Iesaki rakstu: 
Skaidri nezināmu, bet viegli nojaušamu iemeslu dēļ Daigas Avdejanovas vadītā Datu valsts inspekcija veselu mēnesi kategoriski nav vēlējusies saņemt SIA Pietiek.lv sūtītu reģistrētu un apdrošinātu vēstuli – atbildi uz šīs iestādes pūliņiem panākt, lai interneta vietnē pietiek.com tiktu dzēstas ziņas par namu Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kur, iespējams, joprojām atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša bēdīgi slavenais „ofšordzīvoklis”. Iestādes nevēlēšanās saņemt vēstuli, ko apliecina Pietiek šodien publicētie sūtījuma dokumenti, ir bijusi tik centīga, ka likusi Latvijas pastam secināt – "adresāta nav uz vietas".
Kā Pietiek jau vairākkārt aprakstījis, publiski pieejamie dati liek domāt, ka SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētājs ir uzņēmums, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko.
Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, viņš ir vērsies Datu valsts inspekcijā, lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu un, iespējams, izmantojot savu dienesta stāvokli, lai šī citkārt diezgan kūtrā iestāde rīkotos neierasti uzstājīgi un enerģiski.
Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā interneta vietnes pietiek.com administrācija tika aicināta „pēc iespējas ātrāk anonimizēt Interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”. Kāpēc inspekcija nolēmusi vērsties tieši pie SIA Pietiek.lv, kas nav pietiek.com domēna īpašniece, ne tā administrētāja, Avdejanova nebija paskaidrojusi.
Šo „aicinājumu” inspekcijas vadītāja pamatoja vienīgi ar to, ka „persona, gatavojot Interneta vietnē publicēto rakstu ar norādi uz Datu subjekta dzīvesvietas adresi, tādā veidā paužot savu viedokli par Interneta vietnē minēto gadījumu un realizējot Satversmes 100.pantā noteikto cilvēka pamattiesību – vārda brīvību, ir pārkāpusi starp tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz personas datu aizsardzību robežu”.
Pēc šī „aicinājuma” saņemšanas SIA Pietiek.lv nosūtīja inspekcijai ierakstītu un apdrošinātu vēstuli, kurā bija norādīts: „Atbildot uz Jūsu vēstuli Nr. 2-4.3/501-N no 02.06.2017 daru Jums zināmu, ka pretēji šajā vēstulē izteiktajam apgalvojumam SIA Pietiek.lv nav interneta vietnes www.pietiek.com uzturētāja.
Tas, lai Jums būtu saprotams, nozīmē, ka SIA Pietiek.lv neuztur interneta vietni www.pietiek.com, nav tās īpašniece, nav šī domēna vārda īpašniece vai turētāja, nenodarbojas ar minētās interneta vietnes satura radīšanu, izvietošanu, koriģēšanu vai dzēšanu.
Līdz ar to nosūtu Jums atpakaļ Jūsu sūtīto vēstuli Nr. 2-4.3/501-N no 02.06.2017 un vēlu radošus panākumus un enerģiju, pildot Jūsu, manuprāt, atklāti parazītiskajai iestādei doto politisko pasūtījumu un noskaidrojot Jūs interesējošās interneta vietnes uzturētāju vai uzturētājus, lai tiem arī šo vēstuli nosūtītu.”
Taču nu ir izrādījies, ka veselu mēnesi pēc šīs vēstules nosūtīšanas pa pastu uz Datu valsts inspekcijas adresi šī iestāde ir atteikusies šo atbildi saņemt. Pietiek šodien publicē sūtījuma detaļas, kas rāda, kad vēstule nosūtīta un kā Latvijas pasts papildus paziņojumiem par saņemtu sūtījumu veselas divas reizes mēģinājis inspekcijai šo vēstuli nodot, taču izrādījies, ka „adresāta nav uz vietas”.
Šī Datu valsts inspekcijas rīcība rada iespaidu, ka „adresāts nav bijis mājās” tīši – lai, iespējams, pildot SAB direktora „lūgumu”, varētu pēc mēneša paziņot, ka tās „aicinājums” ir ignorēts, un sākt pret SIA Pietiek.lv administratīvā pārkāpuma procedūru. Kā jau aprakstīts, šādu brīdinājumu SIA Pietiek.lv arī tiešām ir saņēmusi.
SIA Pietiek.lv jau ir pieprasījusi no Datu valsts inspekcijas paskaidrojumus par šo gadījumu, pieminot arī iespēju saistībā ar iestādes darbinieku rīcību vērsties Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par ierēdņu bezdarbību vai tīši ļaunprātīgu rīcību. Lai arī šoreiz iestādei nebūtu iespējams izlikties, ka tajā „neviena nav uz vietas”, šis pieprasījums tajā ir nogādāts, saņemot kopiju ar atzīmi par saņemšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
