Dokumenti par „Krājbankas” lietas tiesnesi pagaidām piestājuši pie tieslietu ministra

Pietiek jau informēja, ka no tiesneša Ungura „saprātīguma”, pieņemot lēmumus, tieši atkarīgs, vai viņam izdosies saņemt Vienotības deputātu atbalstu Saeimas balsojumā par tiesneša pilnvaru uzticēšanu viņam uz mūžu, - to, ka šādi scenāriji izklāstīti arī pašam tiesnesim, apliecinājuši Pietiek avoti Vienotībā.

Piektdien Rīgas apgabaltiesā sākās un pirmdien turpināsies tiesas sēde, kurā Unguram būtiskākais lemjamais jautājums ir – kā rīkoties saistībā ar vismaz desmit sūdzībām, kuras saņemtas par maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics rīcību.

Kā daudzkārt publiski apliecināts, KPMG Baltics bauda būtisku Vienotības pārstāvju politisko un administratīvo atbalstu, un tas var izrādīties īpaši būtisks, ņemot vērā situāciju, kurā izrādījies galvenais šo jautājumu lēmējs – iepriekšējais Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Ungurs, kurš par apgabaltiesas tiesnesi uz laiku kļuva, šai tiesā parādoties vakancei: viņu šajā postenī 2010. gada jūlijā nozīmēja toreizējais tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis.

Pietiek avoti apliecina, ka Unguram likts skaidri manīt – Vienotības pārstāvju politiskais atbalsts viņam svarīgajā balsojumā tieši atkarīgs no viņa „izpratnes” tai būtiskajā jautājumā: tiesnesim noteikti vajadzētu atstāt Krājbankas administratora postenī KPMG Baltics.

Tiesa, Tiesnešu kvalifikācijas komisija jau ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par Ungura virzīšanu apstiprināšanai uz mūžu un nosūtījusi to Tieslietu padomei, kurai tas tālāk jāvirza uz Saeimu, - to Pietiek apstiprināja Tiesu administrācijā. Taču, kā zināms, Saeimā pēdējos gados vairāki tiesneši „izgāzti” atsevišķu politisko spēku interešu vārdā, un Tiesnešu kvalifikācijas komisijas atzinums deputātiem šādos gadījumos nav šķitis svarīgs.

Ceturtdien par to, kur šis jautājums ceļā no Tieslietu padomes uz Saeimu „pazudis”, ziņu nebija. Savukārt piektdien kļuva zināms, ka dokumenti nav tikuši pat līdz Tieslietu padomei un pagaidām piestājuši Tieslietu ministrijā. Kā apliecināja ministrijas preses pārstāve, Tiesu administrācijas atsūtītie dokumenti par Unguru nodoti ministram uz parakstīšanu. „Tieslietu padomes sēde būs 7. maijā, tad arī lems. Dokumenti nekur nav aizķērušies,” piebilda ministrijas pārstāve.

Savukārt Augstākajā tiesā norāda, ka, cik tai zināms, Tiesnešu kvalifikācijas komisija savu atzinumu jau laikus nodevusi Tieslietu ministrijai, - tieši no tās esot atkarīgs, kad dokumenti tiks sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Tieslietu padomē.

Līdz ar to pēc tam, kad Ungura dokumentus parakstīs tieslietu ministrs, par tiem lems padomes locekļi, kuru vidū ir gan Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan vēl vairākas personas, tostarp tas pats tieslietu ministrs Bērziņš.

Līdz ar to šis process kopumā vilksies pietiekami ilgi, lai tiesnesim Unguram – kurš visu šo laiku atradīsies šādi ietekmējamā stāvoklī – noteikti pietiktu laika pieņemt politiskajiem spēkiem tik būtiskos jautājumus par Latvijas Krājbankas tālāko likteni un tās administratora atstāšanu vai nomainīšanu.

Tiesa, kā Pietiek jau informējis, arī gadījumā, ja tiesnesis Vienotības un saistīto personu mājienus neuzklausīs, viņam balsojumā, kad jautājums arī oficiāli būs nonācis Saeimā, balsu apstiprināšanai uz mūžu pietiks, - par viņu varētu balsot ne tikai Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet arī Saskaņas centrs un vismaz būtiska daļa Zatlera reformu partijas (ZRP) un arī ZZS deputātu.

Novērtē šo rakstu: