Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības ministrijas un visas veselības aprūpes nozares darbu. Šajā kontekstā kā veselības ministre vēlos minēt dažus faktus.

Ministres amatā ar Gruntmaņa kungu kopš viņa ierašanās Latvijā 2019. gada vasarā esmu tikusies divas reizes un vēl divas reizes – runājusi nozares pasākumos.

2019. gada jūlijā uzaicināju Gruntmaņa kungu uz sarunu Veselības ministrijā, lai uzklausītu viņa plānus pēc atgriešanās Latvijā.

Gruntmaņa kungs mani informēja par OECD nodokļu politikas ieteikumiem Latvijai, parunājām par slimnīcu tīklu un farmācijas u.c. nozares jautājumiem. Tobrīd Austrumu slimnīcā (Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – RAKUS) bija vakanta viena valdes locekļa vieta, jo amatu bija atstājis uz laiku ieceltais pienākumu izpildītājs.

Pēc sarunas ar Veselības ministrijas valsts sekretāri, kura ir valsts kapitāldaļu turētāja šajā valsts kapitālsabiedrībā, nolēmām vakanci piedāvāt U. Gruntmanim pilnā saskaņā ar likumu, kurš paredz, ka kapitāldaļu turētājs uz laiku līdz vienam gadam var iecelt valdes locekļa pienākumu izpildītāju.

RAKUS ir lielākā Latvijas slimnīca ar sarežģītu daudzprofilu struktūru, vairāk nekā 100 miljonu eiro gada budžetu, studentu apmācību un zinātnisko darbu. Valdes loceklis veselības aprūpes jautājumos tobrīd bija akūti nepieciešams. Gruntmaņa kungs šķita ļoti piemērots kandidāts tik lielai un Latvijas veselības aprūpes sistēmā nozīmīgai slimnīcai, ņemot vērā viņa paša stāstīto par pieredzi ASV universitāšu slimnīcās.

Gruntmaņa kungs lūdza laiku pārdomām, ka arī ieteikumu parunāt ar kādu no universitāšu slimnīcu valdes vadītājiem, lai gūtu priekšstatu par valdes darbu. Ieteicu sarunu ar RAKUS valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu.

Ar Gruntmaņa kungu otro reizi klātienē satikāmies pēc dažām nedēļām. Viņš mani informēja, ka nav ieinteresēts pieņemt piedāvājumu strādāt RAKUS valdē, un minēja vairākus iemeslus:

– "neesmu saskatījis dzirksteli RAKUS valdes priekšsēdētāja acīs";

– "neesmu guvis pārliecību, ka citi valdes locekļi vēlas pārmaiņas, kas varētu būt pārāk grūti";

– "nevēlos strādāt pilna laika darbu, jo man ir padomā turpināt projektus ASV";

– "labāk vēlos būt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcas (PSKUS) padomē".

Tomēr lūdzu Gruntmaņa kungu novērtēt to, ka darbs RAKUS valdē dotu iespēju papildināt pašam savu CV ar lielas slimnīcas vadības pieredzi, kuras viņam vēl nebija, kā arī iespēju apliecināt un uzsākt vērienīgās reformas, par kurām viņš bija stāstījis.

Arī norādīju Gruntmaņa kungam, ka Stradiņa slimnīcas padomes kandidāti atlasi veiks profesionāla personāla atlases kompānija ("Amrop") un es nekādā veidā nevaru un arī nedrīkstu ietekmēt atlases un konkursa norisi un rezultātus par labu viņam vai kādam citam kandidātam.

Gruntmaņa kungs atbildēja, ka to apzinoties un esot gatavs piedalīties konkursā. Viņu interesējot specifiski tikai Stradiņa slimnīca.

Konkurss uz Stradiņa slimnīcas padomi tika izsludināts, spēcīgu kandidātu interese bija negaidīti liela, tos vērtēja konkursa komisija, un atlases rezultātus es uzzināju pēc tam, kad tā tika veikta. Visu triju slimnīcu padomēs konkursa komisija raudzījās tieši starptautiskas pieredzes slimnīcu vadībā. Tādēļ arī konkurss bija starptautisks, un padome atlasīja speciālistus no Baltijas valstīm, kā arī Somijas ar liela uzņēmuma vadības pieredzi kā vienu no galvenajiem kvalifikācijas kritērijiem.

Tika izsludināts arī konkurss uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, jo tajā jau ilgstoši bija strādājusi pienākumu izpildītāja. Arī šajā konkursā saskaņā ar likumu ministrei ir aizliegts ietekmēt vai noteikt atlases un vērtējuma procesu. Arī šajā konkursā viena no būtiskākajām pretendenta kvalifikācijas prasībām bija liela uzņēmuma vadības pieredze. Konkurence uz šo darbu kandidātu skaita ziņā bija mazāka nekā uz padomi, un kandidātu rezultāti bija samērā tuvi.

Gruntmaņa kungs, komentējot konkursu, ir uzsvēris, ka ierēdņi likuši viņam apliecināt prasmi sarunāties angliski un tas bijis nejēdzīgi un pazemojoši. Konkursa komisijas locekļi savukārt atceras, ka viņi U. Gruntmanim īpaši uzsvēruši, ka likumā ir noteikta prasība konkursa komisijai pārliecināties par pretendenta svešvalodas zināšanām, un pat atvainojušies, ka viņiem ir jāpārliecinās par Gruntmaņa kunga izcilajām angļu valodas zināšanām.

Gruntmaņa kungs abos konkursos – gan uz Stradiņa slimnīcas valdi, gan padomi – tika atlasīts uz pēdējo kārtu, līdz ar to viņa kandidatūra tika augsti novērtēta un netika "atstumta". Informācija par to, tieši kādos aspektos Gruntmaņa kungs atpalika no konkursa uzvarētājiem, ir pieejama komisijai un pretendentam, ja vien viņš to vēlētos noskaidrot. Gruntmaņa kungs iespēju uzzināt savu vērtējumu izmantoja un līdz ar to ir labi informēts par komisijas novērtējumu konkrētām nolikumā prasītajām pieredzēm un prasmē.

Gruntmaņa kungam šķiet, ka Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītāja amata vietu jaunais valdes priekšsēdētājs R. Muciņš ir likvidējis, lai tikai neieceltu tajā U. Gruntmani.

Fakts ir: Endokrinoloģijas centra vadītāja štata vietu likvidēja 2020. gada 9. februārī, pirms R. Muciņa stāšanās amatā. Man kā ministrei nav ne iespēju, ne tiesību ietekmēt slimnīcas struktūrvienības. Amata vieta vairākus gadus bija neaizpildīta, un tā slodze ir pārdalīta uz citu vietu. Kolektīvais iesniegums ar lūgumu izsludināt konkursu un pieņemt darbā tieši U. Gruntmani Stradiņa slimnīcas valdei tika iesniegts 2020. gada marta beigās.

Vienam no iesniedzējiem, prof. V. Pīrāgam slimnīcas valde lūdza definēt, kādas funkcijas veiktu centra vadītājs un no kādiem līdzekļiem tas tiktu finansēts, vai tiktu attīstīti jauni pakalpojumi, lai rastu finansējumu jaunai štata vietai. Šādu informāciju valde atpakaļ nesaņēma.

Gruntmaņa kungs nav vērsies ne Veselības ministrijā, ne personiski pie veselības ministres ar kādiem jautājumiem par savu nodarbinātību. Mani gan ir uzrunājuši atsevišķi politiķi ar lūgumu "atrast vietu Gruntmanim kādā padomē". Uz šiem lūgumiem esmu atbildējusi atbilstoši savai pārliecībai – pretendenti šīm pozīcijām jāatlasa nevis politiķiem, bet nozares un personāla atlases speciālistiem.

Savā darbā Veselības ministrijā es esmu virzījusi valdībā būtiskus jautājumus, kuri atvieglo prasības diasporā esošajiem mediķiem, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu te turpināt savu profesionālo darbu. Novērtēju U. Gruntmaņa iniciatīvas un darbu šo jautājumu aktualizēšanā un risinājumu meklēšanā. Es esmu par pasaules pieredzi Latvijā, taču vienlaikus par sava darba principu uzskatu stingri ievērot likumu, kurš aizliedz ministram politiski ietekmēt konkursu gaitu un rezultātus. Neuzskatu par iespējamu atgriezties pie prakses, ka amatiem, kuros kandidāti jāizrauga konkursā, tos izvēlas pēc "pareizo" cilvēku principa.

P. S. 2017.-2018. gadā man bija iespēja vienu gadu mācīties un stažēties ASV senatora Džona Makeina institūtā (McCainInstitute). Šajā laikā satiku divus izcilus zinātniekus, Nobela prēmijas laureātus Engasu Dītenu (Angus Deayton) un Ričardu Tāleru (Richard Thaler). Abus kungus raksturoja viedums, briedums, nosvērtība, tolerance. Sarunas biedrus viņi uzklausīja bez mazākās augstprātības un pārākuma zīmes, tādēļ, ka strādājuši prestižākajās augstskolās un ir augstās prēmijas laureāti. Viņi par pētījumu izlasēm, sabiedrības un valstu problēmām runāja ar patiesu cieņu un iejūtību, arī raksturojot deviantus procesus.

Lai arī gada laikā ASV tā arī neatbrīvojos no akcenta angļu valodā, tas tomēr netraucēja saprast senatora Makeina sacīto mūsu nelielajam starptautiskajam kursam – patiess līderis apzinās un izprot vidi, kurā viņam/viņai ir jāstrādā. Jo, tikai izprotot vidi, ir iespējams panākt izmaiņas un pārliecināt cilvēkus sev sekot. Un piemetināja, ka to visai precīzi jau pateicis Pīters Drukers par uzņēmumiem: "Culture eats strategy for breakfeast.” Tas nozīmē, ka lielās sistēmās paliekošas izmaiņas nevar izdarīt, ja ignorē vides un kultūras kontekstu, it īpaši, ja skaidras stratēģijas vēl nav.

Novērtē šo rakstu:

15
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...