sporta trases ”spožums” rada un radīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei

Kandavā 2008.gada jūnijā savu uzņēmējdarbību uzsāka kartinga trase, kura bija uzbūvēta bez trokšņa sienas....

Foto

Grēku subkultūra. 3. Lepnības burbuļi

Viens no septiņiem t.s. nāves grēkiem ir lepnība. Pie mums šis nāves grēks izpaužas negaidītā veidā – grēku publiskās nožēlošanas procesā....

Foto

Latvijas radio valdes priekšsēdim „per procura” Aldim Pauliņam

Pateicos par Jūsu sniegto atbildi un izsaku nožēlu, ka tās saņemšanai bija nepieciešams pusotrs gads un tiesu instanču...

Foto

Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem – putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā...

Foto

Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Bet ko tas nozīmē?

Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas. Divdesmit piecus gadus Latvija ir formāli brīva...

Foto

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par...

Foto

Par likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

Ņemot vērā sacelto ažiotāžu ap nepieciešamajiem grozījumiem valstī obligāti noteiktajā visu suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtībā ar vairāku interešu grupu nepamatotām...