Fakti par interviju vācu izdevumam atklāj neveiklus Kampara meliņus
L. Lapsa29.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc vācu izdevuma Frankfurter Allgemeine Zeitung publikācijā manis teiktais par vidējo Latvijas iedzīvotāja mēnešalgu tika traktēts kā ”neto” alga, - tā Pietiek piektdien apgalvoja Artis Kampars. Ir skaidrs, kāpēc ministrs šādu izmeklēšanu nav veicis: kā apliecina fakti, ko Pietiek piektdien saņēma no respektablā Vācijas laikraksta, nu jau bēdīgi slaveno „neto” uz saskaņošanu atsūtītajā intervijas tekstā ielabojis pats pēcāk par to publiski sašutušais Kampars vai arī viņa preses dienests.
Ceturtdien Vācijas izdevuma elektroniskajā versijā publicētajā intervijā Kampars apgalvojis, ka „vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto”, tā oficiālos datus par atalgojumu Latvijā „uzlabojot” par aptuveni ceturtdaļu: Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati rāda, ka 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto – tātad aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto.
Kad Pietiek nāca klajā ar šīs intervijas izklāstu, Kampars sākumā minēja tos pašus Pietiek jau aprakstītos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) algu datus, kuri ir par ceturto daļu mazāki nekā Kampara minētais skaitlis, bet pēc atkārtota jautājuma apgalvoja: „Intervijā vācu žurnālistam minēju vidējo darba algas lielumu pēc CSP datiem un neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc publikācijā tā tika traktēta kā ”neto” alga.”
Kampars vēl īpaši norādīja, ka „būtu ārkārtīgi pateicīgs”, ja intervijas atstāstītājs „kā žurnālists tomēr ņemtu vērā elementārus profesionālas žurnālistikas pamatprincipus”, un ka viņš aicinot, „informējot sabiedrību, izmantot objektīvus datus, kuri ir publiski pieejami”.
Ņemot vērā ministra protestus un aicinājumus, Pietiek sazinājās ar Frankfurter Allgemeine Zeitung pieredzējušo un ilggadējo žurnālistu Hanno Mussleru, lai noskaidrotu, vai tiešām viņš ir maldinoši interpretējis Kampara teikto un patvaļīgi pārveidojis bruto algu par neto algu.
Uz šo jautājumu Musslers sniedza izsmeļošu atbildi, no kuras izriet – „neto algu” jau gatavajā un uz saskaņošanu nosūtītajā intervijas tekstā ielabojis pats Kampars vai arī kāds no viņa padotajiem – preses dienesta darbiniekiem, kam dotas šādas tiesības.
Musslers paskaidroja: „Man bija intervija ar ministru pa telefonu/skype. Kampars teica – mēneša vidējā alga Latvijā ir 600 eiro, nepiebilstot, vai tā ir neto vai bruto. Es biju faktiski pārliecināts, ka viņš runā par bruto. Pēc sazvanīšanās es pierakstīju interviju un nosūtīju to uz viņa preses dienestu. Tā ir Frankfurter Allgemeine Zeitung politika – ļaut cilvēkiem autorizēt viņu precīzos citātus. Tā ministram bija tiesības mainīt atbildes – protams, ne jautājumus. Arī vēstniecība bija iesaistīta. Es saņēmu interviju atpakaļ ļoti ātri ar tikai dažām piezīmēm. Viena no šīm piezīmēm bija – kāds bija pievienojis vārdu „neto” teikumā par vidējo mēnešalgu – 600 eiro.”
Kampars piektdien vairs neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kurš ir labojis viņa intervijas tekstu, kas bijis nosūtīts saskaņošanai, - viņš pats vai kāds no viņa darbiniekiem, kam dotas šādas tiesības.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
