Deputāts Butāns ir acīmredzami melojis: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai
Jāzeps Baško16.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 14. jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar iespējamu balsu pirkšanu 13. Saeimas Juridiskās komisijas sēdes laikā šī gada 18. maijā.
Lēmums ir anonimizēts, bet no publiski pieejamās informācijas ir saprotams, ka lēmumā “persona E” ir minētās sēdes vadītājs — deputāts Jānis Butāns (attēlā), savukārt “persona H” ir tā brīža Saeimas deputāts, komisijas loceklis Aivars Geidāns.
No šāda lēmumā minēto personu identitātes atšifrējuma izriet:
1) Jānis Butāns t.s. tehniskās pauzes laikā Aivaram Geidānam ir veicis zvanu, kurā ir pārrunāts ar šo tehnisko pauzi pārtrauktais balsojums, kurā savu nebalsošanu Aivars Geidāns bija tikko visiem dzirdami paziņojis, un Jānis Butāns izdarīja šo zvanu tieši tāpēc, ka šis balsojums bija pretējs tam, kādu Jānis Butāns gaidīja no Aivara Geidāna saskaņā ar tajā pašā dienā notikušajā Konservatīvo frakcijas sēdē runāto.
2) Aivars Geidāns savās liecībās nemin — vai KNAB nepiemin to lēmumā —, ka tieši Jānis Butāns ir zvanījis viņam t.s. tehniskās pauzes laikā. Saskaņā ar KNAB atklāto informāciju Aivars Geidāns savā liecībā tikai liecina par vispārēju praksi deputātiem sazvanīties un sazināties pa citiem kanāliem.
3) KNAB nav konstatējuši balsu pirkšanu.
Pievienojos atziņai, ka nav pamata uzskatīt, ka ir notikusi balss pirkšana vai cita veida koruptīvs darījums. Taču ar to lieta nav galā, jo:
1) ir notikusi balsojuma ietekmēšana balsojuma laikā.
2) Jānis Butāns sēdes laikā ir apzināti melojis. Sēdes audioierakstā, laika brīdī 1h10min47sek ir dzirdams, kā Jānis Butāns paziņo par radušos stāvokli: “Mums tehniskas problēmas, mazliet tehniskā pauze, pauze divas minūtes.”
Paziņojot balsojuma laikā, ka ir “tehniskas problēmas”, Jānis Butāns ir melojis visiem sēdes dalībniekiem, un viņš to ir darījis ar nolūku, lai varētu pārtraukt balsojumu un sazināties ar Aivaru Geidānu, lai izmainītu viņa faktisko balsojumu (dalību balsojumā), ko viņš arī izdara ar telefona zvanu.
Aicinu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt Jāņa Butāna rīcību minētajā sēdē, balstoties uz KNAB resoriskajā pārbaudē atklāto informāciju, kā arī uz publiski pieejamo sēdes ierakstu.
Aicinu arī Saeimas komisiju izvērtēt Aivara Geidāna sniegto liecību KNAB, ja tā patiešām nav iekļāvusi informāciju par Jāņa Butāna zvanu Aivaram Geidānam. Tā ir ļoti būtiska informācija, lai izmeklētu iespējamu balsojuma ietekmēšanu.
Aicinu komisiju arī skaidrot, vai turpmāk ir pieļaujams sēžu vadītājiem pārtraukt balsojumus, lai “zem četrām acīm” pārjautātu jau nobalsojušiem deputātiem, vai viņi ir pārliecināti par savu balsojumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
