Iesaki rakstu: 
Reizēm, kā droši vien būtu teicis vecais cigāru pīpmanis Freids, Tiesībsargs ir tikai Tiesībsargs*. Viegli ietekmējamo publiku, kas jau gara acīm redz jūlijā Rīgas pilī iesēžamies balalaiku spēlējošu un saulespuķu sēklu čaumalas spļaujošu nelatvieti, palūgšu iedzert baldriānu un nomierināties. Zaļzemnieki, sākot koķetēt ar Saskaņas centru, pietiekami labi apzinās savas šķietamās visatļautības robežas.
Tās nosaka viņu vēlētāji, kuru vairākums nespētu pieņemt valsts augstākajā amatā ne tikai cittautieti vai "nepietiekami īstu latvieti", bet pat to, ka valsts galvas ievēlēšanā uzkrītoši lielu lomu nospēlētu Saeimas "krievi". Īpaši Zemnieku savienība, kurai ir droša izdevība 2013. gada pašvaldību vēlēšanās pārņemt savā varā arī "oranžos bastionus", diez vai uzdrošināsies riskēt ar savu "nacionālas partijas" reputāciju tikai tāpēc, lai vēl vairāk pazemotu savu valdības partneri.
"Mīlas dēkai" ar kreisajiem bija acīm redzams gadījuma sakara raksturs, un vienalga, ka no tās pasaulē ir nācis arī "grēka auglis" Tiesībsarga izskatā. Interesanti, kā turpmāk rīkosies šajā "kaislību trijstūrī" ievilktais Saskaņas centrs, kad/ja tas atklās, ka visa ZZS kvēlā mīla bijusi tikai spēle "laulātā drauga" kacināšanai un tas ir nolemts arī turpmāk dirnēt opozīcijā?*
Acīmredzot visiem ar labu politisko un citu gaumi apveltītiem cilvēkiem nāksies samierināties, ka valsts galvas krēslu arī turpmāk aizpildīs Lilitas Zatleres laulenis.
To, kas ZZS ir vajadzīgs, tā panāca. Vismaz raksta tapšanas brīdī nekas neliecināja, ka Valdis Dombrovskis un Vienotība būtu palūguši zaļzemniekus pamest valdību, jo ticis pārkāpts koalīcijas līguma gars, tāpēc atļaujos secināt, ka nu ikvienam šajā valstī, pašus 10. Saeimas vēlētāju uzvarētājus ieskaitot, kļūst skaidrs, kurš īsti ir "jaunākais partneris".
Ko vairs dod 2.oktobra spožie panākumi vēlēšanās un trešdaļa Saeimas mandātu, ja tie nevar palīdzēt Saeimas balsojumu aritmētikā? Tagad ir redzams, ka patiesībā jau ir nokavēts laiks pašas Vienotības apvienošanai, ka tā ir grīļīga konstrukcija uz pārāk irdena pamata, bet par jauniem tautas varoņiem sludinātie "lāčuki - lāčplēši" ir pārāk tūļīgi un bikli. Trejpartijām atliek tikai rāmi vilkt vezumu, ļaujoties Augusta Brigmaņa un Aivara Lemberga kučierētajiem grožiem – vai arī sadalīties sastāvdaļās un, savstarpēji konkurējot, sākt visu no nulles.
ZZS ir gluži kā veikla un ciniska sieva no kādas frivolas salonlugas – uzlikusi vīram ragus, viņa pamanās laulenim un visai pasaulei ieskaidrot, ka tas viņam ir sods par nepietiekamu uzmanību savstarpējās attiecībās, par mīlestības un cieņas trūkumu. Ja ģimenes galva apsolās turpmāk laboties un būt iejūtīgāks, kā arī notikušo nepieminēt un sievas sadzīvoto bandubērnu pieņemt kā savējo, tad laulība var veiksmīgi turpināties. Nabaga ragnesis pat baidās iedomāties, kas varētu notikt, ja viņš nelabosies! Bet tikmēr grēka augļa īstais tēvs var velti staigāt gar viltnieces logiem, dziedāt tai serenādes vai pat draudēt ar skandālu, vicinot paternitātes testa rezultātus, jo tik stipru un laimīgu ģimeni viņam nesagraut.
* Šī komentāra nolūks nav ne apspriest Jura Jansona personiskās kvalitātes, ne atbilstību amatam – drīzāk man gribētos Tiesībsargu pažēlot par pikanto situāciju, kurā viņš ir iekūlies.
** Kā Pietiek apgalvoja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs, Saskaņas centra politiķi ir pietiekami rūdīti, lai bez lieliem sirdēstiem pārdzīvotu to, ka zaļzemnieki varētu būt viņus izmantojuši, kārtojot savas attiecības ar Vienotību, un ka ceturtdienas balsojums ne par milimetru nebūs tuvinājis kreisos valdības amatiem. Tik un tā SC cerēto reiz panākšot. "Tiesībsarga vēlēšanas tikai pierādīja, ka ZZS nav problēmu sadarboties ne ar mums, ne ar Vienotību. Gluži tāpat arī mums nav problēmu sadarboties ne ar ZZS, ne ar Vienotību – pats esmu runājis ar Dzintaru Zaķi, aicinājis uz saskaņotu rīcību kandidātu izvirzīšanā. Problēmas ir tikai Vienotībai – kamēr tā nebūs gatava sadarbībai ar mums, tikmēr atradīsies strupceļā, bet ZZS piederēs valdības veidošanas monopols," ar neslēptu gandarījumu ceturtdien notikušo rezumēja SC pārstāvis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
