Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Eurostat datiem, mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņu ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

Valsts vidējā alga ir 464 Ls bruto. Pašlaik vairāk nekā 25.5% jeb 201 886 strādājošie saņem minimālo algu. Minimālā alga „uz rokas” (144.75 lati) ir mazāka par oficiālo iztikas minimumu (173.47 lati). 57.3% pensionāru jeb 276 494 saņem pensijas, kas ir mazākas par 173.47 latiem. Latvijā ir 164.8 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 85.3 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, kuri nesaņem praktiski nekādu pabalstu.

Latvijā nodokļu slogs ir 44.25%, kas ir pats augstākais Eiropas Savienībā. Valdība ignorēja ekonomikas pamatlikumus un krīzes laikā palielināja patēriņa nodokļus, pielīdzinot tos vidējam patēriņu nodokļiem ES. Tā rezultātā energoresursi (degviela, elektroenerģija, dabas gāze), pārtikas produkti, medikamenti, apģērbs arī tika pielīdzināti vidējām Eiropas Savienības valstu cenām vai arī pārsniedz tās (apģērbs, apavi, pārtika, medikamenti, automašīnas un to rezerves daļas).

Mazumtirdzniecības cenu starpība ir 5-15% robežās, bet mēneša neto peļņa atšķiras pat 3.5 reizes ( Latvijā vidējā alga netto ir 320 Ls (454 eiro), vidējā ES neto alga ir 1250 Ls (1590 eiro)). Rezultātā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tika transformēti par trūkumcietējiem, un nabadzība šodien apdraud Latvijas ekonomiku.

Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2) uzņēmuma ienākuma nodoklis; 3) nekustamā īpašuma nodoklis; 4) pievienotās vērtības nodoklis; 5) akcīzes nodoklis; 6) muitas nodoklis; 7) dabas resursu nodoklis; 8) izložu un azartspēļu nodoklis; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis; 11) elektroenerģijas nodoklis; 12) mikrouzņēmumu nodoklis; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Turklāt papildus 97 valsts nodevām pastāv arī dažādas pašvaldību nodevas.

Valstī 2011 gadā no valsts vidējās bruto algas 464 Ls (658 eiro) algas nodokļi - 44.24% un plus netiešie, patēriņa nodokļi - 38-46% - ir pasaulē lielākais nodokļu slogs darba ņēmējiem 80-90% apmērā. Darba ņēmējam, lai iegādātos preci vai samaksātu par pakalpojumu no nopelnītā paliek mazāk par 10-20%.

AS Latvenergo, izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010.gadā, secināja, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh, un tas nozīmē, ka valsts iedzīvotājiem, dzīvojot Eiropas Savienībā, 21. gadsimtā nav pieejama elementāra sadzīves tehnika.

Maksājot augstus, pat nesamērīgus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Valstī ieviestais lielais nodokļu slogs pamatā ir, lai uzturētu vienu no ES proporcionāli lielākajiem sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitiem, kaut valsts pārvalde, pēc Eurostat datiem, ir viena no nekompetentākajām ES, ko arī apstiprina regulārie Valsts kontroles sniegti pārbaužu rezultāti.

Līdz ar to valsts tēriņi, salīdzinot ar IKP, ir ievērojami. Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru, var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskās darbības.

Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur valsts kopprodukts. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci.

Birokrātiju optimizēt nav iespējams. Pašlaik darba vietas valsts un pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids. Ja, piemēram, Grieķijas ekonomisko problēmu pamatā ir lielie budžeta tēriņi valsts sektorā darbinieku uzturēšanai, kuru ir 17% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem, tad Latvijā valsts sektorā strādājošo ir 21,6% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem (15-61g). Latvijā uz 2 067 887 iedzīvotājiem ir 284 845 sabiedriskajā sektorā strādājošie.

ES caurmērs: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 82 darbinieki. Latvijā: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 143 darbinieki. Valdība turpina uzturēt treknajos gados uzpūsto valsts pārvaldi, un veiktie konsolidācijas pasākumi ir minimāli un nav uz reālām strukturālajām reformām balstīti.

Ja krīzes laikā privātajā sektorā no 723 856 darbiniekiem bez darba palika 249 046 cilvēki (34.4%), tad sabiedriskajā sektorā no 327 294 darbiniekiem tika samazināti tikai 42 449 cilvēki (14.9%) Ņemot IKP kā mērauklu, valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 115 000 darbiniekiem. Latvijā attiecība pret iedzīvotāju skaitu pietiktu ar 170 000 sabiedriskajā sektorā strādājošo.

Nodokļu sistēma Latvijā ir vērsta, lai nodrošinātu labklājību apmēram 100 000 valsts iedzīvotāju, tikmēr aptuveni 900 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai.

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un veidotos jaunas darba vietas, darba ņēmējiem ir jāsamazina nodokļu slogs līdz vidējām ES likmēm. Nodokļu sistēmai jākļūst sociāli taisnīgai, kur trūcīgie maksā mazāk, bet bagātie vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmi vajadzētu pielīdzināt 15%, ieviešot progresīvo nodokli. Piemēram, sākot ar ienākumu Ls 2000 - 28%, ienākumus virs Ls 4000 pakāpeniski apliekot ar 45% lielu likmi. Obligāti neapliekamo minimumu palielināt līdz minimālās algas līmenim (200 Ls). Rezultātā izzudīs aplokšņu algas, uzlabosies valsts iedzīvotāju labklājība, ilgtermiņā nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30%. PVN atjaunot līdz 18% līmenim.

Novērtē šo rakstu:

84
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...