Farmācijas kompāniju oficiālais „atbalsts” Latvijas ārstiem pērn vēl pieaudzis
Lato Lapsa25.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
3 107 248 eiro – šāda ir kopējā summa, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas pērn oficiāli iztērējušas, lai sniegtu „atbalstu” Latvijas ārstiem. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš šis pretrunīgi vērtētais finansējums palielinājies vēl par ceturtdaļmiljonu eiro.
Šis ir jau otrais gads, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visām Latvijā strādājošām farmācijas kompānijām Veselības inspekcijā jāiesniedz dati par pērn sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un inspekcijai šī informācija jāpublisko.
Šis atbalsts vēl joprojām tiek vērtēts neviennozīmīgi un pat pretrunīgi: no vienas puses, šādā veidā farmācijas kompānijas atbalsta ārstu tālākizglītošanos, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt, bet no otras – var uzskatīt, ka notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot turpmākajā darbībā izvēlēties tieši labvēļu produkciju.
Viens ir skaidrs – arī pagājušogad gan privātās, gan valsts veselības aprūpes struktūras, gan arī mediķu organizācijas ir masveidā vērsušās pie farmācijas kompānijām ar dažādu aktivitāšu apmaksas lūgumiem, kuri arī apmierināti krietni apjomīgāk nekā pērn, kad kopējais oficiālais atbalsts pārsniedza 2,85 miljonus eiro.
Atbalstīts pēc RAKUS kardioloģijas nodaļas lūguma”, „Atbalstīts pēc ārstu prakses lūguma”, „Atbalstīts pēc Stradiņa KUS Diagnostiskās Radioloģijas institūta lūguma”, „Atbalstīts pēc Kardiologu biedrības valdes lūguma”, „Atbalstīts pēc Anesteziologu un reanimatologu asociācijas lūguma”, - šie ir tikai daži no tūkstošiem tipisku formulējumu farmācijas kompāniju atskaitēs.
Farmācijas kompāniju atbalstā ietilpst ne tikai finansējums medicīnas speciālistu braucieniem, bet arī daudzos desmitos tūkstošu eiro mērāmas sponsorējuma summas dažādām mediķu organizācijām un arī finansējums mediķu ēdināšanai un dzirdināšanai dažādos vietējas nozīmes pasākumos.
Pirms gada pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū bija bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.
Savukārt nu pirmais piecnieks ir mainījies – līdera godā ar 242 tūkstošiem eiro ir SIA Roche Latvija, tai seko SIA AbbVie ar 222 tūkstošiem eiro, SIA sanofi-aventis Latvia ar 186 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 158 tūkstošiem eiro, bet pirmo piecnieku noslēdz SIA Merck Serono ar 153 tūkstošiem eiro.
Šie dati gan nesniedz pilnu pārskatu par finansiālo un cita veida atbalstu, ko farmācijas kompānijas sniedz Latvijas ārstiem. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas atklātības kodekss nosaka plašāku publiskojamo informāciju.
Jūnijā tās farmācijas kompānijas, kas pievienojušās šim kodeksam, solās publicēt plašākus datus - arī informāciju par samaksu speciālistiem un organizācijām par lekcijām zinātniskos un izglītojošos pasākumos un to vadību, konsultācijām, ziedojumiem un grantiem, kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai.
Šodien publicējam visu to atbalstu sniegušo farmācijas kompāniju sarakstu un to izmaksātās kopējās summas, kas pērn pārsniegušas 10 tūkstošus eiro.
Materiālā vai cita veida atbalsta sniedzēji
SIA Roche Latvija 242 527,37 eiro
AbbVie SIA 222 375,15 eiro
SIA sanofi-aventis Latvia 186 308,68 eiro
Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā 157 597,26 eiro
SIA Merck Serono 153 596,49 eiro
SIA Bayer 140 048,76 eiro
UAB Johnson & Johnson filiāle Latvijā 138 783,87 eiro
Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas 133 135,88 eiro
Sandoz Latvia filiāle 114 233,43 eiro
SIA Servier Latvia 111 360,08 eiro
Ipsen Pharma, Ārvalstu komersanta pārstāvniecība 101 000,31 eiro
SIA KRKA Latvija 98 317 eiro
UAB Sicor Biotech filiāle Latvijā 95 441,46 eiro
Ārvalstu komersanta Novartis Pharma Services Inc pārstāvniecība 91 424,29 eiro
Ārvalstu komersanta Chemical Works of Gedeon Richter Plc, pārstāvniecība 86 862,71 eiro
SIA Oriola Rīga 86 672,19 eiro
SIA BGP Products 77 864,51 eiro
Ārvalstu komersanta Egis Pharmaceuticals Private Limited Company pārstāvniecība 68 761,46 eiro
SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic 67 197,77 eiro
Ārvalstu komersanta Novo Nordisk A/S pārstāvniecība 65 869,42 eiro
AS Olainfarm 62 815,45 eiro
AstraZeneca Latvija, SIA 58 848,33 eiro
SIA Meda Pharma 46 244,43 eiro
Ārvalstu komersanta Eli Lilly (Suisse) SA pārstāvniecība 42 196,98 eiro
Shire Central & Eastern Europe GmbH 39 514,19 eiro
Algol Pharma SIA 34 970,98 eiro
SIA Takeda Latvia 31 091,59 eiro
SIA GlaxoSmithKline Latvia 30 693 eiro
Alcon Pharmaceuticals Ltd pārstāvniecība Latvijā 30 255,61 eiro
GE Healthcare AS 29 469,19 eiro
AS Grindeks 28 905,85 eiro
SIA Baxter Latvija 28 772,39 eiro
Baxalta GmbH 20 967,32 eiro
Polpharma filiāle Latvijā 19 228,21 eiro
Gilead Sciences Poland 15 398,17 eiro
Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
