Grāmatnīcās nonāk Lato Lapsas „Hiēnu biznesa projekts” – pirmā simtprocentīgi uz dokumentiem balstītā grāmata par policijas un prokuratūras saaugšanu ar organizēto noziedzību
PIETIEK12.01.2024.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ grāmatnīcās nonāk Lato Lapsas „Hiēnu biznesa projekts” – pirmā pilnībā uz dokumentiem balstītā grāmata par policijas un prokuratūras saaugšanu ar organizēto noziedzību.
“Tiesiskajā” Latvijas valstī, kur joprojām nav notikusi komunistu lustrācija un kur tiesiskās sistēmas kloķus joprojām rausta tādi okupācijas varas kolaboranti kā asiņainie padomju tiesneši Romualds Vonsovičs un Uldis Krastiņš, kriminālprocesu materiāli ir noslēpums ne tikai līdz tiesai, bet arī tiesas prāvas laikā.
Turklāt “tiesībsargāšanas” iestādes, kuru galvgalī sēž ruki, stukāni un strupiši, cenšas, cik spēj, lai šos materiālus nepubliskotu arī jau pēc spriedumu stāšanās spēkā. Nav ko visādiem lumpeņiem zināt – kā tieši mūsdienu Latvijā tiek fabricēti kriminālprocesi un kā darbojas tiesu ķēķis.
„Jums nav jātic policijai un prokuratūrai, jums nav jātic nabaga cietušajiem, jums nav jātic apsūdzētajiem, jums nav jātic arī šīs grāmatas autoram. Šī grāmata dod jums unikālu iespēju PAŠIEM iepazīties ar “gadsimta slepkavības” lietas svarīgākajiem dokumentiem un PAŠIEM saprast – tieši kādā valstī jūs dzīvojat, tieši kas ir ļaudis, kuri šajā valstī ieņem policistu un prokuroru amatus, un tieši cik cieši viņi ir saauguši ar noziedzīgajām aprindām,” raksta Lato Lapsa.
Grāmata „Hiēnu banda”, kura nonāca grāmatnīcās jau decembra sākumā un par kuru Valsts policijā jau ir sākts kriminālprocess, kura būtību policijas vadība neatklāj, stāstīja par to, cik asiņaini un brutāli notikusi cīņa par naudu un mantu alkatības sātana pārņemtajā nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenē.
Savukārt „Hiēnu biznesa projekts”, kurā publicēts ārkārtīgi plašs līdz šim no sabiedrības slēptu dokumentu klāsts, atklāj, kā tieši tikusi izmeklēta šī „gadsimta slepkavība” un kā tieši policijas un prokuratūras darbinieki roku rokā ar organizētās noziedzības pārstāvjiem ir safabricējuši oficiālo apsūdzību šajā lietā.
„Hiēnu bandas” tirāža jau ir gandrīz izpirkta, bet abas grāmatas ir un būs pieejamas arī e-grāmatu formātā – gan Amazon.com, gan arī „Jāņa Rozes” e-grāmatnīcā:
https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/hienu-banda-1-dala-e-gramata.html
Ieskatam „Hiēnu biznesa projekta” saturā – tajā publicēto dokumentu un fotoattēlu uzskaitījums no grāmatas satura rādītāja:
1 Datu bāzes oficiālais ieraksts: 2018. gada 30. maijā saņemts telefonzvans par Mārtiņa Bunkus nogalināšanu.
2, 3 Mārtiņš Bunkus līdz pēdējam mirklim kabatā līdzi nēsāja ne tikai maksātnespējas administratora apliecību, bet arī apņemšanos tikt galā ar viņam netīkamajiem “piderasiem”.
4–6 Lēmums par izmeklēšanas grupas izveidi: īstais “atklātās slepkavības” lietas arhitekts Romāns Jašins ir “tikai” formālā grupas vadītāja Oļega Koļcova priekšnieks.
7 Augstās raudzes profesionālis Romāns Jašins. Aizdomu ēna saistībā ar “hiēnu biznesa projektu” pār viņu ir vismelnākā.
8, 9 Romāna Jašina paskaidrojums: jā, mēs Viktoram Krivošejam visu ko apsolījām, un tas nebija gluži likumīgi, un vispār mēs arī savus solījumus neturējām un viņu piekrāpām.
10 Šī ir vienīgā publiski pieejamā izmeklēšanas grupas formālā vadītāja Oļega Koļcova fotogrāfija. Uz priekšniecības preses konferencēm viņu līdzi neņem.
11, 12 Oļega Koļcova paskaidrojums: es patiesībā neko nezinu un neko nesaprotu...
13–15 Prokurors Aldis Lasmanis skaitās oficiālais valsts apsūdzības uzturētājs Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Tiesa, tikko situācija kļūst nopietnāka, vadību pārņem virsprokurors Armīns Meisters. Attēlos – abi preses konferencē par godu “slepkavības atklāšanai”.
16 Armīns Meisters sniedz interviju žurnāla “Klubs” redaktoram Aivaram Pastalniekam. Ķermeņu valoda pārliecinoši parāda, kurš te ir kungs un kurš – pakalpīgs uzklausītājs.
17, 18 Mārtiņa Bunkus prāva esot virsprokurora Armīna Meistera goda lieta. Tiesa, pēc dažām pirmajām tiesas sēdēm virsprokurors tiesas zālē vairs nerādās...
19 Izmeklētāju formālais priekšnieks Pēteris Bauska preses konferencē par godu “slepkavības atklāšanai”. Viens no tiem, kuri, saņēmuši “killera” vēstuli, izmisīgi mēģina to aizsūtīt kaut kur tālāk.
20, 21 2022. gada 6. aprīlis, pulksten viens naktī. Brīnums ir noticis, ir aizturēts “killeris” ar sīku un smalku – un tas nekas, ka pretrunīgu un dīvainu – “vaļsirdīgas atzīšanās” tekstu kabatā. Un tas – neraugoties uz to, ka pieprasītā novērošana un izsekošana nemaz nav veikta...
22–32 Viktora Krivošeja “vaļsirdīgās atzīšanās” oriģināls.
33 Kāds “tiesiskās valsts” brīnums: cilvēks atzīstas “gadsimta slepkavībā”, bet jau nākamajā dienā viņu vismaz oficiāli vienkārši ņem un atbrīvo.
34–49 Jau pirms Viktora Krivošeja padošanās viņa “vaļsirdīgo atzīšanos” ir verificējis kriminālists Arturs Citavičs, kuram pēkšņi ienācis prātā uzrakstīt savu atzīšanos.
50 Arturs Citavičs rāda uz vietu, kur Genādijs Vaļagins ticies ar Aleksandru Babenko.
51–55 Ir gan maza problēma – pirmajā piegājienā Arturs Citavičs neatpazīst Genādiju Vaļaginu pēc fotogrāfijas... Pēc dažām dienām nākas mēģināt vēlreiz – un nu jau viss “pareizi”, svarīgais liecinieks pa šo laiku ir „izglītots”.
56, 57 Viktors Krivošejs gan Genādiju Vaļaginu pēc fotogrāfijas atpazīst, bet ir cita maza problēma – viņa norādīto maršrutu vismaz pārbaudes laikā izbraukt nevar.
58, 59 Gan Arturs Citavičs, gan Viktors Krivošejs “piesakās” neilgi pēc Genādija Vaļagina slepkavības. Ja kriminālā autoritāte būtu dzīva, iecerētais “hiēnu biznesa projekts” nebūtu īstenojams.
60–62 Saskaņā ar oficiālo versiju Viktors Krivošejs – cilvēks bez šaušanas pieredzes – caur puscaurspīdīgu plēvi, braucot pa drebelīgu bruģi un šaujot no drebelīga balsta, precīzi trāpa tieši tur, kur vajadzīgs.
63–66 Pirmās apsūdzības oficiālās versijas “superzvaigznes” Viktora Krivošeja “sabojāšanās” pazīmes – žēlīgi sašutusi vēstule izmeklēšanas tiesnesei.
67–74 Viktora Krivošeja iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem. Tas, protams, apstiprina savu un visas savas iestādes korupcijas novērotāja un piesedzēja reputāciju.
75–78 “Mafija ir visspēcīga.” Viktora Krivošeja iesniegumos rakstīto cenšas “nepamanīt” ne prokurore Dace Nusbauma, ne Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks (kurš vienalga 2023. gada rudenī zaudē savu amatu), ne virkne citu “tiesībsargāšanas” iestāžu pārstāvju.
79–84 Apsūdzība Mihailam Uļmanam tā arī paliek balstīta uz Viktora Krivošeja “vaļsirdīgo atzīšanos”.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
