Ģimenes vardarbību jau esam likvidējuši, tagad tikpat veiksmīgi integrēsim notiesātos
Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre02.01.2024.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Jaunajā gadā katrs no mums atskatās uz līdz šim paveikto un pārdomā jaunā gada vai tuvākas vai tālākas nākotnes plānus. Ja skatās uz kriminālsodu izpildes jomu, tad gribas atskatīties uz ilgāku laika posmu, jo septiņu gadu laikā realizēti divi nozīmīgi Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansēti projekti notiesāto resocializācijas sistēmas pilnveidošanai, kā arī korekcijas dienestu darbinieku kvalifikācijas celšanai. Svarīgi iesākto turpināt, lai brīdī, kad notiesātais ir izcietis sodu, viņš spētu integrēties sabiedrībā un darba tirgū.
Valdības apstiprinātais notiesāto resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām un nodrošinot arī aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un nodarbinātībā.
Tas nozīmē, ka, mērķtiecīgi strādājot ar notiesāto brīvības atņemšanas iestādē vai Valsts probācijas dienestā, mazinot noziedzīgās uzvedības riskus, parādot ceļu uz labāku nākotni, iedodot trūkstošās prasmes likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā (tajā skaitā prasmes un iespējas strādāt pēc soda izpildes), mēs varam cilvēkam palīdzēt mainīties un savu dzīvi veidot veiksmīgāk. Vienlaikus jāuzsver, ka labu rezultātu sasniegšanā tikpat liela nozīme kā korekcijas iestāžu paveiktajam notiesātā resocializācijas procesā ir arī sabiedrības attieksmei un gatavībai pieņemt cilvēku pēc soda izciešanas.
Svarīgi apzināties, ka speciālistu rokās ir instrumenti, kas palīdz mazināt noziedzīgās uzvedības riskus notiesātajiem. Šobrīd ievērojami uzlabojusies situācija saistībā ar sodu piemērošanu, jo tie ir atbilstošāki nekā iepriekš, ievērojami uzlabojusies arī soda izpildes institūciju darba efektivitāte, arī sabiedrība kļuvusi atvērtāka pret bijušajiem notiesātajiem, radīta iespēja notiesātajam un viņa potenciālajam darba devējam satikties jau laikā, kad notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai gatavojas atbrīvošanai. Uzlabojusies arī sadarbība ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī tiek nodrošināts brīvprātīgo un līdzgaitnieku atbalsts, kas palīdz notiesātos integrēt sabiedrībā.
Notiesāto resocializācijas politika tiek attīstīta četros darbības virzienos, kurus ir paredzēts ieviest līdz 2027.gadam. Pirmkārt, turpināsim pilnveidot resocializācijas darbu ar notiesātajiem un probācijas klientiem, aizvien attīstot resocializācijas instrumentu piedāvājumu, lai būtu iespējams palīdzēt aizvien dažādākām mērķa grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, notiesātajām sievietēm vai vardarbības upuriem.
Otrkārt, tiek nodrošināta dinamiskajai attīstībai atbilstoša un kvalificēta personāla pieejamība korekcijas dienestos, tostarp brīvības atņemšanas iestādēs un Valsts probācijas dienestā, vienlaikus rūpējoties arī par neatņemamu soda izpildes elementu – brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem.
Treškārt, soda izpildes vajadzībām tiek veidota adekvāta infrastruktūra korekcijas dienestos, ieviešot modernus e-risinājumus un digitalizējot informāciju.
Ceturtkārt, tiek stiprināta sabiedrības izpratne par tās lomu un pienesumu kvalitatīvā notiesāto integrācijā pēc soda izciešanas, tajā skaitā pašvaldību un nevalstisko organizāciju loma, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus. Šis virziens būtisks ar to, ka mērķtiecīgas izpratnes pilnveidošanas rezultātā tiek veicināta sabiedrības gatavība uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicināt tās aktīvu iekļaušanos apkārt notiekošajos procesos.
Lai panāktu notiesātā veiksmīgu reintegrāciju, būtiski stiprināt tos resursus, kas notiesātajam var palīdzēt šajā nebūt ne vieglajā procesā. Būtiska loma ir notiesātā ģimenei un pozitīvai atbalsta personas esamībai sākuma periodā pēc atbrīvošanās. Pēc soda izciešanas notiesātajam ir svarīgi turpināt saņemt saviem specifiskajiem riskiem atbilstošu palīdzību, piemēram, psihiatra vai psihologa konsultācijas, atkarību mazināšanas pasākumus, pašvaldības atbalstu. Taču viens no svarīgākajiem aspektiem ir sabiedrības attieksme, kas mēdz būt negatīva un balstīta uz aizspriedumiem, tādējādi neļaujot cilvēkam iekļauties apkārtējā vidē, atrast darbu, kā arī saņemt nepieciešamo atbalstu.
Lai mainītu to, esam uzsākuši veiksmīgu sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai notiesātajam, vēl esot brīvības atņemšanas iestādē, varētu nodrošināt ne tikai profesionālas karjeras konsultācijas, bet arī darba intervijas ar potenciālajiem darba devējiem. Mūsu mērķis līdz 2027.gadam ir būtiski palielināt nodarbināto bijušo notiesāto skaitu.
Septiņu gadu laikā ieviestie uzlabojumi, kā arī valdības apstiprinātās resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022. – 2027.gadam ir viens no posmiem Tieslietu ministrijas un korekcijas dienestu attīstībā un ceļā uz drošāku Latviju.
Lai mums kopā izdodas!
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
