Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai valstī izveidotās sistēmas darbojas tautas un cilvēka interesēs?

FotoLatviju mēs uzskatām par tiesisku valsti. Latvija LR Satversmē ir deklarēta par demokrātisku un tiesisku valsti. Ieskatoties Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā „Cilvēka pamattiesības”, rodas virkne jautājumu, un viens no būtiskākajiem: vai tiek realizēts princips - vienlīdzība likuma un tiesas priekšā?
Lasīt visu...

6

Par Robežsardzes virtuvi, ko Rīgas priekšniecība negrib redzēt

FotoPēdējā laikā publiskajā mediju telpā un sociālajos tīklos ir kļuvis populāri dalīties ar informāciju un apspriest situāciju Valsts robežsardzē (VRS) un tās sastāvā esošajās vienībās. Plaši tika apspriesta Valsts robežsardzes koledžas priekšnieka A.Liepiņa persona. Pirms amata iecelšanas termiņa pagarināšanas daudz tika runāts par VRS priekšnieka N.Garbara (attēlā) vadības stilu, par attiecībām starp robežsargiem un to tiešajiem priekšniekiem. Neapšaubāmi, problēmas Valsts robežsardzē ir samilzušas, - visu tālāko gan lūdzu uzskatīt tikai un vienīgi par manu personisko viedokli un versiju.
Lasīt visu...

21

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcija

FotoDetalizēti un ar aprēķiniem pamatoti Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā".
Lasīt visu...

6

Kas slēpjas aiz Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fonda?

FotoGribu atgriezties pie rakstā “Par sistēmu, kurā darbojas sliktie maksātnespējas administratori” pieminētā un nekur nereģistrētā Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonda bez reģistrācijas Nr., ar norādīto adresi - Rīga, Antonijas iela 7. Kas patiesībā tur slēpjas?
Lasīt visu...

21

Kas Latvijā notiek ar dzelzceļa prettrokšņu ekrāniem (skaņas sienām)?

FotoJau daudzus gadus tiek solīts, ka tiks izveidotas skaņas barjeras (http://m.la.lv/kengaraga-slapes-vilcienu-troksnus%E2%80%A9/ ), bet viss tiek apzināti novilcināts. Skaidrs, ka Latvijas dzelzceļam tas izmaksā lielu naudu, bet vai viņu bizness ir iemesls mūsu veselības bojāšanai? (2.punkts - par trokšņa nelabvēlīgo iedarbību uz veselību http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis/pasaules-veselibas-organizacijas-vadlinijas-aizsardzibai-pret-vides-sadzives-troksni.)
Lasīt visu...

21

Viens, divi, trīs… Tu vari arī nebūt brīvs. Drīz. Lato Lapsa “Zem Muhameda bārdas”

FotoMani vienmēr ir pārsteidzis tas, kā cilvēki pakļaujas no pirksta izzīstajam, kaut kur dzirdētam, rakstītam, cik spēcīga loma faktu interpretācijā ir baram un zombētām rīcībām. Un runa, protams, nav tikai par reliģiju un fanātismu, bet arī par gluži mūsdienīgām, ašām un nepārdomātām darbībām sociāli virtuālajā vidē, kas pārsteidzošā ātrumā gana prātīgu cilvēku padara par akli atkarīgu no tā, ko pēc gada viņš, iespējams, būs jau aizmirsis, jo šādu darbību summa būs sakrājusies pavisam varena.
Lasīt visu...

21

Deģenerātu provokāciju panākums

FotoMinistru kabineta apstiprinātais dokuments „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” (turpmāk – V[adlīnijas]K[ārtība]) ir vietējo deģenerātu provokāciju panākums mūsu zemē. Pagaidām tas ir vietējo deģenerātu lielākais panākums mūsu zemē. Deģenerātiem izdevās tīši izraisīt situāciju, piespiežot valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, akadēmisko inteliģenci, bērnu vecākus un vecvecākus nodarboties ar to, ar ko dzīves normālos apstākļos parasti neviens īpaši nevēlas nodarboties vismaz divu iemeslu dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu izvērtēt labklājības ministra Jāņa Reira ciniskos izteikumus

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Sabiedrisko mediju portāls publicējis labklājības ministra J.Reira ciniskos izteikumus 2016.gada 12.jūlija Invaliditātes...

Foto

Rēķins-pārsteigums un attieksme-pārsteigums no "Rīgas namu pārvaldnieka"

Pastāstīšu, pie kādas absurdas situācijas var novest neapdomīgas vai lobētas Ministru kabineta noteikumu nr.1013 izmaiņas un kā to Rīgas namu pārvaldnieks realizē...

Foto

Jurašs pats neko pārkvalificēt nespēj – ar kādu tad nolūku viņš paziņoja par miljona kukuli?

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē abus šajās dienās Korupcijas novēršanas...

Foto

Par zālēm, valsti un mums pašiem

Taisnība ir uzvarējusi. Mana sieva Valija savas veselībai un dzīvībai nepieciešamās zāles ir saņēmusi. Un mēs esam ļoti pateicīgi visiem,...

Foto

Neliels uzņēmums tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem

Pieļauju, ka daudziem tas būs pārsteigums tāpat kā man, kad to uzzināju. Izrādās, šogad izveidota datu...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz. Rasnača kungam

Atsaucoties uz Jūsu publiskajā telpā LTV 1 (17. maija raidījumā 1:1) sniegto paziņojumu, kurā paudāt nosodījumu zvērinātu tiesu...

Foto

Iekšlietu darbinieki, neļaujiet sevi iebaidīt par savu tiesību aizstāvību

Dārgie draugi, cienījamie kolēģi, paziņas un visi interesenti! Lūdzu, šo vēstuli izsūtīt visiem saviem draugiem, paziņām, kuriem...

Foto

Ko nosaka jaunās "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas"

Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek šodien publicē jaunās Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zināntes ministrijas izstrādāto "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un...

Foto

Premjera kungs, neļaujiet Reiram iznīcināt „Kalkūnus”

A. god. Ministru prezidenta kungs, šī gada 9. februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 91 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”...

Foto

Grēku subkultūra. 1. Morālais receklis

Veidot zināma formāta tematisko kopu intriģē jaunie dzīves novērojumi. Jaunie dzīves novērojumi, saprotams, nav iespējami bez jaunām dzīves reālijām. Tātad bez...

Foto

Mazas pārdomas par manu tautu

Dabā viss ir pakļauts cikliskumam. Kaut kas rodas, attīstās, sasniedz spēju maksimumu (uzplaukumu), tad noplok, līdz kādā brīdī izzūd pavisam....

Foto

Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir jārūpējas par savu īpašumu

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) ir skumji lasīt publiski pausto, ka cilvēku uzticība tiek izmantota ļaunprātīgi – kā...

Foto

"RNP" - shēmotāji vai "pofigisti"? Kā pensionāre gandrīz bez dzīvokļa palika

Nebiju domājusi, ka tik drīz atkal nāksies pieminēt mammu. Bet pienāk laiks, kad reiz tik...

Foto

Mana policija mani… nē, ne jau pabrīdina un pasargā

Lai gan es vairs nevaru atgriezt bērniem ticību, ka Latvijas policija palīdzēs, tomēr es varu bērniem parādīt,...

Foto

Margarita. No Rīgas

Viņa piedzima Rīgā, 19.gadsimta beigās jūgendstila namā Vīlandes 1, ko rotā zīmīgs dekors - velna galva… Viland… Voland… Jeļena Nirenberga kļuva par Mihaila Bulgakova mīļoto...

Foto

Tieslietu ministram marasmātiski selfiji svarīgāki par tiesisko nihilismu pārraugāmajās nozarēs

Jau gadu desmitiem ierasts, ka t.s. politiķi un viņus apkalpojošie prestitūti, runājot par ekonomiku, vai katrā...

Foto

Kaspar Foigt, ar kādām tiesībām jūs esat publiskojis personas vārdu un uzvārdu?

Datu valsts inspekcija veic pārbaudi par to, ka interneta vietnē https://laacz.lv https://laacz.lv/f/misc/lamuvardi/list/805 (turpmāk -...

Foto

Tieslietu ministrs ir parādā nodokļu maksātājiem naudu un demisiju

Latvijas Republikas tieslietu ministrs ir izmantojis ministrijas transporta līdzekli, lai, veicot pārcelšanos, pārvestu skapi. Pietiek ir palūdzis Tieslietu ministriju...

Foto

Ko darīt latviešu konservatīvajiem spēkiem izvirtību uzspiešanas sakarā?

Gan pasaulē, gan Latvijā turpinās nesaudzīga cīņa starp neoliberālajiem un konservatīvajiem spēkiem. Neoliberāļi pakāpeniski, metodiski un pārliecinoši ievieš...

Foto

Patoloģijas socializācija jeb stulbuma šķaudīšana

Stulbums ir psihiskā nelaime. Ikdienišķajā izpratnē un sarunvalodā stulbums ir tas pats, kas muļķība, bezjēdzīga darbība, uzvedība, nespēja saprast, domāt, risināt...

Foto

"Neko nezinošo" dumpis

Žurnālā Foreign Policy Magazine Ārlietu padomes (Council on Foreign Relations) loceklis Trobs (James Traub) nesen publicēja rakstu: "Ir laiks elitei pacelties pretstāvei stulbajām masām" (It’s...

Foto

“Saskaņa” nemaz nevēlas būt pozīcijā, nav gatava atbildēt par konkrētām nozarēm

Pirms astoņiem gadiem ienācu politikā, lai izlietotu savas zināšanas pilsētas labā. Kad “Saskaņa” Rīgā pārņēma...

Foto

Uzsākta parakstu vākšana pret apcietinājumu Ansim Ataolam Bērziņam

2016. gada 5. jūlijā portālā change.org uzsākta parakstu vākšana par apcietinājuma atcelšanu biedrības 13. janvāris valdes loceklim Ansim Ataolam Bērziņam....

Foto

Vēlreiz par Islandi. Un futbolu

Beidziet māžoties uz piesaukt ik uz stūra Islandes futbola revolūciju! Dažs labs nedēļu no vietas TV un radio par to vien...

Foto

Par komunikācijas stratēģijas izstrādes iepirkuma pārtraukšanu

Pietiek saņēmis savdabīgu Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas "atbildi" uz diviem ministram uzdotiem jautājumiem - vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas...

Foto

Es vairs neesmu „Inspired”

Pirms mēneša mēs nodibinājām jaunu digitālā mārketinga aģentūru, kurā darbu uzsāka gandrīz viss iepriekšējais Inspired Digital kolektīvs (izņemot vienu cilvēku). Tā pati komanda tiem...

Foto

Valsts robežsardze turpina nepamatoti piemērot disciplinārsodus darbiniekiem

2016. gada 30. jūnijā Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē apmierināja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) pieteikumu, kas iesniegts arodbiedrības biedra...

Foto

Kāpēc „astoņkājis” var neuztraukties? Tāpēc, ka „astoņkājis”

Pēc dažām dienām būs pagājis mēnesis kopš brīža, kad Aivars Lembergs no Ventspils – ij nemēģināšu precīzi pateikt, kas...

Foto

Vēstule tiesībsargam un atbildīgajai ministrijai – par ārstu komisiju un informācijas "sniegšanu"

Sakarā ar to, ka 2014.gada lēmumā par invaliditātes piešķiršanu norādīts, ka atkārtotai ekspertīzei dokumenti...

Foto

XXI gadsimta ES dalībvalstī cilvēka atrašana aizņem gandrīz 5 stundas

Šīs vēstules iemesls ir decentralizētas un neapkopotas ārkārtas situācijas datu bāzes stāvokļa novēršana Latvijas Republikā....

Foto

Tautas loģistika

Šodien aktuāls ir jautājums „Kas ir tauta?”. To tagad vēlas zināt ne tikai latvieši. Jautājumu uzdod arī citu etnosu pārstāvji. Par to var pārliecināties...

Foto

Iesniegums tiesībsargam - par diskriminējošu normu pret daudzbērnu ģimenēm un trūcīgajām personām

Dzīvoju viena ar trīs bērniem, jaunākajai meitiņai 8 mēneši, vecākajai 6 gadiņi. Šo iesniegumu...

Foto

„Brexit” vēsturiski ekonomiskais zemteksts

Britu balsojumu par "brexit" uztveram kā pērkona spērienu no skaidrām debesīm. Kā tas tā varēja notikt, ka pat pieredzējušie bukmeikeri, nemaz nerunājot...

Foto

Valsts dod iespēju – atjauno sev tiesības, neizejot no mājas

Izmanto iespēju! CVK ir reģistrējusi oficiālai parakstīšanai likumu, kas atjaunos Tavas tiesības (Satversmes 2.pants) būt lēmējam valstī un...

Foto

Pētersone prom – šahs vai mats?

Šahs vai mats, - to tagad jautā daudzi VID darbinieki, kuri priecīgi nosvinējuši Līgo svētkus un izdzēruši ne vienu vien...

Foto

Kam izdevīgi radīt haosu suņu uzskaitē?

Mūsu valsts ir īsta Brīnumzeme, kur bieži vien lietas notiek tāpēc, ka viens čoms aiziet pie otra un sarunā pa...

Foto

Ledus ir sakustējies

Šā gada Latviešu tautai nozīmīgākajos un senākajos svētkos – Vasaras Saulgriežos – saņēmām ne tikai sen nebijušu jauku laiku, bet arī katram normālam...

Foto

Eiropas sapnis un novēlotā atmošanās

Nē, šis raksts nepaudīs prieku vai nožēlu par tikko notikušo Brexit, jo mani nekad nav pārliecinājis šis realitātes šovs, ko mēdz...

Foto

Laiks tev, letiņ, ieslēgt galvu, atgūt Latvi – Dieva balvu

Veltījums britviešiem, lai atkal kļūst par latviešiem......

Foto

Ar mīlestību no Londonas. Manas „Brexit” sajūtas

Tas ir noticis. Briti ir runājuši, un lēmums ir pieņemts. Brexit vairs nav tikai populistu ņemšanās, bet gan neizbēgama nākotne mums...

Foto

Komentārs par Lielbritānijas referenduma sekām

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi reakcija tirgos ir vētraina,...

Foto

Latvijas prioritāte pēc Brexit ir savu iedzīvotāju interešu aizstāvēšana Lielbritānijā (nevis Latvijā vai ES)

Apstiprinoties rezultātiem par britu balsojumu referendumā, saskaņā ar kuriem vairākums Lielbritānijas pilsoņu...

Foto

Dzīvībai bīstamā izglītība

Izglītība var būt bīstama dzīvībai. To var apgalvot bez mazākajām šaubām. Tas skan neticami. Bet tā ir realitāte. Izglītība var būt bīstama dzīvībai...

Foto

Vai ar apmelojumiem risina ceļu būves konkurences cīņas?

AS Latvijas Valsts ceļi, kā arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs publiski paustie pārmetumi, apšaubot Inspecta Latvia divās asfaltbetona ražotnēs veiktos sertificēšanas auditu rezultātus,...

Foto

Pret apšaubāmas kvalitātes asfalta izmantošanas iespēju

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības valstī Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas asfalta rūpnīcas,...

Foto

Patiesības ministrijas nostāja biotopu kartēšanas jautājumā

Šķiet, nu jau ilgāk nekā gadu velkas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājumi uzsākt Latvijā Eiropas Savienības īpaši...

Foto

Dažas pārdomas par nekaunīgo Daugavas stāvkrasta norakšanu

Pateicos Pietiek par situācijas noskaidrošanu saistībā ar Daugavas stāvkrasta nekaunīgo un nesodīto norakšanu un raksta publicēšanu. Par "bargo" sodu...

Foto

Visas ziņas par megaesophagus-polineiropātijas slimību ir valsts iestāžu rīcībā

Pēc tam, kad zinātniskais institūts “BIOR” pārtrauca reģistrēt suņus izpētes programmai “Suņu megaesophagus uzliesmojuma izpētes programma”, Latvijas...

Foto

Cīņa pret sorosiešu mafiju Latvijas radio

Nu jau teju 15 gadu garumā ilgst mana cīņa ar Latvijas Radio par manām elementārajām cilvēka tiesībām izteikt savas domas...

Foto

Juvenālais laikmets. 4.Postmodernistiskā mentalitāte

Postmodernistiskā mentalitāte ir tikpat jauns jēdziens kā jēdziens „juvenālais laikmets”. Tā tam ir jābūt. Postmodernistiskā mentalitāte pati par sevi ir jauna parādība....

Foto

Legalizētās parazitēšanas politekonomika

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī....

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienprātīgi apliecina: Cilvēktiesību konvencijā nepastāv tiesības uz viendzimuma “laulībām”

Biedrība “Asociācija Ģimene” un Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) “Mamma, Tētis un Bērni” komiteja atzinīgi novērtē Eiropas...

Foto

Latvija, sagaidot 100 gadu jubileju, var palikt bez galvaspilsētas attīstības plāna

Pirmo reizi Latvijas vēsturē veidojas situācija, kad galvaspilsēta var palikt bez attīstības plāna. Tā ir...

Foto

Vēlos norādīt uz notiekošo Valsts robežsardzes koledžā

Vēlos norādīt uz notiekošo Valsts robežsardzē, precīzāk - Valsts robežsardzes koledžā. Sajūta ir tāda, it kā cilvēki strādātu nevis...

Foto

Par sistēmu, kurā darbojas sliktie maksātnespējas administratori

Ik uz soļa dzirdam par sliktajiem maksātnespējas administratoriem, kuru negausības dēļ nākas ciest labajiem ārvalstu investoriem. Laika posmā no...

Foto

Manas domas pārņēma kas cits...

Belēvičs samelojās un atkāpās. Manuprāt, viss ir forši: vēlēta amatpersona neveikli un muļķīgi samelojās un atkāpās. Normālas demokrātijas normāls, es pat...

Foto

Sistēma, kurā ērti jūtas Čakšas kundze, un reformas, ko no viņas var negaidīt

Uzzinot, ka Zaļo un zemnieku savienībai labākā kandidāte uz veselības ministra amatu šķietot...