Daži neērti jautājumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei
Aldis Gobzems03.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzticies zinātnei un ievēro
Uzticies zinātnei un neej apgriezt matus, bet zobus labot ej. Uzticies zinātnei un ārā restorānā nesēdi, bet turpat blakus uz trepītēm sēdi. Uzticies zinātnei un uz skolu neej, bet pavadi baros laiku dīkdienībā pilsētas centrā. Uzticies zinātnei un Depo iepērcies kā juridiska persona, jo līp, ja iepērcies kā fiziskā. Uzticies zinātnei!!! Jo trolejbusos, autobusos, tramvajos nelīp.
Man bija saruna ar kādu uzņēmēju. Viņam visi darbinieki, kuri uz darbu brauc ar sabiedrisko transportu, ir izslimojuši. Un neviens nav slimojis, kas to pašu ceļu mēro ar privāto transportu.
Es gribētu tomēr dzirdēt Lienes Cipules (Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienesta vadītājas) viedokli, kā tieši ar zinātni ir saistīts fakts, ka pannu tu, cilvēks, veikalā vari nopirkt, ieejot veikalā, piezvanot pa telefonu blakus stāvošai pārdevējai un pēc tam samaksājot. Kā „uzticies zinātnei” nonāca pie slēdziena, ka jāstāv rindā, lai izietu no lielveikala? Vai arī, kā tieši „uzticies zinātnei” izpaužas šāds stāsts - kārtējais kuriozs iz dzīves.
Ieeju lielveikala LMT filiālē nopirkt telefonam jaunu aizsargstikliņu. Filiālē viss atbilstoši drošībai, jāņem numuriņš, pārdevēji sēž stiklotās kabīnēs, pienāk mana kārta, dodos pie pārdevēja kabīnes, saku - man vajag stikliņu, viņš aiziet, atslēdz plauktu, paņem, atnes. Es gatavs jau pīkstināt karti un doties projām.
Bet nē. Izrādās, man jāiet manslmt, tur man izvietots pasūtījums, jo pasūtīt var tikai attālināti. Sēžu pie tā lodziņa, čakarējos, beigās, protams, visu akceptēju caur manslmt. Tad parādās pasūtījuma numurs. Dodu džekam to numuru, viņš tālāk vada savā sistēmā, un nu ir maģiskais brīdis pēc 25 minūtēm klāt. Varu nopīkstināt karti un paņemt preci, lai dotos prom. To varēja izdarīt 3 minūtēs. Kārtējais kosmoss. Un es tāds nebiju viens, novērojot tajās 25 minūtēs, kuras tur pavadīju.
Cipules kundze, kā tieši šī sistēma ierobežo saslimstību vai, tieši otrādi, veido kārtējās rindas un sastrēgumus un parāda, cik tālu politiskie lēmumi ir no praktiskas dzīves...
Tālāk lasām medijus, kurus par 3 komats cik tur miljoniem sponsorē valdība, lai valdību mediji nekritizētu. Mediji raksta: “Mediķi brīdina: Arvien vairāk cilvēku pēc Covid-19 pārslimošanas novērojamas ilgtermiņa komplikācijas. Arī to viegli izslimojušajiem.” Ziniet, grūti uztverams brīdinājums. Ko tieši cilvēks var izdarīt, šo lasot? Izvēlēties slimot vai ne? Izvēlēties vieglāk pārslimot vai ne? Patiesībā būtu jāraksta: “Cilvēce brīdina valdības un mediķus: Vīruss ir un būs, domājiet, kā glābt valsti, ja neglābsiet, tiniet makšķeres!”
Un nobeigums šim garajam rakstam. Nevis fokuss pazaudēts, Cipules kundze un visi pārējie, bet komunikācija notiek vienā valodā, kuru diemžēl daļa sabiedrības nesaprot un teikto neuztver. Komunikācijai tiek izmantoti arhaiski kanāli un arhaiski pasniegšanas formāti. Ziņneši ir nepareizie, jo komunikācijas veidotāji ir nošķirti no mērķauditorijas. Vienu vārdu sakot - visiem tiem Jūsu sabiedrisko attiecību kantoriem un speciālistiem būtu jāprasa atmaksāt valsts piešķirto naudu, jo tā ir totāla un absolūta haltūra. Jūsu visu tviterpaziņojumi nemaina neko.
Visvairāk līp sabiedriskajā transportā, Cipules kundze. Un par to ir atbildīgs Rīgas mērs Staķis no Attīstībai/Par kopā ar visām progresīvajām fanēm, kas nespēj radīt sistēmu, lai sabiedriskais transports būtu daudz biežāk pieejams.
Seko mums 
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
