Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Eurostat datiem, mūsu valstī nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņu ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

Valsts vidējā alga ir 464 Ls bruto. Pašlaik vairāk nekā 25.5% jeb 201 886 strādājošie saņem minimālo algu. Minimālā alga „uz rokas” (144.75 lati) ir mazāka par oficiālo iztikas minimumu (173.47 lati). 57.3% pensionāru jeb 276 494 saņem pensijas, kas ir mazākas par 173.47 latiem. Latvijā ir 164.8 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem 85.3 tūkstoši ilgstošie bezdarbnieki, kuri nesaņem praktiski nekādu pabalstu.

Latvijā nodokļu slogs ir 44.25%, kas ir pats augstākais Eiropas Savienībā. Valdība ignorēja ekonomikas pamatlikumus un krīzes laikā palielināja patēriņa nodokļus, pielīdzinot tos vidējam patēriņu nodokļiem ES. Tā rezultātā energoresursi (degviela, elektroenerģija, dabas gāze), pārtikas produkti, medikamenti, apģērbs arī tika pielīdzināti vidējām Eiropas Savienības valstu cenām vai arī pārsniedz tās (apģērbs, apavi, pārtika, medikamenti, automašīnas un to rezerves daļas).

Mazumtirdzniecības cenu starpība ir 5-15% robežās, bet mēneša neto peļņa atšķiras pat 3.5 reizes ( Latvijā vidējā alga netto ir 320 Ls (454 eiro), vidējā ES neto alga ir 1250 Ls (1590 eiro)). Rezultātā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju tika transformēti par trūkumcietējiem, un nabadzība šodien apdraud Latvijas ekonomiku.

Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2) uzņēmuma ienākuma nodoklis; 3) nekustamā īpašuma nodoklis; 4) pievienotās vērtības nodoklis; 5) akcīzes nodoklis; 6) muitas nodoklis; 7) dabas resursu nodoklis; 8) izložu un azartspēļu nodoklis; 9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis; 11) elektroenerģijas nodoklis; 12) mikrouzņēmumu nodoklis; 13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; 14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Turklāt papildus 97 valsts nodevām pastāv arī dažādas pašvaldību nodevas.

Valstī 2011 gadā no valsts vidējās bruto algas 464 Ls (658 eiro) algas nodokļi - 44.24% un plus netiešie, patēriņa nodokļi - 38-46% - ir pasaulē lielākais nodokļu slogs darba ņēmējiem 80-90% apmērā. Darba ņēmējam, lai iegādātos preci vai samaksātu par pakalpojumu no nopelnītā paliek mazāk par 10-20%.

AS Latvenergo, izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010.gadā, secināja, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh, un tas nozīmē, ka valsts iedzīvotājiem, dzīvojot Eiropas Savienībā, 21. gadsimtā nav pieejama elementāra sadzīves tehnika.

Maksājot augstus, pat nesamērīgus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Valstī ieviestais lielais nodokļu slogs pamatā ir, lai uzturētu vienu no ES proporcionāli lielākajiem sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitiem, kaut valsts pārvalde, pēc Eurostat datiem, ir viena no nekompetentākajām ES, ko arī apstiprina regulārie Valsts kontroles sniegti pārbaužu rezultāti.

Līdz ar to valsts tēriņi, salīdzinot ar IKP, ir ievērojami. Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru, var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskās darbības.

Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur valsts kopprodukts. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, tās strādā sevis uzturēšanai, tiek pieņemti likumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci.

Birokrātiju optimizēt nav iespējams. Pašlaik darba vietas valsts un pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids. Ja, piemēram, Grieķijas ekonomisko problēmu pamatā ir lielie budžeta tēriņi valsts sektorā darbinieku uzturēšanai, kuru ir 17% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem, tad Latvijā valsts sektorā strādājošo ir 21,6% no valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem (15-61g). Latvijā uz 2 067 887 iedzīvotājiem ir 284 845 sabiedriskajā sektorā strādājošie.

ES caurmērs: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 82 darbinieki. Latvijā: valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem - 143 darbinieki. Valdība turpina uzturēt treknajos gados uzpūsto valsts pārvaldi, un veiktie konsolidācijas pasākumi ir minimāli un nav uz reālām strukturālajām reformām balstīti.

Ja krīzes laikā privātajā sektorā no 723 856 darbiniekiem bez darba palika 249 046 cilvēki (34.4%), tad sabiedriskajā sektorā no 327 294 darbiniekiem tika samazināti tikai 42 449 cilvēki (14.9%) Ņemot IKP kā mērauklu, valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 115 000 darbiniekiem. Latvijā attiecība pret iedzīvotāju skaitu pietiktu ar 170 000 sabiedriskajā sektorā strādājošo.

Nodokļu sistēma Latvijā ir vērsta, lai nodrošinātu labklājību apmēram 100 000 valsts iedzīvotāju, tikmēr aptuveni 900 000 valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzībai.

Lai attīstītu uzņēmējdarbību un veidotos jaunas darba vietas, darba ņēmējiem ir jāsamazina nodokļu slogs līdz vidējām ES likmēm. Nodokļu sistēmai jākļūst sociāli taisnīgai, kur trūcīgie maksā mazāk, bet bagātie vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimālo likmi vajadzētu pielīdzināt 15%, ieviešot progresīvo nodokli. Piemēram, sākot ar ienākumu Ls 2000 - 28%, ienākumus virs Ls 4000 pakāpeniski apliekot ar 45% lielu likmi. Obligāti neapliekamo minimumu palielināt līdz minimālās algas līmenim (200 Ls). Rezultātā izzudīs aplokšņu algas, uzlabosies valsts iedzīvotāju labklājība, ilgtermiņā nodokļu ieņēmumi palielināsies par 30%. PVN atjaunot līdz 18% līmenim.

Novērtē šo rakstu:

84
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Starp vardarbību, brīvību un drosmi

FotoPēdējā laikā Latvijas medijos notiek spēle jeb flirts attiecībā uz vardarbību un tās popularizēšanu. Mediji, aicinot uz intervijām Viesturu Rudzīti, izvēlējušies popularizēt tos, kuri vardarbību atzīst par pieņemamu.
Lasīt visu...

21

Vai atkritumu kalni Ādažos ir mazsvarīgi?

FotoVēlos pastāstīt par neseniem notikumiem domē, kas, kā vienmēr, skar mūs, visus Ādažu novada iedzīvotājus, bet konkrēti - par atkritumu apsaimniekošanu.
Lasīt visu...

21

Etīdes par kultūras monarhiju. Problēma Nr.1

FotoKulturoloģiskajā diskursā vissarežģītākais jautājums jeb problēma Nr.1 ir par cilvēka ģenētiskajām sakarībām ar „otro dabu”. Cilvēka sakarības ar kultūru („otro dabu”) ģenētiskajā aspektā ir ļoti komplicēta problēma. Faktiski tā ir neatrisināma problēma. Nekādi nevaram saprast, cik liela loma mūsu dzīvē ir kultūrai un cik liela loma mūsu dzīvē ir smadzenēs mājojošajām ģenētiskajām programmām.
Lasīt visu...

21

Par lopu vagonu publiku

FotoDroši vien tas būs kaut kas līdzīgs zaimošanai, bet es vienalga pajautāšu - interesanti, kāpēc oficiālā ideoloģija un vēsture mums tik daudz stāsta par 1949. gadā lopu vagonos sadzītās latviešu tautas daļas Kristus cienīgajām ciešanām, bet tik maz (nemaz) - par cilvēkiem, kuri tādā vai citādā veidā izdomāja (un izdarīja), kā šajos vagonos neiekāpt vai kā no tiem iespējami ātri izkāpt?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nacionālās apvienības bizness

Mediji faktiski nepievērsa uzmanību faktam, ka Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam...

Foto

Ja drīkst sist, roka neceļas

Biju par savu "skribentu" cunfti krietni sliktākās domās, bet nu jāpiedzīvo patīkama vilšanās. Skandālā ap Gan Bei negaidītu pārsteigumu sagādā – vismaz līdz...

Foto

Tautas nacionālā īpatnība

Ir pagājis neilgs laiks, kopš esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu Labu darbu jaunie/vecie deputāti vēl nav paspējuši izdarīt. Saprotami – tikko kā ievēlējām....

Foto

Jautājumi Straujumai par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem AS "Citadele banka" akciju ieguvējiem

Šā gada 13. novembrī Jums tika lūgts iesniegt informāciju par to, cik...

Foto

Jā, valsts "airBaltic" nemaksā valsts lidostai, bet tas jau valstij nekas

Izpildot Ministru prezidentes 2014.gada 5.decembra rezolūcijā Nr.45/SAN- 2098 doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir iepazinusies ar...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Trešā eseja

Karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Analizējot III Pasaules kara cēloņus, vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir...

Foto

Robins Huds no Bauskas tiesas

Pirms desmit gadiem Jēkabpils rajona policijas inspektors Andrejs Gotovcevs - viņš, starp citu, kaut kur tai pusē vēl joprojām rūpējas par...

Foto

Naida psiholoģija

Pirms dažiem gadiem es vadīju tālākizglītības seminārus un konferences. Es lietoju pārnēsājamu tāfeli, uz kuras uzrakstīju: "Vīrieši ir ..." un aicināju klausītājas pabeigt teikumu....

Foto

Latvijas politiķu hameleonu rotaļas

Latvijas politisko partiju ielikteņi ir atkal iesēdušies “dievu” krēslos Saeimā un var beidzot atsākt savu “bosu” interešu lobēšanu un aizmirst par priekšvēlēšanu...

Foto

Kāpēc Augstākā tiesa Zaķa balsu pirkšanas lietā pieņēma tādu spriedumu, kādu tā pieņēma

Pietiek šodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu (formāli tas ir anonimizēts, taču visi...

Foto

Āboltiņas kundze, dot gaismu citiem - tāds jums uzdevums

No kāda lasītāja, kas jau iepriekš piesūtījis mums partijas Vienotība iekšējās sarakstes fragmentus, esam saņēmuši arī šādu...

Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par AS "Air Baltic Corporation" un VAS "Starptautiskā lidosta „Rīga”"

AS Air Baltic Corporation parāds saskaņā ar VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” grāmatvedības datiem uz 2014.gada 19.februāri sastāda EUR...

Foto

Nauda Dāvim un rožainās brilles

Tas ir lieliski, ka ir savākta nauda slimā Dāvja ārstēšanai - tāpat kā droši vien visi Latvijas iedzīvotāji es ceru, ka...

Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par "Rail Baltica"

Šā gada 6. novembrī Jums tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi saistībā arRail Baltica projekta īstenošanu. Diemžēl uz šiem jautājumiem ir sniegtas...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Funkciju miljoni

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam....

Foto

Homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz

Ja paskata Google, tad izrādās, ka homofobijas izlēcieni valdošajā partijā nav pirmoreiz. Lūk, kādu lēmumu par izteikumu „mūs pašus "čakarē" kaut...

Foto

Lūk, ko es Latvijas valsts labā par 1844,35 eiro nodokļu maksātāju naudas paveicu komandējumā Vjetnamā

Dienesta ziņojums par dalību ārvalstu komandējumā - ASEM ME programmas "Innovatīvās...

Foto

Vara bungu rībināšana un sociālā ekoloģija. Otrā eseja

Globālo sociālo problēmu analītikā dažādi izturas pret III Pasaules kara iespējamību. Latviešu tautasdziesmās poetizēto vara (respektīvi, kara) bungu...

Foto

Kā mums būs pilnveidot partiju darbību

Valsts prezidents Andris Bērziņš 2012.gada 6.jūnijā izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas...

Foto

FKTK par "Norvik banku": viss kārtībā, ak, cienījamā kundze...

Saistībā ar Pietiek publicēto tiesībsargāšanas iestādēm adresēto iesniegumu, kurā izklāstītas shēmas miljonu aizpludināšanai no AS Norvik banka,...

Foto

Paralēlismu noslēpumainība un Maltas samita nenoslēpumainība

Acīmredzot paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv ne tikai daiļliteratūrā kā viens no tropu veidiem. Paralēlisms starp laika...