Finanšu ministra padomnieka firma lidostas pasažieru termināli piedāvā paplašināt par dārgāko cenu
PIETIEK25.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piegādātāju apvienība, kurā startē arī Vienotības spicē ietekmīgajam finanšu ministra padomniekam Jānim Dambītim (attēlā) pastarpināti piederošs uzņēmums, Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projekta 5.kārtas būvdarbus piedāvājusi veikt par 21,89 miljoniem eiro, kas ir augstākā no kopumā piecu pretendentu piedāvātajām cenām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šī ir teju maksimālā cena, jo projekta oficiālās izmaksas tika lēstas ap 22 miljoniem eiro.
Lidostas iepirkumu komisija kopš aprīļa sākuma vilcinās nosaukt uzvarētāju, kā oficiālo iemeslu minot projekta sarežģītību un līdz ar to piedāvājumu grūto izvērtēšanu. Lēmums jāpieņem jūnija pirmajā pusē. Neoficiāli izskan, ka tiek meklēts veids, kā palīdzēt uzvarēt piegādātāju apvienības FCC, Selva būve un Principale Energy (pēdējā pastarpināti pieder Dambītim) piedāvājumam, kas nav vienkārši, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi iesnieguši augstāko cenu.
Pārējo pretendentu piedāvātās cenas ir būtiski zemākas. Būvfirma Re&Re darbus piedāvājusi veikt par 19,38 miljoniem eiro, Arčers - par 17,17 miljoniem eiro, A.C.B. - par 16,58 miljoniem eiro un Skonto būve - par 15,93 miljoniem eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par iepirkumu komisijas izskatāmajiem piedāvājumiem.
Kā otrs variants izskan, ka konkurss tiks pārtraukts bez rezultāta, ja netiks panākts kāds kompromiss. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) Pietiek pieļāva, ka lidostas infrastūras attīstības projekta 5. kārta, kas paredz Ziemeļu piestātnes būvniecību pasažieru termināļa zonā, varētu tikt pārtraukta, ja lidosta nespēs iesniegt Satiksmes ministrijai, kas ir tās valsts kapitāla daļu turētāja, finansiālu pamatojumu. Lidostai jāsameklē, kas kreditēs projekta īstenošanu, bet tā ir iesaistīta neveiksmīgās tiesas prāvās, kas pasliktina tās uzticamību kreditoru acīs un var nozīmēt lielākus kredītprocentus. Ministrs arī uzskata, ka, tuvojoties 2015. gadam, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, "lidostu nevar pārvērst par būvbedri".
Plašāk nezināmajam finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) juridiskajam padomniekam Dambītim ir liela ietekme uz valdošās partijas vadību, viņš tiek uzskatīts par vienu no atslēgas figūrām kontaktiem ar uzņēmējiem, kuri bieži saskaras ar nepieciešamību risināt nodokļu uzrēķinu un citas problēmas Finanšu ministrijas pārraudzītajā Valsts ieņēmumu dienestā.
Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Principale Energy dibināta 2013. gada 2. septembrī, tas ir, tikai četras dienas, pirms lidosta izslidināja minēto iepirkumu, un šāda jaunizcepta uzņēmuma pēkšņa uzaicināšana startēt daudzmiljonu iepirkumā kopā ar diviem pieredzējušiem uzņēmumiem radīja aizdomas. Tas netraucēja Dambītim intervijā LTV apgalvot, ka firma esot paguvusi iemantot abu pārējo pilnsabiedrības dalībnieku - FCC un Selva būve - uzticību pārrunu rezultātā, par kuru ilgumu un detaļām viņš, tiesa, neesot informēts. "Tie ir pārrunu rezultāti, kuri nav nākuši acīmredzot viegli," intervijā Panorāmai sprieda Dambītis.
Finanšu ministra padomnieks vienpersoniski ir SIA Principale Energy dalībnieks, tiesa - caur citu sev piederošu firmu. Principale Energy kapitāldaļu 100% īpašniece ir SIA Principale, kas saskaņā ar Lursoft datiem vienpersoniski pieder Jānim Dambītim. Sava pirmā darbības gada četros mēnešos Principale Energy strādājusi ar 30 776 latu (44 000 eiro) apgrozījumu un 11 085 latu (15,8 tūkstošu eiro) peļņu, rāda pārskats par 2013. gadu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
