Iesaki rakstu: 
Gribu vēl līdz Ziemassvētkiem pasveicināt savu seno paziņu, tagadējo Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas direktora vietnieku Aleksandru Bimbiruli (attēlā pirmais no labās), kurš tālajā 1995.gadā mani smagi apčakarēja.
Priecājos, ka viņš pameta prokurora amatu, jo tajā ar viņa morāli varētu nodarīt lielāku ļaunumu nekā pret mani. Es gan domāju, ka neesmu vienīgais, kā zemi A.B. maizestēvs ar viņa palīdzību ir ieguvis. Gods kam gods, pateikties viņš prot, nav Aleksandru aizmirsis un, būdams augstajā amatā, paņēma savā paspārnē. Tikai tas nav uz ilgu laiku, otru termiņu jums neredzēt.
Es toreiz savā naivumā piedāvāju pushektāru zemes pie ieķīlātās mājas par velti, lai vieglāk māju varētu realizēt, bet A.B. smīnot māja ar galvu un visam piekrita, jo zināja, ka paņems visu.
Nu, Dievs ar viņu, Aleksandru, tas tomēr ir homo sovieticus. Bet Jūsu komandā ir arī jauni, eiropeiski izglītoti cilvēki kā, piemēram, daudzsološais jurists Pastars. Vai uz nākotnes karjeru tas neatsauksies, vai sirdsapziņa netraucē kalpot ne pārāk godīgam vadonim?
Tie Kājiņu 170 tūkstoši latu vien ir ko vērts. Ļaudis taču to redz, un zūd pēdējās ticības kripatas taisnībai. Tāpēc jau mēs sitamies ar nabadzību, ka valsts tiek nemitīgi izzagta no 90. gadu sākuma līdz pat šodienai. Nav neviena, kas to varētu un gribētu apturēt.
Tā pati Jūsu maizestēva pensija sen jau izsmēlusi iemaksas, palikusi tikai retorika. Visi gudrie juristi pelna naudu, aizstāvot kampējus, bet taisnību aizstāv pārpalikums un sava darba fanātiķi. Goda prāta trūkst gan Saeimā, gan valdībā. Pat kārtīgajam Dombrovskim ir skeletiņš skapī, visi par visiem visu zina un sargā viens otru.
Tāpēc mani pieci bērni strādā ārzemēs, un ar viņu palīdzību es ar savu pensiju varu pasūtīt Latvijas avīzi un nopirkt malku. Interesanti zināt, vai Jūsu bērni lepojas ar Jums pēc visa tā.
Lai Jums bagāti Ziemassvētki!
P.S. Aleksandru Bimbiruli es atcerēšos pirms katriem Ziemassvētkiem, pēc manas nāves to turpinās mani dēli un mazdēli.
Red. piez. Par Arņa Matroža aprakstītajiem notikumiem plašāk var lasīt šeit:
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
