Iesaki rakstu: 
Trešdien pamanīju interesantu niansi Latvijas politiskajā arēnā – pēdējā laikā parādās jau otrais Vilks, kurš nemāk un, pat iespējams, nemaz nevēlas mācēt kārtīgi melot.
Kad pirms kāda laika portāls Pietiek paziņoja, ka KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks taisās uz siltāku vietiņu Latvijas Gaisa satiksmē, uz nebēdu izmelojās gan pats uzņēmums, gan KNAB pārstāvis. Tikai pats Vilks vienīgi kaut ko klusi purpulēja un pēc būtības neteica ne jā, ne nē, ne melns, ne balts. Un pēc laiciņa aizgāja strādāt uz... Latvijas Gaisa satiksmi.
Trešdien Pietiek paziņoja, ka par promiešanu pēc jaunā budžeta sagatavošanas domā cits vilks – finanšu ministrs Andris Vilks. Un atkal viss notika pēc jau ierastā „Vilku scenārija”.
Finanšu ministrijas preses pārstāvis, kura galvenais uzdevums, kā šķiet, vispār ir tikai un vienīgi neprasmīgi melot, ar pamatīgu kavēšanos paziņoja, ka šīs nu gan esot vienas vienīgas „baumas, kas neatbilst patiesībai”.
Arī mūsu premjers, kurš pēdējā laikā ietrenējies neatbildēt par savas ģimenes biznesa kredītiem un latvāņu laukiem, tikpat naski paziņoja, ka neko tādu nezinot un neviens ar viņu ne par ko tādu neesot runājis.
Bet ko Vilks? Tam kā Zaķa, Čigānes, Dombrovska un Štokenberga kolēģim arī taču vajadzēja nākt klajā ar „baumu” apgāšanu un solījumiem strādāt valsts labā līdz pat nākamajām vēlēšanām un vēl tālāk.
Bet – NEKĀ! Gluži kā KNABa Vilks arī finanšu Vilks neteica ne jā, ne nē, ne melns, ne balts. Viņš gan izplatīja speciālu paziņojumu (šī raksta beigās esmu to iekopējis, lai visi var pārliecināties paši) – bet tajā nebija teikts nekas vairāk kā Pietiek rakstītajā. Ka vēl viņš pastrādāšot.
Jā, nudien, lai ko tur runā par Hipotēku bankas pārdošanām un vēl ko ne, - caurmērā tādi puslīdz godīgi cilvēki izrādās tie Vilki. Nemāk vai negrib melot...
Finanšu ministrs: Jāturpina darbs pie ekonomikas izaugsmes un ilgtspējas veicināšanas
2012.gada 4.jūlijs.
Informāciju sagatavoja Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte.
Līdz ar valdībā apstiprinātajām aktualizētajām makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozēm ir ielikts stabils pamats šā gada budžeta grozījumu sagatavošanā, kas ir viena no tuvākajām finanšu ministra darba prioritātēm. Tā kā šie būs ilgākā laika periodā pirmie budžeta grozījumi ar pozitīvu ievirzi un bez izdevumu samazināšanas, finanšu ministrs Andris Vilks ir norādījis, ka Latvijā, nodrošinot makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, ir paveikts nozīmīgs darbs, pie kā jāturpina strādāt arī turpmāk. Finanšu ministra vadībā ir uzsākts arī aktīvs darbs pie 2013. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas.
"Vienlaikus savā darbā lielu vērību pievēršu kā iekšējām, tā ārējām aktivitātēm, lai Latvija 2014. gadā varētu pievienoties eirozonai. Iestāšanās eirozonā būs nozīmīgs solis kopējam valsts ekonomikas atveseļošanās procesam, jo veicinās labvēlīgāku investīciju vidi un budžeta pieejamību," par savu nākamo darba prioritāti stāsta Andris Vilks. Lai nodrošinātu atbilstību visiem iestāšanās kritērijiem, kā arī demonstrētu Latvijas realizēto politiku kvalitāti un ilgtspēju, Latvija ir stingri apņēmusies realizēt pretciklisku fiskālo politiku, uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru un nodrošināt efektīvu un caurskatāmu ES fondu apguvi.
Finanšu ministrs uzskata, ka savā turpmākajā darbā ir jāturpina pievērst būtisku uzmanību dialoga veicināšanai starp valdību un uzņēmējiem, tādējādi kopā strādājot pie valsts ekonomikas attīstības un straujākas izaugsmes Eiropas Savienības līmenī. "Pie jau paveiktā nedrīkst apstāties, jo visā Eiropas Savienībā aktuālie izaicinājumi aicina arī Latviju dot savu ieguldījumu un dalīties pieredzē par ekonomisko problēmu risināšanu," norāda A.Vilks.
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
