Iesaki rakstu: 
Jau trešdienas pēcpusdienā ar Nacionālo apvienību (NA) saistīti avoti politikas kuluāros deva mājienus, ka ebreju draudzes nekustamo īpašumu restitūcijas jautājums var novest pie lielākām izmaiņām valdībā jau pirms Jāņiem. Tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) paziņojums par atkāpšanos no amata jau trešdienas vakarā, kā iemeslu minot tieši šo jautājumu, kurā viņš esot sajutis spiedienu, apstiprināja, ka jau nedēļām ilgušās kuluāru runas par to, ka valdības gāzēju loma uzticēta nacionāļiem, nav bijušas tikai mērķtiecīgi izplatītas baumas valdības šūpošanai. Kā Pietiek norādījuši kuluāru sarunās par izmaiņām valdības sastāvā iesaistīti NA pārstāvji, apvienība, iespējams, saņēmusi solījumus pēc lielākiem pārkārtojumiem valdības sastāvā iegūt Ekonomikas ministrijas vadību.
Tieslietu ministrs Bērziņš un citi atsevišķi NA politiķi pēdējās nedēļās publiskajā telpā bija mērķtiecīgi eskalējuši konfrontāciju ar premjerministru Valdi Dombrovski (Vienotība) un Reformu partiju (RP) ārlietu ministra Edgara Rinkēviča personā, sabiedrībai raidot signālus, ka tiek izdarīts politisks spiediens ebreju draudzes īpašumu restitūcijas jautājumā. Tieši šo iemeslu savai demisijai min Bērziņš.
Premjers Dombrovskis par tieslietu ministra demisiju uzzinājis no medijiem, Pietiek norādīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke, vaicāts, cikos Bērziņš informējis valdības vadītāju par savu nodomu. Dombrovskis trešdien bija vizītē Vatikānā un ar Bērziņa demisijas rakstu iepazīšoties ceturtdien pēc atgriešanās Latvijā, skaidroja Panke, līdz ar to nesniedzot atbildi, vai demisija tiks pieņemta.
Pēdējo nedēļu laikā politikas kuluāros un no avotiem ietekmīgu, ar pašreizējās valdības politiku neapmierinātu uzņēmēju aprindās saņemti signāli, ka NA atvēlēta būtiska loma valdības nomaiņas plānos. "Ja mēs būtu vienoti, kā kādreiz bija tēvzemieši, valdība jau sen būtu nogāzta," neformālā sarunā pirms vairāk nekā mēneša Pietiek norādīja kāds ietekmīgs NA politiķis, kurš pašlaik neieņem oficiālus amatus. Prognozēto pārmaiņu būtība - panākt Reformu partijas ministru, galvenokārt ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža - nomaiņu, RP valdībā aizstājot ar zaļajiem zemniekiem.
Zināms, ka jau vairākus mēnešus notiek neformālas konsultācijas par iespējamām pārmaiņām valdībā, kurās pārstāvētas Ventspils mēra, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskā līdera Aivara Lemberga un ap ekspremjeru Einaru Repši sapulcēto ar pašreizējo valdību neapmierināto Vienotības bijušo sponsoru intereses, kuriem ir ietekme uz sešiem tā dēvētā "Olšteina sešinieka" deputātiem. Lembergu un tādu Repšes biedrības Latvijas attīstībai miljonāru kā Donātu Vaitaiti vieno neapmierinātība ar Pavļuta vadītās Ekonomikas ministrijas politikas maiņu, "piegriežot krānu" valsts subsīdijām biodegvielas ražošanai, kas ir tikai viens, redzamākais, jo miljonos mērāmais, piemērs ekonomisko grupējumu ieinteresētībai valdības maiņā.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, sazvanīts brīdi pēc Bērziņa demisijas paziņojuma, Pietiek apgalvoja, ka par to uzzinājis no portāla. Brigmanis noliedza, ka būtu iesaistīts konsultācijās par jaunas koalīcijas izveidi. "Nevar noliegt, ka tā ir patīkama ziņa, jo Bērziņa demisija, kurš bija viens no valdības kompetentākajiem ministriem, ir aizsākusi erozijas procesus šajā valdībā, kurā ir daudz zemūdens akmeņu," atzina Brigmanis.
Kā pirms vairākām nedēļām Pietiek pieļāva ar Vienotību saistīti avoti valdībā, līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai Saeimā valdība visticamāk nenodzīvos un subsīdiju atjaunošana biodegvielas ražotājiem būs viens no būtiskajiem jautājumiem uz jaunās valdības sastādītāju galda, pieļaujot, ka Dombrovskis jaunajā situācijā var būt pielaidīgāks biodegvielas politbiznesa miljonāru priekšā. "ZZS ir daudz ērtāki Vienotībai, kas grib izbaudīt varas augļus, bet zatlerieši tam traucē, un situācija kļūs aizvien sliktāka," nesen norādīja avots Vienotībā. Lai novērstu iespējamo Vienotības šķelšanos, kas var notikt, daļai tās deputātu nepieņemot koalīcijas izveidi ar Lemberga zaļajiem zemniekiem, esot apspriests variants, ka Dombrovskis, kurš šim partijas spārnam ir zināms "lakmusa papīriņš" principu saglabāšanai, "savējo nomierināšanai" saglabā premjera amatu arī jaunajā koalīcijas salikumā. Netiek izslēgts, ka valdības sastāvs tiktu daļēji nomainīts, tai nekrītot.
Lembergam degoša ir arī pašvaldību ministra Sprūdža nomaiņa, kurš pēdējās nedēļās saspēlē ar Ģenerālprokuratūru atkal licis savilkties cilpai ap Ventspils mēru, kas oligarham draud ar atgriešanos mājas arestā.
Jau trešdienas pēcpusdienā informēti avoti Pietiek vērsa uzmanību, ka ebreju īpašumu restitūcijas jautājums var nospēlēt izšķirošu lomu valdības liktenī, jo, zinot sabiedrības noskaņojumu, partija, kas sašūpo valdību, šī iemesla dēļ no situācijas izietu "sausām kājām".
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas pirms vairākiem gadiem, kad ebreju īpašumu restitūcijas jautājums bija toreizējā premjera Aigara Kalvīša valdības dienaskārtībā, Ventspils mērs Aivars Lembergs bija pasūtījis socioloģisko pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret šo tēmu. Tas viennozīmīgi parādīja, ka Latvijas sabiedrība ir neiecietīgi noskaņota pret Otrajā pasaules karā ebreju zaudēto īpašumu atdošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
