Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Par kādu nozīmīgu gadskārtu: atklāta vēstule meteoroloģijas centra vadītājai

FotoCien. Alda Ozola, šā gada 30.aprīlī aprit gads kopš kāda interesanta notikuma. 2014.g.30. aprīlī Jūs personīgi parakstījāt dokumentu, uzdodot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) sākt tiesvedību pret mani par neatbilstoši veikto degvielas izdevumu atgūšanu.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Matīsam par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Foto2015.gada 5.marta vēstulē (Deputātu jautājums Nr.34) uzdevām Jums vairākus jautājumus saistībā ar “Rail Baltica” projektu kā kopsavilkumu no agrāk uzdotajiem jautājumiem četrās deputātu jautājuma vēstulēs (Nr.1 06.11.2014., Nr.11 04.12.2014., Nr.14 15.01.2015. un Nr.15 15.01.2015.). Kopsavilkuma jautājumus Jums bijām spiesti uzdot tādēļ, ka uz vairākiem agrāk uzdotajiem jautājumiem Jūs nebijāt atbildējis un uz vairākiem jautājumiem bijāt atbildējis neprecīzi, izvairīgi vai ne pēc būtības, uz ko norādījām savā vēstulē.
Lasīt visu...

21

Kas no acīm prom, tas no sirds laukā

FotoEs pats diemžēl esmu bijis - un šādās tādās kategorijās esmu vēl joprojām - no visādiem kaitīgiem draņķiem atkarīgs cilvēks, sākot no nikotīna un marihuānas smēķēšanas, beidzot gan ar alkohola dzeršanu, gan azartspēļu spēlēšanu, gan pornogrāfijas blenšanu utt., kas man pašam dzīvē ir radījis ne mazums problēmu, pazemojuma un kauna.
Lasīt visu...

21

Ģeopolitiskā realitāte un ģeopolitiskā idiotija

FotoMūsu valstī valdošo dāmu aboltiņu, straujumu, mūrnieču trafaretā sisināšana par „ģeopolitiskajiem riskiem” un „ģeopolitisko apdraudētību” nevar liecināt par neaizēnotu prātu. Pie tam nevar liecināt kvadrātā – divkārt. Latvijas valdošās kliķes sisināšana par ģeopolitiku ir smieklīga, jo mūsu valstiskā pakļautība arī ir divkārtīga parādība, tāpat kā divkārtīga parādība ir dāmu prāta aizēnojums. Mūsu pakļautība ir vēl trakāka nekā padomju laikā. Pašlaik esam pakļauti gan ģeokrātiskajiem saimniekiem Vašingtonā, gan eiropeiskajai konfederācijai Briselē. Tas, pirmkārt.
Lasīt visu...

18

Pērļu un ordeņu kaisīšana priekšā...

FotoKā mēs nonācām tik tālu, ka pērles tiek kaisītas priekšā cūkām, bet Latvijas valsts augstāko apbalvojumu izsniedz cilvēkam, kurš, laimīgi aizkūlies uz saulaino Floridu "uz visiem laikiem", mūsu krievvalodīgajai presei pirms četriem gadiem triumfējoši klāstīja, kā nu viņš var "no malas skatīties, kas notiek Latvijā, un manī nav nekādu emociju" un ka "kas mums [Latvijā] ir? Nekas"?
Lasīt visu...

21

Mārcis Auziņš laikam nav piemērots prezidenta amatam

FotoMediķu lokā jau ilgāku laiku tiek pārrunātas ziņas par Latvijas Universitātē (LU) notikušām darbībām, kas saistītas ar LU vēlmi iedzīvoties Eiropas Savienības finansējumā. Tieši pašlaik, kad LU rektors Mārcis Auziņš pats sevi virza par Latvijas prezidentu, visnepareizāk būtu noklusēt par ievērojama skaita studentu pievilšanu un Eiropas naudas apšaubāmu izlietošanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nila republika, jeb Rīgas domi Latvijas Republikas likumi neinteresē

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šā gada 27. martā ievietoja sludinājumu Rīgas dome mājas lapā (https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/auc/izsole-Gulbju-mājina.htm)...

Foto

Iespējamā un neiespējamā misija izglītības saturā Latvijā

Vēl nebijušā asumā Latvijā izvērsusies cīņa par ietekmes sfērām izglītībā. Lai aizsargātu bērnu tikumību un tiesības uz tikumisku...

Foto

Par Lato Lapsu un Drošības policiju: ķēķa tiesībsargiem "nolēkt" ir visai problemātiski

Pietiek regulārais komentētājs ar pseidonīmu "VSV" ir uzrakstījis izvērstas pārdomas par pēdējās dienās aktuālajām...

Foto

Kāpēc reforma pārvērtās katastrofā?

Visu šodienas nelaimju sākums jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu...

Foto

Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti

Pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti...

Foto

Iesniegums KNAB par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē portālu

A. god. Streļčenoka kungs! Latvijas Republika 2015. gada pirmajā pusgadā ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Šajā...

Foto

Vai mēs gribam brīvību vai "liberty"?

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs sanaido ar saviem draugiem. Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs ielenc ar...

Foto

Ar katru Dreimani šī aizvien mazāk ir jūsu valsts

Uz visas kopējās pēdējo dienu jezgas fona saistībā ar nu jau bijušo Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Teorijas turpmākie soļi

Iepriekšējā etīdē bija runa par kultūras teorijas pirmajiem soļiem. Tie galvenokārt sakņojās XIX gs. nogalē un XX gs. sākumā...

Foto

Kāpēc Mārcis Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta kandidāts?

Ir taču patīkami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tīru un patiesu sirdsapziņu pierādījis sevi līdzšinējā darbā....

Foto

Daiļd...sēju pārkombinēšanās

Aizvakar valdība steigā, neuzklausot lauksaimniekus, pieņēma noteikumus* marķētas degvielas lietošanai lauksaimniecībā, bet vakar Finanšu ministrijā, tiekoties Zemkopības ministrijas, VID un lauksaimnieku pārstāvjiem, tika konstatēts...

Foto

Vēlreiz lūdzam Ministru kabinetu atturēties no nepatiesu ziņu izplatīšanas un komisijas locekļu nomelnošanas

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Ministru kabineta locekļiem - par Valsts drošības komitejas zinātniskās...

Foto

1990. gada nozīme Latvijas vēsturē

Tuvojas brīdis, kad vietējās pārvaldes struktūras svinīgi atzīmēs 25 gadus kopš LPSR Augstākā padome 4. maijā pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Mazāk...

Foto

Uzticamība, pielaide, pielaidīgums un caurspīdīgums Ministru kabinetā, Valsts kancelejas vadītāju noņemot

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba...

Foto

Plaša apjoma korupcija Ukrainas "Naftogaz" īstenota ar Rietumu banku starpniecību

Kāds Pietiek lasītājs iesūtījis divus rakstus no interneta portāla bne.eu, kuri, lai gan jau gadu seni, Latvijā līdz šim...

Foto

No Ukrainas "Naftogaz" aizplūdusī nauda sasaistīta ar Turcijas kuģu remonta uzņēmumu

Kāds Pietiek lasītājs iesūtījis divus rakstus no interneta portāla bne.eu, kuri, lai gan jau gadu seni,...

Foto

Praidi un „vīģes koka lapa”

Pats populārākais teiciens ar ko ikvienam, ne tikai bērnībā, bija jāsastopas neapšaubāmi ir: „Kā tev nav kauns!” Katru pieķerto nedarbu, pārkāpumu,...

Foto

Hibrīdkarš un postpadomju sabiedrība

Varētu teikt, ka vārds „hibrīdkarš” ir stabili ierindojies visbiežāk pieminēto vārdu topā vismaz tad, ja runa ir par globālo politiku un drošību....

Foto

Valsts kancelejas direktore iesūdz tiesā Vonsoviču par paustajiem apmelojumiem

Piektdien, 10.aprīlī, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret R.Vonsoviču par goda un cieņas...

Foto

Tā runāja (rakstīja) Iesalnieks...

Sociālā tīkla Twitter lietotājs ar segvārdu Māris ben-Ūdris (@arlekiins) ir paveicis apjomīgu darbu, apkopojot iespaidīgu kolekciju ar pašreizējā Nacionālās apvienības valdes locekļa,...

Foto

Pases ir okupantiem, ne latviešiem: atklāta vēstule Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam un tiesību iestādēm

Griežos ar lielu lūgumu palīdzēt man, Latvijas pilsonim, atjaunot Latvijas pasi,...

Foto

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze

Informēju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) ir pabeigta pārbaude par 2014.gada 22.septembra iesniegumu (turpmāk - iesniegums) par...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Teorijas pirmie soļi

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar...

Foto

Daži nopietni jautājumi, kas Lieldienās pavīd man prātā saistībā ar Latviju kā kristīgu valsti

Kārtējās Lieldienas ir klāt. Valsts mēroga svētki, un tāpēc ir brīvdienas. Latvija...

Foto

Ārprāta anatomija, jeb Kā Latvijā darbojas importētie likumi

Visi rakstā minētie notikumi un personas ir patiesi. Saprotamu iemeslu dēļ ir mainīti personu vārdi un apdzīvoto vietu...

Foto

Ja vēlies mieru, tad gatavojies mieram, nevis karam

Lietuvā taisās ieviest obligāto militāro dienestu, jo ir noteikta sabiedrības daļa, kura uzskata, ka pastāv iebrukuma draudi šajā...

Foto

„Prudentia" un nodokļu maksātāju nauda: atklāta vēstule Kārlim Krastiņam un viņa vadītajai "Prudentia"

Nesen portālā Delfi bija publicēts Jūsu viedoklis „Kārlis Krastiņš: Kā nodrošināt godīgu konkurenci ES aviācijā?”....

Foto

Kāpēc Jelgavas dome saudzē Pēteri Salkazanovu?

Kāpēc Jelgavas dome un tās priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) saudzē Jelgavas autobusu parka vadītāju Pētera Salkazanovu? Šāds jautājums neviļus ienāk prātā ikvienam,...

Foto

Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti

Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti - par pašu izpēti, par atlīdzību,...

Foto

Tautas nākotnes cilvēka historiogrāfiskā vadīkla

Nākotnes cilvēka koncepts latviešu kultūrā ir pazīstams. Par „Nākotnes cilvēka” izaugsmi un tāda nosaukuma romāna sacerēšanu kādreiz filosofēja Rainis. Romāns netika...

Foto

Rēzeknes domē valda totalitārais režīms, pilsēta dzīvo bailēs no sava mēra

Aicinājām uz interviju Rēzeknes domes opozīcijas deputātu Vjačeslavu Dubovski (attēlā) uz sarunu par Rēzeknes pašvaldības...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem

Nespēja skaidri nodefinēt Latvijas stratēģiju enerģētikas nozarē ir novedusi pie virknes nepārdomātu un pretrunīgu lēmumu, nekonsekvences un...

Foto

Es gribu labu prezidentu, un es par to gribu runāt

Jāsāk ar Bērziņa kunga pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem (protams, subjektīvi, bet tomēr), tad mēs varētu iegūt...