Iesaki rakstu: 
“Generals are always prepared to fight the last war,” - šos vārdus it kā esot pateicis Vinstons Cērčils pēc sabiedroto sakāves Francijā 1940.gadā. Neuzstāšu uz to, ka ievērojamais britu politiķis ir šī teiciena autors, un tas arī nav svarīgi. Būtiski ir tas, ka tā ir objektīva realitāte un karš Ukrainā nav izņēmums.
Šodien katrs, kam nav slinkums, cenšas paust savu viedokli par iemesliem, kāpēc ukraiņu pretuzbrukums, kas sākās šī gada jūnijā, nesasniedza plānoto rezultātu, un arī ievērojamais pašmāju militārais domātājs, Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš, kuram ir atbildes uz visiem jautājumiem, šajā ziņā nav izņēmums.
Kā zināms, tad pretuzbrukuma galvenais virziens bija Tokmaka-Melitopole, kas bija jāsasniedz dažu mēnešu laikā, pārraujot tā saucamo “Surovikina aizsardzības līniju” ar sekojošu izeju uz Azovas jūru. Tādējādi tiktu pārrauta krievu Dienvidu grupējuma un Krimas pussalas sauszemes apgādes līnija. Tad atliktu iznīcināt Krimas tiltu, un krievu Dienvidu frontes grupējums faktiski nonāktu operatīvā aplenkumā.
To, ka šis mērķis netika sasniegts, saukt par pilnīgu neveiksmi būtu pārsteidzīgi. Par to varēs spriest tad, kad būs zināmi reālie zaudējumi no abām pusēm. Saskaņā ar nepārbaudītu informāciju abu pušu zaudējumi galvenā ukraiņu trieciena virzienā bija līdzīgi. Ja tā, tad tie pāris simti kvadrātkilometru teritorijas, ko ukraiņiem izdevās atkarot, neatsver viņu zaudējumus, ņemot vērā abām pusēm pieejamos resursus.
Kādi tad bija galvenie iemesli, kas ukraiņiem neļāva sasniegt iecerēto? Laikraksts “The Washington Post” savā 4.decembra rakstā sniedz savu redzējumu, balstoties, kā tas izriet no raksta, uz veikto aptauju starp ukraiņu un amerikāņu augsta ranga militārpersonām un zemāka ranga kauju dalībniekiem.
Uzbrukums Zaporižjas frontē sākās 7.jūnijā. Blīve mīnu lauki izrādījās pārsteigums uzbrūkošajiem (?!). Bruņutehnika bija spiesta virzīties kolonnās pa šaurām atmīnētām ejām, kļūstot par vieglu mērķi uz augstienēm izvietotiem pretinieka prettanku ieročiem. Situāciju vēl pasliktināja krievu helikopteri un BPLA, kas veica triecienus pa drūzmējošos ukraiņu bruņutehniku.
Pēc četru dienu ilgiem mēģinājumiem pārraut pirmo aizsardzības līniju, kā rezultātā lauki bija nosēti ar sašautu ukraiņu bruņutehniku, Zalužnijs pavēl pārtraukt uzbrukumu ar masveidīgu bruņutehnikas pielietojumu, tā vietā liekot veikt uzbrukumu ar atsevišķām nelielām kājnieku vienībām 10 cilvēku sastāvā.
Tas automātiski pārvilka svītru kopīgi ar ASV militāro vadību sākotnēji iecerētajam uzbrukuma plānam - ar masveidīgu bruņutehnikas triecienu pārraut pretinieka aizsardzību pilnā dziļumā un sasniegt Azovas jūras piekrasti dažu mēnešu laikā. Ja var ticēt laikrakstam, tad ASV militārpersonas vaino ukraiņu pusi par nepietiekamo izlūkošanu attiecībā uz mīnu laukiem, savukārt otrie vaino pirmos par izpratnes trūkumu attiecībā uz modernā kara taktiku.
Vēl viens moments, kas iespaidoja rezultātu. Ukraiņu vienības, kas tika apmācītas NATO bāzēs un kuras bija paredzēts izmantot uzbrukuma smailē, pamatā sastāvēja no jauniesauktiem bez kaujas pieredzes, savukārt tie, kam tāda pieredze bija, tika atstāti frontē, lai to noturētu, kamēr gatavojās pretuzbrukums.
Trešā lieta. Pārsteiguma momenta trūkums. Par to, ka Krima tiks atbrīvota līdz gada beigām, lielījās visi, sākot no Ukrainas politiskās vadības un beidzot ar blogeri, kuram desmit sekotāji. Atzīšos - biju iedomājies, ka galvenais trieciens tiks veikts citā virzienā un viss tas ir domāts pretinieka mānīšanai, bet kļūdījos. Laikam būs saklausījušies Juriju Švecu, kas apgalvo, ka pārsteiguma moments un stratēģiskais apmāns modernajā karā nestrādā.
Nepietiekama dronu, tai skatā, tādu kā FPV (first person view) lomas novērtēšana, plānojot uzbrukumu. Kā esot izteicies viens no augsta ranga ukraiņu militārpersonām, tad, pateicoties droniem, bruņutehnikas dzīves ilgums kaujas lauka sastāda vienu minūti.
Raksta oriģinālversija lasāma šeit:
Tiem, kas raduši redzēt tālāk par savu degungalu un kuriem nav vienaldzīgs Ukrainā notiekošais, iesaku noskatīties divus video ar Ukrainas pretuzbrukuma analīzi.
Pirmais ir Jurijs Butusovs - ukraiņu kara korespondents un blogeris, kurš informāciju saņem no pirmavota frontes līnijā:
https://www.youtube.com/live/t982qjxY4EI?si=j2hU6wfCqNHghDG5
Otrs ir ukraiņu virsnieks Arty Green ar kaujas pieredzi kopš 2014.gada:
https://www.youtube.com/live/bqs2BdYURKc?si=ixh0G-QILFaKjOUP (Arestoviča muldēšanu var izlaist - kārtējā pašreklāma)
Apkopot svarīgāko, ko šie kungi ir pateikuši, var vienā teikumā - nemākulīga operāciju plānošana taktiskā līmenī. Tas attiecas gan uz ukraiņu BS vadību, Zalužniju ieskaitot, gan arī uz ASV zvaigžņotajiem ģenerāļiem, kas līdz šim karojoši ar ievērojami vājāku pretinieku.
Tas ir tas, par ko esmu runājis arī es savos rakstos - kāpēc spēku koncentrācija ar mērķi fontāli pārraut līdzvērtīga pretinieka nocietinātu aizsardzību modernā kara apstākļos nestrādā. Kara vešanas māksla līdzīgi kā jebkura cita nozare prasa radošu pieeju.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem - deģenerātiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
