Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vācijai kopā ar Franciju pieder gandrīz puse no ECB (Eiropas Centrālās bankas) daļām. Latvijai pieder 0,27%. Ietekme uz ES ietvaros notiekošo šīm abām valstīm līdz ar to ir milzīga jeb dominējoša, bet tam arī ir sava cena.

Palīdzība Grieķijai 2010. gada aprīlī bija sākums saspringumam Vācijas un Francijas budžetos. Tad sekoja palīdzība Īrijai, Portugālei. Tad atkal Grieķijai, kura līdz šim ir saņēmusi jau 240 miljardus eiro.

Vācija bija spiesta meklēt risinājumu un 2010. gadā izvēlējās iet pakāpenisku pensiju vecuma no 65 uz 67 gadiem paaugstināšanas ceļu. Arī Francijai nekas cits neatlika, kā iet līdzīgu ceļu. Ko lai dara – liela vara prasa lielu atbildību. Rezultātā jāveic sociālo budžetu pārkārtošana, paaugstinot pensionēšanās vecumu. No kaut kurienes taču nauda ir jāizrauj.

Bet kāpēc lai šīs abas valstis “ciestu” kā vienīgās? Sacīts – darīts. Tai pašā 2010. gadā Eiropas Komisija izstrādā tā saucamo Zaļo grāmatu ar ieteikumu, ka krīzes skartas valstis varētu pacelt pensionēšanās vecumu. Dažus mēnešus vēlāk Vācijas kanclere Angela Merkele tieši, atklāti un bez zemteksta pasaka, kāpēc ES valstīm ir jāpaceļ pensionēšanās vecums (“Frankfurter Allgemeine Zeitung”, 18.05.11): “Runa ir par to, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija, Portugāle nedrīkst iet ātrāk pensijā kā Vācijā.“

Ar “tādām valstīm” ir domātas tās valstis, kuras saņem vai ir saņēmušas starptautisko palīdzību. Latvija arī saņēma aizdevumu – gan no SVF, gan no ECB. Merkele turpinājumā piebilst: ”Nedrīkst būt situācija, ka mums ir viena valūta, bet kāds atpūšas daudz, cits maz.” Tad lūk kā!

Kā tad šī pensiju epopeja hronoloģiski norisinājās Latvijā? Tātad 2010. gada vidū Merkele izlemj paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tā paša 2010. gada rudenī Merkele viesojas Latvijā un tiekas ar Zatleru un Dombrovski. Merkele publiski presē slavē Dombrovski, cik ļoti viņš atbalstot Vācijas politiku, cik daudz kopīga, pareiza taupības politika utt. Jā, un arī tā pašā liktenīgā 2010. gada nogalē Dombrovska valdība nolemj celt pensijas vecumu, tiesa gan tikai no 2016. gada.

Nākamā gada vidū Merkele atklāti pasaka domas par to, ka “visiem viena valūta = visiem vienāds darbalaiks”. Pēc mazliet vairāk kā pusgada, t.i. 2012 gada sākumā Merkele ielūdz Dombrovski pie sevis uz vakariņām Mesebergas pilī (cik romantiski), kur Dombrovskis pakavējas vienu vakaru neformalā gaisotnē. Pēc atgriešanās Latvijā Dombrovskis un Vienotība uzstāj uz pensiju vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada. Tātad no tā gada, kad Latvijai, jeb būsim precīzāki un atklātāki, tikai Dombrovskim par katru cenu jāievieš eiro. Zatlers māj ar galvu un saka: “ZRP frakcijas un tās deputātu atbalsts pensijas vecuma paaugstināšanai no 2014.gada, ko atbalstījusi valdība, būšot vienprātīgs.” Tieši tādās pašās domās ir arī Olšteina6.

Nu ko lai saka. Willkommen Latvijas Federatīvajā Republikā! Bet tas diemžēl nav tikai tukšs, provokatīvs sauklis vai cenšanās ar “nepareizas” propagandas palīdzību nomelnot valdību, kā to tūlīt apgalvotu Vienotības un ZRP fanāti. Cēloņi, notikumu virkne un to sekas runā paši par sevi. Protams, ir grūti noticēt tam, ka Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti un ļaut par to liecināt faktiem.

Vieglāk ir pretoties šai apziņai, mānīt pašam sevi un kliegt, ka tie visi ir “no gaisa pagrābti” secinājumi. Vienotības un ZRP fani varbūt iebildīs, ka neatkarīgi no Merkeles ietekmes uz Dombrovski Latvija tik un tā būtu bijusi spiesta celt pensiju vecuma slieksni no 2014. gada. Labi, paanalizēsim.

Sāksim ar to, kāds ir vidējais pensijas vecums ES. Tas ir 63 gadi. No vienas puses Latvijai pilnīgi pietiktu pacelt slieksni par 1 gadu un atbilstoši eirofanātiķu vēlmēm “viss būtu kā Eiropā”. Taču tas nav vienīgais faktors. Šī pati Eiropas komisija šī gada sākuma izdeva tā saucamo Balto grāmatu, kurā aprakstīts pensiju sliekšņa pacelšanas mehānisms. Grāmatā ir ieteikts nevis vienkārši automātiski pacelt slieksni, bet darīt to saistībā ar veselu pasākumu virkni – senioru nodarbinātības programma, veselības atbalsts pensijas vecuma cilvēkiem u.c. Cik Latvijā ir ieviests no šiem pasākumiem? Jā, pareizi. Tieši 0,0.

Tāpat Baltajā grāmatā uzsvērts, ka pensiju slieksnis ir atkarīgs no vidējā mūža ilguma katrā valstī. To gan laikam valdības koalīcija nepaspēja izlasīt, jo bija aizņemta ar sliekšņa celšanu. Atņemot no vidējā mūža garuma pensionēšanās vecumu, iegūstam gadu skaitu, ko cilvēks vidēji pavada pensijā. Paveras sekojoša aina: visā ES vidēji 16,5 gadi, Igaunija - 13 gadi, Vācija - 15.5 gadi, Francija - 21.5 gadi, Latvija - 11 gadi, vieni no īsākajiem ES. Pēc sliekšņa celšanas uz 65 gadiem tie būs vairs tikai 8 gadi. Jauns rekords.

Turpinām ar pensiju ietekmi uz nākotnes budžetu. Lai arī kā negribētos, viena tabula šeit ir jāievieto. Visi turpmākie dati ir no publiskās Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, un tos visus šeit atspoguļot nav iespējams. Ejot uz zemāk norādīto adresi, ir pieejama ļoti detalizēta informācija. http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/databasetree.asp?lang=16

ISG05. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

2005

2007

2009

2011

Pavisam

 772

 765

 772

 744

 718

 659

 603

 565

 531

 510

 520

Līdz darbspējas vecumam

404

377

370

349

319

287

256

232

214

207

209

Virs darbspējas vecuma

368

387

402

395

389

372

347

333

317

303

311

Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Ko izsaka šī tabula? Demogrāfisko spriedzi jeb to, cik vienam spēku briedumā esošam cilvēkam ir jāuztur bērni un pensionāri. Kopš 1991. gada “zem darbspēju vecuma” (bērnu/jauniešu) skaits ir samazinājies no 404 līdz 209, jo 90. gadu vidū sākās strauja dzimstības lejupslīde. “Virs darbspēju vecuma” jeb pensionāru skaits ir kopš 1991. gada nedaudz samazinājies, jo tika veiktas pensiju reformas un pensiju vecuma paaugstināšana. It kā aina 2011. gadā ir laba.

It kā. Problēma tāda, ka no 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem bez darba ir 170. Sociālā aizsardzība maksāja par to 2011. gadā 180 miljonus latu. Un šie 170 nāk klāt papildus bērniem un pensionāriem, kurus atlikušie 830 tad arī uztur. Problēmas sakne ir nevis sabiedrības novecošana, bet nodarbinātības jautājums.

Īstenībā šo 830 skaitā ir liela virkne valsts ierēdņu, kuri nerada vērtību, bet patērē budžeta līdzekļus, līdz ar to reālo uzturētāju skaits ir mazāks kā 830, un uzturamo skaits savukārt ir lielāks. Šeit problēmas sakne ir strukturālās reformas un birokrātijas mazināšana.

Kā tad nākotnē izskatīsies sadalījums vecuma grupās? Rēķināsim, izejot no pensijas sliekšņa - 62 gadi. Katru gadu pensijas slieksni sasniedz apm. 24 000-25 000 cilvēku. Tātad 25 000 cilvēku no ekonomiski aktīviem kļūst par pensiju saņēmējiem.

Katru gadu 24 000-25 000 cilvēki, kuri ir pensijas saņēmēji, šķiras no šīs pasaules. Līdz ar to pensiju saņēmēju skaits nemainās.

Katru gadu 20 000 iedzīvotāju kļūst ekonomiski aktīvi. Tātad ekonomiski aktīvo skaits samazinās ik gadu par 4-5 tūkstošiem. Taču attiecīgi bezdarbnieku skaits tad arī samazinās par 4-5 tūkstošiem, jo darbavietas taču tukšas nepaliek, bet šobrīd visiem nepietiek. Tātad pensiju izmaksas nepieaug, bet bezdarbnieku pabalsti samazinās. Sociālajam aizsardzības budžetam līdz ar to nav papildu noslogojuma, bet gan atbrīvojas līdzekļi no bezdarbnieku pabalstiem. Veicot reorganizāciju birokrātiskajā aparātā, darba tirgu ir iespējams papildināt vēl ar ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas daļēji kompensētu dzimstības lejupslīdi.

Tādējādi redzam, ka pensiju sliekšņa pakāpeniskā paaugstināšana, neradot jaunas darba vietas senioriem (un tā ir utopija, ka šādas darba vietas pēkšņi radīsies), nedos pilnīgi nekādu ietaupījumu sociālās aizsardzības sistēmā. Nav nozīmes pat gadam: 2014., 2016. vai kaut vai 2020. gads. Slieksnis nerisina problēmu nekādā veidā.

Problēma ir tāda, ka Latvijā pensiju sistēma tiek uztverta kā tāda savrupa nozare. It kā pensionāri sēdētu uz atsevišķas salas, uz kurieni tiek sūtītas palīdzības pakas. Pensijas ir tikai daļa no sociālās aizsardzības sistēmas. Šajā pašā sistēmā ir bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas, veselības aprūpe.

Šeit nonākam pie otras nepopulārākās tēmas Latvijā – progresīvais ienākumu nodoklis. Valstīs, kurās ir lielas pensijas un augsta sociālā drošība, ir šis progresīvais nodoklis. Francija, Vācija, Beļģija, Dānija – šajās valstīs maksimālais iedzīvotāju nodoklis ir pat 46% – 53% augsts. Pie mums neatkarīgi no ienākumiem 25%.

Mazs piemērs. Ja paceltu kaut vai par 2-3 % šo nodokli mēnešalgām, kuras ir lielākas par, teiksim, 1500 LVL, un 5% algām virs 2500 LVL, tad gadā valsts sociālajā budžetā ienāktu papildus apm. 35 miljoni latu. Katru gadu. Lūdzu, te ir tas miljards latu, kā it kā pietrūks pēc 2030. gada, ja nepaaugstināšot pensiju slieksni. Nodokļu maksātājam tas nozīmētu, ka, piemēram, līdzšinējo 1470 LVL “uz rokas” vietā viņš saņemtu 1430 LVL. Atšķirība individuāli katram ir nebūtiska, bet kopējais ieguvums ir milzīgs.

No pensiju sliekšņu paaugstināšanas tiek plānots 2014. gada ietaupīt 8 miljonus, 2015. gadā 15 miljonus. No nebūtiskas ienākuma nodokļa pacelšanas ieguvums būtu 2 reizes lielāks. Starp citu, Francija var atļauties zemu pensiju slieksni un smieklīgi zemu tā izmaiņu (no 60 uz 62 gadiem), jo reizē ar sliekšņa celšanu Francijā tiek paaugstināts arī tieši lielo ienākumu nodoklis.

Kāpēc šo iespēju valdība ir palaidusi garām un tas pat vispār nav dienaskārtībā? Ja kāds sevi definē kā sociāli atbildīgu, tad tieši šī arī ir iespēja pierādīt savu vārdu patiesīgumu. Bet skaidrs, ka ne no Vienotības, ne no ZRP to jau vairs nesagaidīsim. Pensiju sliekšņa pakāpeniskas paaugstināšanas vietā ieviešot pakāpenisku un ļoti minimālu progresīvā nodokļa sistēmu, ieguvēja būtu sociālās aizsardzības sistēma un visa tauta kopumā. Šo iespēju mēs dosim nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

FotoPēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā raidījumā. Tieši kurš ir vainīgs, ja vispār ir, tas vēl nav zināms. Izmeklēšana turpinoties.
Lasīt visu...

6

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

Foto2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti tika atskaņota dziesma, kurā tiek pausts sekojošs viedoklis: „Es tikai izsaku savas domas par šovbiznesu, kurš ir izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs.”
Lasīt visu...

12

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

FotoLatvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5 -Pieci.lv" raidījuma "Pilnīgs Vakars " rubrikas "Pieliec Punktu " satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Lasīt visu...

21

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

FotoReaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot” trīs bankās Latvijā, piecas biedrības ir iesniegušas lūgumu Latvijas Noziedzības novēršanas padomē un Eiropas Padomes Prezidentūrā pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā (ASV).
Lasīt visu...

21

Ārlietu ministrija skaidro: kā Rinkēviča un kolēģu braucienam uz Fidži, Jaunzēlandi un Austrāliju iztērēti 82 tūkstoši eiro

FotoVairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas valsts budžetam izmaksājusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Ārlietu ministrijas skaidrojumu par šo tēriņu nepieciešamību:
Lasīt visu...

21

Meļņiku Latvija

FotoNesen kāds Latvijas sabiedrībā gana pretrunīgi vērtēts cilvēks man atrakstīja nelielu e-pasta vēstuli, kurā cita starpā norādīja uz, viņaprāt, ārkārtīgi nozīmīgo starpību starp "virtuālās žurnālistikas" un "reālo" pasauli. Šī tēze man ienāca prātā, atskatoties uz aizvadīto mēnesi, kura laikā Pietiek gandrīz katru dienu ir publicējis vismaz manam zināšanu līmenim jaunus un interesantus faktus par uzņēmēju, izbijušu prezidenta padomnieku, izbijušu finanšu ministru un ko tik vēl ne Vasiliju Meļņiku.
Lasīt visu...

6

Armagedons pīļu dīķī

FotoMorālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta “mūsējos” apdraudējuma upuros un “tajos tur” morālajos neliešos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP locekļu atbrīvošanas pārsūdzības lamatas - risks politiķiem

Varbūt šis jautājums liksies nevietā – vēl jau dzīvi, bet par bērēm domā, proti, nav atlaisti, bet jau...

Foto

Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība

Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par...

Foto

Par klausītāju nebrīdināšanu pirms rupju dziesmu atskaņošanas

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. „Nabagu” libertīnisma strupceļš

„Nabagu” libertīnisms (kustība par neierobežotu indivīdu līdztiesību un brīvību) ir nonācis strupceļā. Svarīgs iemesls ir „nabagu” izpalīgu „kreiso” kustību idejiskā...

Foto

Gulami iesniegums KNAB: lūdzu izvērtēt Dreimanes, Mēkona un citu personu darbības

Lūdzu izvērtēt personu grupas –  bijušās Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes, viņas bijušā palīga...

Foto

Kad nelīdz nedz Lembergs, nedz pieredze...

Ar lielu pompozitāti jūnija sākumā tika pieteikta žurnālistes Agneses Margēvičas divu publikāciju sērija Pielaižu biznesmeņi, kas vērsta pret atsevišķiem Drošības policijas...

Foto

Farss ar spiegiem-teroristiem

"Nez kāpēc tie vācieši uz mani skatās tik aizdomīgi," pie sevis bažīgi domāja Štirlics, slājot pa Unter den Linden ar budjonovku galvā un velteņiem kājās...

Foto

Par dziesmas „Mauku mājā luktur’s spīd” atbilstību sabiedriskā medija programmai

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā...

Foto

Nāvējošā suņu slimība un tās cēloņi: paskaidrojums Veterinārārstu biedrības vadībai

Latvijas veterinārārstu biedrības Valdes priekšsēdētājai M. Vidužas kundzei, Profesionālās ētikas komisijas vadītājai I. Pētersones kundzei -...

Foto

Sajūsmināties par "cīņu" ar sistēmu nav nekāda pamata

Par lato lapsas u.tml. buividu "cīņu" ar sistēmu. Tiem, kuri vēl nav sapratuši sabiedrības pārvaldes būtību: sajūsmināties par...

Foto

Dženderiskā Hirosima pār Eiropu

Tā tika nodēvēta neomarksistisko ideju ietekmēto spēku ofensīva Eiropas Parlamentā - 9.jūnija balsojums par postošās džendera ideoloģijas nostiprināšanu. Tā nosaukums "ES stratēģija...

Foto

Vēlreiz par tikumību un mīlestību

XIX gadsimta divdesmito gadu beigās parīzieši arvien lielāku uzmanību sāka pievērst Parīzes lielākās un vecākās celtnes stāvoklim. Par “Parīzes sirdi” dēvētā...

Foto

Tiesiskuma apziņas līķis

Attieksmei pret latviešu tiesiskuma apziņu ir jābūt drosmīgai, pārliecinošai, kategoriskai un nelokāmai. Latviešu tiesiskuma apziņas vērtējumā nav vajadzīga etniskā pielīšana, diplomātiskā izlocīšanās un...

Foto

Par Latvijas tiesu ķēķi: kā valsts atsakās no tai "nevajadzīga" nama

Šī ir vēstule Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam I.Bičkoviča...

Foto

Pēc kā tas izskatās, jeb ko ziņās nestāstīs - 2

Nedomāsim - vismaz šī raksta ietvaros - masu ziņu manierē, kur ir pēc attiecīgajām politiķu simpātijām...

Foto

Ko mēs jums varam droši apsolīt

Domāju, ka pēc mūsu politiskās "elites" reakcijas uz publikācijām par Drošības policijas amatpersonu "ēnas pusēm" pat vislielākajam optimistam nevarētu būt...

Foto

Par cilvēkiem, kurus ministram Kasparam Gerhardam svētdien "neizdevās apbraukt"

Svētdien, 7.jūnijā, kā katru gadu nu jau kopš 2008.gada trīs Vecīgas katoļu draudzes, svinot Kristus Miesas un...

Foto

Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalīšanās mantiskos darījumos?

Ar interesi izlasīju Pietiek žurnālistu publikāciju "Bērnu slimnīcas vadītāja, pārkāpjot likumu, reklamējusi sulu spiedi", kur norādīts, ka likums Par interešu konflikta...

Foto

Par menedžmenta praksi Bērnu slimnīcā jeb pietiks melot

Menedžmenta prakse valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” varētu šķist viena no labākās prakses piemēriem...

Foto

Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?

8.jūnijā Latvijas Radio 5 - Pieci.lv (turpmāk „Pieci.lv”) ēterā notika diskusija par to vai nenormatīvai leksikai...

Foto

"Norvik banka" maldina patērētājus?

Norvik banka logotipā izmanto Norvēģijas karoga krāsas, kas varētu tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanas gadījumu....

Foto

Esmu ļoti izbrīnīts un ļoti sašutis

Mani izbrīna medijos pieejamā informācija, ka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skatījumā, neesmu bijis tiesīgs pieņemt lēmumu par disciplinārsodu...

Foto

Taisnīguma tabess un tā cēloņi

Globālo sociālo problēmu analītikā pašlaik visbiežāk akcentē trīs galvenās tendences. Tās ir jaunas parādības, kuras manāmi izceļas šodienas dzīvē uz planētas....

Foto

Jezebeles uznāciens jeb sievietes identitātes krīze

Kādā senā grāmatā ir stāsts par sievieti, kura uzņēmās vīra funkcijas. Šīs sievietes vārds bija Jezebele. Viņa bija nežēlīga un...

Foto

Par "krāsainajiem" migrantiem

Nav "slidenākas" tēmas Rietumu pasaulē kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā...

Foto

Paldies tev, Romēna, par darbu Bērnu slimnīcā

Pagājušonedēļ Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja, zāļu tirgotāja Anda Čakša (attēlā pirmā no labās) ar reketam līdzīgām metodēm izēda no...

Foto

Akadēmiskā vardarbība un varas pozīciju izmantošana – vai tādi būs LU nākamie četri gadi?

4.jūnijā Latvijas Universitātē notiks nozīmīgākais četrgades notikums – rektora vēlēšanas. Tajās par...

Foto

Rokas nost no Okupācijas muzeja

Okupācijas muzejs ir ne vien ievērojama apskates vieta, kas iekļauta valsts vizīšu laikā, bet arī pats apmeklētākais. Jau divus gadus tā...

Foto

Pirmoreiz īsta spēle. Prezidenta vēlēšanas tolteku skatījumā

Šīs prezidenta vēlēšanas solās būt teātra cienīga izrāde. Papētot iepriekšējās prezidenta balsošanas reizes jauno laiku Latvijas vēsturē, mēs redzam...

Foto

Atklāta vēstule deputātiem: par moderno dzimtbūšanu jeb par piespiedu zemes nomu un dalītā īpašuma tiesībām Latvijā

Raksta mērķis noteikti nav bārstīties ar likuma pantiem, bet rosināt...

Foto

Vai 3. jūnijā Egils Levits dosies atpakaļ trimdā?

Man šķiet, šobrīd pāragri rakstīt Atmodas laika vēsturi - tagad ir īstais brīdis objektīvi izvērtēt 1934.- 1949. vēstures...

Foto

Kad tavā vietā durvis aizcērt kāds tur augšā…

Kas gan var būt saldāks kā tas, ka savā pēdējā darba dienā iestāde, kurā vairāk nekā desmit gadus...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Rīgas planetārais brends

Katram vārdam ir sava garīgā aura – semantiskās asociācijas. Turklāt šīm asociācijām var būt individuāli personisks raksturs. Tas ir...

Foto

Kā mums gāja ar Enerģētikas Savienības atbalstīšanu

Nesen Latvijas Energoefektivitātes asociācija saņēma uzaicinājumu no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā 1. jūnijā piedalīties diskusiju ciklā par diviem šobrīd...

Foto

"Kāpēc es neieredzu balmakveidīgos suņēdājus" - pēc atteikšanās no šī raksta Lato Lapsas publikāciju "Delfi" vairs nebūs

Šodien publicējam šo Lato Lapsas rakstu, kuram kā ik...

Foto

Koalīcijas prezidents kā nolemtība un lāsts Latvijai?

Koalīcijas politiķi ar putām uz lūpām nebeidz iegalvot sabiedrībai, cik tas ir svarīgi, lai Latvijas prezidents būtu tieši koalīcijas...

Foto

Mudinu iesaistīties Pilsoņu Kongresa darbības atdzīvināšanā

Dārgie Latvijas Republikas pilsoņi un senpilsoņi! 1.05 ir noticis Pilsoņu Kongresa (pilsonis.lv) augšāmcelšanās brīnums, ar ko arī mūs visus apsveicu....

Foto

Visiem potenciālajiem suņēdājiem - fragments no Lato Lapsas grāmatas

Visiem lasītājiem, kas ir izteikuši gatavību iet advokāta "suņēdāja" Induļa Balmaka pēdās un izdevības gadījumā nogaršot kādu...

Foto

Kādas smagas sekas radīs Belēviča "izsistie" grozījumi zāļu tirgū

Interešu konfliktos ieslīgušajam veselības ministram Guntim Belēvičam otrdien izdevās Ministru kabinetā (MK) "izsist" viņa ģimenes biznesam tik...