Enerģiskā blondīne ar Volvo apvidus auto no Ādažu invalīdu stāvvietas
PIETIEK26.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu lasītāji turpina mums iesūtīt fotogrāfijas, kurās redzami invalīdu stāvvietās bez kāda pamata (ja par tādu neskaita braucēju nevēlēšanos paiet kājām pārdesmit metrus) noparkoti gana lepni braucamie, atkal un atkal ierosinot – „galvas invalīdi” ir pelnījuši, lai par viņiem uzzinātu plašāka sabiedrība. Jaunākais invalīdu stāvvietu iekarotāju auto – Volvo XC90, kas fiksēts tieši iepretim Ādažu tirdzniecības centra Apelsīns durvīm izvietotajā autostāvvietā, pieder kādai Indrai Miklašēvičai un, šķiet, ir vienīgā viņai oficiāli piederošā vērā ņemamā manta.
Kā norāda šo fotogrāfiju iesūtītājs, īpašs šis gadījums bijis ar to, ka gaišmatainā sieviete, kas ņipri un enerģiski sastūma mašīnā sapirkto pārtikas kravu, jau laikus demonstrējusi personiskā komforta un ērtību nozīmi arī jaunākajai paaudzei – invalīdu stāvvietas priekšrocības izrādītas arī 6-7 gadus vecam zēnam.
Kam tad pieder auto? Kā rāda publiskās datu bāzes, šī Volvo XC90 ar valsts reģistrācijas numuru FB7000 un šasijas numuru YV1CZ91G841068127 īpašniece ir kāda Indra Miklašēviča. Savukārt vienīgā Iedzīvotāju reģistrā atrodamā Latvijas iedzīvotāja ar šādu vārdu un uzvārdu ir dzimusi 1974. gadā un saskaņā ar Lursoft datiem ir divu uzņēmumu – SIA Interferenc Group un MP Balanss līdzīpašniece.
Nav gan īsti saprotams, par kādiem līdzekļiem īpašumā (un nevis līzingā) iegādāts invalīdu stāvvietu iekarošanas agregāts, - jauna Volvo XC90 cena ir no 47 tūkstošiem eiro, savukārt abas firmiņas dibinātas tikai šā gada pavasarī, bet pirms tam Miklašēvičas uzņēmējdarbības pieredze oficiāli aprobežojusies ar dalību SIA Illustre, kura gan tāpat reģistrēta tikai šā gada pavasarī.
Vēl vairāk – izskatās, ka invalīdu stāvvietu iekarošanas apvidus auto ir faktiski vienīgā Miklašēvičas pamatīgā manta: arī uz 60 kvadrātmetru dzīvokli Stabu ielā 73, ko viņa deklarējusi kā savu dzīvesvietu, viņai no 2004. līdz 2028. gadam pieder tikai īres tiesības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
