Dokumenti par „Krājbankas” lietas tiesnesi pagaidām piestājuši pie tieslietu ministra
PIETIEK20.04.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
un ministrs no antonova bandas
25.04.2012. 11:04lasiet žurnālu IR 12.04.2012.Vērosim notikumus.
paija
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
23.04.2012. 06:38Izskatas pēc Antonova pasūtīta raksta,jo Antonova advokats arī prasa administratora atcelsanu .Vai tad koalīcija balsos atškirīgi ? Vai nevajadzeja kadu interviju ar kadu no Vienotības deputatiem? Vai arī anonīmiem rakstiem nekads pamatojums nav vajadzīgs? Vai pietiek lobē miljonaru ?
un tieslietu ministrs
22.04.2012. 10:01ir krieveļu noziedznieku drugs, lasiet žurnālu IR, pagājušo ceturdienu
berezovska anotonova abrrhamoviča laventa kargina... bandas avinam iedevuši medaļu..........murgs
Paldies VL!, Jūs atkal neesat uzmetuši tautu
21.04.2012. 21:38Tiesa, kā Pietiek jau informējis, arī gadījumā, ja tiesnesis Vienotības un saistīto personu mājienus neuzklausīs, viņam balsojumā, kad jautājums arī oficiāli būs nonācis Saeimā, balsu apstiprināšanai uz mūžu pietiks, - par viņu varētu balsot ne tikai Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet arī Saskaņas centrs un vismaz būtiska daļa Zatlera reformu partijas (ZRP) un arī ZZS deputātu.
tie taču ir PIETIEK murgi!
21.04.2012. 18:47Kārtējie PIETIEK murgi!
Tas, ka tiesnesis "piestājis"pie ministra , ir paredzēts likumā "Par tiesu varu". Kandidātu vērtē arī kvalifikācijas kolēģija.
saeimā apstiprināšana pēc V priekšlikuma ir atklāta, tāpēc bez pamatota iemesla bneviens pret šo tiesnesi nebalsos.
tuziks
21.04.2012. 16:02Man mūsu vienīgā patiesības partija Jenotība , sāk atgādināt PSKP, ģenerālsekretārs attiecīgi jau iecelts, padumjais Kampars, politiskā policija KNAB jau darbojas , pretenzijas uz patiesību pēdējā instancē jau izteiktas, vēl tik jānoliek pie vietas tiesas , lai pieņem pareizos lēmumus, tāda sajūta, ka vienu dienu atmodīsimies totalitārā valstī!
RD un VD sirdsdraudzenīte
21.04.2012. 14:33>.> BUBA
******************************
Buba
21.04.2012. 08:46
...(..)...
Kūmiņš pamana arī sīkumus,...
*****************************
...tieši tā !!! ...ir tāds teiciens - " the devil is in details"...un tas, piem., advokāta darbā ir augstākais profesionālisma standarts - PAMANĪT UN IZMANTOT izšķirošus sīkumus un pirmajā skatījumā itkā nenozīmīgas nianses ...tā kāds franču jaunietis savulaik paglābies no notiesāšanas par auto zādzību, kad viņa advokāts tiesā pierādīja, ka viņš arestēts vienu munūti pirms kļūšanas par pieaugušu cilvēku ...
juhans
21.04.2012. 11:04Meroni kabatas jau arī nav bezizmēra, tā kā skaties, Lato, ka sakrāj pienācīgi par saviem pētnieciskās žurnālistikas pakalpojumiem. Apceļot zemeslodi tomēr nav lēts prieks.
Paija
21.04.2012. 10:54Jā, un tieslietu ministrs arī izlems:
1) norakt;
2) bremzēt palēninātā vai " mirušā" gaitā.
bebrs
21.04.2012. 10:17Nevis baisa valsts ,bet baisa muldēšana portālā no anonīma autora puses. Ja šai muldēšanai nebūtu mērķis iespaidot tiesu un sabiedrības daļu ,par to varētu pasmaidīt. Pārlasot rakstu ,tur nav neviena fakta.
lapsa
21.04.2012. 00:03Lato Lapsa, ko teiksi uz šo?
http://bizness.delfi.lv/bankas_un_finanses/kpmg-baltics-aizdomas-par-krajbankas-launpratigu-novesanu-lidz-maksatnespejai.
paija
20.04.2012. 22:43Kartējais slepenā anonīmā viedoklis,kas nav ziņa ? Izskatas pec mēginajuma ietekmet tiesnesi= jebkurā gadījuma vares rakstīt ,ka nolēmumus pieņēma, ietekmējoties no iespejamā balsojuma. saubos gan,vai līdz 7,maijam spriedums būs pieņemts, tad versija izgazīsies.
Labrīt
20.04.2012. 21:17Vai šo nabaga tiesnesi ar nenoklausās KNAB, pēc idejas uz viņu būtu tagad jāsēž virsū visiem, kam nav slinkums!
Vispār drūmi, baisa valsts!
:)
jānis juris valdis
20.04.2012. 20:48ja jau nacionāļi tieslietu ministrijā atstāja iesliedzījumu vietu pārvaldes priekšnieka amatā veco godīgo priekšnieku, to nenomAINĪJ un neliedz tam turpināt strādāt arī tagad, gan jau arī šo jautājumu tieslietu ministrija atrisinās valstiski. tiesiskuma koalīcijas garā un stilā tā teikt...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
