Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu sieviete un esmu privileģēta, jo varu jūs šobrīd uzrunāt. Man ir paveicies – es neesmu iedzīta tādās bailēs, lai klusētu. Man ir paveicies – es esmu dzīva. Tādēļ runāju arī to sieviešu vārdā, kas Latvijā cieš no fiziskas vai seksuālas vardarbības un baidās par to runāt. Es zinu, kā tas ir – es arī esmu baidījusies, ka man neticēs, ka mani nosodīs, ka mani izsmies, ka man teiks: "Pati vainīga." Un es jums saku: mums ir vajadzīga Stambulas konvencija.

Jūs atrunājaties, ka Stambulas konvencija nebūs risinājums, un jums taisnība – nebūs gan. Tas būs pirmais solis. Jūs darīsiet man zināmu, ka mana drošība jums ir svarīga. Svarīgāka par populistiskiem gājieniem, atrunām, minstināšanos un politiskiem cīniņiem.

Stambulas konvencija jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir ratificēta 37 Eiropas valstīs ar vienu mērķi – mazināt un novērst vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Vienīgais, pret ko tā iestājas, ir varmācība. Tikai un vienīgi varmākām būtu jābaidās no šīs konvencijas.

Latvijā ir vieni no augstākajiem fiziskās un seksuālās vardarbības rādītājiem Eiropas Savienībā, kā arī vieni no augstākajiem rādītājiem vardarbības attaisnošanā. Kad dzirdu, kā, runājot par sievietes slepkavību Jēkabpilī, mūsu amatpersonas saka – tika izdarīts viss, kas bija viņu spēkos, kad dzirdu, kā viņi taisnojas un noveļ vainu cits uz citu, man kļūst bail. Bail par sevi, par savām draudzenēm, par savām meitām, par savām kolēģēm, par visām Latvijas sievietēm. "Mēs neko nevarējām darīt," jūs sakāt.

Es saku: ratificējiet Stambulas konvenciju! Dodiet signālu varmākām, ka vardarbība netiks paciesta, dodiet man pārliecību, ka es kā sieviete šajā valstī varu justies pasargāta!

Seksuālā vai fiziskā vardarbība, ko esmu piedzīvojusi, nebija izolēts incidents, bet gan likumsakarīga pieredze sabiedrībā, kas ir iecietīga pret vardarbību un kas varmākā ieaudzinājusi pārliecību, ka viņam ir tiesības nodarīt man pāri.

Es piedzīvoto vardarbību ilgi esmu pieņēmusi kā pašsaprotamu, sevi mierinot, ka tā taču notiek ar visām. Bet atsakos tā dzīvot tālāk.

Man ir tiesības zināt, ka vardarbība pret mani nav normāla, nav pieņemama un nav attaisnojama.

Un jūsu pienākums ir to darīt zināmu skaļi un skaidri. Jūsu pienākums ir veidot nākotni, kur neviena sieviete vairs neuzskatīs, ka piedzīvot vardarbību ir neizbēgama daļa no sievietes dzīves.

Jūsu pienākums ir ratificēt Stambulas konvenciju.

Es esmu sieviete, kas parasti jūsu prātos ir anonīma, bet nē – man ir vārds, un man ir uzvārds.

* Agnese Berele-Aleksandrova, strādā biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem"

Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste    

Alija Baltruma, interjera dizainere

Alise Avota, zīmolu komunikācijas speciāliste

Alise Krūmiņa, nodarbojas ar pētniecību

Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja

Alise Zariņa, režisore, publiciste

Anastasija Neimane, jogas pasniedzēja

Ance Eikena, māksliniece

Ance Pudāne, kultūras darbiniece

Ance Zveja, pārdošanas speciāliste

Anete Ivbule, kultūras projektu vadītāja

Anita Dobulane, ofisa menedžere

Anita Rupeika, ilustratore

Anna Belkovska, dzejniece

Anna Dzērve, fotogrāfe

Anna Kalniņa, nodarbojas ar datu pētniecību

Anna Knipše, medicīnas studente

Anna Rebeka Roziņa, 12. klases skolniece Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Starptautiskā bakalaurāta programmā

Annija Sprīvule, skolotāja

Antonija Skopa, vadītāja                   

Auguste Petre, kuratore

Baiba Kļaviņa, tulkotāja

Beata Jonīte, centra "Marta" politikas koordinatore

Dace Austra Balode, Rīgas domes galvenā referente

Dace Junaka, sagādes vadītāja

Dace Kalneniece, sociālā darbiniece

Dace Rukšāne-Ščipčinska, rakstniece

Dana Isarova, pediatre

Dardega Legzdiņa, vēsturniece

Dārta Daneviča, aktrise

Dita Lase, uzņēmēja

Dita Untule, studente

Elīna Geida, komiķe, improvizatore

Elīna Lībiete, arhitekte

Elīza Simsone, laborante

Elizabete Šatalova, bārmene

Elvita Ragovska, aktrise

Emilia Karetnikova, nodarbojas ar audiovizuālo mākslu

Ginta Vēja, augstskolas pasniedzēja

Grēta Trušiņa, aktrise

Guna Zariņa, teātra darbiniece

Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste

Ieva Bērziņa, izklaides vietas vadītāja

Ieva Leimane, nodarbojas ar apsaimniekošanu

Ieva Melgalve, rakstniece, mākslas un literatūras pētniece

Ieva Norvele, režisore

Ieva Siksaliete , medicīnas studente, HIV profilakses punkta konsultante

Ieva Staltmane, pedagoģe

Ieva Zālīte, tulkotāja

Ilze Ratniece, studente

Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore

Ilze Vēze-Balode, atbalsta persona bērniem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem

Inga Gaile, rakstniece

Inga Lapiņa, konditore

Inga Liepiņa, mākslas terapeite

Inga Tropa, režisore, aktrise

Inga Zeile, producente

Iveta Budreviča, režisore

Jana Jacuka, horeogrāfe

Jana Kukaine, augstskolas lektore

Jana Rūce, nodarbojas ar rakstniecību un radošajām jomām

Janta Paula Putniņa, studente

Karīna Ješkina, studente, pētniece

Karolina Gansovska, žurnāliste

Kate Gecēviča , IT projektu vadība

Katrīna Jauģiete, projektu vadītāja

Katrīna Priede, biroja administratore

Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste

Krista Burāne, režisore

Krista Saberova, fotogrāfe

Ksenija Tarasova, māksliniece

Laine Kalevica, klientu apkapošanas aģente

Larisa Matēviča, juriste

Lauma Tuča, izglītības uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja

Leina Markevica, sociālo mediju speciāliste

Lelde Vaivode, projektu koordinatore

Liene Linde, kinorežisore un publiciste

Liene Muste, IT atbalsta produkcijas procesu koordinatore

Līga Goldberga, bibliotekāre

Linda Gabarajeva, dzejniece

Linda Granta, studente, māksliniece

Linda Īstenā, māksliniece

Lolita Tomsone, muzeja direktore

Ludmila Roziņa, dramaturģe

Madara Enzele, strādā biznesa attīstības vadībā, kultūras projektu vadībā

Madara Ērgle, IT speciāliste

Madara Lazdiņa, uzņēmuma vadītāja

Maija Sjomkāne, datu analītiķe

Marija Linarte, māksliniece

Marta Bogustova, Saeimas deputātes palīdze

Marta Matuzeviča, māksliniece, pasākumu producente

Mētra Saberova, māksliniece

Ofēlija Spektore, viesmīle

Paula Megija Kārkliņa, māksliniece

Paula Zvejniece, Saeimas deputāta palīdze un cilvēktiesību aktīviste

Regīna Razuma, aktrise †  

Reina Iesaliņa, studente

Ruta Rinkule, arhitekte

Rute Marta Jansone, multimediju māksliniece

Sabīne Tīkmane, strādā teātrī

Sanita Miezīte, projektu vadītāja

Santa Ancēna, skolotāja palīdze

Santa Biezā-Vanaga, BKA/ IT projektu vadītāja

Santa Hirša, mākslas kritiķe

Santa Remere, publiciste

Selma Teodora Levrence, cilvēktiesību aktīviste

Signe Romanovska, tulkotāja

Sintija Popena, strādā radošajās industrijās

Sintija Vizule, nodarbojas ar sociālo mediju mārketingu

Terēze Tīna Turkupole, frīlansere

Una Bergmane, vēsturniece

Una Rozenbauma, režisore

Undija Ancēna , vadītāja

Velta Emīlija Platupe, multimāksliniece, mākslas pedagoģe

Žanete Eglīte, projektu vadītāja

Aija Kažoka, redaktore

Keitija Kalniņa, finanšu vadītāja

Mārīte Krastiņa, strādā finanšu vadībā

Inga Beitiņa, projektu vadītāja

Kitija Balcare, teātra kritiķe

Elīna Reitere, kino pētniece un kritiķe

Inga Grencberga, rakstniece

Elīza Laķe, programmas vadītāja

Marija Ābola, mārketinga speciāliste

Antra Ērgle, brīvžurnāliste

Katrīna Gaile, gleznotāja, skolotāja

Linda Kilevica, žurnāliste

Evelīna Andžāne, dzejniece

Ilze Vilcāne, speciālā pedagoģe

Anete Andersone-Dreimane, ražošanas vadītāja

Dace Bogdanova, projektu koordinatore

Madara Freivalde, nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem

Anna Bendika, uzņēmēja

Rebeka Anna Bensone, dizainere, projektu vadītāja

Kristīne Mežale, mārketinga vadītāja

Beatrise Baltraite, medicīnas studente

Inga Gedžūne, tulkotāja

Katrīna Liepiņa, psiholoģijas studente

Alise Karpova, biroja administratore

Marina Petrakova, veselības aprūpes tehnoloģiju jaunuzņēmēja, sertificēta audiologopēde

Krista Priedīte, komunikācijas speciāliste

Diāna Kaijaka, režisore, māksliniece

Viktorija Tihomirova, projekta vadītāja, UX dizainere

Liene Viļčuka, muzeja darbiniece

Elīna Pastare, tūrisma speciāliste

Ketrisa Petkeviča, projektu vadītāja, topošā kuratore

Adelīna Lenša, bāra vadītāja

Laura Lēģere, arheoloģe

Dana Žuravļova, namu pārvaldniece

Zane Ritcele, uzņēmēja

Dita Jonīte, teātra un dejas pētniece

Iveta Parravani, biedrības Debesmanna.com dibinātāja

Lauma Balode, darbojas audio un skatuves jomā

Kristīne Ante, augstskolas docētāja

Elīna Grieze, nodarbojas ar interjera dizainu

Laura Vinogradova, rakstniece

Evita Leismane-Turlaja, nagu kopšanas speciāliste

Pārsla Kokina, grafiskā dizainere, tekstu autore

Sanita Kārkliņa, redaktore

Jeļena Jesajana, iekļaujošas sabiedrības un cilvēktiesību aktīviste

Tija Sīle, fiziķe

Ginta Šulce, kreditoru grāmatvede

Līna Birzaka-Priekule, izstāžu kuratore

Zane Zvirbule, skolotāja

Astrīda Rogule, mākslas zinātniece, muzeoloģe

Barba Zeme, uzņēmēja

Kristīne Pitkeviča, anestezioloģe

Ieva Andžāne, kultūras projektu vadītāja, ilustratore

Marta Herca, augstskolas mācībspēks

Agrita Bitere, geštaltterapeite

Laura Miķelsone, mārketinga speciāliste

Inta Ozoliņa, auditore

Baiba Troščenko, pasniedzēja

Iveta Ķelle, NVO vadītāja

Jana Belēviča, finanšu vadītāja/vecākā grāmatvede

Ivanda Adata, finanšu speciāliste

Liene Baika, optometriste

Ieva Stokenberga, pētniece

Liene Jaudzema, pārvaldniece

Jāna Jēruma-Grīnberga, mācītāja, bīskape emerita

Agnese Skrūzkalne, uzņēmēja

Kristiāna Ščerbicka, digitālā mārketinga speciāliste

Sindija Gerika, pedagoģe

Līga Gaisa, scenāriste-producente

Madara Iverta, mārketinga asistente

Līna Marta Sarma, programmu koordinatore

Keita Augstkalne, zīmolu stratēģe, veselības aprūpes tehnoloģiju jaunuzņēmēja

Irīna Pumpure, pensionāre

Baiba Bumbiere, divu meitu mamma

Rita Jugbārde, šobrīd mājsaimniece

Vaiva Bauze, iepirkumu speciāliste, producente

Laima Bauere, Riga TechGirls

Liliana Civjane, Latvijas Universitāte

Kristīna Guste, tulkotāja

Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja

Laura Dumbere, žurnāliste žurnālā "IR"

Iveta Narodovska, augstskolas docētāja

Gunda Kārkliņa, bilingvālā skolotāja

Novērtē šo rakstu:

10
164

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...