FKTK danco pēc ASV stabules, bet par piedalīšanos PVN shēmās bezspēcīga

Turklāt laikā, kad Latvijas bankas tika izmantotas ar Ziemeļkoreju saistīto darījumu finansēšanā, FKTK nebija sniegusi nekādas rekomendācijas vai norādes bankām, kā tām jārīkojas tādos gadījumos.

FKTK vairākkārt nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem un iespaidīgiem naudas sodiem Latvijas bankām, kuras darbojas tā dēvētajā nerezidentu segmentā, par nepietiekamu klientu darījumu uzraudzību un iespējamu iesaisti netīrās naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā.

Nule sodītas trīs bankas, kuras Ziemeļkoreja izmantojusi, lai apietu pret to noteiktās starptautiskās sankcijas. Lai gan naudas ķēdē Latvijas bankas atradušās gana tālu no šīs komunistiskās valsts un naudas pārskaitījumi veikti nevis uz šo valsti, bet gan ofšoriem, tomēr FKTK vadītājs Pēters Putniņš visām trim kredītiestādēm veltīja skarbus vārdus, atzīstot, ka FKTK ir vīlusies un neapmierināta ar kontroles sistēmu bankās un tās pacietības līmenis pamazām tiek izsmelts.

Tajā pašā laikā FKTK nav sodījusi nevienu banku par iesaistīšanos PVN karuseļos, kuros regulāri tiek ierautas vietējā tirgū strādājošās tā dēvētās rezidentu bankas.

Vairākkārt ziņots par to, ka uzņēmumi, kas pieķerti PVN shēmās, izmantojuši gan Swedbank, gan SEB banku, gan citas ar vietējiem klientiem strādājošās kredītiestādes. Putniņš gan tiešu atbildi par panākumiem saistībā ar PVN karuseļu apturēšanu un tajā iesaistīto banku sodīšanu nesniedz. Vien norāda, ka tā galvenokārt esot Valsts ieņēmumu dienesta atbildība, jo saistīta ar nodokļiem.

Tomēr viņš arī nenoliedz, ka tieši bankās var pamanīt aizdomīgus darījumus, kuru gala rezultātā notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Kamēr par darījumiem ar nerezidentiem FKTK prasa īpašu un nepārtrauktu modrību, liekot bankām apšaubīt teju ikkatru darījumu, tikmēr vietējos PVN “karuselistus” uzmanīt un nodot tiesībsargājošām iestādēm un banku uzraugam FKTK neliek.

Turklāt Putniņa teiktais vedina domāt, ka FKTK pats vispār nav spējīgs atklāt nevienu aizdomīgu darījumu vai bankas neuzmanību attiecībā pret klientu darījumiem, jo arī trīs banku – Reģionālās investīciju bankas, Baltikuma un PrivatBank - sodīšana notikusi pēc ASV prasības un sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju.

Tāpat Putniņam nav skaidras atbildes par to, kādēļ Latvijā tiek piemēroti sodi par ASV sankciju neievērošanu, jo tieši pēc šīs valsts prasības bankas sodītas. Lai attaisnotu “kalpošanu ASV interesēm”, Putniņš piesauc, ka pārkāptas arī Eiropas Savienības un ANO sankcijas, gan konkrēti neminot, kādas un kad tādas pieņemtas.

Viņš gan nekavējas uzsvērt, ka Latvijas kredītiestādēm ir sadarbības līgumi ar ASV bankām, ar kurām noslēgtie sadarbības līgumi paredz, ka arī Latvijas kredītiestādes ievēros ASV regulējumu attiecībā par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, vienlaikus gan nenoliedzot, ka šo līguma punktu neievērošana var radīt vien civiltiesiskas sekas, nevis banku uzrauga uzliktu sodu vai kriminālatbildību, ar kādu viņš baida visas trīs nule sodītās bankas.

Novērtē šo rakstu: