Deputātu pieprasījums premjeram par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem “Covid-19 krīzes“ laikā
Opozīcijas deputāti20.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar publisko informāciju Aizsardzības ministrijas (turpmāk - AM) un Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) mājaslapās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un NVD, kā arī AM un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir organizējuši vairākus liela apjoma masku un respiratoru iepirkumus, nepiemērojot publiskā iepirkuma regulējumu, lai nodrošinātu mediķiem un citām nozarēm nepieciešamos aizsarglīdzekļus un to rezerves (t.sk. līgumi ar “GP Nord”, “Lauma Fabrics”, “Saules aptieka”, “ADDI Trading PTE Ltd”, “TITLED”).
Ministru kabineta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.54.7 punktā noteikts:
4.54.7. ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 13. marta ieteikuma Nr. 2020/403 par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām Covid-19 apdraudējuma kontekstā 8. punktu, publisko personu organizētajos iepirkumos atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces (turpmāk – preces), kam nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuras nav marķētas ar CE marķējumu, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:
4.54.7 1. preces ražotas saskaņā ar piemērojamiem Eiropas standartiem vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām tehniskām specifikācijām, kas nodrošina atbilstošu drošuma līmeni kā piemērojamie Eiropas standarti;
4.54.7 2. pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegtajiem pierādījumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem vai Veselības inspekcija attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm ir atzinusi šo preču atbilstību;
4.54.7 3. preces tiek iepirktas, lai ierobežotu Covid-19 un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos, un šīs preces nenonāk tirdzniecībā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Iepirkumu uzraudzības birojs ir aicinājuši ārkārtējās situācijas laikā ievērot labas pārvaldības principus https://www.iub.gov.lv/lv/node/1076, Valsts kontrole uzsākusi pārbaudes par aizsarglīdzekļu iepirkumiem.
Medijos vairākās publikācijās ir atrodama informācija, kas liecina, ka iepirkumi notikuši, balstoties uz apšaubāmiem, nepietiekamiem vai viltotiem preču izcelsmes dokumentiem, saņemtās preces piegādātas un pieņemtas ar apšaubāmu marķējumu un iepakojumu, balstoties uz nepilnīgām pārbaudēm un tamlīdzīgi. https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/kolekcijas/krizes-laika-iepirkumi/
Par vienu no iepriekš minētajiem gadījumiem iekšlietu ministrs jau uzdevis Valsts policijai veikt resorisko pārbaudi https://lvportals.lv/dienaskartiba/315880-girgens-uzdevis-valsts-policijai-uzsakt-resorisko-parbaudi-par-masku-iepirkumu-no-kinas-2020, taču publiski sabiedrībai pilnvērtīgas valsts amatpersonu atbildes nav sniegtas, un netiek publicēti visi saistībā ar šiem iepirkumiem saistītie dokumenti.
Tas rada pamatotas bažas par sistēmiskām problēmām šajos iepirkumos vai pat sistēmisku korupciju.
Šā gada 11. maijā preses konferencē veselības ministre paziņoja par individuālo aizsarglīdzekļu, tai skaitā respiratoru un ķirurģisko masku, kas nepieciešamas operāciju zālēs, akūtu trūkumu mediķiem.
Savukārt Jūs paziņojāt, ka “dažkārt vērojama vēlme būt "burta kalpiem" un vērtēt "papīru" atbilstību, lai gan galvenais ir preces atbilstība”.
Jūs akcentējāt, ka nav pareizi meklēt vainīgos valsts pārvaldē, jo "kā tad ierēdnis var būt vainīgs pie tā, kas notiek "otrā galā"”, un paudāt, ka, "ja ir neatbilstība dokumentācijā, tad ar veselo saprātu jākonstatē, vai šī prece ir derīga vai nav.”
Šā gada 12. maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu "Par esošajiem individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes testēšanas izaicinājumiem centralizētajās individuālo aizsardzības līdzekļu iegādēs".
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487336&mode=mk&date=2020-05-12.
Deklasificētajā ziņojumā arī teikts: “SIA Titled otrā līguma ietvaros piegādāja 1 miljonu respiratoru KN-95, kas atrodas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (turpmāk - VAMOIC) noliktavā, taču tie vēl nav pieņemti un netiek izdalīti, jo pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma ir vajadzīga papildus testēšana akreditētā laboratorijā.”
Ministru kabinets nolēma informatīvo ziņojumu pieņemt zināšanai, nosakot, ka komersantu piegādātie individuālie aizsardzības līdzekļi tiek pieņemti pēc vienkāršotas preču kvalitātes pārbaudes un tiek nodrošināta to izdale institūcijām atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iesniegtajam institūciju prioritāro vajadzību sarakstam, vienlaicīgi nosūtot šo individuālo aizsardzības līdzekļu paraugus kvalitātes testu veikšanai akreditētā laboratorijā.
http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-05-12
Lai kliedētu augstāk paustās bažas, pieprasām sniegt izsmeļošu un konkrētu informāciju uz katru no šādiem jautājumiem:
Saistībā ar medicīnas masku un respiratoru iepirkumiem:
1. Pēc kādiem kritērijiem (pretendentu pieredze konkrētajā nozarē, preču apjoms, preču izcelsmes dokumenti, piegādes nosacījumi, cena, u.c.) veikta pretendentu atlase iepirkumos, lai nodrošinātu labākās un lietotāju drošību nodrošinošas preces? Kura konkrēti amatpersona apstiprināja šos kritērijus? Kura konkrēti amatpersona veica šo izvērtēšanu un noteica katra konkrētā iepirkuma atbilstību šiem kritērijiem?
2. Ar kādu pamatojumu, salīdzinot ar citiem pretendentiem attiecīgajā laika periodā, ievērojot labas pārvaldības principus, izvēlēts katrs no iepriekš minētajiem piegādātājiem, ar ko noslēgti līgumi?
3. Kā atbildīgās iestādēs, slēdzot līgumus, veikta potenciālo piegāžu kvalitātes un atbilstības novērtēšana, tai skaitā pārbaudot izcelsmes dokumentus (sertifikātus, testa pārskatus, u.c.). Kura konkrēti amatpersona ir bijusi atbildīga par katra konkrētā iepirkuma atbilstības izvērtēšanu?
4. Kādas pārbaudes katrā kravu piegādes gadījumā veiktas, lai pārliecinātos par preču kvalitāti un to drošumu lietotājiem? Kura konkrēti amatpersona ir bijusi atbildīga par katra konkrētā iepirkuma šādas pārbaudes veikšanu?
5. Vai ir konstatēti gadījumi, kad piegādātās preces nav bijušas atbilstošas līgumā noteiktajām prasībām, un kāda ir bijusi atbildīgo iestāžu rīcība šādos gadījumos?
6. Kad, kuras preces, kādām akreditētām laboratorijām testu veikšanai un kuras iestādes ir nosūtījušas līdzšinējās piegādēs saņemtās preces? Pieprasām pievienot dokumentus, kas to apliecina.
7. Kādi iemesli, kādu iestāžu darbība vai bezdarbība noveda pie vajadzīgo preču akūta trūkuma mediķiem šā gada 11. maijā?
8. Kā un kur reglamentēta Ministru kabineta rīkojumā noteiktā “vienkāršota preču kvalitātes pārbaude”, uz kādiem konkrēti iepirkumiem un kā konkrēti tā līdz šim attiecināta?
9. Vai šāda augstāk piemērotā procedūra atbilst Eiropas Komisijas normatīvajiem aktiem un ieteikumiem vai citiem starptautiskiem dokumentiem? Lūgums norādīt šīs Eiropas Savienības normas, kuras pieļauj šādu procedūru.
10. Kāpēc nav publicēti visi ar iepirkumiem saistītie dokumenti (tai skaitā pielikumi, preču izcelsmes dokumenti, atbilstības novērtēšanas dokumenti, utt.)?
11. Vai uzskatāt, ka informācija par šādiem iepirkumiem būtu slēpjama no sabiedrības? Ja tā neuzskatāt – kad un kā nodrošināsiet, lai šāda informācija būtu pieejama sabiedrībai?
Saistībā ar dezinfekcijas līdzekļu iepirkumiem
Saskaņā ar publisko informāciju AM mājaslapā, VAMOIC šā gada 24. aprīlī noslēdza līgumu par liela apjoma dezinfekcijas līdzekļu iepirkumu no AS “Spodrība”, kā arī neliela apjoma iepirkumu no “Madara Cosmetics”. https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi
Medijos publicēta informācija, kas liecina par cita pretendenta, SIA “Kvadro” sūdzību saistībā ar necaurspīdīgu un nepamatotu pretendentu atlasi, par ko administratīvā pārkāpuma lietvedība ierosināta arī Iepirkumu uzraudzības birojā, bet AM sniegusi pretrunīgas atbildes. https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/kvadro-pret-ministriju-kadel-dezinfekcijas-lidzeklus-par-735-940-eiro-perk-no-spodribas.d?id=52140599
12. Pēc kādiem kritērijiem (pretendentu pieredze, preču apjoms, tehniskā specifikācija, piegādes nosacījumi, cena, u.c.) veikta pretendentu atlase šajā iepirkumā, lai nodrošinātu racionālāko iepirkumu no valsts budžeta līdzekļiem? Kura amatpersona noteica šos kritērijus? Kura amatpersona veica atlasi saskaņā ar šiem kritērijiem katram konkrētajam iepirkumam?
13. Ar kādu pamatojumu, salīdzinot ar citiem pretendentiem attiecīgajā laika periodā, ievērojot labas pārvaldības principus, izvēlēts konkrētais piegādātājs, ar ko noslēgts līgums?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
