Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Eurostat datiem, mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņu ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

Valsts vidējā alga ir 464 Ls bruto. Pašlaik vairāk nekā 25.5% jeb 201 886 strādājošie saņem minimālo algu. Minimālā alga „uz rokas” (144.75 lati) ir mazāka par oficiālo iztikas minimumu (173.47 lati). 57.3% pensionāru jeb 276 494 saņem pensijas, kas ir mazākas par 173.47 latiem. Latvijā ir 164.8 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 85.3 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, kuri nesaņem praktiski nekādu pabalstu.

Latvijā nodokļu slogs ir 44.25%, kas ir pats augstākais Eiropas Savienībā. Valdība ignorēja ekonomikas pamatlikumus un krīzes laikā palielināja patēriņa nodokļus, pielīdzinot tos vidējam patēriņu nodokļiem ES. Tā rezultātā energoresursi (degviela, elektroenerģija, dabas gāze), pārtikas produkti, medikamenti, apģērbs arī tika pielīdzināti vidējām Eiropas Savienības valstu cenām vai arī pārsniedz tās (apģērbs, apavi, pārtika, medikamenti, automašīnas un to rezerves daļas).

Mazumtirdzniecības cenu starpība ir 5-15% robežās, bet mēneša neto peļņa atšķiras pat 3.5 reizes ( Latvijā vidējā alga netto ir 320 Ls (454 eiro), vidējā ES neto alga ir 1250 Ls (1590 eiro)). Rezultātā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tika transformēti par trūkumcietējiem, un nabadzība šodien apdraud Latvijas ekonomiku.

Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2) uzņēmuma ienākuma nodoklis; 3) nekustamā īpašuma nodoklis; 4) pievienotās vērtības nodoklis; 5) akcīzes nodoklis; 6) muitas nodoklis; 7) dabas resursu nodoklis; 8) izložu un azartspēļu nodoklis; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis; 11) elektroenerģijas nodoklis; 12) mikrouzņēmumu nodoklis; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Turklāt papildus 97 valsts nodevām pastāv arī dažādas pašvaldību nodevas.

Valstī 2011 gadā no valsts vidējās bruto algas 464 Ls (658 eiro) algas nodokļi - 44.24% un plus netiešie, patēriņa nodokļi - 38-46% - ir pasaulē lielākais nodokļu slogs darba ņēmējiem 80-90% apmērā. Darba ņēmējam, lai iegādātos preci vai samaksātu par pakalpojumu no nopelnītā paliek mazāk par 10-20%.

AS Latvenergo, izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010.gadā, secināja, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh, un tas nozīmē, ka valsts iedzīvotājiem, dzīvojot Eiropas Savienībā, 21. gadsimtā nav pieejama elementāra sadzīves tehnika.

Maksājot augstus, pat nesamērīgus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Valstī ieviestais lielais nodokļu slogs pamatā ir, lai uzturētu vienu no ES proporcionāli lielākajiem sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitiem, kaut valsts pārvalde, pēc Eurostat datiem, ir viena no nekompetentākajām ES, ko arī apstiprina regulārie Valsts kontroles sniegti pārbaužu rezultāti.

Līdz ar to valsts tēriņi, salīdzinot ar IKP, ir ievērojami. Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru, var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskās darbības.

Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur valsts kopprodukts. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci.

Birokrātiju optimizēt nav iespējams. Pašlaik darba vietas valsts un pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids. Ja, piemēram, Grieķijas ekonomisko problēmu pamatā ir lielie budžeta tēriņi valsts sektorā darbinieku uzturēšanai, kuru ir 17% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem, tad Latvijā valsts sektorā strādājošo ir 21,6% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem (15-61g). Latvijā uz 2 067 887 iedzīvotājiem ir 284 845 sabiedriskajā sektorā strādājošie.

ES caurmērs: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 82 darbinieki. Latvijā: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 143 darbinieki. Valdība turpina uzturēt treknajos gados uzpūsto valsts pārvaldi, un veiktie konsolidācijas pasākumi ir minimāli un nav uz reālām strukturālajām reformām balstīti.

Ja krīzes laikā privātajā sektorā no 723 856 darbiniekiem bez darba palika 249 046 cilvēki (34.4%), tad sabiedriskajā sektorā no 327 294 darbiniekiem tika samazināti tikai 42 449 cilvēki (14.9%) Ņemot IKP kā mērauklu, valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 115 000 darbiniekiem. Latvijā attiecība pret iedzīvotāju skaitu pietiktu ar 170 000 sabiedriskajā sektorā strādājošo.

Nodokļu sistēma Latvijā ir vērsta, lai nodrošinātu labklājību apmēram 100 000 valsts iedzīvotāju, tikmēr aptuveni 900 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai.

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un veidotos jaunas darba vietas, darba ņēmējiem ir jāsamazina nodokļu slogs līdz vidējām ES likmēm. Nodokļu sistēmai jākļūst sociāli taisnīgai, kur trūcīgie maksā mazāk, bet bagātie vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmi vajadzētu pielīdzināt 15%, ieviešot progresīvo nodokli. Piemēram, sākot ar ienākumu Ls 2000 - 28%, ienākumus virs Ls 4000 pakāpeniski apliekot ar 45% lielu likmi. Obligāti neapliekamo minimumu palielināt līdz minimālās algas līmenim (200 Ls). Rezultātā izzudīs aplokšņu algas, uzlabosies valsts iedzīvotāju labklājība, ilgtermiņā nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30%. PVN atjaunot līdz 18% līmenim.

Novērtē šo rakstu:

84
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sātīgais vīkends

FotoAizejošā 2016.gada pēdējā mēneša pirmais vīkends sabiedrības sociāli aktīvajai daļai bija intelektuāli sātīgs. Patiesībā nevis sātīgs, bet ultrasātīgs. Par to parūpējās divi notikumi.
Lasīt visu...

18

Pietiks mētāties ar vārdiem, Strīpnieka kungs: mēs jau samaksājām

FotoManā sapņu un ilūziju pasaulē būtu tā: ministrijas strādā Latvijas iedzīvotāju interesēs un, ņemot vērā šīs intereses, dod uzdevumus savā pakļautībā esošajiem valsts uzņēmumiem, kas šos uzdevumus godprātīgi izpilda. Tomēr reālajā pasaulē šī kārtība mēdz būt apgriezta ar kājām gaisā: AS "Latvijas valsts meži" (LVM) diktē noteikumus savai priekšniecībai (Zemkopības ministrijai) un uzspļauj saviem īpašniekiem (mums). Skarbs atgādinājums par šo realitāti ir LVM prezidenta Roberts Strīpnieka (attēlā) teiktais intervijā "Latvijas Avīzei" 28. novembrī:
Lasīt visu...

12

Es nesaprotu, ko savā amatā dara „jaunā” veselības ministre

FotoPirms pusgada amatā stājās veselības ministre Anda Čakša, kas sevi prezentēja kā Gunta Belēviča darbu turpinātāju veselības apdrošināšanas jomā – viņai neesot vajadzīgs iesildīšanās laiks, un darbi tikšot turpināti nekavējoties.
Lasīt visu...

21

Par represijām pret biedrību kā pret „Enefit” klientu, par brīvā tirgus kropļošanu un TEC atbalstīšanu ar OIK

FotoSakarā ar to, ka biedrība „Bērziņu dārzkopji” iepērk un izlieto citas valsts saražoto elektroenerģiju, biedrība arvien vairāk izjūt pieaugošās represijas no Latvijas valsts komercstruktūru puses kā finansu jomā, tā arī klientu apkalpošanas jomā no AS Latvenergo, no AS Sadales tīkls, no SPRK un no Ekonomikas ministrijas puses, kas visi kopā pret biedrību un citiem tai līdzīgiem subjektiem īsteno saliedētus un slēptus represijas paņēmienus dēļ tā, ka biedrība 2011. gada 30. martā izvēlējās „brīvajā tirgū” iepirkt elektroenerģiju 6MWh uz 2 gadiem no SIA Enefit un nevēlējās to pirkt no konkurenta - AS Latvenergo.
Lasīt visu...

12

Klauvējiet pie Lemberga durvīm, būs jums laime

FotoVai zināt, ko var izdarīt par 4 – 5 miljoniem eiro gadā? Variantu ir ļoti daudz – var, piemēram, palielināt algas skolotājiem, vai arī samazināt visiem mediķiem normālo pagarināto darba laiku no 240 stundām uz 220, un vēl paliks pāri un pietiks, lai nodrošinātu aprūpi mājās pilnīgi visiem smagi slimajiem bērniem. Vai arī var 100 cilvēkiem gadā transplantēt aknas, ļaujot cilvēkiem turpināt dzīvot.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku sanācija

FotoMēs dzīvojam visdažādākā veida globālo pārmaiņu laikmetā. Tādos laikmetos sastopamas arī antropoloģiskās globālās pārmaiņas. To rezultātā postcilvēku klātbūtne cilvēku dzīves telpā tagad ir vēsturisks fakts. Sastopami jauna tipa radījumi, kuriem ar cilvēkiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tikai ārējais izskats – organisma fizioloģiskais un anatomiskais kopums.
Lasīt visu...

21

Vilnas zeķes valsts ekonomikas sildīšanai

FotoPētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātos metodiskos materiālus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumiem no saimnieciskās darbības ienākuma, nepatīkami pārsteidza kāds tajos aprakstīts piemērs “iz dzīves”, kurā minēta kāda persona, kas VID reģistrējusi lauksaimniecisko darbību – piemājas saimniecību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā "Latvijas valsts meži" izmanto sabiedrības neinformētību

Pieņemu, ka lasītāji būs pamanījuši, ka vairākas vides organizācijas paudušas satraukumu par to, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM)...

Foto

"Rail Baltica" nesmukumi: neraudi, Salacgrīva, nāc saņemt atzinības rakstu

2016. gada 30. novembrī konferencē "Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016" bija paredzēta Atzinības rakstu pasniegšana 15...

Foto

Pareizdomāšanas pretuzbrukums: „Jaunā Pasaules Kārtība” ir pagalam

Nu jau vecais režīms, saukts par "The New World Order" (saīs. NWO, latv. Jaunā Pasaules Kārtība) savu darbību sāka...

Foto

Vai valdība liks mums maksāt vēl arī “gāzes OIK”?

Šo trīs burtu savienojumu – OIK (obligātā iepirkuma komponente, kuru apmaksājam ar saviem elektroenerģijas rēķiniem) – nu...

Foto

Latvijas Valsts ir Latvijas Tauta, nevis tās kalpi, un tā prasīs norēķinu no saviem kalpiem

Šorīt pamodos un sapratu – kur un kāda ir Latvijas Valsts...

Foto

Bizness Latvijā - pieredze un rūdījums

Šogad izvērtējums žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajam Latvijas miljonāru TOP 100 tika veikts, apskatot gandrīz 4000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru...

Foto

Ērkulīgā propaganda

Rīgas mediji 2016. gadā katru dienu latviešus biedēja ar Krievijas propagandas uzbrukumu. Mediji bez apstājas dūca par latviešu „politiķu” un „politoloģijas ekspertu” satraucošajām bažām...

Foto

Igauņiem 25 000 liela zemessardze, Lietuvā totālās aizsardzības koncepts, Latvijā muļķīgas pļāpas

Ar katru gadu vairāk kļūst redzams, cik ļoti atšķirīga ir Baltijas valstu attieksme pret...

Foto

2016.gads - miljonāru galvgalis nemainīgi stabils

Lursoft, iesaistoties ikgadējā miljonāru saraksta veidošanā, arī šogad apkopojis Latvijas uzņēmumu 2015.gada pārskatos norādīto informāciju, kura izvērtēta, ņemot vērā privātpersonām...

Foto

„Vējoņa eksperti”: ar krievvalodīgajiem medijiem pareizi ir runāt krieviski

„Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā,”...

Foto

Skumji skatīties, kā mana tauta pārvēršas par aurojošu, apsēstu pūli

Es te visu laiku prātoju par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, bet noskatījos delfos video ar lāpu gājienu ar...

Foto

Mūsu ģimene vēršas pēc Jūsu palīdzības

Mēs esam ziedot.lv labdarības projektā (https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-bicikai-2363). Vēršamies pēc palīdzības, jo citas iespējas mums nav....

Foto

Valsts prezidenta svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa

Labvakar, Latvija! Labvakar, tautieši dzimtenē un plašajā pasaulē! Visi, kam šodien sirds pukst Latvijas ritmā! Šodien ir Latvijas svētku...

Foto

Obligātais militārais dienests: pa punktiem

Svaigs ICDS (International Centre for Defence and Security, EE) pētījums “Preparing for the worst” par obligāto militāro dienestu (OMD) un rezerves...

Foto

Domāšanas egoisms un ambīcijas

2016.gada novembrī pēcpadomju Latvijas politiskajā kvēpinātavā tika sasniegta jauna kvēpināšanas kvalitāte. Pozīcijas un opozīcijas „politiķi” viens otram sāka pārmest domāšanas trūkumu. Kvēpināšanas...

Foto

Vai „družiņņiki” Latviju padarīs latvisku?

Laikraksta „DDD” 21.10.2016. numurā LNF vadītājs Aivars Garda izsakās par to, ka saskaņā ar oficiālajiem datiem aptuveni 10% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju...

Foto

Pietiek tērgāt

Mūsu brīnišķīgajā [bez ironijas] valstī top sociālās uzņēmējdarbības likums. Tā pamatteksts atrodams šeit [aktuālā redakcija]. Atļāvos uzrakstīt savas pārdomas, kas ir absolūti emocionālas un...

Foto

Riņķa dancis ap sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Tajā brīdī, kad valsts ķeras klāt pie kārtējās nodokļu maksātāju “aptīrīšanas”, bet mazais uzņēmējs cenšas noturēties “peldus virs ūdens”,...

Foto

Pirmo reizi Eiropas Savienības pilsoņi var izteikties par ģimenes un laulības definīciju

Pašlaik visā Eiropas Savienībā līdz 2016.gada 10.decembrim norisinās Eiropas pilsoņu iniciatīva “Mamma, Tētis un...

Foto

Dabas aizsardzība un nacionālās vērtības

Vienmēr esmu uzskatījis sevi par Latvijas patriotu. Laika gaitā gan tas izpaudies visai dīvainos veidos. Bērnībā ar brāli dziedājām "Velns, parauj...

Foto

Par mikroķirurģiju un ne tikai

Reizēm Nelabais liek bakstīt taustiņus un rakņāties internetā, un pēkšņi ieraudzīju Pietiek apgriezieniem diezgan pasenu publikāciju: http://www.pietiek.com/raksti/kapec_valsts_slimnicam_nav_naudas_tapec,_ka_tas_pietiek_tikai__ipasajiem_. Tā kā autors nebija norādīts, vairāki komentētāji...

Foto

Pasaka par koķetēriju ar politiku, skeletu skapī un naudas piesavināšanos

Reiz dzīvoja kāds pilsonis, kurš bija balts, pūkains un draugs visiem, kuriem citi darīja pāri. Viņš...

Foto

Barčas kundze, jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties

Kas, sasodīts, ir Aija Barča? Ak, deputāte! Sen? Jā. diezgan sen. Ko viņa jauku ir sadarījusi? Hm,...

Foto

Plānotā internātskolu slēgšana ir noziegums pret 3000 bērniem

Šī gada 15. jūlijā valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi (MK noteikumi Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un...

Foto

Šķērsot aizliegts būt žurnālistam...

Kas tas par murgu? Kā saprast šo virsrakstu? Kas, kam un kur ir aizliedzis? Kāpēc ir pazudis komats?...

Foto

Mīti un patiesība par obligāto mīļdzīvnieku čipēšanu un reģistrēšanu

4.oktobrī, kad tika atzīmēta starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena, valdība apstiprināja grozījumus, kas paredz iespēju ikvienam turpmāk mājas...

Foto

Biezādainā Putnu Biedēkļa koncepti

Vienotās vienotības jaunajam vadonim A.Piebalgam tauta ir mīļi uzdāvinājusi mīļvārdiņu Putnu Biedēklis. Tam noteikti ir sarkastisks tēmējums. Minētais kungs biedē tautu, un...

Foto

Skanstes tramvajs - kā labāk?

Pēdējā laikā sabiedrības un mediju uzmanības centrā ir nonākusi tā saucamā „kapu tramvaja” iecere. Taču runa ir nevis tieši par tramvaju,...

Foto

Kas ir 11. novembris – Lāčplēša diena?

Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem – karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu utt. – gūtas UZVARAS piemiņas diena. 1919....

Foto

Lūdzu, izskaidrojiet man

Nesen (24. oktobra "Latvijas Avīzē" rakstā "Jauna padome, jauna stratēģija") jaunieceltais AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons lika saprast, ka būtu...

Foto

Publicējam pilnu Augstākās tiesas spriedumu Neo lietā

Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek šodien publicē pilnu Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta spriedumu, ar kuru aizvadītajā nedēļā tika atcelts Rīgas...

Foto

Dace Rukšāne un Jurģis Liepnieks: kāpēc aizbraukt, kāpēc neaizbraukt?

Portālam Pietiek un tā veidotājiem uz mēnesi dodoties atvaļinājumā (tas sāksies jau šopiektdienas vakarā!), uz atvadām publicējam vielu pārdomām...

Foto

ASV prezidenta vēlēšanas gaidot: balsojiet tikai par Trampu

Tā nu laika gaitā ir izveidojies, ka katrā gadā, ko pieņemts apzīmēt ar nosaukumu „garais” (februārī ir 29...