Dažiem laukos pietiek kampt

Šim faktam var nepievērst uzmanību, jo nekā īpaša tur nav, ja arvien biežāk no Zemgales un citiem Latvijas novadiem nepienāktu ziņas, ka lauksaimnieki pārdod lētu dīzeļdegvielu bez “papīriem” un sniedz dažādus transporta un citus pakalpojumus par nesaprotami lētākām cenām. Vai zemnieki ir pieslēgušies Ventspils naftas vadam? Diezin vai.

Runa ir par valsts līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, par negodīgu sistēmas izmantošanu, kur dīzeļdegviela bez akcīzes tiek lauksaimniekiem. Lauksaimniekiem šī nauda tiek piešķirta lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, jo, lūk, traktori un cita lauksaimniecības tehnika nepārvietojas pa ceļiem un nebojā to. Un te rodas jautājums - vai tad mežsaimniekiem meža tehnika pārvietojas pa ceļiem vairāk kā lauksaimnieku tehnika, un kālab citās Eiropas valstīs mežsaimniekiem ir pieejama bezakcīzes degviela? Pavisam droši var apgalvot, ka arī citām nozarēm būtu tiesības saņemt šādu dīzeļdegvielu.

Lai nu kā būtu ar vienas nozares nostādīšanu privileģētākā situācijā par otru, tomēr uzmanība ir jāpievērš citam faktam – iespējamai valsts nozagšanas shēmai, kas valstiskā līmenī ar politisko spēku un lobija organizāciju atbalstu ir iestrādāta Latvijas likumdošanā. Latvijā bezakcīzes dīzeļdegviela ir pieejama vienai daļai privileģētiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas atbilst MK noteikumos norādītiem kritērijiem, un tūkstošiem mazo saimniecību šāds atbalsts vairs nav.

Šī degviela ne ar ko neatšķiras no parastās degvielas ne pēc izskata, ne pēc smaržas vai kvalitātes rādītājiem, un to var izmanot gan traktoros, gan vieglajos un smagajos transporta līdzekļos. Mūsu kaimiņu valstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs un daudz kur citur Eiropā bezakcīzes degvielas iekrāso ar speciālu krāsvielu – sarkanu, zilu utt., lai tā jau godīgie šo valstu pilsoņi nesadomātu to izmanot transporta līdzekļos, kas pārvietojas pa šo valstu autoceļiem, un pārkāpumu gadījumā sodi mērāmi tūkstošos EUR.

Vai tiešām Latvijā visi lauksaimniecības uzņēmumi ir tik godīgi, ka neizmanto šo degvielu citiem mērķiem? Vai valdošā politiskā elite tam tic, vai nemaz netic, bet izpilda ar partijām saistītu lobiju uzdevumu sakārtot sistēmu tā kā vajag lauku bagātiem! Politiķi tēlo, ka tic, bet dīvaini, ka lauku iedzīvotāji arvien biežāk var iegādāties lētu dīzeļdegvielu no zemniekiem.

Latvijā ik gadu lauksaimniekiem tiek piešķirti apmēram 85 miljoni litru bezakcīzes degvielas, kas ir nepilni 100 l vienam hektāram lauksaimniecības zemes. Ir saimniecības kā, piemēram, piena lopkopībā, dārzeņkopībā, kur šie 100 l/ha ir nepietiekami, bet lielākā daļa no šīs degvielas tiek piešķirta saimniecībām, kuru rīcībā ir pļavas, zālāji un graudaugu platības, kur 100 l izlietošana ir stipri grūti pamatojama. Lai uzturētu pļavas, vairāk par 30 – 50 l/ha nevar izlietot, arī intensīvā graudaugu audzēšanā zemes apstrādei vairāk par 60 – 70 l/ha ir grūti notērēt, un to var apliecināt jebkurš tehnikas eksperts.

Platības ir milzīgas: Latvijā pļavas ir ap 750 000 ha un graudaugu platības ap 450 000 ha - kopā apmēram 1 200 000 ha lauksaimniecības zemes, kur dīzeļdegviela ir vajadzīga mazākos apjomos, nekā tā tiek piešķirta.

Kur tad tiek izlietota apmēram trešā daļa jeb 30 miljoni litru no piešķirtās dīzeļdegvielas? Kur paliek gandrīz 7 miljoni latu akcīzes nodokļa un ap 5 miljoni Ls PVN, jo, nelikumīgi izlietojot vai bez papīriem pārdodot šo dīzeļdegvielu, PVN nedrīkst ieskaitīt izdevumos, un PVN būtu jānonāk valsts kasē. Vai tiešām valsts ir tik turīga, lai krīzes apstākļos nepainteresētos par 12 miljoniem latu, kas neienāk valsts budžetā?

Kuri ir tie cilvēki, partijas vai organizācijas, kas lobē šīs sistēmas pastāvēšanu? Atbilde tālu nav jāmeklē. 2011. gada pirmā pusē VID Akcīzes preču pārvalde veica reidus vairākās Bauskas puses degvielas uzpildes stacijās, un, pēc neoficiālas šīs pārvaldes ierēdņu informācijas, īsā laikā, pāris stundās katrā DUS aizturēja līdz pat 9 zemniekiem, kas šo degvielu pildīja vieglo un kravas automašīnu bākās. Par šiem Bauskas reidiem runāja visa Zemgale, un par apjomiem valsts līmenī varam tikai iedomāties. Noķertajiem tika sastādīti protokoli un piemēroti sodi, bet diemžēl nenozīmīgi, un arī presē tas neizskanēja, jo tajā brīdī pieslēdzās augsta līmeņa politiskie lobiji.

Baumo, ka šo faktu noslēpt sabiedrības acīm ieteicis premjera Valda Dombrovska padomnieks lauksaimniecības jautājumos un Vienotībai pietuvināts darbonis Uldis Krievārs (attēlā pa labi). Par to esot diskutēts gan slēgtā valdības sēdē, gan pie premjera personīgi. Varētu padomāt - kāda gan interese ir godīgam padomniekam, taču ir interese. Pirmkārt, Krievāram Vidzemē pieder zemnieku saimniecība, kas izmanto bezakcīzes dīzeļdegvielu, otrkārt viņš ir ietekmīgas lobija organizācijas - Zemnieku Saeimas valdes loceklis, un daudzi no šīs organizācijas ir saistīti gan ar esošo politisko eliti, gan ar norietējušiem politiķiem, kuri, iespējams, nelikumīgi izmanto šīs priekšrocības.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājam Jurim Lazdiņam Dobeles novadā Krimūnu pagastā pieder zemnieku saimniecība Lazdiņi, kas apsaimnieko virs 1000 ha lauksaimniecības zemi un audzē graudaugus – visticamākais, ka ievērojama daļa no bezakcīzes dīzeļdegvielas paliek pāri. Tai pašā laikā Lazdiņam kopā ar zemnieku Armandu Jankevicu pieder SIA Paugurīši A.J., kas nodarbojas autotransporta pakalpojumu sniegšanu. Varbūt tikai sakritība, bet kālab diviem graudkopības nozarē strādājošiem zemniekiem ir jādibina transporta firma? Un jautājums - vai šie kungi tiešām atstāj neizmantotus vairākus desmitus tonnu bezakcīzes dīzeļdegvielas? Cerams, ka tā ir, bet kālab Lazdiņš tik ļoti cīnās pret iekrāsotās degvielas ieviešanu?

Bijušais politiķis, kādreizējais zemkopības ministrs Atis Slakteris, Bauskas novada zemnieku saimniecības Mālnieki īpašnieks un Zemnieku Saeimas pārliecināts atbalstītājs, nesen intervijā Dienas Biznesam sūkstījās, ka Zemgale pārvērsta par zemnieku geto un tagad viņam pat jānodarbojas ar sniega šķūrēšanu ziemā. Interesanti, vai Slakteris tiešām godīgi atstāj graudkopībai nevajadzīgo bezakcīzes dīzeļdegvielu valstij un sniega šķūrēšanai pērk dīzeļdegvielu par pilnu cenu? To ir tik viegli pārbaudīt, jo ziemas laikā bezakcīzes degviela graudkopjiem nav vajadzīga.

Nu jau vienīgo valstij piederošo saimniecību Vecauce vada jauna un talantīga, un Vienotībai pietuvināta vadītāja Iveta Grudovska, un nebūtu, par ko pārmest, jo saimniecība attīstās, ja vien viņas Auces novadā esošā ģimenes zemnieku saimniecība Lielvaicēni, kas audzē graudaugus, nesniegtu arī transporta pakalpojumus. Sezonas laikā ik dienas cauri Vecaucei ripo smagās automašīnas ar mēslu cisternām, kuras apkalpo vietējo Auces cūku kompleksu Pūpoli un valsts saimniecību Vecauce.

Te atkal jāuzdod jautājums - vai tiešām Grudovskai nav interešu konflikta, strādājot valsts uzņēmumā, pakalpojumu sniegšanai piesaistīt savu ģimenes saimniecību, un vai viņa var likt roku uz sirds un zvērēt, ka neviens litrs bezakcīzes degvielas nav nokļuvis smago auto bākās? Un atkal sakritība: gan Grudovskas ģimenes saimniecība, gan valsts saimniecība Vecauce, pēc neoficiālas informācijas, ir Zemnieku Saeimas biedri.

Visos šos un vēl daudzus desmitus citus apšaubāmos gadījumus VID var viegli izkontrolēt, ja vien ir vēlēšanās un politiskā līmenī dota zaļā gaisma. Transporta pakalpojumus nevar sniegt, pildot bākās ūdeni, par katru nobraukto kilometru ir jābūt pretī ceļazīmei un dīzeļdegvielas iegādi apliecinošiem dokumentiem, kur norādīta pilna cena. Ja nebūtu tādi lobiji kā premjera padomnieks Uldis Krievārs un nebūtu paša premjera Valda Dombrovska atbalsta, šādas valsts nozagšanas shēmas netiktu meistarīgi noslēptas, un Latvijā sen jau būtu ieviesta iekrāsotā dīzeļdegviela.

Kas gan ir tik pievilcīgs, ka zemnieki tā cenšas nodarboties ar transporta pakalpojumiem, sniega šķūrēšanu no lauku ceļiem un pat sniega izvešanu no Rīgas, kā tas notika 2011. gada janvārī. Aprēķini ir neapgāžami, un tieši šī samazinātā akcīzes nodokļa izmaksa, kas ir 0,23 Ls par vienu litru dīzeļdegvielas, ļauj negodīgiem lauksaimniekiem dempingot ar cenām, izspiest no konkursiem mežizstrādes firmas un ceļu būves firmas, kam šādas priekšrocības nav. Šis ir iemesls, kālab zemniekus pārstāvošā organizācija Zemnieku Saeima iebilst pret sistēmas maiņu un iekrāsotās degvielas ieviešanu kā tas ir citās Eiropas valstīs?

Iekrāsota degviela būtu gals lielas valsts nozagšanas shēmai, ko noorganizējuši Vienotībai pietuvināti cilvēki un Zemnieku Saeimas darboņi, nodarot līdz pat 12 miljonus latu lielus zaudējumus. Ieviešot iekrāsoto degvielu, tiktu ietaupīti miljoni, un šādu bezakcīzes degvielu varētu saņemt arī meža nozare, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tas būtu ievērojams atvieglojums un celtu mūsu kokmateriālu konkurētspēju starptautiskajos tirgos un mežizstrādātāju konkurētspēju attiecībā pret mūsu kaimiņiem igauņiem, kuriem jau ir pieejama bezakcīzes degviela.

Lai novērstu šādas valsts nozagšanas shēmu veidošanu, ir stingri jāuzrauga lobija organizācijas, un faktiski šo organizāciju biedru sarakstiem ir jābūt publiski pieejamiem, lai ar žurnālistiskās izmeklēšanas metodēm nav jāmeklē saistība starp neizprotamiem valstiskiem lēmumiem un ieinteresēto personu, bet gan jebkurš iedzīvotājs var aplūkot tos cilvēkus, kuru maku labā strādā lobija organizācijas.

Iespējams, tagad ir izprotams, kālab Vienotības politiķi tik ļoti ciena Zemnieku Saeimu un gan premjerministrs Valdis Dombrovskis, gan ministri, Saeimas deputāti, pat Eiroparlamenta deputāti tik bieži piedalās šās organizācijas sanāksmēs. Vai tiešām Vienotība iegūst no šīm shēmām tā sauktos “otkatus”? Un ko gan cienījamais valsts prezidents Andris Bērziņš meklēs šonedēļ shēmotāju organizācijas kongresā? Ar šīs organizācijas vadoņiem ir saistīti daudzi negodīgi darījumi, un tuvākā laikā turpināšu atmaskot šīs organizācijas biedrus.

Novērtē šo rakstu: