Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Eurostat datiem, mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņu ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

Valsts vidējā alga ir 464 Ls bruto. Pašlaik vairāk nekā 25.5% jeb 201 886 strādājošie saņem minimālo algu. Minimālā alga „uz rokas” (144.75 lati) ir mazāka par oficiālo iztikas minimumu (173.47 lati). 57.3% pensionāru jeb 276 494 saņem pensijas, kas ir mazākas par 173.47 latiem. Latvijā ir 164.8 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 85.3 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, kuri nesaņem praktiski nekādu pabalstu.

Latvijā nodokļu slogs ir 44.25%, kas ir pats augstākais Eiropas Savienībā. Valdība ignorēja ekonomikas pamatlikumus un krīzes laikā palielināja patēriņa nodokļus, pielīdzinot tos vidējam patēriņu nodokļiem ES. Tā rezultātā energoresursi (degviela, elektroenerģija, dabas gāze), pārtikas produkti, medikamenti, apģērbs arī tika pielīdzināti vidējām Eiropas Savienības valstu cenām vai arī pārsniedz tās (apģērbs, apavi, pārtika, medikamenti, automašīnas un to rezerves daļas).

Mazumtirdzniecības cenu starpība ir 5-15% robežās, bet mēneša neto peļņa atšķiras pat 3.5 reizes ( Latvijā vidējā alga netto ir 320 Ls (454 eiro), vidējā ES neto alga ir 1250 Ls (1590 eiro)). Rezultātā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tika transformēti par trūkumcietējiem, un nabadzība šodien apdraud Latvijas ekonomiku.

Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2) uzņēmuma ienākuma nodoklis; 3) nekustamā īpašuma nodoklis; 4) pievienotās vērtības nodoklis; 5) akcīzes nodoklis; 6) muitas nodoklis; 7) dabas resursu nodoklis; 8) izložu un azartspēļu nodoklis; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis; 11) elektroenerģijas nodoklis; 12) mikrouzņēmumu nodoklis; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Turklāt papildus 97 valsts nodevām pastāv arī dažādas pašvaldību nodevas.

Valstī 2011 gadā no valsts vidējās bruto algas 464 Ls (658 eiro) algas nodokļi - 44.24% un plus netiešie, patēriņa nodokļi - 38-46% - ir pasaulē lielākais nodokļu slogs darba ņēmējiem 80-90% apmērā. Darba ņēmējam, lai iegādātos preci vai samaksātu par pakalpojumu no nopelnītā paliek mazāk par 10-20%.

AS Latvenergo, izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010.gadā, secināja, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh, un tas nozīmē, ka valsts iedzīvotājiem, dzīvojot Eiropas Savienībā, 21. gadsimtā nav pieejama elementāra sadzīves tehnika.

Maksājot augstus, pat nesamērīgus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Valstī ieviestais lielais nodokļu slogs pamatā ir, lai uzturētu vienu no ES proporcionāli lielākajiem sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitiem, kaut valsts pārvalde, pēc Eurostat datiem, ir viena no nekompetentākajām ES, ko arī apstiprina regulārie Valsts kontroles sniegti pārbaužu rezultāti.

Līdz ar to valsts tēriņi, salīdzinot ar IKP, ir ievērojami. Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru, var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskās darbības.

Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur valsts kopprodukts. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci.

Birokrātiju optimizēt nav iespējams. Pašlaik darba vietas valsts un pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids. Ja, piemēram, Grieķijas ekonomisko problēmu pamatā ir lielie budžeta tēriņi valsts sektorā darbinieku uzturēšanai, kuru ir 17% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem, tad Latvijā valsts sektorā strādājošo ir 21,6% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem (15-61g). Latvijā uz 2 067 887 iedzīvotājiem ir 284 845 sabiedriskajā sektorā strādājošie.

ES caurmērs: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 82 darbinieki. Latvijā: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 143 darbinieki. Valdība turpina uzturēt treknajos gados uzpūsto valsts pārvaldi, un veiktie konsolidācijas pasākumi ir minimāli un nav uz reālām strukturālajām reformām balstīti.

Ja krīzes laikā privātajā sektorā no 723 856 darbiniekiem bez darba palika 249 046 cilvēki (34.4%), tad sabiedriskajā sektorā no 327 294 darbiniekiem tika samazināti tikai 42 449 cilvēki (14.9%) Ņemot IKP kā mērauklu, valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 115 000 darbiniekiem. Latvijā attiecība pret iedzīvotāju skaitu pietiktu ar 170 000 sabiedriskajā sektorā strādājošo.

Nodokļu sistēma Latvijā ir vērsta, lai nodrošinātu labklājību apmēram 100 000 valsts iedzīvotāju, tikmēr aptuveni 900 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai.

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un veidotos jaunas darba vietas, darba ņēmējiem ir jāsamazina nodokļu slogs līdz vidējām ES likmēm. Nodokļu sistēmai jākļūst sociāli taisnīgai, kur trūcīgie maksā mazāk, bet bagātie vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmi vajadzētu pielīdzināt 15%, ieviešot progresīvo nodokli. Piemēram, sākot ar ienākumu Ls 2000 - 28%, ienākumus virs Ls 4000 pakāpeniski apliekot ar 45% lielu likmi. Obligāti neapliekamo minimumu palielināt līdz minimālās algas līmenim (200 Ls). Rezultātā izzudīs aplokšņu algas, uzlabosies valsts iedzīvotāju labklājība, ilgtermiņā nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30%. PVN atjaunot līdz 18% līmenim.

Novērtē šo rakstu:

84
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc aizstāvēt pustrako Grantiņu?

FotoNe mazums Pietiek lasītāju ir - vai centīgi izliekas, ka ir - neizpratnē: kāpēc gan aizstāvēt Linardu Grantiņu? Kas īpaši zīmīgi - ar "aizstāvēšanu" viņi saprot nevis kaismīgu uzsaukumu un petīciju rakstīšanu, bet parastu informēšanu par viņa gaitām tēvzemes politiskās policijas (kas pēdējos pāris gados ir faktiski vienīgā Drošības policijas veiktā funkcija) un ieslodzījuma vietu sistēmas rokās.
Lasīt visu...

18

ManaBalss.lv politiķiem neļauj šķērdēt tautas ziedotos līdzekļus savām PR kampaņām. Ušakovs nebūs izņēmums

FotoStarp citu, ManaBalss.lv nav Rīgas dome, kuras resursus Nils Ušakovs var, iespējams, apšaubāmi tērēt pa labi un pa kreisi.
Lasīt visu...

10

"Metalurga" strādājošie: Straujumas kundze, ko jums nozīmē "valsts"?

FotoPavisam nesen, 2013.un 2014.gadā masu informācijas līdzekļi precīzi un izsmeļoši informējāt par visiem notikumiem akciju sabiedrībā „Liepājas Metalurgs” un ap to: gan par pašu maksātnespējas procesu, gan arī par sekojošo aktīvu pārdošanu.
Lasīt visu...

21

Civilizētā barbarisma lūkojums. Kara predestinācija un pēckara perspektīvas. 2.eseja

FotoTā nebūs nemirstīga banalitāte, ja sacīsim sekojošo. Eiropiešu dzīvē eksistē maģiska nolemtība (predestinācija), un šīs maģiskās nolemtības galvenā forma ir karš. Eiropiešu problēmas spēj atrisināt vienīgi karš. Eiropā jebkurš vēsturiskais etaps agrāk vai vēlāk noslēdzas ar karu. Imanuela Kanta savā laikā skaisti iecerētais Eiropas „mūžīgais miers” nekad nav pastāvējis. Drīzāk vienmēr ir pastāvējusi eiropiešu valdnieku politiskā patmīlība, kurai uzmanību pievērsa Osvalds Špenglers. Eiropiešu valdnieku politiskā patmīlība nav iedomājama bez svešu zemju iekarošanas un svešu tautu pakļaušanas. Iekarošana ir eiropiešu valdnieku kundzības stihija un simbols. Eiropeiskās dzīves jauna kārtība vienmēr ir pēckara dzīves kārtība.
Lasīt visu...

6

Vai tiešām NA pretestība “bēgļu jautājumā” pielīdzināma Latvijas drošības upurēšanai?

FotoĀrlietu ministra Edgara Rinkēviča publicētais komentārs, kurā Nacionālās apvienības (NA) pretestība t.s. “bēgļu jautājumā" pielīdzināta Latvijas drošības upurēšanai, ir spilgts paraugs tam, cik ļoti pēdējā laikā Vienotība nevēlas iesaistīties jebkādās konstruktīvās diskusijās ne ar Latvijas sabiedrību, ne ar pārējām partijām vai deputātiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad bēgļa izskatā pie mums nāk Jēzus

Bailes un nezināšana, manuprāt, ir galvenie iemesli, kas jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā šobrīd pacēluši tik emocionāli sakāpinātā...

Foto

Šī valsts ir mana

Pēdējā laikā masu medijos un sociālā telpā tiek agresīvi pasniegta informācija par nepieciešamību Latvijai uzņemt Āfrikas un citu valstu bēgļus, kas dodas...

Foto

Pārsteidz vieglprātība un steiga, kādā tiek risināts imigrantu jautājums

Ar patiesām bažām vērojam Ministru kabineta pieņemtos lēmumus saistībā ar plānoto nelegālo imigrantu izmitināšanu Latvijā. Pārsteidz vieglprātība,...

Foto

Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts – būtībā nostiprināt piespiedu nomas attiecības

Tieslietu ministrijas sagatavotais un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās...

Foto

Eiropas mēroga muļķošana

Mūs cenšas iežēlināt un biedēt, cenšas izmantot melus un cilvēku nezināšanu, lai tikai Latvija piekāptos un uzņemtu ieceļotājus no Āfrikas. Tik rupjā veidā...

Foto

Par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas nacionālo pozīciju: jautājumi Straujumai

2015.gada 17.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdes slēgtajā daļā tika lemts par Rīkojuma projektu „Par...

Foto

Norausim VDK maskas

Jau pagājuši 25 gadi, kopš atjaunojām neatkarību. Tomēr daudzi ir bijuši tik lieli okupantu pakalpiņi, ka baidās, vai vel kas nav palicis izzagtajos...

Foto

Taisnība uzvar

Dalos ar jums pieredzē par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā “Rubins pret Latviju” pieredzēto un saprasto. Pilns sprieduma teksts ir pieejams ECT mājas lapā...

Foto

Lai arī strīdi ir izšķirami tiesā, tas nenozīmē, ka tos nevar apspriest sabiedrībā

Masu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja iLAW zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes...

Foto

Ko tad Latvijas iedzīvotāji var darīt? Atbilde ir skaudra un skumja. Pagaidām neko. Tiešām?

Laika ritenis griežas. Esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu labu darbu tautas interesēs...

Foto

Par izglītības un zinātnes ministres dalību Rīcības komitejas sēdēs

Kopš 2014. gada 5. novembra, kad Mārīte Seile stājās izglītības un zinātnes ministra amatā, notikušas trīs XI...

Foto

Vai Krievijas hibrīdaģents NEPLP vadībā?

Lai nebūtu pārpratumu – runa ir par līdzšinējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Nopietni jautājumi par viņa...

Foto

Mūsu summa ir mūsu valsts

Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti....

Foto

Par valsts līdzekļu izšķērdēšanu Nacionālajā sporta centrā „Mežaparks”

Lai nodrošinātu Latvijas sporta infrastruktūras tālāku attīstību, 2014. gada oktobrī tika veikta valsts līdzekļu pārdale un daļa no...

Foto

Neesošais autoserviss un citi Ķekavas mēra "komandas" labie darbi

Esmu ķekavniece un jau vairākus gadus strādāju Ķekavas novada pašvaldībā. Šobrīd publiskajā telpā izskanēja informācija par Ķekavas...

Foto

Par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā

Iepazīstoties ar vairāku valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidenta, Ministru...

Foto

Zelta gadsimta varā

Mūsdienu zinātnieki par senāko tautu pasaulē uzskata bušmeņus, kuri apdzīvo apvidu ap Namībijas tuksnesi. Vīriešiem konstatēta pati pirmatnējākā Y hromosomas versija, bet pa...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Kara predestinācija un pēckara perspektīvas. 1.eseja

Ne tikai Latvijas tautas saprātīgais minimums ir noilgojies pēc kara. Pēc kara ir noilgojusies arī citu Eiropas...

Foto

Kas notiek Rīgas medicīnā?

Līdz šim šo jautājumu es uzdevu vienkāršāk: "Kas notiek P. Stradiņa slimnīcā?" – un atbildēju ar sēru stāstu par pārblīvētu uzņemšanas nodaļu,...

Foto

Kāpēc Latvijas pārstāvis balsoja pret ANO rezolūciju par ģimeni?

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome savā 29.sesijā š.g. 3.jūlijā ir pieņēmusi vēsturiski nozīmīgu rezolūciju “Par ģimenes...

Foto

Visi atbildīgie atkal bezatbildīgi šķīstās nevainībā

Dziesmu svētku burts un gars ir jau labi pasen sagandēts. Un tas, kas notika šajos skolēnu dziesmu un deju svētkos,...

Foto

Notikušais dziesmu svētkos pats par sevi nav nekas īpašs, BET...

Labi saprotot, kādus neglaimojošus izteikumus varu izpelnīties, tomēr īsi un skaidri pateikšu - pati par sevi...

Foto

Tiek grauta domes un citu apbedītāju reputācija: atklāta vēstule Rīgas mēram un citām amatpersonām

Jau vairākus gadus Rīgā ir nodibināti uzņēmumi SIA ,,Akropolis”, SIA ,,Apbedīšanas nams-krematorija...

Foto

Pārkrievošanas rēgs

Gadsimtiem atrodoties Kremļa jūgā, latvju tautai bija jāpārdzīvo smaga rusifikācijas nasta. Cara terorā pat tika izvērsta totāla pārkrievošana, pilnīgi aizliedzot latviešu valodu. Pat skolā...

Foto

Tu vari palīdzēt glābt Tēvzemi!

Pēdējo gadu notikumi skaidri norāda ka lielāko Latvijas politiskās partiju elite domā tikai par savu elku Rietumos un Austrumos ietekmes nostiprināšanu...

Foto

Par pozīciju var nākties "lidot" jeb politiskā izrēķināšanās

8.jūlijā biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā...

Foto

Valsts amatpersonām Latvijas sabiedrība jāuzrunā latviski

ASV vēstniecības rīkotajās Neatkarības dienas svinībās savu uzrunu sāku, latviešu valodā sveicot pasākuma viesus, kā arī to beidzu ar „Dievs,...

Foto

Latvijas Klaunu ģilde* lūdz atlaist Kaprānu no darba par aizskarošu publisku runu

Latvijas Klaunu ģilde nosūtījusi lūgumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbrīvot no ieņemamā amata ārštata...

Foto

Latvijas Radio rupji un apzināti ēterā pazemo sievietes

Šī gada 8.jūnijā VSIA „Latvijas radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījumā „Beidz ar Pieci” apzināti tika...

Foto

Dimants atbild uz vēstuli "Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?"

Šī ir saņemtā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta...

Foto

Ja demogrāfija ir nolemtība, tad iedzīvotāju pārvietošanās ir vēstures motors

Līdz ar pakāpenisku Latvijas pilsoņu migrēšanu uz Rietumiem valsts vienaldzības dēļ pienācis laiks šo tukšumu aizpildīt....

Foto

Dodu Drošības policijas priekšniekam trīs dienas laika publiski atvainoties par nelikumīgo aizturēšanu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru izbeigta tiesvedība manā, kā izrādās, nenotikušā administratīvā...

Foto

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko...

Foto

VID: ja neizdodas gūt peļņu – jūs var pārbaudīt kā krāpnieku

Pietiek jau ziņoja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) domām mobilās betona ražošanas rūpnīcas iegāde, nekustamā īpašuma...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Metafizikas pieprasījums

Cilvēku pārdomās par sevi un ārējo vidi var ērti saskatīt divas apziņas stratēģijas. Katra apziņas stratēģija izpaužas īpaši piemērotā laikā. Tā...

Foto

Par nojūgušos veci un dievišķo velšu caurulēm

Parasti es cenšos to, kas man sakāms par kādu, manuprāt, svarīgu tēmu, izteikt tikai vienu reizi nedēļā. Taču psihošana...

Foto

Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

Latvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš...

Foto

Par stukačiem un stukača dabu

Nesen noskaidrojās - kāds advokāts ir trakoti sašutis par to, ka ar viņa kā "Latvijas Republikas pilsoņa" parakstītu iesniegumu (precīzāks gan...

Foto

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

Pēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā...

Foto

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti...

Foto

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5...

Foto

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

Reaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot”...