Gudrona dīķu projektu kritizējošās "Delnas" vadošais jurists noklusējis darba pieredzi vides sanācijas biznesā
PIETIEK03.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrība par atklātību Delna, kas pēdējā laikā aktīvi pozicionējusies pret papildu miljonu piešķiršanu Inčukalna sērskābo dīķu jeb tā dēvēto "gudrona dīķu" sanācijas projekta pabeigšanai, ko veic SIA Skonto būve, noklusējusi faktu, ka tās vadošais jurists Jānis Geks līdz nesenam laikam daudzus gadus ieņēmis vadošus amatus ar Skonto būvi konkurējošā uzņēmumā SIA VentEko.
Šis fakts ar vides projektu biznesu saistītās aprindās raisījis aizdomas par mērķtiecīgu atsevišķu uzņēmumu reputācijas graušanu, izmantojot Delnas kā sabiedriskas organizācijas autoritāti. Mērķis - attīrīt biznesa laukumu SIA Skonto būves konkurentam.
Savā CV, kas publicēts Delnas mājaslapā, Geks norādījis visu savu darba pieredzi, bet "aizmirsis" norādīt kopumā gandrīz septiņus gadus ilgo pieredzi vienā no vadošajiem vides, tostarp sanācijas projektu realizētājiem – SIA VentEko. Šis uzņēmums vēl nesen konkurēja ar SIA Skonto būve par vairākus miljonus vērto iepirkumu - piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavā.
„Jānim ir 10 gadu darba pieredze valsts pārvaldē un privātā sektorā Latvijā un starptautiski. Jāņa specializācija ir laba pārvaldība valsts un pašvaldību iestādēs, publiskie iepirkumi, vides tiesības, kā arī korporatīvās krāpšanas izmeklēšana,” Geka dzīvesgājumu apraksta Delna, nepieminot, ka lauvas tiesa – 7 no šiem 10 gadiem nostrādāti SIA VentEko.
Patiesībā Delnas vadošais jurists VentEko dažādos amatos strādājis no 2005. gada maija līdz nesenam laikam - 2012. gada janvārim. Sācis kā uzņēmuma jurists, Geks drīz vien kļuva par VentEko juridiskā departamenta vadītāju, ko pēdējos piecus gadus savienojas ar uzņēmuma biznesa attīstības direktora amatu. Geka tiešā atbildība bija darbs ar vērienīgiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem dažādu vides projektu jomā.
Būtiski, ka Geks uz darbu privātajā sektorā, ienesīgajā vides biznesā pārgāja uzreiz no valsts pārvaldes – Vides aizsardzības ministrijas pārraudzītās Dabas aizsardzības pārvaldes juridiskā sektora vadītāja amata. Vides ministrija, kā zināms, ir resors, kas nosaka valsts politiku šajā jomā, tostarp ietekmējot „spēles noteikumus” arī privātajam biznesam, kas darbojas šajā sfērā, tostarp, SIA VentEko.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Geka pārstāvētais SIA VentEko pats ir pats bijis pretendenta tādos valsts iepirkumos, kā Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas projekts, Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas projekts un Liepājas Karostas sanācijas projekts. Tas, ka Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas iepirkumā sevi strikti pozicionējušās sabiedrības par atklātību Delna, vadošais jurists pārstāvējis uzņēmumu, kas piedalījies šo projektu iepirkumos, ļauj uzdot jautājumu, vai Delna spēj līniju starp sabiedrības interešu un privāto uzņēmēju interešu aizstāvību.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
