Iesaki rakstu: 
Mans ieraksts nebūs par Kariņa valdību. Valdība ir tāda, kādu Latvija ir pelnījusi. Latviešiem Kariņš ļoti patīk. Tomēr populārākais politiķis ar vairāk nekā 30 tūkstošiem plusu. Apsveicu Latviju! Šoreiz premjers ir tas, kam jābūt. Un es bez ironijas, patiesi.
Mans ieraksts šoreiz ir par jauno zemkopības ministru Didzi Šmitu. Didzis, manis aicināts, piedalījās 13.Saeimas vēlēšanās un startēja KPV LV Rīgas sarakstā. Mans uzaicinājums bija, klātesot Sandrim Točam. Točs ir mans liecinieks.
Pirms vēlēšanām mēs kopā vienā auto apbraukājām Latviju, stāstot cilvēkiem, ka valsts pārvalde ir pārmērīgi uzpūsta un ka to vajadzētu būtiski samazināt. Uzsveru - būtiski samazināt!!!! KPV LV uz vēlēšanām gāja, lai “gāztu Kučinska valdību” (piebilde, man ar Māri Kučinski vēlāk izveidojās normālas, cilvēciskas attiecības).
Bet, turpinot par Didzi. Didzis bija tas, kurš visaktīvāk iestājās par OIK izbeigšanu un tamdēļ atteicās būt Kariņa valdības Ekonomikas ministrs pirms četriem gadiem. Es atceros, ka toreiz Didzis principiāli kritizēja vispopulārāko Latvijas politiķi Edgaru Rinkēviču, ka viņš kā ārlietu ministrs nepilda savu pamatfunkciju - lobēt Latvijas un jo īpaši Latvijas uzņēmēju intereses.
Didzis bija principiāls un nepiedalījās nevienā Saeimas attālinātajā sēdē divus gadus, par to principiāli turpinot saņemt pilnu darba samaksu. Solīja cīnīties par antidemokrātisko attālināto Saeimas sēžu pretlikumīgo lēmumu atcelšanu. Necīnījās.
Es biju tas, kurš Didzi izvirzīja kā valsts prezidenta amata kandidātu, lai stātos pretī Egilam Levitam. Didzis jau pēc tam Saeimas kuluāros un nākotnes vīzijās solīja vest uz referendumu jautājumu par tautas vēlētu prezidentu (šī ideja tika izteikta, klātesot man, Lindai Liepiņai, Jūlijai Stepaņenko un Karīnai Sprūdei). Neveda. Visus pēdējos četrus gadus pamatā balsoja pret Kariņa iepriekšējās valdības lēmumiem, kad bija klātienes sēdes.
Bet tad kaut kas mainījās. Es atteicos iet “profesionāļu sarakstā uz Zaļās partijas bāzes” un informēju, ka dibināšu pats partiju. Tas bija pirms kādiem diviem gadiem tikpat sniegotā laikā vienās pirts sarunās. Tajā brīdī mūsu “draudzība” arī beidzās. Vēlāk, tuvojoties 13.Saeimas darbības beigām, Didzis sāka kritizēt mani (nevis Kariņa valdību) un draudzīgi sāka ietusēt ar Vienotības Latkovski un ZZS Bergmani. Jāpiebilst, ka Latkovskis ar Bergmani vienmēr pirms tam rociņās pa Saeimu ir staigājuši. Tur ir kaut kāda kopīga (darījumu) vēsture. Tas bija izmaiņu priekšvēstnesis.
Tagad Didzis ir kļuvis par zemkopības ministru tā paša iepriekš kritizētā Krišjāņa Kariņa valdībā. Es Didzi ar to apsveicu. Didža četrus gadus senos uzskatus “samazināt ministriju skaitu” ir aizstājis balsojums par “Klimata ministriju” (cerams, ka sniegs no šodienas vairs nav uz Latvijas ceļiem un klimats tiek pilnvērtīgi kontrolēts, šajā sakarā atceros gan, ka Didzis Saeimas pīpētavā reiz teica - cilvēkam iedomāties, ka tas var ietekmēt klimatu, ir tāpat kā skudrai iedomāties, ka tā var izmainīt Amazones mūža mežus).
Patiesībā pat vēl nesen, šī gada 2. novembrī Didzis tviterī rakstīja: “Kad jums saka, ka cauri būs ar to klimatu, atceraties, ka laikā, kad Baltijas ledus ezers lēnām pārtapa par jūru (vidējais mezolīts) un Latvijas teritorijā jau vismaz pāris gadu tūkstošus mita cilvēki, vidējā gaisa temperatūra bija par ~2,5 grādiem augstāka nekā šodien”.
Vēl vairāk. 2022. gada 28. oktobrī Didzis tvīto: “Ja par “valsts stiprināšanu” tiek saukts izmisīgs mēģinājums izveidot savam partijas biedram, kurš bijis gadiem atbildīgais EM ierēdnis par OIK afēras “neredzēšanu”, jaunu “enerģētikas” ministriju, tad mums patiesi ir un būs nopietnas problēmas ar šādas valdības izveidi…” Bet salauza Didzi. Pīlēns vai Kariņš, nezinu. Bet nu Klimata ministrija būs, kaut pirms pāris tūkstošiem gadu esot bijis par divarpus grādiem siltāks.
Mans ieraksts nav, lai kritizētu. Mans ieraksts ir tikai, lai parādītu, ka Didzis ir tāds pats. Bez principiem. Vienlaikus es nešaubos, ka Didzis būs (atšķirībā no daudziem) daudzmaz sakarīgs (kaut slinks) ministrs un lobēs savu pārstāvēto zemkopības nozari un savu atbalstītāju (sponsoru) Andri Biti ar Karavelu uz urrā. Un pareizi darīs. Es arī tā darītu.
Šis ieraksts tapa tikai, lai Didzim atgādinātu senu latvju tautas sakāmvārdu par skabargu un baļķi. Proti, kuram tad ir un kuram tad beigu galā nav principu un kurš tos gatavs iemainīt ar kaut kādiem publiski nezināmiem nosacījumiem, lai sāktu atbalstīt tos, pret kuru esamību pats ienāca politikā. Kādreiz dzīvē gribētos uzzināt, kas lika tik principiālajam Didzim atteikties no tik daudziem principiem, lai atbalstītu Levita izvirzīto Kariņu, Klimata ministriju, un aizmirst visu, kas iepriekš teikts gan publiski, gan privāti Saeimas telpās un kopīgās iedzeršanās. Kas?
P.S. Un nevajag par šo ierakstu nevienam apvainoties. Tajā ir simtprocentīga taisnība. Ļoti iespējams, mainīt pilnīgi visus paša deklarētos principus ir pareizi. Vismaz tas dod iespēju nonākt pie varas. Didzis to ir sapratis. Veiksmi vēlot un izdošanos, Aldis.
Seko mums 
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
