„Gjensidige” pārstāves ciniskos izteikumus izskata Zvērinātu advokātu padomes sēdē

Izskatījis apdrošinātāja Gjensidige kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Civillietu departaments 31. janvārī no 100 000 eiro līdz 60 000 eiro samazināja kompensāciju, kas izmaksājama par labu Ansim Priedem, kura sievu un meitu 2014.gadā nobrauca pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme trolejbuss.

Tiesas spriedumā, kas vairs nav pārsūdzams un kuru Gjensidige sakās esam jau izpildījusi, cita starpā tika uzskaitīti arī advokātes J. Alfejevas argumenti, kāpēc šajā gadījumā katra no divu cilvēku – mātes un bērna – dzīvībām apdrošinātāja ieskatā nav pat 50 000 eiro vērta.

„Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem Mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu,” – šādus argumentus tiesā bija likusi Gjensidige advokāte.

Šie izteikumi bija šķituši nepieņemami pat trim Augstākās tiesas Senāta locekļiem, kuri spriedumā bija īpaši norādījuši, ka „šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem”.

Saņemot ziņas par šo spriedumu, Zvērinātu advokātu padome paziņoja – tā kā „sprieduma 11. punktā atzīts, ka, paužot apsvērumus kasācijas sūdzībā, zvērināta advokāte J. Alfejeva pieļāvusi profesionālajai ētikai neatbilstošu rīcību”, ir sākta viņas rīcības pārbaude un jautājumu paredzēts izskatīt Zvērinātu advokātu padomes sēdē 26. februārī.

Tikmēr J. Alfejevas klients – apdrošinātājs Gjensidige, kura vēlmi samazināt pirmās instances tiesas piespriesto kompensāciju atraitnim par viņa sievas un bērna bojāeju viņa aizstāvēja Augstākajā tiesā, cenšas izvairīties no morālās atbildības par tā noalgotās advokātes rīcību.

Tiesa, vispirms Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā figurējusī Ināra Meija elektroniskā pasta vēstulē atzina, ka „par tiesvedības procesuālo dokumentu sagatavošanu ir atbildīgs kompānijas juridiskais departaments, tos saskaņojot uzņēmuma vadības līmenī”.

Taču pēc tam pati I. Meija no tālākiem skaidrojumiem atteicās, savukārt Gjensidige Latvijas filiāles mārketinga nodaļa paziņoja – apdrošinātājs piekrītot, ka „iesniegtajā kasācijas sūdzībā ir bijušas atsevišķas neveiksmīgi noformulētas frāzes, kuras var radīt nepareizu priekšstatu”.

Gjensidige varot piebilst, ka „tiesu praksē mēdz būt situācijas, kad prasības argumentācijā tiek izmantoti dažādi, tai skaitā skarbāki formulējumi, bet mums ir ļoti žēl, ka šādi formulējumi tika iekļauti tieši norādītajā lietā”.

„Uzsveram un pilnībā atzīstam, ka jebkura tuvinieka zaudējums ir liela traģēdija un neviena kompensācija naudas izteiksmē nespēs mazināt radītās sāpes,” – tā uzskatot apdrošinātājs, kurš algoja advokāti, lai panāktu pirmās instances piespriestās 100 000 eiro kompensācijas samazināšanu.

Sākotnējās atbildēs I. Meija arī atzina, ka par lietu, „ņemot vērā tās nozīmību”, ir informētas arī „mātes uzņēmuma Gjensidige Forsikring ASA atbildīgās amatpersonas”, savukārt Gjensidige filiāles mārketinga nodaļas vadītāja Zane Liepa paziņoja, ka uz Gjensidige mātesuzņēmumam adresētiem jautājumiem esot gatavs atbildēt apdrošinātāja komunikācijas daļas vadītājs Norvēģijā Oistens Toresens.

Norvēģijas Gjensidige tika uzdoti jautājumi, vai mātesuzņēmums ir bijis informēts par J. Alfejevas ciniskajiem argumentiem pirms to izskanēšanas tiesā, vai arī Norvēģijā apdrošinātāja pārstāvis tiesā būtu izmantojis šādus argumentus, vai arī Norvēģijā Gjensidige algotu advokātu, lai panāktu pirmās instances tiesas piespriestas kompensācijas par sievas un bērna bojāeju samazināšanu, un kāda varētu būt kompensācija par šādu traģisku atgadījumu Norvēģijā.

Taču izrādījās, ka apdrošinātāja Norvēģijas meitasuzņēmums ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt tomēr nevēlas. Tāpat O. Toresens nevēlējās paskaidrot, vai apdrošinātājam ir ētikas kodekss, kas noteiktu rīcību šādās situācijās, un ko Gjensidige gatavojas darīt, lai apliecinātu, ka pret dažādu valstu – gan Norvēģijas, gan Latvijas - iedzīvotājiem tai ir vienlīdzīga attieksme un vienāds vērtējums par šo valstu iedzīvotāju dzīvības un veselības vērtību.

Tā vietā Gjensidige pārstāvis norādīja, ka visi jautājumi tomēr esot uzdodami apdrošinātāja Latvijas filiālei. Savukārt tā šos uzdotos jautājumus tāpat ignorēja, vienīgi minot, ka „mēs tomēr vēlamies palikt pie jau iesūtītā komentāra, kas ir attiecināms arī uz daļu no jūsu iesūtītajiem jautājumiem”.

Interesanti, ka pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem medijiem bija izsūtīts acīmredzami izdomāta autora raksts, kurā tika apgalvots, ka, „ja tiesa pieņems emocionālu lēmumu par morālā kaitējuma atlīdzību trolejbusa nobrauktās mātes un meitiņas lietā”, tad „cietēji var izrādīties visi autovadītāji, kuriem nāksies iegādāties desmit un pat padsmit reizes dārgākas obligātās autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA polises”.

Toreiz I. Meija publiski paziņoja, ka publikācijas par traģisko satiksmes negadījumu Čaka ielā, lielākoties esot iniciējis „cietušais, kurš sev zināmu iemeslu dēļ vēršas pret apdrošinātāju, nevis nodarījumā iesaistīto uzņēmumu”, un ka „no juridiskā viedokļa ADB Gjensidige ir pilnā mērā nokārtojusi savas saistības attiecībā pret bojā gājušo tuvinieku, atbilstoši likumā un MK noteikumos noteiktajai kārtībai”.

Savukārt I. Alfejeva nekādus komentārus saistībā ar notikušo joprojām nav vēlējusies sniegt. Viņa cita starpā ir arī divu augstskolu mācībspēks, taču ne Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, ne biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis neredz nekādas problēmas tajā, ka lekcijas viņu vadītajās augstskolās lasa advokāte, kuras rīcības ētiskumu izskata Zvērinātu advokātu padomē.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Red.piez. Jautājuma izskatīšana Zvērinātu advokātu padomē atlikta līdz 20. martam.

Novērtē šo rakstu: