Eglītis pamēģinājis par Nemiro pasūdzēties pat Saeimas ētikas komisijai
PIETIEK15.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No amata atstādinātais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis par savu atstādinātāju – ekonomikas ministru Ralfu Nemiro neveiksmīgi un nedaudz komisiki mēģinājis pasūdzēties pat... Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākusi Saeimas komisijas vēstule, kas adresēta Eglītim, viņš lūdzis izvērtēt ekonomikas ministra Nemiro „rīcību no ētiskā viedokļa”, taču piemirsis gan to, ka Nemiro pašlaik ir nevis Saeimas deputāts, bet ministrs, gan to, ka arī viņš pats nemaz nav Saeimas deputāts.
Uz to tad arī atstādinātajam valsts sekretāram laipni norādījusi Saeimas komisija, minot, ka Saeimas Kārtības rullis nosaka – komisija var ierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums.
„Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Ralfs Nemiro ir nolicis 13. Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku, informēju, ka komisijai nav pamats izskatīt ekonomikas ministra Ralfa Nemiro rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam,” Eglītim norādījusi komisija.
Pirms tam Eglītim bija izdevies atrast aizstāvi sava kādreizējā padotā – tagadējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna personā, kā arī saņemt atbalstu no pārējiem ministriju valsts sekretāriem.
Kā zināms, pašlaik Nemiro Eglīti uz dienesta pārbaudes laiku ir atstādinājis no amata, turklāt ir publiski pavēstījis, ka pirmdien gaidāms kāds īpašs paziņojums. Tikmēr pats Eglītis ir iesniedzis savdabīgu atlūgumu – no amata viņš gribot aiziet, taču tikai maija vidū.
Pietiek rīcībā nonākusī elektroniskā pasta vēstule, ko Eglītis jau pirmdien, 3. februārī ir nosūtījis Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim, atklāj – kaut arī viņš iesniedzis atlūgumu, tomēr vēlas vēl vairākus mēnešus kontrolēt Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības.
„Esmu gatavs līdz 15.05.2020 turpināt darbu pašreizējā amatā, lai nodrošinātu pēc iespējas sistemātiskāku pēctecību un nepārtrauktību EM, iestāžu un kapitālsabiedrību vadības sistēmā. Ceru, ka šāds racionāls risinājums būs visām pusēm pieņemams,” vēstulē Citskovskim apliecinājis Eglītis.
Tas nozīmē, ka Eglītis, saistībā ar kura darbību ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir izteicis nopietnas aizdomas „OIK biznesmeņu” piesegšanas jomā, vēlas vēl vairākus mēnešus kontrolēt visas svarīgākās norises ministrijas pārraudzītajās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp arī AS Latvenergo.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
