Iesaki rakstu: 
Premjers Valdis Dombrovskis apzinās, ka viņa valdības stabilitāte ir atkarīga no sešu Zatlera reformu partijas (ZRP) šķeltnieku atbalsta, un ir gatavs darīt daudz, lai to nezaudētu. Šādu secinājumu var izdarīt no trešdien steidzīgi noorganizētās tikšanās starp Vienotības līderiem un ZRP šķeltnieku neformālo līderi Klāvu Olšteinu. Atsevišķi tās dalībnieki šo sarunu Pietiek raksturoja kā vēlmi "nomērīt temperatūru" un nepieļaut konflikta samilšanu koalīcijā.
Sarunā, kas trešdien Ministru kabinetā notika starp Olšteinu, premjeru Dombrovski, Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu un partijas Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, nekādas vienošanās par amatiem neesot panāktas, bet arī jaunas prasības no šķeltnieku sešinieka neesot izskanējušas. Kā Pietiek noskaidroja no atsevišķiem tikšanās dalībniekiem, Olšteins atgādinājis par šķeltniekiem solīto Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, bet viņam savukārt atgādināts, ka par to solīts runāt jaunajā gadā un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa klātbūtnē.
Premjers ar Ministru kabineta preses pārstāves starpniecību Pietiek apgalvoja, ka trešdienas tikšanās bijusi plānota „jau krietnu laiku iepriekš”. Tikmēr Pietiek zināms, ka premjera biroja vadītāja Olita Augustovska šo tikšanos organizējusi tikai trešdienas rītā, apzvanot politiķus un informējot par neatliekamu nepieciešamību jau pirms gadu mijas tikties un pārrunāt lietas ar Olšteinu.
Pēc neoficiālas informācijas, Dombrovski uz šo sarunu pamudinājusi Olšteina intervija trešdienas Latvijas Avīzē, kurā viņš pārmet Vienotības politiķiem vārda neturēšanu, jo vēl aizvien nav ticis pie Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amata, kā arī kritiski norāda, ka jaunizveidotais Pārresoru koordinācijas centrs nozīmē varas koncentrāciju premjera rokās. „Tā nenoliedzami ir arī varas koncentrācija premjera rokās. Tādēļ jau tuvākajā laikā lūgsim premjeru Valdi Dombrovski sniegt paskaidrojumu par šādas iestādes nepieciešamību,” intervijā izteicies Olšteins. Pēc kāda tikšanās dalībnieka vārdiem, no premjera puses šie pārmetumi uztverti kā sešinieka ietekmes demonstrēšana koalīcijā. Dombrovskis trešdien Olšteinam norādījis, ka Pārresoru koordinācijas centra izveide nav viņa izdomājums, bet ir atrunāta Attīstības plānošanas sistēmas likumā, uz ko deputāts atteicis, ka nav par to zinājis un tālākā konfrontācijā nav ielaidies.
Dombrovskis ar preses pārstāvja starpniecību Pietiek norādīja, ka Vienotības tikšanās ar sešinieka neformālo līderi Olšteinu nav nekas neparasts, jo premjera partijai nesen bijusi divpusēja tikšanās arī ar Nacionālo apvienību. Tomēr citu sarunas dalībnieku Pietiek minētie atsevišķas apspriestās tēmas drīzāk rada iespaidu par Vienotības un ZRP šķeltnieku bloķēšanos koalīcijas iekšienē. Apspriestas kopīgas pozīcijas gan gaidāmajās Centrālās vēlēšanu komisijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu vēlēšanas, gan iespējamā atsevišķu Saeimas komisiju apvienošana.
Zināms, ka Vienotības redzamiem politiķiem bija loma Olšteina organizētajā ZRP sašķelšanā, kas bija izdevīga premjera partijai, jo ļāva no Valda Zatlera atgūt Saeimas ārkārtas vēlēšanās zaudēto līderību starp tā dēvētajām latviešu partijām. Lai gan pēc sarežģītajām valdības veidošanas sarunām koalīcijā vērojama vēlme apiet negludumus un vecus aizvainojumus, neoficiāli no ZRP redzamiem politiķiem izskan bažas, ka Vienotība varētu veicināt mēģinājumu turpināt „zatleriešu” šķelšanu martā gaidāmajā kongresā. Politikas kuluāros tiek apspriests scenārijs, ka Vienotība, vājinot ZRP, panāks abu partiju kopīgu startu pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, tā atbrīvojoties no konkurenta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
