Divarpus mēnešu laikā VID nav spējis publiskot tiesu izpildītāju – miljonāru deklarācijas
PIETIEK18.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divarpus mēnešu laikā kopš iesniegšanas Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests nav spējis publiskot jau tradicionāli miljonus pelnošo zvērināto tiesu izpildītāju amatpersonas deklarācijas. VID nespēj paskaidrot, kas ir publiskošanas kavēklis, ņemot vērā, ka deklarācijas tiek iesniegtas elektroniski un tās nav jāievada manuāli.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem augstāko valsts amatpersonu deklarācijas VID tā publiskajā datu bāzē ir jāpublisko mēneša laikā pēc iesniegšanas, savukārt visas citas – trīs mēnešu laikā.
Taču jau vairākus gadus ir vērojama kāda īpatnība: dažādu policistu un sīku ierēdņu deklarācijas VID publisko diezgan operatīvi, savukārt „miljonāru” un arī pašu VID amatpersonu deklarācijas tiek publiskotas tikai triju mēnešu termiņa pašās beigās, turklāt reizēm to vēl „piemirstot”.
Arī pašlaik, kad kopš amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņa jau pagājuši vairāk nekā divarpus mēneši, no pieciem aizvadīto gadu vislielākajiem pelnītājiem tiesu izpildītāju amatos triju amatpersonas deklarācijas vēl nav publiskotas.
Šie trīs ir Jānis Stepanovs, kurš laikā no 2010. līdz 2015. gadam savā amatā bija „sapelnījis” 8,53 miljonus eiro, Ainārs Šusts (4,01 miljonu eiro) un Ginters Hmeļevskis (3,13 miljonus eiro).
Pagaidām ir zināmi tikai iepriekšējo gadu kopsummas „rekordsaraksta” tālāko divu vietu ieņēmēju sniegumi pērn: tiesu izpildītājs Andris Spore pērn „nopelnījis” 367,5 tūkstošus eiro, bet Aija Kalniņa – 182,9 tūkstošus eiro.
Pietiek šodien publicē pārskatu par vislabāk pelnošo tiesu izpildītāju ienākumiem no 2010. līdz 2015. gadam:
Jānis Stepanovs 8 530 099 EUR
Ainārs Šusts 4 015 532 EUR
Ginters Hmeļevskis 3 133 997 EUR
Andris Spore 3 027 505 EUR
Aija Kalniņa 2 391 733 EUR
Kalvis Dūrītis 2 257 212 EUR
Jānis Tunnis 1 953 273 EUR
Andris Sladzs 1 918 034 EUR
Rolands Veinbergs 1 739 911 EUR
Ineta Kaktiņa 1 661 687 EUR
Sandis Tompsons 1 595 106 EUR
Jānis Strižko 1 494 454 EUR
Andrejs Glumovs 1 235 966 EUR
Inese Bože 1 207 504 EUR
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
