Iesaki rakstu: 
“Rail Baltica” (RB) projekta perspektīvas šobrīd tiek vērtētas dažādi, taču pat optimistiskākie eksperti nav pārliecināti, ka šī dzelzceļa būvniecība tiks pabeigta plānotajā apjomā.
Es neesmu dzelzceļa būvniecības speciālists un nevaru analizēt RB būvniecības tāmes, par ko pēdējā laikā īpaši daudz runā presē un internetā. Tomēr vēlos pievienoties skeptiķiem un vērst uzmanību uz projekta elementu, kas jau no paša RB celtniecības sākumā izskatījās dīvaini, - atsevišķs RB sliežu ceļš, kas savieno lidostu “Rīga” un Centrālo staciju un kuram pēc plāna vajadzētu daļēji dublēt Slokas virzienā ejošos sliežus.
Tiem lasītājiem, kuri nezina un/vai nav rīdzinieki: šai RB līnijai vajadzētu iet paralēli esošajam dzelzceļam uz Torņakalnu, Zasulauku, Zolitūdi un Imantu. Aiz Imantas stacijas esošais ceļš ved uz Jūrmalu, bet RB līnijai jādodas pa kreisi uz Rīgas lidostas termināli. Dublēšanās, pēc projektētāju domām, radusies RB vilcienu riteņu garenbāzes dēļ, kas nav savienojama ar esošo Latvijas dzelzceļa sliežu platumu.
RB līniju uz lidostu plānots veidot no nulles, un tās būvniecība ir saistīta ar šādām galvenajām izdevumu grupām: 1) sliežu ceļa un citas transporta infrastruktūras izbūve, 2) privātīpašumā esošas zemes izpirkšana, 3) kapitālās būvniecības elementi, no kuriem tikai viens ir vai nu tunelis, vai nu tilts Imantas/Zolitūdes rajonā.
Tilts/tunelis būs nepieciešams sakarā ar Imantas stacijas dzelzceļa pārbrauktuves nojaukšanu RB celtniecības dēļ, jo pārbrauktuve šodien ir vienīgais ceļš starp abiem blakus esošajiem Pārdaugavas rajoniem.
Papildus tam visam, lai nodrošinātu satiksmi starp lidostu un Centrālo staciju, ik pēc 15-30 minūtēm, visticamāk, būs nepieciešami papildu vilcieni - un ne parastie, bet ātrgaitas vilcieni RB sliežu platuma dēļ. Ir skaidrs, ka vilcieni no kaimiņvalstīm Rīgā ieradīsies nevis ik pēc 15-30 minūtēm, bet ik pēc stundas un visticamāk reizi pāris stundās. Un pat, kad no Tallinas uz Rīgu tikko atbraukušo vilcienu nosūtām uz Rīgas lidostu, mums tik un tā ir nepieciešams papildu vilciens, kas Rīgā atbraukušos igauņus nogādātu tālāk uz Lietuvu un Poliju.
Rezultātā visas šīs izmaksas (bez 237 000 000 eiro lidostas terminālim vien) labākajā gadījumā būs ap simt miljoniem eiro vai pat vairāk. Tikai salīdzinājumam un, runājot tikai par iespējamo tilta/tuneļa būvniecību Imantā/Zolitūdē, - Brasas tilta pārbūves izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā.
Bet vai ir vajadzīgi šādi pamatīgi ieguldījumi atsevišķajai RB līnijai? Un vai tika apsvērti alternatīvi veidi, kā nodrošināt dzelzceļa satiksmi starp Centrālo staciju un lidostu? Atbildot uz šo jautājumu, pāriesim uz ļoti vienkāršu un acīmredzamu loģiku.
Vilciena maršruts no lidostas līdz Centrālai stacijai ir 15 km: aptuveni 5 km no lidostas līdz Imantas stacijai un vēl kādi 10 km no Imantas līdz Rīgas centram. Iedomāsimies, ka jaunas RB līnijas vietā mēs būvējam tikai gabalu no lidostas līdz Imantai, savienojot to ar esošo dzelzceļu, un pa to visā maršrutā kursēs parasts elektrovilciens. Rezultātā, pārvietojoties ar pat ļoti mērenu vidējo ātrumu - 60 km/h, tiešais vilciens no lidostas uz centru nokļūs apmēram 15 minūšu laikā. Šis laiks pilnīgi noteikti ir vairāk nekā pieņemams, un diez vai ir jēga tērēt papildu miljonus, lai ietaupītu 2-3 minūtes, ko, iespējams, nodrošinātu ātrāka RB līnija.
Izveidojot šādu savienojumu, izmantojot esošas dzelzceļa līnijas, ievērojami samazinātos zemes izpirkšanas izmaksas un nebūtu nepieciešamības būvēt tiltu/tuneli. Jauno sliežu celtniecības izmaksas arī ievērojami samazinātos, jo no kopējiem 15 maršruta kilometriem būs jāizbūvē tikai 5 km no Imantas līdz lidostai. Jā, pārbrauktuve Imantā būtu nedaudz jāpārveido, taču šīs izmaksas pat ne tuvu nav salīdzināmas ar tilta būvniecību. Īpaši ņemot vērā, ka Latvijā būvētāji tiltus māk celt tikai un vienīgi no zelta stieņiem.
Droši vien arī nevarētu teikt, ka atsevišķai RB līnijai uz lidostu ir augsta militārā/stratēģiskā vajadzība. Pirmkārt, tāpēc, ka militāro loģistiku no lidostas var veikt, izmantojot to pašu parasto vilcienu un esošās sliedes. Un, otrkārt, saskaņā ar oficiālo karti, izņemot Latviju, RB neiet cauri lidostām nevienā no valstīm, kas piedalās projektā. Pēc tiem pašiem oficiālajiem datiem, satiksme ar ostām un lidostām citās valstīs tiks nodrošināta nevis caur atsevišķu RB līniju izbūvi kā Latvijā, bet gan caur savienojumiem ar esošo satiksmes infrastruktūru.
Tērēt budžeta naudu visādas tuftas “vietējai” ražošanai, kad to pašu, tikai jau saražotu tuftu var nopirkt krietni lētāk, jau sen ir viena no Latvijas politikas īpatnībam. Labs un īpaši spilgts piemērs tam ir it kā Latvijā ražotie VR-1-FOX bagijo, kas no jebkura attāluma gandrīz pilnībā dublē savus pieejamākos ārzemju analogus.
Tāpēc arī šeit ir pilnīgi iespējams, ka mūsu budžeta izšķērdētāji ar putām uz lūpām lobēja militārās loģistikas pieeju lidostai nevis pa esošo līniju, bet gan pa otro līniju. Jeb pa jauno RB līniju, kas atradīsies 10 metru attālumā no jau esošās un kuras celtniecība tīras sakritības dēļ budžetam izmāksās ļoti daudz miljonu.
Taču, lai ko tur apgalvotu vai neapgalvotu visādi pabriki, ja NATO Baltijas frontei tiešām būtu vajadzība nodrošināt militārās loģistikas pieeju lidostām tikai un vienīgi ar RB dzelzceļu, tad šī pieeja butu nodrošināta ne tikai lidostā “Rīga”, bet visās Baltijas galvaspilsētās, caur kurām kursēs RB vilcieni.
Domāju, ko vēl varētu pievienot tam visam, bet šķiet, ka kādi papildu komentāri ir lieki. Tā vietā varam pāriet pie viena no iespējamiem secinājumiem - visticamāk, nebija nekādas tehniskas/stratēģiskas nepieciešamības dārgas RB līnijas izbūvei uz lidostu, un, iespējams, tā tika pievienota maršrutam ne tikai, bet arī, lai mākslīgi palielinātu zemes vērtību. Kaut kas līdzīgs tam, ko visiem labi zināma tante kādus 20 gadus atpakaļ izdarīja ar zemi Mežaparkā. Un, ja tas tiešām tā ir, tad mēs visi, jā, jūs uzminējāt – atkal esam nekrietni uzmesti.
Nobeigumā retorisks jautājums – cik pārsteigti Jūs būsiet, ja uzzināsiet, ka Latvijas nodokļu maksātājs ir samaksājis par ātriem RB vilceniem, pilnīgi jaunu RB līniju un tiltu Imantā, bet “neparedzētu ekonomisko apstākļu dēļ” dzelzceļu satiksme uz lidostu būs nodrošināta ar jau sen nopirktiem LDz vilcieniem un pa sliedem, no kurām divas trešdaļas bija uzliktas vēl padomju laikos?
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
