Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties
Māris Luste30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu apziņu, kamēr vēl nav norimis kovids, pārējie autsaideri gluži kā treka riteņbraukšanas sprinta distancē cenšas pirmos neaizlaist par tālu.
Caurkritušā advokāta Gobzema apsēstība ar premjera amatu tāpat kā stiklainais skatiens, bremzētā, nu jau degradētā valoda un straujais svara zudums lai paliek aiz kadra, - cilvēka veselību nedrīkst apspriest pat gadījumos, kad tās uzpravīšanai ar politiķu iecienīto ksanaksu visdrīzāk vairs nepietiek.
Tā kā vēl dzīvā atmiņā ir ar padomju varu neapmierināto pilsoņu represīvās psihiatrijas prakse, Latvijā garīgās veselības jautājumu cilāšana nav labs tonis. Atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, kurā parlamentāriešu anonīmo testu rezultāti jau apkopoti psihes traucējumu riska faktoru analīzei veltītā pētījumā.(1)
Šajā sakarā par Gobzema kungu gan ir vismazāk bažu. Tieši viņš sociālajos tīklos aizdomu aizgaiņāšanai regulāri raportē savu dvēseles miera stāvokli - lūk, pirms atbildīga pasākuma Gobzems nevis streso bet cep siera kūku, lūk, guļ diendusu. Bet, ja arī sanāk publiskot ko tādu kā "ja Gobzems spēs vienot tautu tad tauta būs vienota" - jau drīz seko ticības apliecinājumi. Nedod, Dievs, kādam paliks iespaids, ka Gobzems sevi jau redz Dieva nevis tikai Napoleona lomā.
Tādēļ stāsts ir par ko citu - par manipulācijas tehnikām. Gobzems, kurš karo pret vakcināciju tikpat dedzīgi, cik citos apstākļos karotu par vakcināciju, "tautu" kā bezpersonisku varas tehnoloģijas objektu apstrādā visai sekmīgi.
Sensacionalitāte, emocijas, vēstījuma izraušana no konteksta, stereotipu aktivizēšana - ja Gobzems par šo prasmju studijām auditoriju informētu tikpat aktīvi kā par kulinārijas nodarbēm, tiktu pārkāpts galvenais manipulatora princips. Objekts nedrīkst pamanīt, ka ar to tiek manipulēts - šaubas par viltotās realitātes dabisko izcelsmi visiem pūliņiem liek punktu.
Tādēļ Gobzema vispateicīgākā auditorija ir cilvēki, kurus speciālajā literatūrā dēvē par informatīvās ietekmes pasīvajiem objektiem. Tie tic uz vārda un netērē enerģiju faktu pārbaudei. Ciniski komentētāji šo sabiedrības daļu sauc par "kartupeļiem", kurai piemērotāks šķiet izglītības sistēmas blakusprodukta apzīmējums. Kā šodien redzam, ievērojama daļa izglītības darbinieku - antivakseru paši neatzīst zinātniskumu, lai gan tieši viņiem jaunā paaudze jāpiejaucē pierādījumos, nevis intuīcijā un aizspriedumos balstītai pasaulei. Un tas nozīmē, ka Latvijas skola uz kvalitatīvu produktu daudzos gadījumos vienkārši nav spējīga.
Taču pāris manipulācijas paņēmieni atklāj Gobzema patiesos nolūkus vai drīzāk viņa rīcības apšaubāmos cēloņus. Tā ir piesegšanās ar autoritāti un atkārtošana. Kodējot sabiedrību ar savas personas nozīmīgumu, ikviens no mums ir iepazīstināts, ka Gobzems Latvijā ir visgudrākais, visseksīgākais, visapņēmīgākais, vislabāk runā un vislabāk klusē, vislabāk slauka dibenu un ko vien spējam iedomāties.
Totalitārisms un patmīla acīmredzot ir iemesls, kādēļ viņu pamet pat vistuvākie līdzgaitnieki. Lai gan Gobzems savos uzsaukumos atsaucas uz mistiskajiem "mēs", kas stāv aiz viņa muguras, sabiedrībai nav ne jausmas, uz ko ir spējīgas Klikiča, Teličinaite un citi viņa partijas valdes locekļi. Bet varbūt viņš daudzskaitlī runā par sevi gluži kā Buhāras emīrs vai arī jau stādās priekšā visā savas personas daudzšķautnainībā. Lai nu kā - tieši šis tips Rīgā apsolījis maidanu.
________________
(1) https://bmjopen.bmj.com/content/9/7/e027892
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
