Daži jautājumi VID, Finanšu ministrijai un valdībai par absurdajiem UIN piemērošanas noteikumiem
Pietiek lasītāja25.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 28.jūlijā tika pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī un, ar vienkāršiem vārdiem izsakoties, paredz, ka uzņēmējiem nebūs vairs jākreditē valsts budžets. Taču izrādījās, ka Pārejas noteikumi tomēr paredz - tiem, kam bija peļņa 2016.gadā, tomēr valsts jāturpina avansēt arī visu 2018.gada pusgadu, veicot UIN avansa maksājumus katru mēnesi.
Tad 2017.gada 14.novembrī tika pieņemti MK noteikumi Nr.677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”, kuros noteikts, ka nodokļu maksātājam ir tiesības nemaksāt vai lūgt, lai samazina UIN avansa maksājumu (gan noteikta virkne ierobežojumu, kuras kategorijas uzņēmēji to var lūgt), ja nodokļu maksātājs informāciju par avansu pārrēķinu mērkaķa ātrumā VID iesniedzis līdz 2018.gada 10.janvārim. Faktiski uzņēmēji ir piesmieti.
Turklāt joprojām ir neskaidrs jautājums, uz kuru nevar atbildēt VID darbinieki. Ja uzņēmējs, kuram veidojusies UIN pārmaksa, nododot deklarāciju par UIN pusgadu pēc 2018.gada 30.jūnija, vēlas, lai visu avansēto UIN atdot atpakaļ vai novirza citu nodokļu segšanai, atbildes nav. Vai to varēs atgūt uzreiz vai gaidīsim 2019.gadu? Noteikumu un norādījumu VID neesot.
Paši VID darbinieki atzīst, ka šie ir absurdākie MK noteikumi. Tad varbūt var uzdot likuma un noteikumu iniciatoriem šādus jautājumus:
1) kāpēc uzņēmējam jāavansē valsts? Kur paliek šie naudas līdzekļi? Kāpēc, pieņemot likumu, tomēr noteica, ka 2018.g. pusgadu lai maksā. Vai tiešām kase ir tik tukša, ka jāzog no uzņēmējiem?
2) kāpēc uzņēmējam, avansējot valsti, par UIN avansa maksājumu kavējumu jāmaksā kavējuma procenti?
3) kāpēc uzņēmējiem, kuri zināja, ka nebūs peļņas, netika dota iespēja viņus atbrīvot no UIN avansa maksājumiem 2018.gadā? Bet tā vietā, tieši pretēji, tika strikti ierobežots, kuri uzņēmēji to var darīt (piemēram, maksātnespējīgie un brīvostas vai tie, kuriem ir bijis tikai viens darījums)?
4) kad būs skaidrība (noteikumi) ar UIN pārmaksu atdošanu? Vai doma ir tos iesaldēt un atgriezt kaut tālā nākotnē? Vai par to procentus valsts mums maksās?
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
