Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elektroenerģijas izmaksas atjaunotajā Latvijā vēsturiski ir bijusi problēma – varbūt ne tik daudz tirgus cenas kontekstā, bet vairāk saistībā ar valdības politiku, dažādām finanšu afērām.

AS “Latvenergo” ir lielākais valsts kapitāla uzņēmums, kurā apgrozās lieli naudas līdzekļi, koncerna apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, savukārt peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro.

Jau tālajā 1997. gadā no AS “Latvenergo” tika nozagti 3 miljoni latu, tika izveidota Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija un Saeimas deputāts A.Panteļējevs pat apsolīja apēst savu platmali, ja nauda netiks atrasta. Pēc 15 gadiem krimināllietu par šo noziegumu izbeidza, jo izmeklēšanas laikā netika noskaidrotas konkrētas personas, kas reāli ieguva šos naudas līdzekļu. Laika gaitā sekoja arī citas krimināllietas saistībā ar Latvenergo koncernu.

Tad sekoja lielā valdošo partija afēra, ieviešot maksājumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Toreizējā ekonomikas ministra K. Kariņa minētais arguments, ka tā bija ES direktīva par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, ir, maigi izsakoties, nepatiesība un demagoģija, jo Latvija jau tad ar savām Daugavas HES kaskādēm ap piecām reizēm pārsniedza ES rekomendējamās prasības un ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā.

OIK tika ieviests nebūt ne "zaļās" elektroenerģijas atbalstam”: apsviedīgi puikas valdības aprindās ieguva idejas, kā var veikli nopelnīt miljonus, iespraužot elektrības vadu no vienas rozetes otrā, kā rezultātā sanāca itin laba peļņa. Šāda afēra tika veidota mūsu koruptīvajā ierēdņu vidē un atbalstīta no tā laika „Vienotības” valdības puses. Tas radīja būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī palielināja atpalicību no mūsu Baltijas kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas.

Valsts iedzīvotāji katru gadu OIK maksājumos pārmaksāja kopumā vairāk nekā 200 miljonus eiro, bet 2015. gadā kopumā obligātā iepirkuma ietvaros ražotājiem tika izmaksāti 314 miljoni eiro.

2017. gadā Eiropas Komisija brīdināja, ka, toreizējo maksājumu kārtību negrozot, līdz 2037. gadam OIK rēķins Latvijas iedzīvotājiem varēja būt graujošs – 3,96 miljardi eiro.

Tomēr 2022. gadā Saeimas pirmsvēlēšanu laikā valdība sabiedrības neapmierinātības dēļ bija spiesta daļēji likvidēt obligātās iepirkuma komponentes samaksu.

Pašreiz valstī ir izveidota elektrības patēriņa tarifu politika, kas ir vērsta uz elektroenerģijas patēriņa samazināšanu, bet tas savukārt veicina ekonomikas stagnāciju.

Bet Latvenergo koncerns darbojas, ražo vienu no lētākajām elektroenerģijām Eiropā, Daugavas HESos elektrības ražošanas pašizmaksas cena ļoti zema, vidēji ir 0.01 €/kWh (tā ir neoficiāla informācija, jo elektrības cena ir noteikta kā komercnoslēpums).

Varam tikai minēt iemeslus, kāpēc dabasgāze elektrības ražošanai Latvijā tiek iepirkta ne par iespējamo lētāko cenu, bet arī ar šo cenu Rīgas TEC elektroenerģijas ražošanas pašizmaksa ir diezgan zema, jo tā vēl nodrošina ar centralizēto siltumenerģiju pusi Rīgas pilsētas.

Rīgas TEC elektroenerģijas ražošanas jauda pagājušogad sasniedza 920 GWh, kas ir pāri par 40% no visa Baltijā saražotā elektroenerģijas apjoma.

Valstī ir pieejama faktiski bezmaksas elektrība no Daugavas HESiem, kuri nodrošina patēriņu ap 44% gada griezumā, bet palu laikā nodrošina 100% visu valsts patēriņu. Ir laika posmi, kad elektroenerģiju Latvenergo koncerns saražo dubulti vairāk, nekā ir valsts patēriņš. Gada griezumā valsts ir nodrošināta uz 85% ar lētu elektroenerģiju, kas tiek saražota no hidroģenerācijas un termoģenerācijas.

Nesaprotamu iemeslu dēļ AS ”Sadales tīkls” tarifs ir lielākais Baltijā un ir trešais lielākais ES. Ar datu manipulāciju AS” Sadales tīkls” saimnieciskā darbība tiek uzrādīta ar finansiālajiem zaudējumiem, jo elektroenerģijas zudums tīklos tiek aprēķināts par biržas "Nord Pool" spot cenām. Bet ir neliela nianse, Latvijas likumdošana neparedz uzņēmumiem norakstīt zaudējumus pārdošanas cenās, zaudējumi ir jāuzrāda par saražoto vai iegādāto produktu pašizmaksu.

Tāpēc AS "Sadales tīkls" tarifs pagājušajā gadā tika palielināts nevis tādēļ, ka uzņēmumam veidojas finansiālie zaudējumi no elektroenerģijas pārvades, bet valdības politiskā lēmuma dēļ, kura mērķis ir, lai elektroenerģijas gala cena iedzīvotājiem būtu nemainīgi augsta.

Valdība pēdējos gados AS “Latvenergo” ir izmantojusi kā valsts noteikto papildu NODOKLI iedzīvotājiem. Tā ir atradusi veidu, ar ko var būtiski palielināt budžeta ienākumus, mākslīgi palielinot elektroenerģijas cenu ar administratīvi regulējamiem noteikumiem. Realizējot elektroenerģiju par „Nord Pool” biržas cenām, palielinās valsts budžeta ieņēmumi no „Latvenergo” koncerna peļņas dividenžu veidā. Pēdējo piecu gadu laikā valsts budžetā iemaksātā summa sasniedz 585 miljonus eiro.

Šī gada 5 janvārī, kad elektrības cenas „Nord Pool” biržā bija neredzēti augstos līmeņos, atsevišķās stundās pārsniedzot pat 1 eiro par KWh, AS “Latvenergo” saražoja elektroenerģiju - hidroģenerācijā 597 MW un termoģenerācijā 556 MW, kas ir par 40% vairāk, nekā bija kopējais patēriņš - 828MW: pēc fakta iedzīvotājiem tika realizēta elektrība apmēram ar 9000% lielu uzcenojumu.

No mākslīgi palielinātām energoresursu cenām palielinās arī nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, un tie 2023. gadā ir pieauguši par 1,3 miljardiem eiro, jo lielāka elektrības cena veicina inflāciju, rezultātā palielinās preču un pakalpojumu cenas.

Valdība varētu valsts pašpatēriņam noteikt ekonomiski aprēķinātu elektrības cenu kopā ar AS “Sadales tīkls” pārvades tarifu, apmēram 0,10 €/kWh. Un saražoto elektrības pārpalikumu realizēt „Nord Pool” biržā.

2024.gada 14. janvārī saražotās elektroenerģijas pārpalikums bija gandrīz 50%, kas bija 499 MW, tika saražots 1484 MW un patēriņš sastādīja 985 MW.

Ja Latvijā elektroenerģijai tiktu noteikta ekonomiski pamatota cena piemēram 0,10 €/kWh vai pat zemāka, tad samazināsies preču un pakalpojumu cenas, samazināsies apkures rēķini, samazināsies komunālie maksājumi, palielināsies uzņēmumu ražotās produkcijas konkurētspēja. Iedzīvotājiem palielināsies ienākumi, tie kļūs pārticīgāki, nebūs atkarīgi no pabalstiem.

Bet „Vienotības” valdība nekad nepiekritīs šādai filozofijai, jo ar mākslīgi palielinātām cenām viņi nodrošina sevi, ierēdņus ar treknām algām un savukārt ļauj daļu sabiedrības turēt nabadzībā, uzturēt to lojalitāti sev no pasniegtiem pabalstiem.

Energoresursu tarifi esošajai valdībai ir efektīvs ekonomisks sabotāžas instruments, ar kuru tā uztur valstī stagnāciju un veicina nabadzību.

Novērtē šo rakstu:

220
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

FotoCik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Lasīt visu...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...