Iesaki rakstu: 
Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži par tik cinisku izrīkošanos bija šokā un rekomendēja nenovelt visu smagumu uz trūcīgo pleciem. Iztēlojos Valdiņa izsmējīgo atbildi: “”Baurs” visu pacietīs un vēlreiz par “jenotiem” nobalsos!”
Pavīd ezītis miglā
Tagad “Latvijas ezītis Eiropas miglā” pārgudri klārē: “ES strādā pie tā, lai samazinātu elektrības cenas.” Izrādās eirokomisāri raujas vaiga sviedros, kamēr mēs te slinkojam un pūstam. Tiesa, vienīgais, ko var izlobīt no Briseles kungiem pietuvinātā mūspuses vagara, ka “enerģijas cenas saglabājas ļoti augstas”, bet, ja Dievzemē paliks pie teikšanas ārvalstu iztapoņas, vietējiem ļautiņiem “vāks”.
Priekšvēlēšanu blefs
Nav pagājuši ne četri gadi, kā varas partijas īsi pirms Saeimas vēlēšanām ķeras pie iepriekšējo solījumu izpildes. Tautā par “lidojošo sili” dēvētais Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu, tiesa, to neatceļot, proti, maksājums tiks pārlikts no vieniem pleciem uz otriem. Šajā gadījuma uz “Latvenergo” (lasi – paliks uz tautas čupra).
Par valdības lēmumu nez kāpēc paziņo Dzelzs Fēliksa karikatūra Konservu Janka, kam kā tieslietu ministram enerģētikas nozarē varētu interesēt vienīgi elektriskais krēsls. Toties, izmantojot amata stāvokli, “cienījamais cilvēks” pirms vēlēšanām par brīvu pareklamējas medijos kā plaša spektra speciālists, tiesa, operēt ar precīzām summām par dividendēm no “Latvenergo” OIK likvidācijai muldoņa nespēj. Arī aptuvenām – ne. Taisnības labad jāpasaka, ka Bordāns stafeti “makaronu karināšanā uz ausīm” OIK jautājumā pārņēmis no finanšu ministra Reira.
Solīts makā nekrīt
Saeima pieņēmusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, nosakot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskām personām apkures sezonā. Tas, ka kompensācijas valdošo partiju činavnieki parasti iešķiebj “pēc deguniem”, tāpat ir skaidrs no iepriekšējiem gadiem. Toties pašvaldības atstātas “ar garu degunu” – bērnudārziem, skolām, sociāliem dienestiem, siltuma piegādātāju un ūdensapgādes uzņēmumiem kompensācijas nav paredzētas. Pēc tam, kad darbarūķis ar saviem nodokļiem būs palīdzējis juridiskajām personām, par pārējo jāmaksā pašam.
Tiesa, esot paredzēti šādi tādi pasākumi siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Ņemot vērā Latvijas birokrātiju, skaidrs kā kripatiņu pabalsta izkaros retais. Turklāt grozījumi stāsies spēkā no šā gada 1. oktobra, t. i., Saeimas vēlēšanu dienā. Zinot, kādi krāpnieki ir kliķes partiju politiķi, neizslēdzu, ka, atkārtoti iesēžoties deputātu krēslos, viņi atkal desmitiem reižu grozīs likumu, lai iedzītu iedzīvotājus vēl dziļākā trūkumā, bet paši turpinātu dzīrot.
P. S. Par to, ka astronomiskajā elektrības cenā vainojama shēma ar Latvijas dalību “Nord Pool” biržā, varneši klusē kā ūdeni (vai ko tur tagad pieņemts) mutē ieņēmuši. Blēži acīmredzot domā: viss, ko teiksim, var tikt izmantots pret mums tiesā.
Avoti:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
