Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, 16.11.2017 iesniedzām deputātu jautājumus par iespējamu Ekonomikas ministrijas iesaisti krāpniecībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām. Diemžēl tā arī nesaņēmām uz tiem atbildes pēc būtības, un netika saņemti arī pieprasītie dokumenti.

Tāpēc mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, lai gūtu pārliecību, ka Ekonomikas ministrija pieņemot konkrētus lēmumus ir rīkojusies atbilstoši tās kompetencei un sabiedrības interesēs, pieprasām ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam iesniegt informāciju un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pieprasām iesniegt visus Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus (lēmumu par atbalsta piešķiršanu (kvalificēšanos saņemt tiesības pārdot saražoto enerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros), ražošanas atļaujas izsniegšanu, pagarināšanu, anulēšanu, jaudas samazināšanu un palielināšanu, kā arī visus pārējos lēmumus) un visu informāciju (dokumentus), balstoties uz kuriem, tika pieņemts katrs šis konkrētais lēmums saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu attiecībā uz konkrēti norādītajiem komersantiem, kuru iespējams negodprātīgā rīcība tika atspoguļota žurnālistu veidotajos sižetos - SIA “E Seda” , SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Strenči”, SIA “Tektus”, SIA “Madonas EKO”, SIA “Briedis būve”, SIA “Rīgas enerģija”.

2. Pieprasām arī iesniegt EM veikto saraksti šajā sakarā attiecībā uz šiem augstāk uzskaitītajiem komersantiem. (no plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas ir zināms, ka tāda ir tikusi veikta)

3. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus “Par atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai” derīguma termiņu pagarināšanai. Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

4. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja attiecīgo komersantu iesniegtās informācijas un dokumentācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

5. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus par atļauju elektroenerģijas ražošanas staciju jaudas palielināšanai? Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

6. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja šo komersantu elektroenerģijas ražotņu būvniecību un to atbilstību būvnormatīviem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

7. Pieprasām iesniegt EM skaidrojumu – balstoties uz kādām tiesību normām, EM ir deleģējums lemt par komersantam izsniegtajā atļaujā noteiktās jaudas nozīmīgu samazināšanu, un tādā kārtībā kā to ir īstenojusi EM?

Informējam, ka Saeimas deputātam ir tiesības pieprasīt materiālus, kuri var saturēt komercnoslēpumu un iepazīties ar tiem. Iesniedzot tos, lūdzam ievērot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pants deleģē Ministru kabinetam(MK) tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Atbilstoši šim deleģējumam MK ir apstiprinājusi EM izstrādātos MK noteikumus – Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”

Iepazīstoties ar šajos noteikumos ietverto regulējumu, nākas secināt, ka tajos ietvertās normas ir neskaidras un pat pretrunīgi interpretējamas.

Ņemot vērā, ka tieši EM ir izstrādājusi šos noteikumus un saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem savus lēmumus un uzrauga, kā šie noteikumi un EM lēmumi tiek ievēroti, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem (pirms jautājuma tiek paskaidrots jautājuma konteksts):

Saskaņā ar šiem MK noteikumiem Nr.221 koģenerācijas elektrostacija ir tiesīga pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja tā atbilst noteikumos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem un ja tās aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums atbilst noteikumos paredzētajam. Lai noteiktu koģenerācijas elektrostacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, šai koģenerācijas elektrostacijai darbojoties un ražojot enerģiju koģenerācijā. Noteikumi paredz, kādā veidā tas tiek noteikts – aprēķinos izmantojot stacijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, lietderīgās siltumenerģijas daudzumu, iztērēto kurināmā daudzumu laika posmā, kurš nav mazāks par četriem mēnešiem, vai pat atsevišķām aprēķinu pozīcijām nosakot šo laika periodu visa gada garumā.

1. Kādā veidā EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārliecinās par jaunas (ražošanu neuzsākušas) koģenerācijas stacijas atbilstību noteikumos noteiktajiem kritērijiem?

2. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības ar šo informāciju, EM pieņem lēmumu, ka šāda (jauna) stacija ir tiesīga kvalificēties pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Atbildē lūdzam norādiet arī, kuros tieši noteikuma punktos ir atrunāts deleģējums šādā veidā noteikt vai stacija ir tiesīga saņemt obligātā iepirkuma tiesības.

Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem noteikumiem, EM ir tā, kura pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savā lēmumā norādot elektroenerģijas iepirkuma apjomu kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros - ja komersants ieguvis tiesības pārdot attiecīgajā elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

EM sagatavotajos un valdības apstiprinātajos MK noteikumos Nr. 221, atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 262, nav noteikts, kādā veidā EM lēmumā par tiesībām pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek noteikts šis elektroenerģijas iepirkuma apjoms.

3. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības, EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, šajā lēmumā nosaka elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu? Atbildē lūdzam arī norādīt, kuras noteikumu normas (punkti) deleģē EM noteikt šādi elektroenerģijas obligāto iepirkuma apjomu?

Noteikumi nosaka, ja elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, Publiskais tirgotājs iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus. Tāpat noteikumi nosaka, ka komersanta plānotajai elektrostacijai par līguma spēkā stāšanos dienu tiek uzskatīta diena, kad elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

4. Lūdzam jūsu skaidrojumu – situācijā, kad atšķiras stacijas ekspluatācijā nodošanas datums un datums, kurā izsniegts sistēmas operatora akts, kurš datums tiek uzskatīts par elektroenerģijas obligātā iepirkuma līguma spēkā stāšanos dienu, no kuras tiek uzskaitīts noteikumos paredzētais 10 gadu iepirkuma periods?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...