Iesaki rakstu: 
Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas radio intervija bija tik, atvainojiet, atklāti stulba, ka dažās būtiskās lietās izteiksmīgi salika punktus uz „i”. Tās tad pavisam īsi uzskaitīšu.
Iepriekšējā komentārā es pēc būtības izvirzīju divas versijas. Pirmā – ka visa VID rīcība attiecībā uz portālu ss.lv un ar to saistītajām personām ir kādas kaut cik rūpīgi pārdomātas shēmas (vienalga, valstiskas vai savtīgas) sastāvdaļa un ka VID vadības skaidrojumi par šo rīcību attiecīgi ir amatieru līmeņa meli. Otrā – ka viss notikušais ir vienkārši Latvijas valsts pārvaldē izplatītā truluma izteiksmīga demonstrēšana.
Pēc pašreizējās VID ģenerāldirektores uzstāšanās radio – līdz tam, kā atceramies, viņa par ss.lv stāstu kautrīgi cieta klusu, dzenot taisnoties otrā līmeņa „vadītājus”, - nav nekādu šaubu: runa ir vienkārši par stulbumu un nespējību.
Pirmkārt, no Cīrules stostīšanās kļuva pilnīgi skaidrs: no portāla ss.lv saimniekiem ir tikuši pieprasīti nevis atlasīti, konkrēti dati par kādiem VID pamanītiem ļauniem shēmotājiem, bet gan ziņas par faktiski visām personām, kas izmantojušas šo portālu, lai izsludinātu pārdodamu auto. Ne vairāk un ne mazāk.
Ja kādam veras mute saukt to par tiesībsargāšanas iestādes mērķtiecīgu, pamatotu rīcību, lai pildītu valsts ienākumu sadaļu, - lūdzu, uz priekšu. Es no elementāra veselā saprāta viedokļa nevaru nosaukt citādi kā par nejēdzību.
Otrkārt, pašreizējā VID ģenerāldirektore ar vienu teikumu aizbāza mutes visiem tiem, kas izvirzīja vissmalkākās un niansētākās versijas par to, kādu tik vienkāršajiem mirstīgajiem neiegūstamu informāciju VID no portāla ir pieprasījis par autotirgotājiem-shēmotājiem.
Es ierakstu noklausījos trīsreiz, lai nekļūdītos, - lūk, šī ir VID pašreizējās vadītājas atbilde uz jautājumu „kāda ir tā informācija, ko jūs vēlējāties iegūt”. Lūk, ko VID esot vēlējies: „Ir ļoti svarīgi izsekot līdz, kādas ir e-pasta adreses, no kurām ir likti sludinājumi, lai tiešām varētu izpētīt sīkumos... utt.”
Noklausieties paši radio arhīvā, ja neticat, - VID, lūk, esot bijušas vajadzīgas „e-pasta adreses, no kurām ir likti sludinājumi”. Punkts. E-pasta adreses... Tāpēc tas viss.
Vispār jau no e-pasta adresēm sludinājumus vispār neievieto, tas notiek citādi, bet, ja pieņem, ka pašreizējā VID vadītāja ar to domāja aizdomīgo tirgoņu e-pasta adreses, tad pie katra sludinājuma ir iespēja nosūtīt tā ievietotājam e-pasta vēstuli. Jo, rau, citādi jau uz sludinājumu neviens neatsaucas, ja tirgonis nav norādījis savus kontaktus… (Un, ja VID inspektoram vajag uzzināt, kāda ir konkrētā tirgoņa e-pasta adrese, viņš varonīgi sasprindzina pēcpusi un šo iespēju izmanto, nosūta vilinošu piedāvājumu vai vienkāršu kādu jautājumu, sagaida atbildi - un e-pasta adrese rokā.)
Lai gan, protams, kas viņu zina, ko kuro reizi domā vai patiesībā vienkārši buldurē Danas Reiznieces-Ozolas „izbīdītā” un „iebīdītā” amatpersona, kura šajā amatā nu jau permanenti sāk demonstrēt totālu nekompetenci.
Visiem, kas šo viedokli uzskata par nepamatotu un nepelnītu, iesaku noklausīties pieminētās radio intervijas pašu sākumu – šo mazo dialogu.
Žurnāliste: „Vai varētu precizēt – caur šo portālu vai, izmantojot šī portāla starpniecību? Jo, cik es saprotu, SS nenodarbojas pat ar autotirdzniecību, tas tikai saved kopā pārdevēju un pircēju...”
VID ģenerāldirektore: „Ēēē, tā varētu būt... tā acīmredzot arī ir...”
Un šī „ēēē-vista” visā nopietnībā, kā jau kārtīgai ekskomjaunietei pienākas, deklarē, ka „ir jārada uzticība valsts pārvaldei, Valsts ieņēmumu dienestam”. Bez komentāriem.
Pilns sarunas ieraksts šeit.
P.S. Un nupat VID pēc ilgas stīvēšanās beidzot atklājis, ka bija pieprasījis no ss.lv visus datus par visiem vieglo auto sludinājumiem četru mēnešu laikā. Krievi (un Lembergs) teiktu īsi - oh...jeļi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
