Darbu Militārās izlūkošanas un drošības dienestā pametis Strīķes vīrs
PIETIEK16.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Darbu Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) ir pametis nu jau bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vīrs - dienesta priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis (abi attēlā).
Nekāda oficiāla informācija par Strīķa aiziešanu no nozīmīgā amata Latvijas „visslepenākajā” specdienestā, kuru līdz šim nav piemeklējušas vērā ņemamas informācijas noplūdes, netiek sniegta. Cik zināms, formālais pamatojums aiziešanai ir oficiālā dienesta pensionēšanās vecuma (50 gadu) sasniegšana.
Strīķis kopā ar savu dzīvesbiedri vairākus gadus ir regulāri pieminēts saistībā ar tā saukto „specdienestu pārstāvju astoņkāji”, taču ir izvairījies no plašākas skandalozas pieminēšanas medijos. Viņš gan „izgaismojās” 2012. gadā sakarā ar kādu drošības dienestu darbiniekiem raksturīgu īpatnu nekustamo īpašumu darījumu.
Toreiz tiesas oficiāli izprasīta informācija rādīja, ka Strīķes deklarētā dzīvesvieta ir aptuveni 49 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Kurzemes prospektā, kas oficiāli pieder Strīķes dzīvesbiedram, 1967. gadā dzimušajam Maiguram Strīķim.
Kā rādīja Pietiek oficiāli saņemtie Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, šo dzīvokli Strīķis 2001. gada maijā no kādas 1940. gadā dzimušas kundzes iegādājies, oficiāli samaksājot 2800 latu (4000 eiro), tas ir – aptuveni 57 latus kvadrātmetrā.
Šī summa bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām šajā laikā: kā apliecināja Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti (kuri gan vienbalsīgi lūdza viņus saistībā ar KNAB priekšnieka vietnieces dzīvokļa jautājumiem nepieminēt), 2000.-2001. gadā pat tālākajos mikrorajonos tādas cenas kā 100 dolāru par kvadrātmetru jau sen nav eksistējušas.
„Deviņdesmito gadu sākumā, kad masveidā izbrauca Krievijas militārpersonas, Kurzemes prospektā divistabu dzīvokli varēja nopirkt arī par 50-60 dolāriem kvadrātmetrā, taču tie laiki sen beidzās. 2001. gadā, kad jau bija sākusies masveida kreditēšana, šādam dzīvoklim vajadzēja maksāt vismaz 200 dolārus kvadrātmetrā, ja ne visus 300,” apliecināja viens no ekspertiem.
Toreiz MIDD vadītājs Indulis Krēķis nostājās sava padotā aizstāvībai. Uz jautājumiem, vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski, Krēķis atbildi nesniedza, to pamatojot ar to, ka šo jautājumu saturs ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam saskaņā ar Iesniegumu likumu esot tiesības uz to neatbildēt. Savukārt pēc tam dienesta vadība atsaucās uz Valsts drošības iestāžu 17. pantu, kas tai neļaujot sniegt šādu informāciju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
