Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Es viņam godīgi samaksāju piecus eiro par rakstu...

FotoPietiek ir publicējis jau divus viedokļrakstus, kuru autori pārmet Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītājam Aleksandram Korņilovam negodīgumu, uzdodot žurnālista Andra Petrova darbus par saviem, turklāt īstajam rakstu autoram par to nesamaksājot atlīdzību. Šodien publicējam īsu interviju ar pašu Korņilovu.
Lasīt visu...

21

Vai Nacionālā apvienība nozog žurnālista darbu?

Foto6. novembrī portālā Pietiek ir publicēts žurnālista Andra Petrova raksts "Varaskāre Nacionālās apvienības stilā" (skatīt šeit:http://pietiek.com/raksti/varaskare_nacionalas_apvienibas_stila), kur runa ir par Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītāja Aleksandra Korņilova negodīgām darbībām, uzdodot minētā žurnālista darbus par saviem, turklāt patiesajam rakstu autoram par to nesamaksājot atlīdzību.
Lasīt visu...

15

Naudas izspiešanā un „reiderismā” tiek iesaistīti pat „zintnieki" un "burvji"

FotoOtrdien, 25. novembrī, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tiks skatīta, iespējams, viena no neparastākajām lietām Latvijas tiesu vēsturē. Proti, par draudu izteikšanu, naudas izspiešanas mēģinājumiem, kā arī mēģinājumiem ar draudu īsziņu palīdzību sekmēt vairākus miljonus vērta uzņēmuma pretlikumīgu pārņemšanu (reiderismu), tiks tiesāta persona, kura pati sevi dēvē par zintnieci un burvi.
Lasīt visu...

21

Etīdes par kultūras monarhiju. Likumsakarību gudrība

FotoLikumsakarību gudrība ir ļoti sena cilvēku bagātība. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas vērtību. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas lietderību pagātnes un tagadnes notikumu izpratnē, bet galvenais – nākotnes plānošanā. Zinot likumsakarības, var izdevīgāk izturēties pret dzīves norisēm un optimāli paredzēt dzīves turpmāko virzību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Priedīti un Mūrnieci

Skandalozā publicista Lato Lapsas, kurš līdztekus negodīgu amatpersonu atmaskotājam ir zināms arī kā zvērīgs kosmopolīts un visa nacionālpatriotiskā jebkurās tā izpausmēs nīdējs...

Foto

Arī miljonāriem vajadzētu parūpēties par gaisu glābšanas vestē

Vai jūs zināt, kā izskatās Josifs Apts? Arnis Riekstiņš? Vadims Telica? Varētu šķist dīvaini, ka nezināt, - visi...

Foto

Pārdomas par Latvijas posta iemesliem Ināras Mūrnieces zemiskās rīcības publiskošanas sakarā

Diemžēl esam nodzīvojušies tik tālu, ka rodas nepieciešamība skaidrot ābeces patiesības. 10.11.2014 internetā tika publicēts...

Foto

Varbūt mēs jau esam okupēti

Krievija patiesībā jau ir okupējusi Latviju - tikai tas noticis tik nemanāmi, ka mēs to varam konstatēt tikai pēc netiešām pazīmēm,...

Foto

Kāpēc gan pārcelt Perinatālās aprūpes centru uz bērnu slimnīcu?

Mēs, VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas" Perinatālās aprūpes centra (PAC) darbinieki lūdzam Jūs, veselības ministra kungs,...

Foto

Par "airBaltic" 14 miljonu eiro peļņu pirmajā pusgadā

AirBaltic 2014. gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 14 miljonu eiro tīro peļņu. Lidsabiedrība arī paaugstinājusi sākotnējo tīrās peļņas prognozi...

Foto

Paši ārda, paši irst

Politiķa vājumu visuzskatāmāk apliecina uzvaras skurbulis. Demonstratīvā dižmanība, kādā jaunās valdības locekļi steidz mainīt vadību uzņēmumos ar valsts kapitālu, lielāko ļaunumu nodara...

Foto

Latvijai patiešām labi klāsies tad, ja labi klāsies visiem tās ļaudīm

Novembris ir mūsu valsts likteņmēnesis. Tajā ik gadu pieminam savus varoņus – Latvijas neatkarības izcīnītājus....

Foto

Daudz laimes Mātei Latvijai

Vēlos sveikt visus tautiešus, draugus, domu biedrus, līdzcilvēkus un tuviniekus lielākajos svētkos - mūsu mātes Latvijas dzimšanas dienā....

Foto

Klikšķis, kas Latvijai vajadzīgs

Mūsu mīļās Latvijas 96. dzimšanas diena. Laiks, kad cilvēki dalās ar citiem, par ko viņi ir lepni. Portāls Delfi piedāvā 96 iemeslus, ar ko...

Foto

Vai Krievija ir gatava konfrontācijai ar Rietumiem? Militāri politisks apskats

Ukrainas notikumu kontekstā tiek „zīmēti” dažādi apokaliptiski scenāriji, sākot no Baltijas valstu okupācijas un beidzot ar...

Foto

Vidusšķiras attīstībai – ražošanas bāzi

Jaunās valdības veidošanas procesā un arī pieņemtajā deklarācijā ir izskanējusi doma, ka tagad Latvijas attīstībā notiks izrāviens. Gribētos, lai tā arī...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Pirmā eseja

Globālo sociālo problēmu analītikā šovasar uzziedēja jauna tēma – III Pasaules kara tēma. Turklāt uzziedēja momentā visā savā...

Foto

Drosme?

Tas, ka Rinkēviča kungam patīk nevis Karlīnas, bet Kārļi, bija zināms jau gadiem ilgi - un atvainojiet, visi mīļie latvju homofobi, bet, piemēram, es tur...

Foto

Ļaujiet lidostai normāli strādāt

Mēs, starptautiskās lidostas Rīga darbinieki un LR lidostu darbinieku arodbiedrības pārstāvji, lasot publiskajā telpā nomelnojošo informāciju par lidostas darbu, vēršamies pie jums,...

Foto

Cietums par vārdiem "es neesmu musulmanis"

Nē, tas nenotika kaut kur Irākā, kalifāta zonā. Tas atgadījās tepat Eiropā, mums daudziem pazīstamajā Stanstedas lidostā Londonā. 75 gadus...

Foto

Ko Āboltiņa darīja Itālijā savā pēdējā komandējumā Saeimas priekšsēdētājas postenī

Kad Solvita Āboltiņa pēc izsvītrošanas 12. Saeimas vēlēšanās uz dažām dienām pazuda, viņas partijas biedri paklusām...

Foto

Cilvēka saskaldīšana

Kaut kur no Austrumiem ir atnākusi atziņa, ka Viss ir Viens - viss atrodas vienotā mijiedarbībā un veido Vienotu Veselumu. Vienotais Veselums atrodas līdzsvarā...

Foto

Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?

Esmu pārliecināts, ka Latvijā tas ir retorisks jautājums. Latvijā atbilde ir apstiprinoša: jā, nelietis Latvijā var būt parlamenta priekšsēdētājs. Latvijā...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Ministrijas anahronisms

Ņemot vērā kultūras vismodernāko definīciju, Kultūras ministrija ar pašreizējo nosaukumu pārvēršas anahronismā – pagātnes paliekā un novecojušā valstiskā struktūrā. Atceramies,...

Foto

Atgadījums ar vārda brīvību pie zilās Donavas

Oktobrī Budapeštā noticis nacionālistu un tradicionālistu kongress "Eiropas nākotne". Iniciators - The National Policy Institute (ASV) vadītājs Ričards Spensers (Richard Spencer),...

Foto

Sociālā atbildība dibeneiropas stilā

Pirmdien Latvijas valstij piederošā SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izdarīja kaut ko tādu, kas kārtējo reizi apliecināja, kādā dibeneiropas valstī mēs...

Foto

Varaskāre Nacionālās apvienības stilā

Pagājis mēnesis, kopš esam ievēlējuši jauno Saeimu, taču joprojām atrodamies krustugunīs, kas tiek izšautas no Latvijas sadalītās sabiedrības dažādām frontes pusēm. Nu...

Foto

Artusa (Artura) Kaimiņa pirmā runa Saeimā

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Labdien....

Foto

Būt vai nebūt reformām veselības aprūpē?

Apstiprināta Laimdotas Straujumas jaunā valdība. Veselības ministrs - ārsts un farmaceits, bioloģijas zinātņu doktors, uzņēmējs, kolekcionārs, mecenāts Guntis Belēvičs. Kad...

Foto

Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

Partija "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās...

Foto

Par sociālo atbildību

Pirmkārt,  mūsu mērķis, publicējot šo konkrēto informāciju, bija nevis kādu nosodīt un tiesāt, bet informēt sabiedrību, ļaujot katram pašam pārdomāt, kas ir kas,...

Foto

Par vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā Pasaules kara karavīriem

Mēs esam uzaicināti izteikt savu attieksmi pret iesniegto likumprojektu „Par Otrajā Pasaules karā mobilizēto personu statusu", kas būtiski...

Foto

Kā interesēs strādāja 11.Saeima?

Kā interesēs tad 11.Saeimā ievēlētie deputāti ir strādājuši kopš sanākšanas 2011.gada 17.oktobrī, ja 11.Saeima kopumā pieņēmusi 910 likumus, no tiem 129 jaunus...

Foto

Jaunā sociālā sintēze jeb morālā idiotisma fanfaras

Valsts un tās nācijas autoritāti nosaka ne tikai racionālā un radošā prāta dažāda veida progresīvi sasniegumi, bet arī spēja...

Foto

Saprotiet taču izmisušu sievieti labākajos gados

Es domāju - beidzot ir jāteic kāds vārds, aizstāvot Saeimā svaigi iespraukušos deputāti, kurai pašlaik jāizcieš vēl nebijusi nomelnojumu, apvainojumu...

Foto

Paldies 11. Saeimai par izmaiņām tabakas likumā

Latvijas likumdevēji 3. lasījumā nobalsojuši par būtiskāko normu– jebkura cilvēka tiesības uz veselību un tīru gaisu ir prioritāras pār...

Foto

Par Valsts policijas amatpersonu rīcību

Iekšlietu ministrijā šā gada 16.septembrī tika saņemts Jūsu iesniegums ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Valsts policijas amatpersonu rīcību gadījumos, kad operatīvais...

Foto

Vidusšķiras attīstībai – labu izglītību

Kaut gan Latvija gandrīz gadsimta ceturksni ir neatkarīga valsts, ekonomiskā pacēluma vietā joprojām mīņājamies uz vietas. Nav gaidītās spozmes arī izglītībā....

Foto

"Sadales tīkls" nav nekāds "Latvenergo"

Vēlamies precizēt, ka 2014. gada 23. oktobra LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons, kas Latvijas Atjaunojamās enerģijas...

Foto

Kādas grāmatas bēdīgais gals, jeb kā, veidojot valdību, latviešiem tikt pie lauku olām

Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir lielisks instruments, bet Latvijā to izmanto...