Deklarētie dati liek secināt: „likuma un kārtības” ieviesējs Gobzems pērn „no tumbočkas” izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”
PIETIEK29.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kas uzdodas par „likuma un kārtības” ieviešanas aizstāvi, pats pērn, iegādājoties īpašumu Ādažu novadā, labākajās Arta Kampara tradīcijās „no tumbočkas” ir izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa amatpersonas deklarācijā minētie dati.
2020. gada sākumā A. Gobzemam, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu, nav bijuši skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Kādai personai viņš aizdevis 30 000 eiro, bet parādā bijis 11 657 eiro. Savukārt visi viņa oficiālie ienākumi 2020. gadā ir bijuši 37 440 eiro Saeimas alga (pirms nodokļu nomaksas) un 7,03 eiro procenti Citadele bankā.
Tomēr pērn „likuma un kārtības” solītājs ir iegādājies nekustamo īpašumu Ādažu novadā, kura pilnā cena, kā jau atkal izriet no amatpersonas deklarācijas, bijusi 250 000 eiro. A. Gobzems paņēmis hipotekāro kredītu 165 000 eiro apmērā un noslēdzis ķīlas līgumu par 247 500.
Līdz ar to gada beigās deputāta finansiālā situācija bijusi tāda: viņš joprojām kaut kam aizdevis 30 000 eiro, bet deklarēto parādu summa pieaugusi no jau pieminētajiem 11 657 eiro līdz 165 000 eiro.
Oficiāli deklarētie dati nozīmē, ka deputātam vajadzētu būt nācies samaksāt starpību starp īpašuma pirkuma summu – 250 000 eiro – un kredītā paņemtajiem 165 000 eiro. Šī starpība ir 85 000 eiro.
A. Gobzems nav deklarējis ne to, ka viņš būtu parādā vairāk par 165 000 eiro, ne to, ka viņš būtu atdevis iepriekš deklarētos 11 657 eiro parādus. Tas nozīmē, ka šī pagājušā gada laikā viņš ir par īpašuma daļu, kas nav apmaksāta ar hipotekāro kredītu, un par iepriekš deklarēto parādu kopā ir nomaksājis 96 657 eiro.
Kā jau minēts, deputāta oficiālie ienākumi pērn „uz papīra” ir bijuši 37 447 eiro, kas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas viņš ar visiem atvieglojumiem par apgādājamajiem ir saņēmis ne vairāk kā 30 000 eiro.
Tas savukārt nozīmē, ka pat gadījumā, ja „likuma un kārtības” ieviesējs visu pagājušo gadu būtu pārticis no zila gaisa, viņš „no tumbočkas” izvilcis ne mazāk kā 65 tūkstošus eiro. To, no kurienes radusies šī „melnā nauda", tagad vajadzēs noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB, kam jau nosūtīti attiecīgi iesniegumi.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
