Deputātu jautājumi Pavļutam par dienesta pārbaudes rezultātiem un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumu
Saeimas opozīcijas deputāti08.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 3.februārī jūs publiskojāt dienesta pārbaudes rezultātus, kas tika veikta pamatojoties uz Veselības ministrijas 2021.gada 13.janvāra rīkojumu Nr.9 "Par dienesta pārbaudes veikšanu" (turpmāk - Rīkojums) un Veselības ministrijas 2021.gada 15.janvāra rīkojumu Nr.10 "Par grozījumu Veselības ministrijas 2021.gada 13.janvāra rīkojumā Nr.9 "Par dienesta pārbaudes veikšanu"" saistībā ar nu jau skandalozo pieteikumu Covid-19 vakcīnu portfelim.
Saskaņā ar dienesta pārbaudes ziņojumu (turpmāk - ziņojumu):
No EK sekretariāta pārstāvja 2020.gada 16.novembri tika saņemta (Order Form) veidlapa par BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi, kuru NVD bija nepieciešams aizpildīt, parakstīt un nosūtīt līdz 2020.gada 18.novembrim.
Veselības ministrija 2020.gada 17.novembri sasauca sanāksmi ar nozares ekspertiem.
Sanāksmē piedalījās:
1) no Veselības ministrijas -Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Eeldmane, Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības vecākā eksperte Inga Liepiņa, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta vecākais eksperts Aleksandrs Takašovs; Veselības ministrijas nozares atašejs Briselē Karina Zālīte;
2) ZVA direktors Svens Henkuzens un direktora vietnieks Jānis Zvejnieks;
3) SPKC direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova, Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Larisa Savrasova;
4) NVD direktora p.i. Inga Milaševiča, Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs - EK Vadības paneļa loceklis;
5) IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Sanāksmes mērķis bija vienoties ar ekspertiem par BioNTech/Pfizer vakcīnas izmantošanu sabiedrības vakcinācijai un nepieciešamo vakcīnas devu skaitu. Sanāksmē nozares eksperti izteica negatīvu attieksmi par BioNTech/Pfizer vakcīnu iegādi.
Ņemot vērā minēto, tika plānota atkārtota sanāksme 2020.gada 18.novembrī.
No pārbaudes ziņojumā iekļautās informācijas par Veselības ministrija 2020.gada
17. novembrī sasaukto sanāksmi (turpmāk tekstā - Sēde 17) nesatur nekādus ne konkrētus faktus, ne to paudējus par "negatīvu attieksmi par BioNTech/Pfizer vakcīnu iegādi". Ir tikai vispārīgs apgalvojums.
Balstoties uz ziņojumu par Veselības ministrijas 2020.gada 18.novembra sanāksmi:
Veselības ministrijas 2020.gada 18.novembra sanāksmē piedalījās amatpersonas:
1) no Veselības ministrijas - valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Lāviņa, Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības vecākā eksperte Inga Liepiņa, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta vecākais eksperts Aleksandrs Takašovs;
2) ZVA direktors Svens Henkuzens un direktora vietnieks ļānis Zvejnieks;
3) SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs PerevoŠākovs;
4) NVD direktora p.i. Inga Milaševiča, Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs - EK Vadības paneļa loceklis;
5) IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska, padomes loceklis Uga Dumpis.
Sanāksmes laikā izskanējis viedoklis, ka BioNTech/Pfizer vakcīnas ir jāiegādājas, bet ierobežotā daudzumā - ap 100 000 devu.
Komisija no sanāksmes dalībnieku paskaidrojumiem neieguva informāciju, kura amatpersona ir iniciējusi lēmumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas 100 000 devu iegādi. Balsojums par BioNTech/Pfizer vakcīnas 100 000 devu iegādi sanāksmē nav noticis. Komisija arī neguva pārliecību, ka minētais lēmums sanāksmē ticis pieņemts, jo ne visi sanāksmes dalībnieki uzskata, ka sanāksmē šāds lēmums būtu pieņemts, vai arī neatceras, ka tāds būtu pieņemts, vai atzīst, ka tas bija konceptuāls lēmums par BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi.
Ņemot vērā sanāksmes dalībnieku paskaidrojumos norādīto, Komisija nav guvusi pārliecību, ka šajā sanāksmē būtu pieņemts konkrēts lēmums par BioNTech/Pfizer vakcīnas 100 000 devu iegādi. Vienlaikus šāda lēmuma apspriešana izriet no daļas sanāksmes dalībnieku paskaidrojumos norādītā un elektroniskās sarakstes informācijas, kuras atbilstību reālajai notikumu gaitai Komisija nevar pārbaudīt
NVD pārstāvis Ainārs Lācbergs 2020.gada 18.novembri elektroniski nosūtīja informāciju EK Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija piekrīt vakcīnu iegādei no ražotāja Pfizer/BioNTech 100 000-200 000 devu apjomā, kā ari norādīja, ka pasūtījuma veidlapa ar Latvijai nepieciešamo vakcīnu tiks nosūtīta 2020.gada 19.novembri.
Sīs pārbaudes rezultātā kā viena no iespējami atbildīgajām amatpersonām tika identificēts Ainārs Lācbergs (NVD iepirkumu daļas vadītājs), kurš bija pilnvarots pārstāvēt Latviju Eiropas vadības grupā, kura veido pieprasījumus par vakcīnām un nosūtīja šo pasūtījumu. Taču no ziņojuma tā arī nepaliek skaidrs, cik lielā mērā tieši šī amatpersona ir bijusi atbildīga par šādu vakcīnas portfeļa izveidi, un cik lielā mērā tā ir pildījusi tai uzdoto lēmumu rīkojoties dotā pilnvarojuma ietvaros, balstoties uz augstākminētās Veselības ministrijas 2020.gada 18. novembra sanāksmē (turpmāk tekstā - Sēde 18) lemto.
Ziņojumā ir minēti vispārīgi nekonkrēti apgalvojumi par kopējo viedokli, kurš tika pausts šajā sanāksmē un lēmumu, kurš nav zināms vai vispār tika pieņemts. Attiecībā uz šo lēmumu, ziņojumā turpat ir minēts "vienlaikus šāda lēmuma apspriešana izriet no daļas sanāksmes dalībnieku paskaidrojumos norādītā un elektroniskās sarakstes informācijas".
Šāda rakstura informācija liecina vai nu par paviršu pārbaudes veikšanu vai arī par mēģinājumu slēpt informāciju par iespējamā izdarītā nozieguma patiesajiem apstākļiem un atbildīgos par šo nodarījumu.
Lai novērstu šīs augstākminētās bažas. Lūdzam jūs sniegt skaidras un izsmeļošas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
Attiecībā uz Veselības ministrija 2020.gada 17.novembrī sasaukto sanāksmi (turpmāk tekstā - Sēde 17)
1. Kur, kādā formātā tika noturēta Sēde 17? Kas konkrēti, kad un kā to sasauca?
2. Kas vadīja šo Sēdi 17?
3. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja ]ana Feldmane,
4. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības vecākā eksperte Inga Liepiņa,
5. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša,
6. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta vecākais eksperts Aleksandrs Takašovs;
7. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Veselības ministrijas nozares atašejs Briselē Karina Zālīte;
8. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda ZVA direktors Svens Henkuzens un direktora vietnieks Jānis Zvejnieks;
9. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda SPKC direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova,
10. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Larisa Savrasova;
11. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda NVD direktora p.i. Inga Milaševiča,
12. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs - EK Vadības paneļa loceklis;
13. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi Sēdē 17 pauda IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska.
14. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi šajā Sēdē 17 pauda sēdes vadītājs.
15. Vai bez augstākminētajiem Sēdē 17 piedalījās vēl kāds?
16. Vai šajā Sēdē 17 piedalījās, kāds kurš ir potenciālo vakcīnas izstrādātāju vai piegādātāju kompāniju interešu pārstāvis?
17. Vai šajā Sēdē 17 piedalījās kompānijas AstmZeneka pārstāvis?
Attiecībā uz Veselības ministrija 2020.gada 18.novembrī sasaukto sanāksmi (turpmāk tekstā - Sēde 18)
1. Kur, kādā formātā tika noturēta Sēde 18? Kas konkrēti, kad un kā to sasauca?
2. Kas vadīja šo Sēdi 18?
3. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško?
4. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa?
5. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane?
6. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības vecākā eksperte Inga Liepiņa?
7. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša?
8. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta vecākais eksperts Aleksandrs Takašovs?
9. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda ZVA direktors Svens Henkuzens un direktora vietnieks Jānis Zvejnieks?
10. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs?
11. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda NVD direktora p.i. Inga Milaševiča?
12. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs?
13. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska?
14. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda padomes loceklis Uga Dumpis?
15. Kādu konkrēti viedokli attiecībā uz BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādājamo apjomu šajā Sēdē 18 pauda sēdes vadītājs?
16. Vai bez augstākminētajiem Sēdē 18 piedalījās vēl kāds?
17. Vai šajā Sēdē 18 piedalījās, kāds kurš ir potenciālo vakcīnas izstrādātāju vai piegādātāju kompāniju interešu pārstāvis?
18. Vai šajā Sēdē 18 piedalījās kompānijas AstraZeneca pārstāvis?
Saistībā ar NVD pārstāvja Aināra Lācberga 2020.gada 18.novembrī elektroniski nosūtīto informāciju EK Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija piekrīt vakcīnu iegādei no ražotāja Pfizer/BioNTech 100 000-200 000 devu apjomā, lūdzam precizēt:
1. Vai šo informāciju par vakcīnas pieprasījumu sagatavoja pats Ainārs Lācbergs? Ja tas nebija Lācbergs, kurš veica šī pieprasījuma sagatavošanu, nosakot konkrētu vakcīnas iegādājamo apjomu?
2. Balstoties uz kādu konkrēti informāciju tika sagatavots šis pieprasījums?
3. Kas konkrēti deva uzdevumu sagatavot šādu vakcīnas pieprasījumu ar konkrētajiem apjomiem?
Aicinām iesniegt šo informāciju Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
