Drošības policijas Mežviets mēģina izlocīties saistībā ar „deputātu šaušanas” aicinājumu
PIETIEK10.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets mēģina izlocīties saistībā ar šīs struktūras it kā veikto pārbaudi saistītā ar „deputātu šaušanas” aicinājumu pagājušā gada rudenī.
Pirms dažiem mēnešiem ievērību interneta vidē izpelnījās kāds Jānis Cīrulis ar „segvārdu” "Kangarooo", kurš pagājušā gada 28.novembrī sociālajā tīklā Twitter bija ievietojis šādu ierakstu:
„Mož man par šo draud būris, bet es atbalstu šādu ideju īstenot Latvijas Republikas Saeimā. Ja jau viņiem ir vienalga par mūsu ģimenēm, vecvecākiem, vecākiem, bērniem, tad jau mums nebūs žēl arī viņu! Nekas paraudās mēnesi, bet jaunas asinis Saeimā būs simtpunkti!"
Tā kā ierakstam bija pievienots kadrs no filmas, kurā bija redzams vīrietis ar pret cilvēkiem pavērstiem ieročiem, daudzi vērotāji to izprata kā publiski izteiktu aicinājumu apšaut Saeimas deputātus.
Mežvieta vadītā Drošības policija, redzot sabiedrisko rezonansi, publiski paziņoja, ka šo gadījumu „vērtējot”, taču pēc tam nekādus plašākus skaidrojumus nesniedza, un pēc laika izrādījās, ka šī „vērtēšana” ir beigusies ar tradicionālu čiku.
Pēc tam Pietiek pārstāvis vērsās Drošības policijā ar informācijas pieprasījumu, norādot, ka vēlas saņemt no šīs iestādes informāciju saistībā ar mediju sniegto informāciju, ka „Drošības policija nav saskatījusi nozieguma pazīmes kādas personas ierakstā sociālajos tīklos, kurā tika rosināts "apšaut Saeimas deputātus". Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka šādu komentāru ievietošanas faktā nav saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes”.
Norādot, ka pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, Pietiek pārstāvis Drošības policijai norādīja, ka vēlas saņemt tās it kā veiktās pārbaudes saistībā ar šiem publiskajiem izteikumiem pilnu atzinumu šajā lietā.
Taču Drošības policijas priekšnieks ne tikai šo atzinumu nav publiskojis, bet arī sniedzis izvairīgu atbildi, no kuras var secināt, ka nekāda atzinuma lietā vispār nav bijis.
„Informējam Jūs, ka Drošības policija 2016. gada decembrī - 2017. gada janvārī veica pārbaudi par vairāku personu aktivitātēm sociālajos tīklos, kas saturēja norādes uz iespējamo valsts drošības apdraudējumu.
Pārbaudes laikā netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iegūtā informācija nesaturēja ziņas par iespējamu gatavotu noziedzīgu nodarījumu, un netika iegūtas citas norādes uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka tiek gatavots kāds noziedzīgs nodarījums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pārbaudot šo informāciju, netika pieņemts kāds krirninālprocesuāls lēmums,” – tas ir viss, ko savā atbildē norāda Mežviets.
Ņemot vērā, ka šis ir jau kārtējais gadījums, kad Drošības policijas it kā veikta pārbaude beidzas bez jebkādiem rezultātiem, pašlaik Pietiek pārstāvis ir vērsies administratīvajā tiesā, lai prasīto informāciju no Drošības policijas saņemtu ar tiesas spriedumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
