Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Eurostat datiem, mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņu ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

Valsts vidējā alga ir 464 Ls bruto. Pašlaik vairāk nekā 25.5% jeb 201 886 strādājošie saņem minimālo algu. Minimālā alga „uz rokas” (144.75 lati) ir mazāka par oficiālo iztikas minimumu (173.47 lati). 57.3% pensionāru jeb 276 494 saņem pensijas, kas ir mazākas par 173.47 latiem. Latvijā ir 164.8 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 85.3 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, kuri nesaņem praktiski nekādu pabalstu.

Latvijā nodokļu slogs ir 44.25%, kas ir pats augstākais Eiropas Savienībā. Valdība ignorēja ekonomikas pamatlikumus un krīzes laikā palielināja patēriņa nodokļus, pielīdzinot tos vidējam patēriņu nodokļiem ES. Tā rezultātā energoresursi (degviela, elektroenerģija, dabas gāze), pārtikas produkti, medikamenti, apģērbs arī tika pielīdzināti vidējām Eiropas Savienības valstu cenām vai arī pārsniedz tās (apģērbs, apavi, pārtika, medikamenti, automašīnas un to rezerves daļas).

Mazumtirdzniecības cenu starpība ir 5-15% robežās, bet mēneša neto peļņa atšķiras pat 3.5 reizes ( Latvijā vidējā alga netto ir 320 Ls (454 eiro), vidējā ES neto alga ir 1250 Ls (1590 eiro)). Rezultātā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tika transformēti par trūkumcietējiem, un nabadzība šodien apdraud Latvijas ekonomiku.

Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2) uzņēmuma ienākuma nodoklis; 3) nekustamā īpašuma nodoklis; 4) pievienotās vērtības nodoklis; 5) akcīzes nodoklis; 6) muitas nodoklis; 7) dabas resursu nodoklis; 8) izložu un azartspēļu nodoklis; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis; 11) elektroenerģijas nodoklis; 12) mikrouzņēmumu nodoklis; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Turklāt papildus 97 valsts nodevām pastāv arī dažādas pašvaldību nodevas.

Valstī 2011 gadā no valsts vidējās bruto algas 464 Ls (658 eiro) algas nodokļi - 44.24% un plus netiešie, patēriņa nodokļi - 38-46% - ir pasaulē lielākais nodokļu slogs darba ņēmējiem 80-90% apmērā. Darba ņēmējam, lai iegādātos preci vai samaksātu par pakalpojumu no nopelnītā paliek mazāk par 10-20%.

AS Latvenergo, izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010.gadā, secināja, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh, un tas nozīmē, ka valsts iedzīvotājiem, dzīvojot Eiropas Savienībā, 21. gadsimtā nav pieejama elementāra sadzīves tehnika.

Maksājot augstus, pat nesamērīgus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Valstī ieviestais lielais nodokļu slogs pamatā ir, lai uzturētu vienu no ES proporcionāli lielākajiem sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitiem, kaut valsts pārvalde, pēc Eurostat datiem, ir viena no nekompetentākajām ES, ko arī apstiprina regulārie Valsts kontroles sniegti pārbaužu rezultāti.

Līdz ar to valsts tēriņi, salīdzinot ar IKP, ir ievērojami. Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru, var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskās darbības.

Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur valsts kopprodukts. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci.

Birokrātiju optimizēt nav iespējams. Pašlaik darba vietas valsts un pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids. Ja, piemēram, Grieķijas ekonomisko problēmu pamatā ir lielie budžeta tēriņi valsts sektorā darbinieku uzturēšanai, kuru ir 17% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem, tad Latvijā valsts sektorā strādājošo ir 21,6% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem (15-61g). Latvijā uz 2 067 887 iedzīvotājiem ir 284 845 sabiedriskajā sektorā strādājošie.

ES caurmērs: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 82 darbinieki. Latvijā: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 143 darbinieki. Valdība turpina uzturēt treknajos gados uzpūsto valsts pārvaldi, un veiktie konsolidācijas pasākumi ir minimāli un nav uz reālām strukturālajām reformām balstīti.

Ja krīzes laikā privātajā sektorā no 723 856 darbiniekiem bez darba palika 249 046 cilvēki (34.4%), tad sabiedriskajā sektorā no 327 294 darbiniekiem tika samazināti tikai 42 449 cilvēki (14.9%) Ņemot IKP kā mērauklu, valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 115 000 darbiniekiem. Latvijā attiecība pret iedzīvotāju skaitu pietiktu ar 170 000 sabiedriskajā sektorā strādājošo.

Nodokļu sistēma Latvijā ir vērsta, lai nodrošinātu labklājību apmēram 100 000 valsts iedzīvotāju, tikmēr aptuveni 900 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai.

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un veidotos jaunas darba vietas, darba ņēmējiem ir jāsamazina nodokļu slogs līdz vidējām ES likmēm. Nodokļu sistēmai jākļūst sociāli taisnīgai, kur trūcīgie maksā mazāk, bet bagātie vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmi vajadzētu pielīdzināt 15%, ieviešot progresīvo nodokli. Piemēram, sākot ar ienākumu Ls 2000 - 28%, ienākumus virs Ls 4000 pakāpeniski apliekot ar 45% lielu likmi. Obligāti neapliekamo minimumu palielināt līdz minimālās algas līmenim (200 Ls). Rezultātā izzudīs aplokšņu algas, uzlabosies valsts iedzīvotāju labklājība, ilgtermiņā nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30%. PVN atjaunot līdz 18% līmenim.

Novērtē šo rakstu:

84
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par Sērdienīti – Veselības ministriju – un bagātajiem vienoti zaļi nacionālajiem preciniekiem, kas šo negrib ņemt

FotoProfesore Gunta Ancāne savās lekcijās stāsta, kāda ir atšķirība starp Pelnrušķīti un Sērdienīti. Pelnrušķīti māte audzējusi un lolojusi līdz 5 vai 7 gadu vecumam, viņa baudījusi mātes mīlestību, tādēļ dzīves īstajā brīdī pati ķirbja ratos brauc ņemt princi. Sērdienītei māte mirusi dzemdībās, viņa ir dzīves pamesta, slauka istabiņu, gaida, kad atbrauks tautudēls un viņu paņems. Pelnrušķītei un Sērdienītei ir vēl dažas būtiskas psihoemocionālas atšķirības, bet tās šoreiz liksim malā.
Lasīt visu...

3

"Latvenergo" pārstāvis ir melojis Latvijas sabiedrībai

FotoŠodien 2014.gada 23.oktobrī LNT raidījumā 900 sekundes kārtējo reizi sakārāmies ar mēģinājumu maldināt sabiedrību par atjaunojamās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenu. Raidījuma intervijā AS Sadales tīkls valdes loceklis I. Pētersons norādīja, ka cēlonis Obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk-OIK) iekļaušanai elektroenerģijas cenā ir atbalsts atjaunojamās enerģijas ražotājiem.
Lasīt visu...

18

Atvadu vārdi par cilvēku futrālī

FotoLatvijas tautai uz pāris nedēļām ir jauns politiskais varonis - vārdos taisns, drošs un ņiprs.
Lasīt visu...

3

Īsa pamācība Lembergam - valsts budžeta ābece

FotoVisi zina baronu Minhauzenu, kas ieguvis pasaules slavu ar saviem neticamajiem stāstiem, bet daudzi varbūt nenojauš, ka mums Latvijā ir pašiem savs Minhauzens no Ventspils, par kuru esmu runājis jau 2011. gadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Paldies par atzinību mīļotajam Ministru kabinetam

Nekad neesmu bijis tik pagodināts kā vakar, kad Ministru kabinets nolēma man pasniegt savu Atzinības rakstu. Nu, varbūt neesmu bijis...

Foto

Par ko Vilks apvainojies uz Lembergu

2010. – 2011.gados es publiski aicināju toreizējo finanšu ministru Andri Vilku sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pieprasīt daļēju Latvijas valsts parāda...

Foto

Vai FKTK Zakulis pirms diviem gadiem melojis sabiedrībai “Norvik” sakarā?

Tieši pirms diviem gadiem FKTK izplatīja paziņojumu, kurā apgalvoja, ka ilgstoši nestabilajā Norvik bankā esot beidzot ieguldīts kapitāls:...

Foto

Kā katrs no Saeimas deputātiem "atstrādās" samaksāto labo algu?

Ir ievēlēta 12. Saeima. No jauna ievēlētie deputāti un pārvēlētie deputāti ir stāvā sajūsmā par vēlēšanu rezultātiem....

Foto

Ko tad citu jūs gaidījāt?

Pirmdienas vakarā šķita, ka tviterī un lielāko portālu komentāru slejās visiem labi zināmajam Latvijas vienīgajam marsietim pēkšņi ir pievienojies milzīgs pulks...

Foto

Kāpēc pirkt Sutas gleznu par 45 500 eiro?

Aizvadītajā sestdienā tikai "savējiem" vien saprotamas un tā pa īstam saskatāmas kaislības sita augstu vilni izsoļu nama "Mākslas...

Foto

„Panorāmas” tauta melnās ēras priekšvakarā

Nesenajās parlamenta vēlēšanās apmierināti nobalsojušo elektorātu uz ielas gaidīja laipnas meitenes. Viņas dežurēja pie vēlēšanu iecirkņiem, lai visiem uzdotu vienu jautājumu:...

Foto

Puisis izvēlējies nepareizu atdarināšanas subjektu...

Esmu vīlies politiķī, kurš augstprātībā un paštaisnumā mēģina sacensties ar smagsvaru Solvitu Āboltiņu. Skumji, jo puisis izvēlējies nepareizu atdarināšanas subjektu....

Foto

Sakiet paldies Āboltiņas kundzei

Jums varbūt šķita, ka viens no spilgtākajiem aizvadīto priekšvēlēšanu debašu tēliem ir Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kas lien vai no ādas ārā, lai tikai...

Foto

Šlipste nemelo, jeb politiķu stila vēstis

Runājot par mūsu politiķu stilu, īpašs bija šis priekšvēlēšanu laiks, kuru var pielīdzināt dzīvnieku meklēšanās brīdim dabā, kad katrs izrādās,...

Foto

Diskriminācijas murgs

Biju pārliecināts, visu, kas likumīgi pienākas, vajadzētu saņemt tāpat kā pensionāriem pensiju un strādājošiem algu. Bet izrādās, ka tomēr tā nav....

Foto

Ap augstprātīgo Goliātu un Latgales Dāvidu

2011.gada 17.oktobris, iepriekšējās Saeimas pirmā darba diena, negaidot izvērtās par nozīmīgu atskaites punktu jaunāko laiku Latgales vēsturē – deputāti Igaunis...

Foto

Pirmdzimtību pret VARAM?

Kad uzvaras žvingulis iesit galvā, tad bieži gadās tā, ka bramanīgais gavilētājs, gribot citiem savu pārākumu izrādīt, jūtu uzplūdā apskādējas pats. Patlaban šādas...

Foto

Spriņģe tikai gribēja pilnīgāk atklāt Kaimiņa personību

Valsts SIA Latvijas Televīzija, turpmāk tekstā - LTV, 2014.gada 16.septembrī saņēma Jūsu 2014.gada 10.septembra vēstuli, kurā Jūs pieprasāt paskaidrot, kā...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Definīcija un epiteti

Kultūras vismodernākā definīcija ir ļoti lakoniska un  viegli paturama atmiņā. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kultūras vismodernākā definīcija ir loģiski ļoti...

Foto

Te jums nebūs nekāda putinlenda

No praktiskā viedokļa raugoties, man vajadzētu būt pateicīgam noziedzniekiem - un tas ir precīzs apzīmējums, par ko uzņemos pilnu atbildību, -...

Foto

Sabiedrisko mediju ilūzija

Politisko partiju konkurence, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, allaž saasinās. Skaidrs, ka šajā cīņā būs gan spēcīgāki, gan vājāki dalībnieki. Taču svarīgi, ka šajās sacensībās...

Foto

Par nodokļiem un astroloģiskiem pieņēmumiem

Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā....

Foto

Varbūt beidzot parunāsim konkrēti

Pašlaik ir tā saukto "interneta troļļu" laikmets. Virtuālajā pasaulē būtībā valda visatļautība. Katrs var izteikties, ko grib, kā grib - un, protams,...

Foto

Par Lato Lapsu, Ivetu Kažoku un PSRS sabrukumu

Izlasot Ivetas Kažokas 30.09.14.rakstu par slimām vabolēm, karmu un Lato Lapsu, domāju, kas paliek pāri, ja atmet autores...

Foto

Neadekvāto donoru integrācija vēlēšanu kontekstā

Zinātnē (kulturoloģijā, krospsiholoģijā, etnoloģijā, antropoloģijā, etnosocioloģijā) medicīniskos jēdzienus „donors” un „recipients” (saņem donora ziedojumu) lieto akulturācijas sakarā. Par akulturāciju (no latīņu acculturare)...

Foto

Ko, sasodīts, darīt ceturtajā oktobrī?

Tūlīt jau šis ceturtais oktobris būs klāt. Pēdējais brīdis paraudzīties uz situāciju reālistiski - ja, protams, ir vēlme paredzētajam valstiskajam pasākumam...

Foto

Ko vēlēsim jaunajā Saeimā?

12. Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas, laika pārdomām, ko vēlēt, palicis ļoti maz. Bet tomēr pēdējām prāta korekcijām laiks ir jāatrod. It īpaši...

Foto

Par svētdienas sociķiem jeb – viela pārdomām pirms 4.oktobra

Apskatot jaunākos „reitingus”, kas rāda, ka politiskā „topa” vadībā joprojām atrodas politiskā varza ar nosaukumu Saskaņa (ar vai bez...