“Daļu no noziedzīgā ceļā iegūtās naudas virza valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļiem, lai tie varētu uzpirkt amatpersonas, ietekmēt politiķus..."

PIETIEK
16.11.2023.
Komentāri (24)

2020. gada 21. janvārī tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes darbinieks Žanis Mikersts, kas strādā Latgales pārvaldes Kriminālpolicijas birojā pa Organizētās noziedzības un narkotiku apkarošanas līniju, ir privātdetektīva D. Iļvanoviča kontaktpersona, kas saņem no D. Iļvanoviča operatīva rakstura informāciju par nelikumīgām cigarešu ražotnēm, tabakas smalcināšanas vietām un personām, kas ar to saistītas, kā arī korupcijā iesaistītām amatpersonām.

Žanis Mikersts izstrādā cigarešu rūpnīcas, kuru turētāji ir Deniss Ezdoļnijs, Vjačeslavs Ruhačovs un Uldis Erķītis.

2020. gada februārī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Kurzemes Taktisko uzdevumu daļas darbinieks Andrejs Eiris Rīgā, Purvciemā, uzņēmuma komerctelpās konstatēja cigarešu ražošanas iekārtas, kas stāvēja kastēs un nebija sagatavotas darbam. A. Eiris konstatētās cigarešu ražošanas iekārtas (līniju) izņēma.

Ir zināms, ka A. Eiris un Muitas policijas darbinieks, kas strādā Jāņa Orovika nodaļā un pie kā atrodas materiāls par izņemto cigarešu ražošanas līniju Purvciemā, caur kontaktiem meklē “iekārtas īpašniekus”, lai atgrieztu to par naudu.

Andrejs Eiris – Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Kurzemes Taktisko uzdevumu daļa.

Taktisko uzdevumu daļas pienākumi:

– veikt operatīvās darbības pasākumus un kontroles pasākumus saskaņā ar darba uzdevuma pieteikumu operatīvās lietas vai kriminālizlūkošanas ietvaros;

– sniegt atbalstu kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības nodrošināšanai atbilstoši pieteiktajam uzdevumam;

– sniegt atbalstu muitas struktūrvienībām un citām tiesībaizsardzības iestādēm iespējamo noziedzīgo nodarījumu muitas jomā atklāšanā un novēršanā;

– veikt kontroles pasākumus operatīvās darbības un izmeklēšanas atbalstīšanai saskaņā ar darba uzdevuma pieteikumu.

Andžejs Ļaviņš

Dzimšanas gads: 1976.

Dzīvo īpašumā “Reiņi” Baldones lauku teritorijā.

Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks

Rīgā 2000. gada 17. maijā ieguva Latvijas Policijas akadēmijas otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diplomu.

2000. gadā uzsāka dienestu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē inspektora amatā.

Uzsākot dienestu Valsts policijā, A. Ļaviņam īpašumā bija:

– vienistabas dzīvoklis kopā ar Līgu Ļaviņu;

– 1984. gada izlaiduma VW Golf;

– alga pa gadu policijā bija 1531,94 LVL.

2003. gadā pārgāja strādāt no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par speciālistu (operatīvais darbinieks).

Laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam, strādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, nopirka:

[Šis teksts jāsaliek tabulā, tā sakārtota pa kolonnām no kreisās uz labo pusi.]

Nekustamā īpašuma veids

Zemes gabals

Dzīvojamā māja

Nekustamā īpašuma atrašanās vieta (valsts, pilsēta/apdzīvota vieta)

Latvija, Baldones pag.

Latvija, Baldones pag.

Atzīme par to, vai ir īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā

īpašumā

īpašumā

Darba samaksa par 2007. gadu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā bija 16 558,12 LVL.

Apmaksāja līzingu 2007. gadā, samaksājot 14 660,83 LVL.

Noformēja kredītu Šveices frankos par summu 96 580,00 Šveices franku.

Īss raksturojums.

Viens no tuvākajiem un uzticamākajiem Jura Uraša cilvēkiem, kas ir absolūti lojāls J. Urašam un pilda jebkādu J. Uraša lūgumu.

Ir ziņas, ka A. Ļaviņš ar J. Uraša “svētību” pa tiešo komunicēja ar krimināliem elementiem, amatpersonām, uzņēmējiem par “lietas sakārtošanas jautājumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā” (ņēma kukuļus).

A. Ļaviņu raksturo kā sportisku cilvēku, kas nodarbojas ar vieglatlētiku (skriešanu), un diezgan brutālu cilvēku. Bija ziņas, ka A. Ļaviņš laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādāja J. Urašs, lai ietekmētu tiesnešus un prokurorus, veica darbības, ko var nosaukt par “ietekmēšanu ar draudiem”. Piemēram, vienai tiesnesei vai tiesnesim A. Ļaviņš mājas pagalmā pakāris viņai/-am piederošo suni, lai ietekmētu noteiktu lēmumu lietā.

Pašlaik A. Ļaviņš strādā Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Uz Militārās izlūkošanas un drošības dienestu viņu rekomendēja Jutas Trīķes vīrs Maigurs Trīķis īsi pirms pensionēšanās. Strādājot Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, A. Ļaviņš jau “sazīmējies”, ka melo vadībai, komunicē ar kontrabandistiem, nesaskaņojot tikšanās ar vadību, līdz ar ko viņam pazeminājusies uzticība un, iespējams, viņu mēģinās atlaist.

2020. gada 26. martā vēlu vakarā tika saņemtas sekojošas ziņas.

1. 2020. gada marta trešajā nedēļā (no 16. marta līdz 22. martam) Rīgā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa (Daugavgrīvas ielā) dežūrdaļa saņēma anonīmu zvanu par kravas automašīnu, kas veic likumpārkāpumu. Policijas darbinieki, izbraucot uz izsaukumu, konstatēja kravas automašīnu (fūri), apturēja to un konstatēja kravu ar tabaku (nav precīzākas informācijas, vai tabaka bija sagriezta vai bija nesagrieztas tabakas lapas). Kravas mašīna tika aizturēta. Lietu pārņēma Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. birojs.

Minētais notikums un izmeklēšana tiek turēta noslēpumā (nav informācijas).

2. Tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A. S. nodibinājis ļoti tuvas un uzticīgas attiecības ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Astaru, pie kura A. S. regulāri brauc ciemos un kopā iet uz medībām. Agrāk tādas draudzības starp viņiem nebija.

3. Tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A. S. pēdējā mēneša laikā sācis uzturēt ļoti tuvas attiecības ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Ulti, ar kuru kopā regulāri iet uz medībām.

Par Juri Ulti ir zināms, ka viņš ir viens no galvenajiem kandidātiem uz Valsts policijas priekšnieka amatu.

2020. gada 30. martā tika saņemtas papildu ziņas par tabakas kravu, ko Rīgā, Kurzemes rajonā, konstatēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa darbinieki kravas automašīnā.

Iepriekš bija saņemtas ziņas par to, ka pirms divām nedēļām Kurzemes iecirkņa darbinieki saņēmuši anonīmu zvanu, ka kravas automašīnas vadītājs izdarījis likumpārkāpumu. Reaģējot uz anonīmo zvanu, Kurzemes iecirkņa darbinieki izbrauca uz izsaukumu. Apturēja kravas automašīnu un tās piekabē konstatēja nereģistrētas sagrieztas tabakas kravu. Kravas automašīna un tabakas krava tika aizturēta.

Minēto lietu no Kurzemes iecirkņa pārņēma Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. birojs, kurš “tur noslēpumainībā” ziņas par izmeklēšanas gaitu. 3. birojs, izmeklējot minēto lietu, izņēma sagriezto tabaku ne tikai kravas automašīnā, bet vēl citas vietās Pārdaugavā – kopumā 90 tonnas tabakas.

27.03.2020. Ziepniekkalnā tika nodedzināts mikroautobuss Mercedes Sprinter. Mikroautobusā atradās 1 miljons cigarešu Winston bez akcīzes markām.

Cik izdevies noskaidrot, minētais mikroautobuss ir saistīts ar iepriekš izņemto tabakas kravu Rīgas Kurzemes rajonā.

Pēc informācijas – aiz sagrieztās tabakas un cigaretēm Winston mikroautobusā Mercedes Sprinter stāv Mārtiņš Ukstiņš (“Lučok”).

2020. gada 8. aprīlī tika noskaidrots, ka tabakas īpašnieki tomēr ir Deniss Ezdoļnijs un Vjačeslavs Ruhačovs. Tas ir noskaidrots izmeklēšanā. Tabaka ievesta Latvijā no Bulgārijas ar Ulda Erķīša starpniecību. Līdz ar sagrieztās tabakas īpašnieku identificēšanu, izmantojot korumpētos sakarus tiesībsargājošās iestādēs, patiesie tabakas īpašnieki ir nomainīti pret ar to nesaistītām personām E. Aizānu un A. Avojanu un ir uzsāktas pārbaudes. Korupcijā iesaistītās amatpersonas, kas palīdzēja uzsākt pārbaudes, ir Andrejs Ačs, Anatolijs Ižiks, Jānis Oroviks un Natālija Olgova. Notiek apjomīgas pārbaudes E. Aizānam piederošajā kompānijā (apsardzes kompānija) LDMC apsardze. Sāks “izraut” visus policistus, kas ir saistīti ar apsardzes kompāniju LDMC apsardze un Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Artaševiču, kam ir tiešais sakars ar LDMC apsardzi, kas Rēzeknē pilda sabiedriskās kārtības uzraudzības funkcijas.

2020. gada 8. aprīlī tika noskaidrots, ka “tuvākajā laikā” būs aktīvi pasākumi pret privātdetektīvu Dmitriju Iļvanoviču, kuru plāno aizturēt par saistību ar organizēto noziedzību un organizētās noziedzības pārstāvju apkalpošanu.

2020. gada 15. aprīlī parādījusies informācija, ka 2020. gada 14. aprīļa vakarā Rīgā, Anniņmuižas bulvārī, notika bruņots uzbrukums bijušajam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas darbiniekam.

Rakstā ir minēts, ka otrdien, 14. aprīlī, Rīgā šauts uz bijušo Valsts policijas amatpersonu. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess par slepkavības mēģinājumu pastiprinošos apstākļos.

Valsts policijā apstiprināja, ka otrdien, 14. aprīlī, Rīgā tika šauts uz automašīnu. Neviena persona nav cietusi.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 117. panta 3. daļas (caur Krimināllikuma 15. panta 4. daļu) un pēc Krimināllikuma 185. panta 2. daļas. Proti, par slepkavības mēģinājumu pastiprinošos apstākļos, ja tas izdarīts vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, un par svešas mantas tīšu bojāšanu, ja tā izdarīta vispārbīstamā veidā.

2020. gada 15. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka uzbrukts Dmitrijam Iļvanovičam (bijušais Valsts policijas darbinieks), kurš kopā ar bijušo Finanšu policijas izmeklētāju Artūru Trazdu strādā drošības kompānijā SIA Blackbird Security un ievāc, apkopo, analizē informāciju par nelikumīgām cigarešu ražotnēm:

1) izseko, vāc informāciju par personām, kas nodarbojas ar nelikumīgu cigarešu ražošanu, realizēšanu un pārvietošanu;

2) izmantojot sakarus tiesībsargājošās iestādēs, nodod saņemto informāciju darbiniekiem, kuri nav korumpēti un kuri var atklāt ar cigarešu apriti saistītus noziedzīgus nodarījumus;

3) organizē kontrabandas kravu novērošanu;

4) atmasko amatpersonas kukuļņēmējas par kontrabandas kravu neaizskaršanu.

Uzbrukums D. Iļvanovičam izskatās ļoti aizdomīgi. D. Iļvanovičs 2020. gada 14. aprīlī ar personīgo mašīnu brauca uz Anniņmuižas bulvāri. Viņam apstājoties Anniņmuižas bulvārī un izkāpjot no mašīnas, nezināma persona četras reizes izšāva uz D. Iļvanoviča automašīnu. Visas lodes trāpīja automašīnas aizmugurējā sānu daļā no autovadītāja puses.

Pēc uzbrukuma uz notikuma vietu ļoti ātri atbrauca Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki, tajā skaitā pārvaldes vadība, kura iepriekš pamanīta saistībā ar D. Ezdoļniju, Sergeju Ornaku, Vjačeslavu Ruhačovu, un uzsāka darbu notikuma vietā. Viens no Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekiem personīgi runāja ar D. Iļvanoviču un pajautāja, vai “viņš zina, kas varēja viņam organizēt uzbrukumu”. D. Iļvanovičs uzreiz atbildēja uz jautājumu un norādīja uz personu, kas varēja organizēt uzbrukumu. Pret minēto personu netika uzsākts darbs.

Interesantākais ir tas, ka persona, uz kuru norādīja D. Iļvanovičs, ir D. Ezdoļnijs un viņa līdzdalībnieki. Viss minētais norāda uz to, ka uzbrukums D. Iļvanovičam ir reāls, bet mērķis ir ar policijas darbinieku rokām neatklāt uzbrucēju un tā pasūtītājus, kas varētu radīt neērtības “darba devējiem un sponsoriem”, – D. Ezdoļniju, U. Erķīti, S. Ornaku un V. Ruhačovu.

Spriežot pēc tā, kas atbrauca uz notikuma vietu, var pieļaut, ka policijas vadība zināja par gatavotu uzbrukumu, tāpēc pati atbrauca un pārņēma darbu notikuma vietā. Ir pieļaujams, ka arī “vadības izbraukšana” ir daļa no “pasūtītāju teātra”.

Pašlaik lietu par uzbrukumu D. Iļvanovičam pasīvi izmeklē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļa.

Viss minētais kārtējo reizi norāda uz to, ka plaši tiek izmantots “teātris, nomelnošanas, policijas dokumentu viltošana par faktiem un apstākļiem”, lai, izmantojot policejiskus resursus, nodrošinātu drošību atsevišķu personu noziedzīgajam biznesam un saņemtu par to naudu. Tādas pašas metodes tiek plaši izmantotas, lai cīnītos pret personām, kas rada apdraudējumu koruptīvajām amatpersonām.

Šajā sakarā ir loģisks jautājums – cik patiesa un droša ir informācija, kas tiek uzkrāta dienestos, kuri veic operatīvo darbu? Ir pieļaujams, ka ļoti daudz informācijas tiek atspoguļots no galvas – lai būtu tiesiskais pamats mērķtiecīgam darbam pret personām, kas “traucē” vai nu korupcionāriem, vai noziedzniekiem, kuri uzpērk amatpersonas.

Galvenais ir tas, ka šo “slepeno informāciju”, kas tiek uzkrāta reģistros, pēc tam dienesti izmanto kā faktu, pieņemot kādus lēmumus – piemēram, gatavojot administratīvos aktus, izsniedzot pielaides valsts noslēpuma objektiem utt. Un Latvijā nav neatkarīga mehānisma, kā izvērtēt slepenas informācijas patiesumu, bet personām, par kurām tiek gatavota slēgta informācija, nav iespējas ar to iepazīties un apstrīdēt.

Kas ir zināms par D. Iļvanoviču un korupcionāriem tiesībsargājošās iestādēs, kurus D. Iļvanovičs izmanto Japan Tobacco International (JTI) interešu aizsardzībai? Piemēri.

2020. gada janvārī tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes darbinieks Žanis Mikersts, kas strādā Latgales pārvaldes Kriminālpolicijas birojā pa Organizētās noziedzības un narkotiku apkarošanas līniju, ir privātdetektīva D. Iļvanoviča cilvēks, kas saņem no D. Iļvanoviča informāciju par JTI interešu un nelegāla biznesa aizstāvību.

2020. gada februārī Ž. Mikersts atklāja cigarešu ražotnes vai nelegālo cigarešu uzglabāšanas vietas Daugavpilī un Jelgavā. Uz nelegālajām cigarešu ražošanas vietām Ž. Mikersts izgāja, novērojot personu, uzvārdā Utniņš vai Utns, operatīvās uzskaites lietas ietvaros. Informāciju Ž. Mikerstam par šo personu iedeva detektīvs, kas strādā uz JTI ar mērķi “atbrīvot” Latviju no nelegāliem cigarešu ražotājiem, lai attīrītu teritoriju un tirgu legālām precēm. Detektīvs, kas strādā uz JTI, arī nodod informāciju citiem policistiem, tajā skaitā Ž. Mikerstam, kas apkaro nelikumīgo cigarešu ražošanu Latvijā. Vienlaikus detektīvs turpina aizsargāt JTI intereses.

Protams, no malas skatoties, Ž. Mikersts dara labu darbu – attīra LR teritoriju no kontrabandistiem, bet viņš to dara, lai saņemtu papildu ienākumus no JTI, par to nenomaksājot nodokļus, taču paliekot dienestā, kā arī lai šo nišu neaizpildītu D. Ezdoļnijs, U. Erķītis, S. Ornaks, V. Ondarevskis un V. Ruhačovs, kuri no šī biznesa gūst milzīgu peļņu, pie tam peļņu iegulda gan korupcijā, gan “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” atbalstīšanā, gan politiskajā korupcijā, gan plānotā valsts apvērsumā.

2020. gada februāra sākumā Valsts policija Jelgavas novadā konstatēja nelegālu cigarešu ražotni, kas bija profesionāli izveidota un aprīkota ar modernām cigarešu izgatavošanas iekārtām. Kratīšanas laikā likumsargi kopumā atsavināja vairāk nekā 7 miljonus cigarešu un aptuveni 20 tonnas tabakas.

Minētā rūpnīca, iespējams, pieder kontrabandistam D. Ezdoļnijam (iesauka “Dolārs”). Tabaku uz minēto rūpnīcu piegādāja no ārzemēm.

Nelegālo rūpnīcu atklāja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki (Žanis Mikersts) sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbiniekiem.

Informāciju (pilnībā atstrādātu) iedeva privātdetektīvs Dmitrijs Iļvanovičs (bijušais Valsts policijas darbinieks), kurš kopā ar bijušo Finanšu policijas izmeklētāju Artūru Trazdu strādā drošības kompānijā SIA Blackbird Security. D. Iļvanovičs un A. Trazds apkalpo JTI legālā biznesa intereses – atbrīvo nelegālo cigarešu tirgu no kontrafaktiem un piespiež tā īpašniekus nestrādāt uz D. Ezdoļniju, U. Erķīti, S. Ornaku, V. Ruhačovu. Operācijas pret personām, kas saistītas ar nelegālo cigarešu tirgu, D. Iļvanovičs plāno un realizē caur Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieku Žani Mikerstu.

Dmitrijs Iļvanovičs

Uzsāka darbu policijā (Rīgas pašvaldības policijā) 2006. gada 24. jūlijā kārtībnieka amatā.

28.01.2008. pārgāja strādāt no Rīgas pašvaldības policijas uz Valsts policiju (uz Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi).

2010. gada 10. jūnijā beidza pildīt pienākumus Valsts policijā.

2012. gada 1. februārī atjaunojies Valsts policijā (strādāja Rīgas reģionā).

2019. gada 25. jūlijā pārtrauca pildīt darba pienākumus Valsts policijā.

Paralēli darbam Valsts policijā strādāja par detektīvu SIA Blackbird Security.

No policijas gāja prom bez dienesta pārbaudēm vai uzsāktiem kriminālprocesiem. Uzstādīja uz korumpētu kolēģu automašīnām GPS trekerus, lai kontrolētu, kur tie brauc un ar ko tiekas. Informāciju nodeva citiem detektīviem.

Ir zināms, ka bijušie kolēģi, tai skaitā Andrejs Ačs un Anatolijs Ižiks, par D. Iļvanoviča izgājieniem un šīm darbībām ir ļoti dusmīgi uz viņu un daudzi grib viņu sodīt (iesēdināt).

Faktiski divas reizes A. Ačs tika “pieķerts”, kad viņš pretlikumīgi kontrolēja kolēģu pārvietošanos un sarunas, lai informāciju nodotu noziedzīgās pasaules pārstāvjiem – D. Ezdoļnijam, U. Erķītim, S. Ornakam un V. Ruhačovam. Tas norāda uz to, ka:

– viņam nav nekādu morālu principu;

– gatavs nodot ne tikai zvērestu, bet arī cilvēkus, ar kuriem strādā;

– mantkārīgs, naudas dēļ gatavs iet uz noziegumiem, un iespējama atbildība viņu neuztrauc;

– gatavs riskēt ar brīvību un savu dzīvi naudas dēļ;

– krimināla domāšana (noziedzīga domāšanai personai, kas strādājusi policijā; pie tam noziedzīga domāšana izveidojusies dienesta laikā policijā, kad A. Ačs pabeidza dienēt elitārajā pretterorisma specvienībā Omega un, mantkārības vadīts, izvēlējās turpināt dienestu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē);

– citus tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus vērtē pēc sevis: “visi ir uzpērkami un par naudu gatavi uz visu”, un tāds piegājiens nostrādā – atrod amatpersonas, kas par naudu pildīs A. Ača uzdevumus;

– ir zināms, ka, lai realizētu savus mērķus, rakstījis plaši anonīmas vēstules, diskreditējot personas, kuras viņam “traucē”, apdraud vai kurām vajag sabojāt dzīvi. Piemēram, nodeva informāciju, ka D. Iļvanovičs uztur greznu dzīvesveidu, daudz skaidras naudas un aktīvus acīmredzami reģistrē uz uzticamības personām, radiniekiem vai draudzeni, vai arī viņa aktīvi ir ārpus Latvijas, – neskatoties uz to, ka arī VID deklarācija apstiprina faktu, ka D. Iļvanovičam nekas nepieder.

2020. gada aprīļa vidū ar bijušo Drošības policijas darbinieku Arturu Mauksteli sazinājies Armens Alustjans, kuru A. Maukstelis pazīst no dienesta laikiem Drošības policijā. Laikā, kad A. Maukstelis strādāja Drošības policijā, A. Alustjans bija operatīvajā uzskaitē operatīvās izstrādes lietā, kas atradās A. Mauksteļa lietvedībā (sakarā ar personu apliecinošo dokumentu viltošanu un nelegālo imigrantu ievešanu Latvijā). A. Maukstelis uzturēja kontaktus ar A. Alustjanu legāli – ar Drošības policijas vadības (Inta Olmaņa un Ruslana Ikiforova) atļauju.

Pret A. Alustjanu tajā laikā arī strādāja Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas dienesta darbinieki. Dienesta laikā Drošības policijā pats A. Alustjans izgāja uz A. Mauksteli caur kopīgiem kontaktiem ar “dažiem ierosinājumiem”, ko A. Maukstelis dokumentēja un pievienoja operatīvās izstrādes lietas materiāliem (bet tie ir vēsturiski momenti).

Ar A. Alustjanu A. Maukstelis nebija redzējies ilgus gadus, un tad 2020. gada aprīļa vidū A. Alustjans iebrauca pie A. Mauksteļa darbā Ādažos. Sarunas laikā A. Alustjans pateica, ka pašlaik dzīvo Lielbritānijā. Nesen atbraucis uz Latviju, bet ārkārtējās situācijas dēļ robežas tikušas slēgtas un viņš pagaidām nevar izbraukt uz Lielbritāniju. Uz Latviju viņš atbraucis uz tiesas sēdi kriminālprocesa ietvaros, ko pret A. Alustjanu izmeklē Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija sakarā ar PVN krāpšanām un naudas legalizāciju. Sarunas turpinājumā A. Alustjans pateica, ka viņa paziņām pieder picērija Mario Pizza & Pasta Ādažos, Gaujas ielā 22. Minētajā picērijā nesen Ādažu pašvaldības policija veica kontrolpirkumu, iesaistot nepilngadīgu personu (nepilngadīga persona iegādājusies alkoholisko dzērienu). Picērijas darbinieks nepilngadīgajai personai pārdeva alkoholu, un Ādažu pašvaldības policija šajā sakarā noformēja materiālu un nosūtīja lēmuma pieņemšanai uz Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests pieņēma lēmumu uzlikt picērijai naudas sodu 5000 EUR apmērā.

Sakarā ar to picērijas īpašnieks vēlas, lai kāds uzņēmumā nodarbotos ar juridiskiem jautājumiem – sakārtotu visu dokumentāciju un regulāri nodrošinātu darbinieku apmācības un instruktāžas par normatīvajiem aktiem, kuri jāievēro ēdināšanas uzņēmumā. A. Maukstelis rekomendēja A. Alustjanam juristu, kas varētu veikt minētās funkcijas.

Pagāja kāds laiks, un A. Alustjans ieradās pie A. Mauksteļa un pateica, ka picērijas īpašnieks tomēr grib, lai “kāds no Ādažu policistiem” neoficiāli piestrādātu un nodrošinātu minētās funkcijas. Uz minēto A. Maukstelis atbildēja kategorisku nē, kā arī izskaidroja, ka piedāvājums ir pretlikumīgs un lai A. Alustjans to burtiski nodod picērijas īpašniekam.

2020. gada 29. aprīlī A. Alustjans zvanīja A. Maukstelim un aicināja atbraukt uz picēriju padzert kafiju, kā arī minēja to, ka ir bijis Carnikavā pie kaut kāda “policista vai bijušā policista”. A. Maukstelis pateica, ka ir aizņemts un satikties nevar.

Piezīmes. Ņemot vērā to, ka A. Alustjans ilgus gadus nav komunicējis ar A. Mauksteli un tagad “uzradies”, viss ļoti atgādina kādu provokāciju (mēģinājumu sakompromitēt A. Mauksteli).

A. Alustjans minēja to, ka Carnikavā ticies ar kādu “policistu vai bijušo policistu”. Iespējams, iet runa par bijušo Finanšu policijas izmeklētāju Artūru Trazdu, kas dzīvo Carnikavā un kam ir detektīvuzņēmums Blackbird Security, kur strādā detektīvs Dmitrijs Iļvanovičs. Ir zināms, ka A. Alustjanam bija kontakti Finanšu policijā, kad viņš “nodarbojās ar PVN krāpšanām”. Viņš kaut kam no Finanšu policijas maksāja kukuļus par piesegu. Tāpēc pastāv varbūtība, ka viņš pazīst A. Trazdu.

Par A. Alustjanu vēl ir jāatzīmē tas, ka viņš personīgi ļoti labi pazīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Renāru Einiku, ar kuru uztur kontaktus ilgus gadus, un laikā, kad R. Einiks strādāja Centra iecirknī par kriminālpolicijas priekšnieku, maksāja viņam par kaut kādiem “darbiem” (to, ka Renārs Einiks pazīst A. Alustjanu. viņš vecajos laikos pats apliecināja A. Maukstelim).

2020. gada 27. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka Valsts policija, kas izmeklē uzbrukumu D. Iļvanovičam, tomēr izskata iespējamību, ka D. Iļvanovičs pats organizējis “teātri” vai sniedzis ne visas liecības.

Valsts policijas darbinieki pratināšanas laikā prasīja par visām lietām, par kurām strādāja D. Iļvanovičs kā privātdetektīvs (arī par Jelgavas nelegālo cigarešu fabriku).

 

2020. gada 28. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka D. Iļvanovičs pašlaik pārvietojas ar automašīnu Mercedes Benz Vito. Bruņuvestē un bruņots ar personīgo šaujamieroci. D. Iļvanovičs pārvietojas bez apsardzes un dzīvo netālu no Anniņmuižas bulvāra 71, kur viņam tika veikts uzbrukums. Ir ziņas, ka D. Iļvanovičs ir “nobijies”.

2020. gada 2. maijā tika saņemtas ziņas, ka Jelgavā dzīvo viena persona (informācijas avots nav nosaucis minēto personu), kura nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Nesen minētajai personai no Jelgavas tika apzagta garāža, kur persona uzglabāja kontrabandas cigaretes. Pēc zādzības persona pārbaudīja divas automašīnas, ar kurām pārvietojas. Uz abām automašīnām persona konstatēja slēpti uzstādītas GPS izsekošanas ierīces.

Vienā GPS ierīcē persona uzstādīja vēl vienu GPS ierīci un uzstādīja atpakaļ uz savas automašīnas. Vēlāk persona konstatēja, ka kāds noņēmis GPS ierīci no automašīnas, un pēc GPS koordinātām konstatēja, ka ierīce bijusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē Katoļu ielā 8a Jelgavā, kur GPS iekārtu uzlādēja un uzstādīja atpakaļ uz automašīnas.

Ņemot vērā minēto, persona uzskata, ka Valsts policijas darbinieki izseko kontrabandistus. Uzstāda kontroles ierīces un, kad identificē kontrabandas preču atrašanās vietu, organizē kontrabandas preču zādzību un turpmāko realizāciju.

Iespējams, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbinieki, kas veic minēto, ir saistīti ar privātdetektīvu Dmitriju Iļvanoviču.

2020. gada 6. maijā tika saņemtas ziņas, ka viens no Valsts policijas darbiniekiem, kas veica augstāk norādītās darbības (izsekoja kontrabandistu, bet pēc tam organizēja viņa apzagšanu), ir Jelgavas Valsts policijas darbinieks Andrejs Odionovs.

2020. gada 7. maijā tika noskaidrots, ka Andrejs Odionovs nestrādā Jelgavas Valsts policijā, bet strādā vecākā inspektora amatā Valsts policijas Zemgales pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļā.

2020. gada 7. maijā no informācijas avota tika saņemta bijušā Valsts policijas darbinieka fotogrāfija, kas komunicē ar Valsts policijas Zemgales pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļu un “starpnieko” starp organizētās noziedzības grupējumiem un Valsts policijas darbiniekiem, risinot “dažādus jautājumus” (informācijas iegūšana, kriminālprocesu uzsākšana un izbeigšana, dažādu pārbaužu organizēšana).

2020. gada 11. maijā masu medijos parādījusies informācija, ka Iekšējās drošības birojs aizdomās par krāpšanos ar grāmatvedības datu uzskaiti aizturējis kāda uzņēmuma vadītāju un par līdzdalību šī noziegumu izdarīšanā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonu.

Publikācijā ir minēts, ka abas personas tiek turētas aizdomās par grāmatvedības dokumentu viltošanu un grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, kā arī skaidras naudas darījumu nedeklarēšanu, tādējādi veicot patieso ieņēmumu samazināšanu. Iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti zaudējumi desmitu tūkstošu eiro apmērā. Likumpārkāpumi veikti ilgstošā laika periodā. Kriminālprocesa ietvaros tiek vērtēts, vai uzņēmumā nav notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Kriminālprocesā abām aizturētajām personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Iekšējās drošības birojs veic izmeklēšanu pēc Krimināllikuma 217. panta 2. daļas par uzņēmumam likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu, kā arī pēc Krimināllikuma 217.1. panta par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā.

Piezīmes. Jau pagājušajā nedēļā, 7. vai 8. maijā, ir saņemtas ziņas, ka Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes galveno inspektoru Alekseju Otaņinu. Ir zināms, ka A. Otaņins ir Valsts policijas darbinieks, kurš bija piesaistīts mērķtiecīgam darbam ar Elmāru Aizānu un Aru Avojanu, izmantojot R. Iskanderovu kā starpnieku naudas nodošanā. A. Otaņins organizēja pasākumu kompleksu Rēzeknē, lai E. Aizāns varētu “reanimēt cigarešu rūpnīcu”. Palīdzēja licences saņemšanai cigarešu rūpnīcas palaišanai Rēzeknē.

Ir ziņas, ka Iekšējās drošības birojs veica procesuālos pasākumus pret A. Otaņinu pēc D. Ezdoļnija un V. Ruhačova pasūtījuma (izpildīja pasūtījumu) jo A. Otaņins ar savu “mērķtiecīgo un godprātīgo darbu” palīdzēja pazīstama kontrabandista “projektiem”. Iekšējās drošības birojā D. Ezdoļnija, V. Ruhačova un S. Ornaka intereses pārstāv Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Ozinova “ieliktenis” dzērājs Gints Inters, kuru novirzīja uz Iekšējās drošības biroju “pasūtījumu izpildei”. Ir zināms, ka Iekšējās drošības biroja priekšniekam Valteram Ūrniekam ir bijis insults un viņš fiziski nespēj vadīt Iekšējās drošības biroju, kontrolēt darbiniekus un darba izpildi, kā rezultātā Iekšējās drošības birojs pārvērties par “pasūtījumu galdu”. “Kas maksā, tam kalpo” (kā Satversmes aizsardzības birojs).

Ir ziņas, ka viss, kas tiek inkriminēts A. Otaņinam, ir patiesi fakti.

2020. gada 12. maijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots pateica, ka 2020. gada 8. maijā kontrabandists un valstiskā organizētās noziedzības grupējuma naudas maks S. Ornaks satikušies Jūrmalā, netālu no Līvu akvaparka, ar J. Oroviku (bijušais Drošības policijas darbinieks). Tikšanās laikā J. Oroviks atskaitījies S. Ornakam par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes galvenā inspektora Alekseja Otaņina kompromitāciju un kriminālprocesa uzsākšanu pret viņu Iekšējās drošības birojā, par ko saņēmis priekš Iekšējās drošības biroja darbiniekiem 30 tūkstošus eiro. S. Ornaks 2020. gada aprīlī jau devis J. Orovikam priekš Iekšējās drošības biroja darba uzsākšanai pret A. Otaņinu 20 tūkst. eiro.

Tālāk J. Oroviks aizveda naudu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka ieliktenim Iekšējās drošības birojā Gintam Interam, kas pilda pasūtījumus un apkalpo “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” intereses.

2020. gada 15. maijā notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza sekojošas ziņas.

1. Blakus $ (“Dolāram”) ir persona, kas informē tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri apkalpo kontrabandista intereses par $ pārvietošanos, kontaktiem, sarunām, plāniem. Pēc kontakta vārdiem, tiesībsargājošo iestāžu informators var būt Izraēlas pilsonis Aleksejs Ercgurs, kurš piedalījies kravas kuģa Arctic Sea sagrābšanā.

Pēc kontakta vārdiem, A. Ercgurs ļoti cieši komunicē ar bijušo Valsts policijas darbinieku Alekseju Afarovu, kam arī “par daudz stāsta”, un nav skaidrs, kur tālāk informācija aiziet no A. Afarova. Pie tam A. Afarovs pats ļoti piesaista tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.

2. Aigara Parāna, Jura Uraša un Co finanšu intereses apkalpo finansists (brokeris) Vladimirs Eiers, kas izved A. Parāna un Co noziedzīgi iegūto naudu uz ārzemēm un iegulda aktīvos (var iet runa par desmitiem miljonu izvestu EUR).

3. Iekšējās drošības biroja galvenais inspektors Gints Inters caur sievu, kas strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, mēģinājis iemest informāciju, ka “personas no tiesībsargājošām iestādēm, kas strādā uz pazīstamu kontrabandistu”, izplata ziņas, ka “visgodīgākais policists pasaulē” G. Inters paņēmis kukuli 50 tūkst. EUR apmērā par Valsts policijas darbinieka Alekseja Otaņina kompromitēšanu un aizturēšanu un minētā informācija neatbilst patiesībai. G. Intera ziņojums par augstāk minēto netika pieņemts. Tika uzklausīts mutiski. G. Intera sieva jau sen būtu izmesta no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, bet viņai ir labas attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Traumi.

4. “Resnais” un viņa komandas cilvēki tagad no visam pusēm iemet visādas dezinformācijas un mēģina uzkūdīt dienestus uz “savstarpēju izrēķināšanos”.

2020. gada 21. maijā no kontakta Daugavpilī tika saņemtas ziņas, ka Valsts drošības dienests (bijusī Drošības policija) aptuveni pirms nedēļas anulējusi pielaidi valsts noslēpuma objektiem Ž. Mikerstam. Uz doto brīdi Ž. Mikersts tiek atbrīvots no amata pienākumu pildīšanas Latgales pārvaldes Kriminālpolicijas birojā un tiek rotēts uz Daugavpils policijas iecirkņa dežūrdaļu (kārtības policiju).

Pēc kontakta vārdiem, laikā, kad Ž. Mikerstam paziņoja par pielaides anulēšanu valsts noslēpuma objektiem, viņš piedzērās un agresīvi brauca ar personīgo mašīnu par Daugavpili, gandrīz izraisot ceļu satiksmes negadījumu.

2020. gada 4. jūnijā tika saņemtas ziņas, ka tomēr izskatās, ka uzbrukums D. Iļvanovičam bijis īsts, un D. Iļvanovičs ir dziļi pārliecināts, ka uzbrukumu organizējis organizētās noziedzības grupējuma pārstāvis ar iesauku “Dolārs”. Ir zināms (100%), ka uzbrukumu D. Iļvanovičam “Dolārs” ir organizējis, bet to varēja izdarīt arī, piemēram, Deniss Oņaškins vai Ivans Ogapitovs, kā arī “D. Ezdoļnija un V. Ruhačova organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks” Aleksejs Afarovs. Ar A. Afarovu strādā bijušais Valsts policijas darbinieks, bijušais Valsts drošības dienesta aģents Arnis Trauss.

Uzbrukumu organizēšana D. Iļvanovičam būtu izdevīga A. Afarovam, lai būtu “konflikti un spriedze” attiecībās ar citiem organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem, kas saistīti ar kontrabandu. Piemēram, D. Iļvanovičs strādā uz JTI, bet minētajiem kontrabandistiem ir konflikts ar pašu D. Iļvanoviču. Uzbrukums D. Iļvanovičam “iniciēja jaunu savstarpēja naida vilni”, un naids un konflikti ir izdevīgi bijušajiem mentiem, kas tagad var “slaucīt naudu par situāciju risināšanu”.

Papildus tika noskaidrots, ka 2019. gadā ir saņemta informācija par to, ka D. Iļvanovičs Rīgā tika stipri piekauts (atskaldīts). Piekaušanu arī varēja organizēt A. Afarova komanda, taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa informācijas aģents norādīja, ka nekādi miesas bojājumi D. Iļvanovičam netika konstatēti.

2020. gada 7. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots pateica, ka daudzi no Latvijas lielajiem cigarešu kontrabandistiem jau kādu laiku investē noziedzīgā ceļā iegūto naudu narkotiku kontrabandā, bet cigarešu kontrabandu izmanto kā piesegu. Pēc informācijas avota vārdiem, ar narkotiku kontrabandu ir saistīti kontrabandists S. Ornaks, kontrabandists U. Erķītis, kontrabandists ar iesauku “Kazbek” utt.

2020. gada 13. jūnijā tika saņemtas ziņas par kontrabandistu Mārtiņu Ukstiņu, dzīv. Ādažu novadā, Baltezerā. Pēc informācijas avota vārdiem, M. Ukstiņš ir aktivizējis nelegālo cigarešu ražošanu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību 2MM tabakas griešanas telpās Ikšķiles novadā, Vēveros. Pēc informācijas avota vārdiem, M. Ukstiņš ir pārpludinājis ar nelegālajām cigaretēm “tirgu”. Ar ko ir saistīta tāda aktivizācija un “bezbailīgums” no atbildības, informācijas avots nezina.

Iespējams, M. Ukstiņa aktivizācija un “bezbailīgums” no atbildības ir saistīts ar “kārtīgu mentu jumtu” un naudas novirzīšanu “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam”, kas arī piepalīdz ar “jumtu”.

 

2020. gada 19. jūnijā Rīgā, Mūkusalas ielā, tika sašauts cigarešu kontrabandists Mārtiņš Ukstiņš.

2020. gada 29. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots pastāstīja, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Andžejs Ļaviņš (Uraša organizētās noziedzības grupējuma, jeb tā saucamā valstiskā organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks) uztur tuvus kontaktus ar cigarešu kontrabandistu Mārtiņu Ukstiņu, kuru 2020. gada 19. jūnijā sašāva Mūkusalas ielā Rīgā.

Ir zināms, ka A. Ļaviņš M. Ukstiņam dod informāciju par valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, par kuriem M. Ukstiņam ir interese. Iespējams, A. Ļaviņš arī pilda kādus uzdevumus M. Ukstiņa uzdevumā, piemēram, nodrošina operatīvi tehnisko atbalstu M. Ukstiņa noziedzīgajai darbībai un cīņai pret konkurentiem.

2020. gada 29. jūnijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots pastāstīja, ka cigarešu kontrabandists Mārtiņš Ukstiņš, kuru 2020. gada 19. jūnijā sašāva Mūkusalas ielā Rīgā pēc uzbrukuma nodeva kaut kādam kontaktam savu telefonu un caurspīdīgu mapi ar dokumentu/-iem, lai tie nenokļūst Valsts policijas darbinieku rokās.

2020. gada 30. jūnijā no informācijas avota tika saņemta informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldi ir aizturējis kontrabandista D. Ezdoļnija un V. Ruhačova kontrabandas cigarešu kravu (zilais Winston mīkstā iepakojumā). Cigarešu kravas cena tirgū ir ap 400 tūkstošiem eiro.

Minētā cigarešu krava bija aizturēta neilgi pirms uzbrukuma M. Ukstiņam Mūkusalas ielā, kurš nevēlējās investēt D. Ezdoļnija un V. Ruhačova nelegālajā biznesā.

2020. gada 30. jūnijā notika saruna ar informācijas avotu. Sarunas laikā informācijas avots pateica, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļa saņēmusi informāciju no avotiem organizētās noziedzības grupējumā, ka uzbrukums privātdetektīvam Dmitrijam Iļvanovičam bija “teātris”, kura mērķis bija uzkūdīt vienu personu grupu pret citu personu grupu (sanaidot). Pēc informācijas, Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļai ir izdevies identificēt šāvēju, kas veica vairākus šāvienus Imantā D. Iļvanoviča virzienā. Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Romāns Ašins minēto informāciju pārsūtīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, kas izmeklē lietu par uzbrukumu D. Iļvanovičam.

Piezīmes. Informācijas avots atzīmēja to, ka minēto informāciju viņš saņēmis no kontakta (cilvēka) un nezina, cik informācija atbilst situācijai. Iespējams, informācija ir izdomāta, lai “paskatītos”, kur tā “parādīsies” (identificētu personas, kas saņems šo informāciju).

 

2020. gada 1. jūlijā no rīta tika saņemtas ziņas no cita informācijas avota, ka informācija par to, ka Valsts policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturējuši M. Ukstiņa cigarešu kravu Rīgā, netālu no tirdzniecības centra IKEA, ir dzirdēta jau pirms nedēļas, bet visi apgalvo, ka aiz minētās kravas nestāv M. Ukstiņš.

Vēlāk no cita informācijas avota tika noskaidrots, ka aiz minētās cigarešu kravas tiešām stāv M. Ukstiņš, kurš apzināti izplata ziņas, ka norādīta krava nav viņa, bet vienlaikus viņš aktīvi mēģina noskaidrot, kas organizējis kravas aizturēšanu. Pie tam kravas aizturēšanas vietā bija arī izņemta liela skaidras naudas summa – aptuveni 400 tūkst. eiro apmērā.

Iespējams, noskaidrot, kas organizējis kravas aizturēšanu, M. Ukstiņš uzdeva savam čomam no Militārās izlūkošanas un drošības dienesta Andžejam Ļaviņam, kas jau sen apkalpo kontrabandistu intereses un ņem kukuļus. Tikai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta šefs Rēķis to neredz. Acīmredzami jāpadomā par pensiju un jādzīvo laukos, lai neredzētu viņu Rīgā.

2020. gada 1. jūlijā tika saņemtas ziņas, ka Valsts policija identificējusi šāvēju, kas 2020. gada 19. jūnijā uzbruka M. Ukstiņam. 2020. gada 30. jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki par uzbrukumu M. Ukstiņam aizturēja personu, vārdā Alvis vai Aivis Arais. Aizturēšana notika Rīgā, Ventspils ielā. Aizturēšanas vietā atradās arī automašīna ar “kreisiem” reģistrācijas numuriem.

Pētot interneta resursus, tika noskaidrots, ka vienā kriminālprocesā par pasūtījuma slepkavību figurēja persona, vārdā Alvis Arais.

2020. gada 1. jūlijā tika precizēts, ka Alvis Arais ir uzbrukuma M. Ukstiņam pasūtītājs un ir saistīts ar Denisa Ezdoļnija (iesauka “Dolārs”) biznesa partneri, uzvārdā Ruhačs, līdz ar ko Valsts policija var savest paralēles starp uzbrukumu M. Ukstiņam un D. Ezdoļniju.

Papildus tika saņemtas ziņas, ka D. Ezdoļnijs neadekvāti uzvedās ar “savas komandas cilvēkiem” – raustīja cilvēkus un prasīja, kurš no viņiem nolej informāciju par viņu policijai. Par to ir informēta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.

Vēl Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvalde ir informēta, ka D. Ezdoļnijs ļoti ātri uzzināja, ka ir aizturēta M. Ukstiņa cigarešu krava Juglā, netālu no t/c IKEA, un Valsts policija mēģina noskaidrot, kā viņam izdevās to noskaidrot.

Piezīmes. Par cigarešu kravas aizturēšanu pie IKEA D. Ezdoļnijs uzzināja ļoti ātri. Iespējams, caur bijušo Valsts policijas darbinieku Alekseju Afarovu (Mihaila Elkina – Afarova organizētās noziedzības grupējums) jo A. Afarovam ir ļoti plaši kontakti tiesībsargājošas iestādēs un valsts drošības iestādēs, kā arī iespēja iegūt ļoti precīzu informāciju par tiesībsargājošo iestāžu un valsts drošības iestāžu aktivitātēm, lietvedībā esošiem materiāliem, operatīvās uzskaites lietām un kriminālprocesiem.

2020. gada 3. jūlijā tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ir saņēmis naudu no kontrabandista U. Erķīša, lai neaizturētu un neapcietinātu U. Erķīša līdzdalībnieku Denisu Ezdoļniju. Minētā uzdevumā ietvaros Valsts policijas amatpersona mēģina nesavilkt Denisam Ezdoļnijam lietas par uzbrukumu privātdetektīvam Dmitrijam Iļvanovičam un uzbrukumu Mārtiņam Ukstiņam, bet paralēli tam Valsts policijas amatpersona caur kontaktiem komunicē ar D. Ezdoļniju un pārdod informāciju.

Viss minētais liecina par to, ka intrigas apkārt kontrabandistiem “pin” Valsts policijas amatpersona un savstarpēji viņus sanaido, lai no katra kaut ko saņemtu. Ir dzirdēts, ka arī no Mārtiņa Ukstiņa un kontrabandista Vladimira Ondarevska tiek ņemta nauda.

Ir dzirdēts, ka Valsts policijas amatpersona virza kukuļu plūsmas uz augšu – godīgam Valsts policijas ģenerālim Rišinam un godīgam Valsts policijas ģenerālim Ultem, kā arī dāsni piebaro Iekšlietu ministrijas augšas.

 

2020. gada 9. jūlijā tika saņemta informācija par to, ka privātdetektīvs, kas apkalpo cigarešu ražotāja Philip Morris International intereses Latvijā, bijušais Valsts policijas darbinieks Mihails Esins, apkalpo cigarešu kontrabandistu E. Ezdoļnija un V. Ruhačova intereses. M. Esins, apkalpojot kompānijas Philip Morris International intereses Latvijā, strādā tikai pret daļu no cigarešu kontrabandistiem, bet apzināti nestrādā pret E. Ezdoļniju un V. Ruhačovu, par ko saņem no viņiem “abonementu” (ikmēneša maksājumus).

Naudas summas, ko M. Esins saņem no E. Ezdoļnija un V. Ruhačova, viņš novirza kukuļiem Valsts policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, lai iegūtu interesējošo informāciju, iesaistītu amatpersonas praktisko pasākumu realizēšanā (novērošanā, operatīvās uzskaites lietu uzsākšanā), lai kontrolētu interesējošos objektus un piesega nodrošināšanai E. Ezdoļnija un V. Ruhačova noziedzīgajam biznesam.

Ir interesants fakts. M. Esins ir līdzautors pētījumā “Vadāms nacionālisms – nacionāla šizofrēnija”, kas publicēts internetā. Pēc būtības pētījumā “parādīts, kam izdevīgi kurināt un attīstīt nacionālismu”.

2020. gada vasarā Valsts policijas amatpersonas netālu no tirdzniecības centra IKEA Rīgā aizturēja cigarešu kravu un izņēma lielu skaidras naudas summu. Tika aizturētas arī vairākas personas, kuras bija saistītas ar minēto cigarešu kravu.

2002. gada 28. augustā tika noskaidrots, ka minētā cigarešu krava piederēja kontrabandistam Denisam Ezdoļnijam ar iesauku “Dolārs”. D. Ezdoļnijs minēto cigarešu kravu pārdeva nenoskaidrotām personām, pēc kā Valsts policija aizturēja cigarešu kravu un personas, kas bija saistītas ar minēto cigarešu kravu.

Ir saņemtas ziņas, ka D. Ezdoļnijs pārdevis cigarešu kravu saviem jaunajiem “klientiem”, kuri nesen nodibinājuši kontaktus ar D. Ezdoļniju. Kaut kāda saistība ar minēto kravu ir bijusi kontrabandistam Mārtiņam Ukstiņam.

2020. gada 10. septembrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja, ka aptuveni pirms trim nedēļām Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. birojā Daugavpilī atklāja pazemes telpas, kur atrodas cigarešu ražošanas iekārtas. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja darbinieki atklātās cigarešu ražošanas iekārtas izņēma procesa ietvaros. Telpās, kur atrodas cigarešu ražošanas iekārtas, nebija cigarešu un tabakas un cigarešu ražošanas iekārtas bija konstatētas izslēgtā režīmā.

Kontakts uzzināja, ka minētās cigarešu iekārtas pieder kontrabandistam Mārtiņam Ukstiņam un kriminālajiem – brāļiem Arsukoviem.

Papildus kontakts noskaidroja, ka cigarešu ražošanas iekārtu atklāšana Daugavpilī, iespējams, ir “teātris”, ko organizējis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks sakarā ar to, ka “sabiedrībā un dienestos” plaši izplatās ziņas par to, ka viņš “jumto” kontrabandistus. Iespējams, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks “vienojies” ar M. Ukstiņu, kuram viņš nodrošina “jumtu”, ka M. Ukstiņš “nodos cigarešu ražošanas iekārtas”, ko M. Ukstiņš arī izdarīja.

Pēc kontakta vārdiem, ar brāļiem Arsukoviem Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam diez vai ir tiešs kontakts. Brāļi Arsukovi ir “saldēti” un uz tādām “mentu spēlēm neparakstītos”. Ir zināms tas, ka Valsts drošības dienesta darbinieks Virginijs Einis agrāk uzturēja kontaktus ar brāļiem Arsukoviem. Iespējams, tie bija V. Eiņa informatori.

2020. gada 18. septembrī Valsts ieņēmumu dienestā portālā www.vid.gov.lv parādījies raksts: “Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas, sadarbojoties ar Valsts robežsardzi, Kurzemē atklāja nelikumīgu tabakas izstrādājumu glabātuvi.”

2020. gada septembrī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas, veicot kratīšanu kādā angārā Kurzemē, atklāja, ka tajā nelikumīgi tiek uzglabāti tabakas izstrādājumi. Kratīšanas laikā izņemtas apmēram 10 tonnas sasmalcinātas tabakas, 14 tonnas tabakas lapu, 500 litri dīzeļdegvielas un tabakas smalcināšanas iekārta.

Ja tabakas izstrādājumi būtu realizēti tirgū, pēc sākotnējiem aprēķiniem, valstij tiktu nodarīti zaudējumi nenomaksātā akcīzes nodokļa veidā ne mazāk kā 1,8 miljonu eiro apmērā.

Par konstatēto noziedzīgo nodarījumu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess pret piecām 1977. gadā, 1967. gadā, 1969. gadā, 1999. gadā un 2002. gadā dzimušām personām.

Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 221. panta 3. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Piezīmes. Ir zināms, ka minēto tabakas izstrādājumu glabātuvi atklāja (identificēja) privātdetektīvs Dmitrijs Iļvanovičs, kas apkalpo kompānijas JTI intereses – tīra tirgu no kontrafaktiem, lai kontrabandistiem nebūtu monopols uz nelegālo cigarešu ražošanu Latvijā.

Ir zināms, ka D. Ezdoļnijs un V. Ruhačovs daļu no noziedzīgā ceļā iegūtās (nopelnītās) naudas virza valstiskā organizētās noziedzības grupējuma locekļiem, lai tie varētu stiprināt savu komandu, kukuļot, uzpirkt amatpersonas, ietekmēt politiķus un dažādu amatpersonu lēmumus (galamērķis valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam ir pilnībā pārņemt varu Latvijā un izveidot “mentu – noziedznieku huntu”.

D. Iļvanovičs piemeklē tiesībsargājošajās iestādēs cilvēkus, kam maksā naudu, lai tie “atstrādātu viņu informāciju”. Tabakas izstrādājumu glabātuvi Kurzemē (Talsos) D. Iļvanoviča uzdevumā atstrādāja Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu un muitas policijas darbinieki J. Oroviks un N. Olgova.

2020. gada 21. septembrī tika saņemts Kaspara Evina raksturojums. Kontakts pastāstīja, ka viņš ir ļoti mierīgs cilvēks. Darbā īpaši “neizdalījies ar lieliem panākumiem”. Kopumā diezgan centīgs darbinieks. Pēc kontakta vārdiem, viņu labi pazīst Aleksejs Afarovs. Iespējams, A. Afarovs ar viņu komunicēja vai komunicē par “ārpus darba jautājumiem”.

2020. gada 21. septembrī notika tikšanās ar kontaktu. Runājot par E. Aizānu, kontakts pateica, ka E. Aizānam izdevies saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta tabakas izstrādājumu (cigarešu ražošanas) licenci, taču viņš neplāno ražot cigaretes savā rūpnīcā Rēzeknē. Kontakts atzīmēja to, ka gan cigarešu ražošanas teritorijā, gan tuvākajā apkārtnē E. Aizāns ieviesis stingrus drošības pasākumus – regulāras apsargu apgaitas un patruļas, kas fiksē visu aizdomīgo; ja kaut kur parādās videonovērošanas kameras – tiek izsaukti Valsts policijas darbinieki.

Kaut gan E. Aizānam LR atrodas lieli legāla biznesa aktīvi, viņš pats pamatā dzīvo Spānijā un privātmājā Odesā (nav precīzi zināms, kur).

Sarunas laikā kontakts pastāstīja par privātdetektīvu Dmitriju Iļvanoviču. Pēc kontakta vārdiem, nesen uz Valsts policijas Ekonomikas policiju (nav zināms, uz centrālo aparātu vai reģionu) tika izsaukts kaut kāds D. Iļvanoviča kontakts, kuru divas stundas detalizēti izprašņāja par D. Iļvanoviča ienākumiem, automašīnām, tēriņiem un kārtību, kā viņš norēķinās ar darbiniekiem.

Sarunas beigās kontakts pateica, ka ir dzirdējis, ka Valsts drošības dienests plāno rekomendēt iekšlietu ministram vai ārlietu ministram “iekļaut melnajā sarakstā un liegt iebraukt Latvijā” kriminālās autoritātes Vjačeslava Estakova (iesauka “Sļiva”) “garsonam” un komunikācijas starpniekam KF pilsonim Romānam Sipjanam.

2020. gada 29. septembrī notika tikšanās ar kontaktu (B). Tikšanās laikā kontakts pateica, ka tas, ko viņš pateiks tālāk, ir nepārbaudīta informācija.

Pēc kontakta vārdiem, Valsts policijas centrālais aparāts ir informēts par to, ka $ pārvedis ražotni no Daugavpils uz Tukuma rajonu. Valsts policijas centrālais aparāts cītīgi strādā pret personu, vārdā Alvis vai Aivis Ļeksejevs, kurš ir saistīts ar $ ražoto produkciju.

Papildus kontakts pateica, ka “Resnais” atdevis “Ukst.” dokumentu mapi, ko viņš “pazaudējis” laikā, kad viņam uzbruka Mūkusalas ielā. Mape tika atdota “Ukst.” par to, ka viņš iedeva “Resnajam” info par “ražošanas iekārtām Daugavpilī” (Ukst. bizness ar brāļiem Arsukoviem).

Papildus kontakts pieteica būt ļoti akurātiem. Valsts policijas darbinieki ziņo augstākajai vadībai, kad ar viņiem mēģina nodibināt kontaktus no “$ tuviem cilvēkiem”.

2020. gada 13. oktobrī notika tikšanās ar kontaktu (B). Tikšanās laikā kontakts pateica sekojošo.

Pēc kontakta vārdiem, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes rīcībā ir informācija par to, ka $ pārvedis ražotni no Daugavpils uz Tukuma rajonu.

Valsts policijas centrālā aparāta rīcībā ir ziņas, ka $, iespējams, nopircis jaunas ražošanas vai produkcijas griešanas iekārtas.

Valsts policija zina, ka bijušais Valsts policijas darbinieks Otaņins uzsācis darbu pie $ kā privātdetektīvs.

Tāpat Valsts policija zina, ka $ ved saražoto produkciju uz Liepājas ostu, no kurienes tālāk nosūta klientiem vai klientam ārpus Latvijas.

Valsts policija mēģina “piespēlēt” $ klientu, caur kuru “paņemt viņu”.

Vēl kontakts teica, ka Valsts policijas vadība saņem ziņas par daudziem “piegājieniem” pie Valsts policijas darbiniekiem no $ puses. Darbinieki par to informē vadību.

2020. gada 19. oktobrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pateica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, LR Ģenerālprokuratūra pieprasījusi Valsts drošības dienesta lietvedībā esošo bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Parāna kriminālprocesu, lai to izbeigtu. Minētā ziņa, kas diezgan strauji izplatās “sabiedrībā”, izraisījusi diezgan lielu rezonansi.

Otrais, ko pateica kontakts, – pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts drošības dienesta vadība saņēmusi “politisko uzstādījumu” neiekļaut pazīstamu kontrabandistu melnajā sarakstā, lai viņš varētu netraucēti uzturēties un apmeklēt Latviju. Iespējams, tāds uzstādījums saņemts no politiķa Edgara Aunupa.

2020. gada 5. novembrī notika tikšanās ar kontaktu. Sarunas laikā kontakts pieminēja vairākus vēsturiskus momentus, kam var būt nozīme arī pašlaik.

1. Pēc kontakta vārdiem, tagadējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Aizītis, būdams prokurors Cēsīs, ņēma kukuļus par krimināllietu izbeigšanu. Kukuļu apmērs, pēc kontakta vārdiem, bija smieklīgs – 60 LVL. Daudzi prokurori, kas strādāja ar Aizīti Cēsīs, to zina.

2. Pēc kontakta vārdiem, pazīsams Latvijas kontrabandists Ukrainā, Odesā, pirms kāda laika uzbūvēja māju. Apgabalā, kur viņš uzbūvēja minēto māju, tā ir viena no greznākajām un dārgākajām, pat vietējie miljonāri bija pārsteigti par tik vērienīgu būvniecību.

3. Sarunas laikā kontakts pateica, ka bijušā kriminālpolicijas darbinieka Oļega Kuta dēls dzīvo Spānijā un nodarbojas ar kredītkaršu datu zādzībām un kredītkaršu datu izmantošanu pirkumiem internetā. Pēc kontakta vārdiem, pirms pāris gadiem vairāki Valsts policijas darbinieki “iekrita” uz to, ka lidoja atpūsties uz ārzemēm pa aviobiļetēm, ko O. Kuta dēls viņiem nopirka caur nozagtajām kredītkartēm.

Pats O. Kuts pamatā uzturas Latvijā, un viņam joprojām palikuši labi kontakti Valsts policijā, caur kuriem viņš, izmantojot korupciju, risina “krimināļu” problēmas.

4. Runājot par tiesībsargājošo iestāžu vēsturi un deviņdesmito gadu sākumu, kontakts pateica, ka laikā no 91. līdz 94. gadam kriminālpolicijas darbinieki “neņēma galvā prokuratūru vispār”. Komunikācija ar prokuroriem bija “stingra, izaicinoša” – parasti “sūtīja prokurorus trīs mājas tālāk”. Pēc kontakta vārdiem, paši Kriminālpolicijas darbinieki un darbinieku vadītāji organizēja, vadīja un uzraudzīja operatīvo darbu.

Aptuveni pirms trim četriem gadiem interneta vietnē www.ompromat.lv ir bijuši vairāki negatīva rakstura raksti par pazīstamu uzņēmēju-kontrabandistu un viņa kompāniju. Pēc rakstu publicēšanas interneta vietnē www.ompromat.lv viņš caur kontaktiem sāka meklēt izejas uz ompromat.lv redaktoru Leonīdu Akobsonu, lai vienotos ar viņu par rakstu un komentāru dzēšanu par kontrabandistu un kompāniju.

Ir zināms, ka kontrbandists caur kontaktiem izgāja uz Saeimas deputātu (tajā laikā bija Saeimas deputāts) Andreju Alksniņu, kuram bija lietišķas attiecības ar L. Akobsonu. A. Alksniņam tika palūgts izrunāt jautājumu par rakstu un komentāru dzēšanu. A. Alksniņš lūgumu izpildīja un nodeva atpakaļ ziņu, ka L. Akobsons gatavs dzēst rakstus un komentārus ompromat.lv par 50 000 EUR. Tajā brīdi kontrabandists “it kā” atteicies maksāt tādu naudu, bet pēc kāda brīža raksti un komentāri pazuduši. Iespējams, viņš “atrada” citas izejas uz L. Akobsonu un vienojās uz citiem nosacījumiem par rakstu un komentāru dzēšanu.

Vēl par L. Akobsonu ir zināms, ka laika posmā aptuveni no 2006. līdz 2009. gadam ar L. Akobsonu uzturēja kontaktus Drošības policijas Rīgas reģiona nodaļas priekšnieks Nils Irgens. Iespējams, N. Irgens pat noformēja L. Akobsonu par slepeno palīgu. N. Irgena un L. Akobsona komunikācija ilga diezgan lielu laiku, bet pēc kaut kāda brīža L. Akobsons pavērsies pret N. Irgenu un sācis par viņu un viņa nodaļas darbiniekiem rakstīt komentārus pie daudziem rakstiem kompromat.lv. Iespējams, komunikācija ar Nilu tika nodibināta, saskaņojot to ar Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu, kurš šo komunikāciju izmantoja, lai pēc tam “iesistu” pa Drošības policiju un Drošības policijas darbiniekiem.

Palielinoties cigarešu ražošanas apjomam Baltkrievijā, šogad piepildījušās Lietuvas muitas darbinieku bažas par tabakas izstrādājumu kontrabandas krasu pieaugumu, – atzinis Muitas krimināldienesta pārstāvis Ģedimins Uļikausks.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Lietuvas muitnieki kopumā aizturējuši 13,1 miljonu paciņu kontrabandas cigarešu, kamēr visa pagājušā gada laikā – 6,8 miljonus, un deviņas desmitdaļas no visām aizturētajām cigaretēm ražotas Baltkrievijā. “Mēs sākām tam gatavoties jau pērnruden – gatavojām analītiķus, pastiprinājām operatīvo darbu, jo mūsu rīcībā nonāca informācija, ka kaimiņvalstī ir liela tabakas izstrādājumu pārprodukcija, kas ievērojami pārsniedz vietējo smēķētāju [vajadzības],” stāstījis Uļikausks. Pēc viņa teiktā, jau pirms kāda laika palielināta Grodņas cigarešu fabrikas jauda, un tiek celta vēl viena rūpnīca, kas jau sākusi vai drīz sāks ražošanu. Pieaugot cigarešu ražošanas apjomam, tās kaut kur jāpārdod, un Lietuva sava ģeogrāfiskā stāvokļa un cenu starpības dēļ ir ļoti ērts tirgus, tomēr nav šaubu, ka daļa Lietuvā ievesto tabakas izstrādājumu domāta Rietumeiropas tirgum, lai gan nav skaidrs, cik šī daļa ir liela, norādījis Uļikausks.

“Tranzīta kontrabanda veido ievērojamu daļu no visām kravām, tā nav paredzēta Lietuvas melnajam tirgum, jo arī Lietuvā tomēr smēķētāju skaits ir ierobežots un nepieaug (..), gluži pretēji – samazinās,” sacījis Muitas krimināldienesta pārstāvis. Viņš atzinis, ka kontrabandisti meklē jaunus ceļus uz Eiropu un cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām aizvien biežāk tiek ievestas arī no Latvijas vai pat Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijas. Kādu laiku viņi vairījušies vest cigaretes caur Lietuvu, bet pašlaik Lietuvā konfiscētie tabakas izstrādājumu apjomi ir krietni lielāki nekā citās valstīs, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas. “Mēs esam kā Eiropas priekšnams,” stāstījis Uļikausks.

“Viņi meklē jaunus ceļus, cenšas parādīt atjautību, un patiesībā mēs jūtamies kā ES ekonomiskās telpas apsargi, jo (..) cenšamies pēc iespējas novērst šo tranzītu,” viņš piebildis. Lai gan daļa kontrabandas cigarešu paliek Lietuvā, jo tur var gūt diezgan krietnu peļņu, tālāk Eiropā peļņa ir vēl lielāka. “Jo tālāk uz Rietumiem, jo lielāka. Jau Lietuvā atdeve ir solīda, bet Vācijā vai Lielbritānijā – vēl lielāka,” stāstījis muitas pārstāvis. Kā atzinis Uļikausks, ir pilnīgi skaidrs, ka kontrabandas organizētāji savai nelegālajai darbībai sarūpē nopietnu tehnisko potenciālu, investē sarežģītās slēptuvēs un dažkārt pat var atļauties potenciālus zaudējumus, kas mērojami miljonos. “No tā, kādas ir slēptuves un paslēptās preces, (..) var secināt, ka faktiski ar to nodarbojas grupas ar tiešām nopietnu tehnisko nodrošinājumu,” viņš spriedis.

“Tie vis nav nekādi vietējie mazpilsētas “meistari ar zelta rokām”, kas to izdomā, – tie ir krietni nopietnāki spēki.” Pēc viņa teiktā, šogad bieži atklāti gadījumi, kad cigaretes tiek vestas sarežģītās slēptuvēs rūpnīcā ražotu betona bloku iekšpusē. Visu šo gadu vērojams arī atsevišķo kontrabandas kravu apjoma pieaugums – agrāk lielākoties kravas automašīnās tika atrastas 100 līdz 200 kastes, tagad nereti tiek atklātas bāztin piebāztas puspiekabes, kuras ved 1000 līdz 1500 kastu. Ne vienreiz vien aizturētas kravas, kuru vērtība ir vismaz miljons eiro, bet deviņos mēnešos aizturēto kontrabandas cigarešu kopējā vērtība pārsniedz 46 miljonus eiro.

Viņš atzinis, ka saistībā ar kontrabandu ne vienreiz vien aizturēti arī Lietuvas muitas darbinieki. Šogad par kontrabandu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizdomās turētā statuss noteikts vairāk nekā desmit muitniekiem.

Saskaņā ar iepriekš saņemto informāciju lielākie cigarešu kontrabandisti Latvijā un Baltijas valstīs ir D. Ezdoļnijs, V. Ruhačovs, S. Ornaks un U. Erķītis, kuri jau sen izveidojuši citu “kontrabandas sistēmu”. D. Ezdoļnijs un V. Ruhačovs, dažreiz pieslēdzot citus partnerus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas organizētās noziedzības grupējumiem, veido nelegālas cigarešu rūpnīcas, kur tiek ražotas cigaretes. Tādā veidā D. Ezdoļnijs unV. Ruhačovs minimizē zaudējumu riskus, jo akcīzes preču pārvešana pāri robežai ir riskants pasākums, kur riski būt atklātam un atmaskotam ir krietni lielāki nekā tad, ja cigaretes tiek ražotas nelegālā cigarešu rūpnīcā ES teritorijā.

Sava biznesa aizsardzībai D. Ezdoļnijs un V. Ruhačovs izmanto plašu korupciju, kukuļojot Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, dāsni sponsorējot valstisko organizētās noziedzības grupējumu (Urašu, Parānu, “Resno”) un tādā veidā nodrošinot savam biznesam zināmu aizsardzību. Valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedri no kontrabandistiem saņemto naudu tērē ne tikai uzdzīvei, bet lai paplašinātu savu ietekmi un atbalstītu savu cilvēku virzīšanu amatos vai palikšanu amatos – tiesībsargājošās iestādēs, valsts drošības iestādēs, prokuratūrā, tiesā, valsts iestādēs un pašvaldībās, kā arī politiskajā arēnā. “Valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” mērķi bija un ir ne tikai saglabāt “barošanos” no noziedzīgas naudas, bet arī naudu akumulēt un izmantot varas pārņemšanai valstī (Piedņestras numur 2 izveidei ES teritorijā).

Kas attiecas uz Muitas krimināldienesta pārstāvja Ģedimina Uļikauska teikto par kontrabandas cigarešu plūsmas pieaugumu no Baltkrievijas uz ES – ir zināms, ka D. Ezdoļnijs, V. Ruhačovs un S. Ornaks “pēdu slēpšanai” uz produkcijas, kas tiek ražota nelegālajās cigarešu rūpnīcās, līmē citu valstu, tajā skaitā Baltkrievijas, akcīzes markas.

2020. gada 6. novembrī no rīta Daugavpilī mēģināts noslepkavot robežsargu, un policija uzskata, ka uzbrukums īstenots saistībā ar cietušā profesionālo darbību.

Piektdienas rītā pēc uzbrukuma vienā no Daugavpils dzīvojamajiem rajoniem cietis robežsargs. Cietušajam sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

1973. gadā dzimušajam Valsts robežsardzes darbiniekam, dodoties uz darbu Stāvā ielā, uzbrukušas divas neatpazītas personas. Uzbrucēji pielietojuši asaru gāzi un ar āmuram līdzīgu priekšmetu vairākas reizes iesituši pa cietušā galvu un ķermeni.

Vīrietim izdevies izrauties no uzbrucējiem un izsaukt medicīnisko palīdzību.

Noziedzīgā nodarījuma veids un izdarīšanas apstākļi dod pamatu uzskatīt, ka ir noticis slepkavības mēģinājums, kas saistīts ar cietušās personas profesionālo darbību, norādīja policijā.

2020. gada 6. novembrī tika saņemtas ziņas, ka cietušais ir Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta Operatīvās darbības nodaļas galvenais inspektors majors Andrejs Sakovs. A. Sakovs pamatā nodarbojies ar noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu nelikumīgas akcīzes preču aprites jomā.

A. Sakovs ir tuvs draugs Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas biroja vecākajam inspektoram Žanim Mikerstam. Iepriekš tika saņemtas ziņas par Ž. Mikersta saistību ar privātdetektīvu Dmitriju Iļvanoviču, kas apkalpo kompānijas JTI (Japan Tobacco International) intereses Baltijas valstīs.

Aptuveni pirms trim četriem mēnešiem Ž. Mikerstam darbā sākušās problēmas sakarā ar to, ka dažādi dienesti saņēmuši ziņas par Ž. Mikersta saistību ar D. Iļvanoviču un iespējamo korumpētību. Ž. Mikersts savedis D. Iļvanoviču ar A. Sakovu, kurš saņēmis no D. Iļvanoviča ziņas par noziegumiem nelikumīgas akcīzes preču aprites jomā un atstrādājis tās (faktiski cīnījies pret nelegālo cigarešu biznesu).

Pēc uzbrukuma A. Sakovam D. Iļvanovičs izplatīja ziņas, ka uzbrukumu organizējis Deniss Ezdoļnijs, V. Ruhačovs un Lietuvas pilsonis Romāns Olovjovs, kas ilgstoši uzturas LR. Visi, iespējams, ir saistīti ar nelikumīgo akcīzes preču aprites jomu, un pie D. Ezdoļnija 2020. gada 7. novembrī no rīta tika veiktas kratīšanas, par ko viņš iepriekš tika brīdināts, saņemot informāciju no A. Ača un A. Ižika. 7. novembra vakarā vai 8. novembrī D. Ezdoļnijs tika atbrīvots. Valsts policija pie D. Ezdoļnija neko neatrada un nevarēja inkriminēt viņam uzbrukuma organizēšanu A. Sakovam.

Paralēli kratīšanām pie D. Ezdoļnija Valsts policijas darbinieki veica arī kratīšanas pie personas, vārdā Oskars Upats, kurš, iespējams, ir saistīts ar nelikumīgo akcīzes preču aprites jomu un kura cigarešu ražošanas iekārtas pirms dažiem mēnešiem atrada un izņēma Valsts policijas darbinieki Daugavpilī, konspiratīvajā pagrabtelpā. Ir zināms, ka O. Upats ir D. Iļvanoviča “asins ienaidnieks”, jo O. Upatam ir bijis brālis, kurš nonācis brīvības atņemšanas vietā, un D. Iļvanovičs caur krimināliem kontaktiem panācis to, ka O. Upata brālis brīvības atņemšanas vietā izdarījis pašnāvību. Ja O. Upats bija informēts par A. Sakova saistību ar D. Iļvanoviču, iespējams, viņš arī organizēja uzbrukumu A. Sakovam.

2020. gada 11. novembrī tika saņemtas ziņas, ka D. Ezdoļnijs ir pieaicinājis advokātus, kas sūdzēsies par Valsts policijas amatpersonām, kas nelikumīgi (pēc D. Ezdoļnija domām) veica pie viņa kratīšanas un aizturēja viņu. Tāpat D. Ezdoļnijs plāno caur masu medijiem uzbraukt Valsts policijai.

Nevar arī izslēgt to, ka uzbrukumu A. Sakovam organizēja A. Ačs un A. Ižiks, lai šo apstākli izmantotu un ar Valsts policijas rokām veiktu procesuālas darbības pie D. Ezdoļnija un O. Upata – lai paceltu cenu par policijas “jumtu”.

Fakts ir tāds, ka tur, kur ir D. Ezdoļnijs un V. Ruhačovs, tur ir krimināls, uzbrukumi, slepkavības.

2020. gada 9. novembra vakarā no kontakta tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijai izdevies noskaidrot personas, kuras uzbruka Valsts robežsardzes darbiniekam A. Sakovam. Pēc kontakta vārdiem, uzbrucēji ir divi Lietuvas pilsoņi, kam ir saistība ar nelegālo akcīzes preču aprites jomu. Tiek gatavota vainīgo personu aizturēšana.

Ja uzbrucēji ir Lietuvas pilsoņi, iespējams, uzbrukums ir saistīts ar to, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes 2020. gada februārī Jelgavas novadā uzgāja uz vienu no lielākajām cigarešu ražotnēm Latvijas vēsturē.

Pēc iepriekš saņemtas informācijas, iespējams, minēto cigarešu ražotni izveidojuši Lietuvas organizētās noziedzības grupējuma pārstāvji un līdz ar tās atklāšanu viņi pazaudējuši aptuveni 1 miljonu eiro. Toreiz minēto cigarešu ražotni Latgales tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem “palīdzēja atklāt” privātdetektīvs Dmitrijs Iļvanovičs (faktiski – iedeva gatavu faktūru par nelegālo cigarešu ražotni).

Vai arī uzbrukums A. Sakovam bija saistīts ar to, ka Lietuvā tika aizturēta fūre ar cigaretēm. Iespējams to Lietuvas dienestiem “nodeva” D. Iļvanovičs caur Latvijas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem.

Skaidrs ir viens – D. Iļvanovičs “uzsilda” konfliktus starp personām, kuras saistītas ar akcīzes preču nelegālo apriti, kā rezultātā sākuši ciest Latvijas dienestu pārstāvji, kuri apzināti par naudu tiek ievilkti “konfliktos” caur kontrabandistiem vai “tiek izmantoti tumšajā”.

2020. gada 9. novembrī tika saņemtas ziņas, ka uzbrucēji, iespējams, apstājušies kādā no Daugavpils viesnīcām. Caur “ielu” neizdevās noskaidrot, vai uzbrucēji apstājušies kādā viesnīcā vai nav (nezina).

Piezīmes. Valsts policijai (musoriem) ir pietiekoši resursi, lai pašiem apstaigātu visas Daugavpils viesnīcas un precizētu to – apstājušies uzbrucēji kādā viesnīcā vai nav. Lai mazliet pakustina smadzenes. Pieraduši būt pie “siles”, kukuļus ņemt un nestrādāt. Vai muļķoties – atsēžot dienesta laiku un neko nedarot līdz pensijai.

Pie tam Valsts robežsardzei noteikti ir kontakti ar visām viesnīcām – vai nu caur Imigrācijas dienestu, vai caur Kriminālizmeklēšanas dienestu.

2020. gada 9. novembrī no kontakta tika saņemtas sekojošas ziņas.

1. Pazīstams kontrabandists, kurš pamatā uzturas Ukrainā, Odesā, apkārt savai mājai Odesā aktīvi uzpērk īpašumus un milzīgo teritoriju apkārt mājai aprīko ar tehniskajām drošības sistēmām (videonovērošanas kamerām un kustības sensoriem), kuri pieslēgti pie apsardzes kompānijas LDMC pults Rēzeknē.

Pēc kontakta vārdiem, viņš no kontaktam nezināma Krievijas oligarha izpircis īpašumu blakus savai mājai Odesā un pievienojis to savai teritorijai. Iespējams, lai labāk kontrolētu teritoriju apkārt īpašumam.

2. Sarunas laikā no kontakta tika saņemtas ziņas, ka pēc uzbrukuma Valsts robežsardzes amatpersonai Daugavpilī (Andrejam Sakovam) Valsts policija nav uzreiz sākusi atstrādāt versiju, ka uzbrukumu organizējis Deniss Ezdoļnijs. Taču, pēc kontakta vārdiem, tas atbilst patiesībai. Uzbrukumu ir organizējuši D. Ezdoļnijs, V. Ruhačovs un R. Olovjovs. Tādu informāciju izplata privātdetektīvs Dmitrijs Iļvanovičs.

Pēc kontakta vārdiem, Valsts drošības dienests jau sen pēta D. Iļvanoviču, taču tam nav pierādījumu par Iļvanoviča noziedzīgajām darbībām.

3. Sarunas laikā kontakts pateica, ka D. Ezdoļnijs un V. Ruhačovs uz cigarešu paciņām, kas tiek ražotas viņu nelegālajās cigarešu rūpnīcās, līmē Baltkrievijas akcīzes markas, lai patērētājam izveidotos priekšstats, ka produkcija (nelegālās cigaretes) ir no Baltkrievijas. Tādā veidā tiek paaugstināta nelegālo cigarešu cena un pieaug pieprasījums pēc tām. D. Ezdoļnija un V. Ruhačova produkciju pamatā kontrabandas ceļā izved uz attīstītajām ES valstīm, kur cigaretes maksā dārgāk.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē sākts kriminālprocess par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un glabāšanu lielā apmērā. Ja tabakas izstrādājumi būtu realizēti Latvijas tirgū, pēc sākotnējiem aprēķiniem, valstij nenomaksātā akcīzes nodokļa veidā būtu nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 150 000 eiro apmērā.

2020. gada decembrī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc iepriekšējas operatīvās informācijas kādā teritorijā Rīgā konstatējušas nelikumīgu tabakas izstrādājumu pārvietošanu un glabāšanu.

Krava atbilstoši pavaddokumentiem tika transportēta no Lietuvas uz Igauniju un nebija saņēmusi atļauju tās pārvietošanai Latvijas teritorijā. Izkrauta krava, kurā bija divas tonnas tabakas lapu.

Par konstatēto noziedzīgo nodarījumu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par nelikumīgu tabakas izstrādājumu pārvietošanu lielā apmērā. Viena persona – Lietuvas pilsonis – atzīta par aizdomās turēto, un tai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

2020. gada 11. novembrī tika saņemtas ziņas, ka D. Ezdoļnijs ir pieaicinājis advokātus, kas sūdzēsies par Valsts policijas amatpersonām, kas nelikumīgi (pēc D. Ezdoļnija domām) veica pie viņa kratīšanas un aizturēja viņu. Tāpat D. Ezdoļnijs plāno caur masu medijiem uzbraukt Valsts policijai.

 

2020. gada 28. decembrī tika saņemtas ziņas, ka augstāk minētie tabakas izstrādājumi, iespējams, pieder Denisam Ezdoļnijam (iesauka “Dolārs”). Iespējams, ka ziņas par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un glabāšanu Valsts ieņēmumu dienestā nodeva privātdetektīvs Dmitrijs Iļvanovičs.

2020. gada 17. decembrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja, ka cigarešu kontrabandists un viens no galvenajiem “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma naudas makiem” uzrakstījis iesniegumu Valsts policijai sakarā ar to, ka pirms neilga laikā žurnālā Forbes iznācis apjomīgs raksts, kur doti mājieni uz viņa noziedzīgajiem kapitāliem un biznesiem. Iesniegums uzrakstīts ļoti korekti. Ļoti kvalitatīvi, līdz ar ko Valsts policija ir uzsākusi pārbaudi, daļu iesnieguma pārsūtot Valsts drošības dienestam (bijusī Drošības policija) sadaļā, kur ir norādīts, ka kāds no dienestiem slepenu informāciju nodevis žurnālistei. Iesniegumam viņš pievienojis saraksti ar žurnālisti, kur žurnāliste norāda, ka ziņas par viņu žurnālam iedevuši cilvēki no tiesībsargājošām iestādēm.

Pašlaik sakarā ar iesniegumu Valsts policija un Valsts drošības dienests veic pārbaudi.A

Papildus minētajam viņš paņēma privātdetektīvus, kas, iespējams, izseko žurnāla Forbes žurnālisti (redaktori), mēģinot identificēt viņas kontaktus tiesībsargājošajās iestādēs, un, iespējams, privātdetektīvi mēģina identificēt cilvēkus dienestos, kas strādā pret kontrabandistu un kas varēja informāciju par viņu nodot žurnālistei.

2021. gada 2. februārī tika saņemtas ziņas, ka viens no “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” kaujiniekiem – Iekšējās drošības biroja galvenais inspektors Gints Inters, kas atstrādāja D. Ezdoļnija un V. Ruhačova pasūtījumus pret policijas darbiniekiem, kuri traucēja ar savu darbu pelnīt naudu kontrabandistiem un valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam, aizgājis pensijā.

G. Intera pensionēšanās iemesli pagaidām nav zināmi. Iespējams, ka bija problēmas ar pielaidi valsts noslēpuma objektiem, vai saprata to, ka tuvojas valstiskā organizētās noziedzības grupējuma biedru aizturēšana.

2021. gada 13. februārī tika saņemtas ziņas, ka Valsts policija (musori) Jēkabpilī aizturējuši slavena kontrabandista labo roku, vārdā Oļegs.

2021. gada 16. februārī no jaunākā brāļa tika saņemtas ziņas, ka aizturētais Oļegs ir faktiski persona, kas organizēja visu kontrabandas loģistiku – organizēja izejvielu iepirkšanu un piegādi uz nelegālajām cigarešu rūpnīcām, kontrabandas cigarešu izvešanu no rūpnīcām un nosūtīšanu pircējiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Tāpat Oļegs risināja jautājumus par noziedzīgajām finansēm un uzturēja koruptīvas attiecības ar amatpersonām, kas palīdzēja piesegt kontrabandu.

Pēc Oļega aizturēšanas kontrabandistu komanda “rok zemi” un mēģina sameklēt jebkādu iespēju atbrīvot Oļegu un par to gatavi maksāt milzīgus kukuļus, jo noziedzīgais bizness daļēji apstājies. Faktiski modri jāskatās, kurš “piekritīs palīdzēt” un sāks ņemt kukuļus par Oļega atbrīvošanu.

2021. gada 2. martā no “Jaunākā” tika saņemtas ziņas, ka, ņemot vērā to, ka personai, vārdā Oļegs, pagarināja apcietinājumu, kontrabandisti piedāvā milzīgas naudas summas (kukuļus) caur saviem “darbiniekiem” amatpersonām, lai izmeklēšana tiktu ietekmēta un Oļegs tiktu atbrīvots no apcietinājuma. Ņemot vērā minēto, pastāv iespējas, ka kāds, gribēdams nopelnīt naudu, sāks mēģināt iziet uz personām, kam ir sakars ar izmeklēšanu, un piedāvāt kukuļus par Oļega atbrīvošanu. Iespējams, kāda amatpersona piekritīs kukuļa piedāvājumam un sāks “rīkoties”.

2021. gada 12. martā notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts sniedza sekojošo informāciju.

1. Valsts policija veic aktīvus operatīvus un operatīvi tehniskus pasākumus pret Oļegu, kuram piemērots apcietinājums un kurš pašlaik atrodas cietumā. Pēc informācijas, Oļegs tiešām cietumā jūtas ļoti slikti. Iespējams, viņu presē citi ieslodzītie, un Oļegs pat izdarīja pašnāvības imitāciju, lai viņu pārved uz citu vietu.

Sakarā ar Oļegu uz cietumu zvanīja persona no kriminālās vides, kura nosauca sevi par Ruslanu (bet īstenībā persona nav Ruslans, Valsts policijā ir zināmi šīs personas dati), un prasīja par Oļegu, lai viņam būtu labi ieslodzīšanas nosacījumi.

Valsts policija zina, ka kontrabandistam notika saruna pa telefonu ar Oļegu. Šī saruna nav fiksēta. Telefons, caur kuru notika saruna, pagaidām nav noskaidrots, bet ir zināms cits telefons, pa kuru Oļegs uztur komunikāciju ar ārpasauli.

Ir zināms, ka Valsts policija ļoti cieši kontrolē Oļegu cietumā un, iespējams, Oļegs sāks sniegt liecības. Vismaz tāda informācija cirkulē caur citiem ieslodzītajiem.

Ir arī zināms, ka kontrabandists meklēja izejas uz amatpersonām, kas var palīdzēt Oļegam ātrāk iznākt no apcietinājuma (meklēja, kas var palīdzēt grozīt piemēroto drošības līdzekli). Par palīdzību piedāvāja simtiem tūkstošu eiro kukuļus.

Ir zināms, ka Oļega drošības līdzekļa pārskatīšana (pagarināšana vai nepagarināšana) plānojas 10. aprīlī, bet no tiesas atnāca paziņojums, ka drošības līdzekļa pārskatīšana notiks 2021. gada 1. aprīlī (iespējams, izdevās sameklēt izejas uz tiesnešiem).

Ņemot vērā to, Valsts policija pieņēma lēmumu atbrīvot Oļegu no apcietinājuma 2021. gada 31. martā, vienojoties ar Oļegu, ka viņš sadarbosies ar Valsts policiju un palīdzēs atmaskot kontrabandistus, naudas legalizētājus un korumpētas amatpersonas.

2. Nesen Valsts policijas Rīgas reģiona policijas darbinieki aizturēja cigarešu kravu – vienu miljonu Winston paciņu. Pēc informācijas, minēto kravu pārdeva Oļegs. Saistībā ar šo kravu figurē divas personas no kriminālās vides – viena persona ar iesauku “Arbūzs”, otra persona, uzvārdā Tepanovs.

3. Cirkulē ziņas, ka Deniss Ezdoļnijs, iesauka “Dolārs”, vairāk nav nelegālo cigarešu rūpnīcu turētājs, bet tikai cigarešu ražošanas un loģistikas kanālu organizators. Cirkulē ziņas, ka D. Ezdoļnijs strādā augsti stāvošai vai stāvošām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām.

2021. gada 12. martā no Jaunākā tika saņemta informācija, ka Oļegu ļoti stipri presingo citi ieslodzītie, ar kuriem viņš kopā sēž cietumā, un Oļegs gatavs sadarboties ar dienestiem un sniegt liecības. Presingošanas dēļ cietumā Oļegs pat mēģināja izdarīt pašnāvību. Pēc Jaunākā vārdiem, visa augstāk minētā informācija ir ļoti aktuāla un atbilst patiesībai, līdz ar ko dienestiem būtu nepieciešams iet pie Oļega un pratināt viņu par visu.

2021. gada 15. martā un 18. martā no kontakta tika saņemtas ziņas, ka pie Oļega ir bijuši Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, kuriem viņš pastāstīja sekojošo.

1. Pirmās tikšanās reizē 15. martā Oļegs sniedza Valsts policijas darbiniekiem informāciju par kontrabandistu Odskočiju un kontrabandistu Upatu, un Valsts policijas darbiniekiem, kuri no minētajām personām regulāri saņem kukuļus par “problēmu risināšanu”. Viens no nosauktajiem darbiniekiem, kas no kontrabandistiem saņem kukuļus, ir Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieks Andrejs Ačs.

2. Citas tikšanās laikā Oļegs pastāstīja Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem krietni vairāk.

Oļegs pastāstīja, ka kopā ar Valsts policijas darbinieku Andreju Aču ar kontrabandistiem sadarbojas Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vai Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieks Anatolijs Ižiks. Viņš kopā ar A. Aču veido mākslīgus konfliktus starp kontrabandistiem un pēc tam par kukuļiem risina. Oļegs nosauca ciparus ar sešām nullēm, ko Valsts policijas amatpersonas saņem kukuļos no kontrabandistiem.

Oļegs apstiprināja, ka viņam ir bijusi telefona saruna no cietuma, bet it kā to iniciēja citi ieslodzītie, jo Jēkabpils cietuma “galvenais” (likumīgā zagļa Adu cilvēks) no Jēkabpils cietuma zvanījis uz Rīgas Centrālcietumu, kur atrodas Oļegs, un prasījis Oļegu presēt. Pazīstamais kontrabandists savukārt lūdzis, lai Oļegu nepresē, bet nodrošina viņam labus uzturēšanās apstākļus cietumā.

Oļegs sniedza informāciju par kādu kontrabandistu brigādi (nelegāliem cigarešu ražotājiem), par kuriem Valsts policijas rīcībā iepriekš informācijas nebija.

Oļegs deva Valsts policijas darbiniekiem adresi Jēkabpilī, kur savācas personas, kas strādā nelegālajās cigarešu rūpnīcās.

Oļegs deva Valsts policijas amatpersonām adresi, kur vienā no Latvijas rajoniem izvietota privātmāja, blakus kurai ir angārs ar aizsistiem logiem, un tur ir vai nu kontrabandas cigarešu noliktava, vai ražotne.

2021. gada 18. martā bija saņemta informācija par divām Valsts policijas amatpersonām, kas apkalpo cigarešu kontrabandistu intereses, kontrabandistu vidū mākslīgi veidojot konfliktus un pēc tam par samaksu tos risinot. Viena no Valsts policijas amatpersonām ir Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieks Andrejs Ačs, otra persona ir Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieks Anatolijs Ižiks.

Par A. Ižiku jāpiemin, ka savu karjeru Valsts policijā viņš uzsāka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Centra iecirknī. Strādāja kopā ar pašreizējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Renāru Einiku (Einiks bija A. Ižika priekšnieks), ar Andreju Odrezu, Jāni Iķelsonu, Salvi Arlovu utt. A. Ižikam ir plaši kontakti visās tiesībsargājošās iestādēs un viņš ir “ērts” ļoti daudziem, jo kā operatīvais darbinieks ir spēcīgs un vienmēr visiem palīdz – gan ar informāciju, gan ar praktisko darbu, līdz ar ko, ja strādā pret viņu, tad ir ļoti lieli informācijas noplūdes riski.

2021. gada 19. martā tika saņemta informācija, ka Lietuvā aizturēta kravas automašīna ar kontrabandas cigaretēm Winston Blue, mīkstajās paciņās.

2021. gada 22. martā no “Jaunākā” tika saņemtas ziņas, ka minētās cigaretes, iespējams, ražotas kontrabandista Ukstiņa cigarešu rūpnīcā Latvijā, Ogrē vai Ogres rajonā. Pēc “Jaunākā” vārdiem, Ukstiņam Ogrē pieder nelegāla cigarešu rūpnīca, kas strādā ļoti intensīvi un diezgan atklāti.

Piezīmes. Minētā sakarā jāpadomā, kas varētu Ukstiņam organizēt tādu “jumtu”, ka viņš Ogrē izveidoja cigarešu rūpnīcu un aktīvi darbojas? Kas tur vada Valsts policiju? Jau iepriekš ir dzirdēts, ka Ukstiņš strādā zem Valsts policijas amatpersonas ar iesauku “Dievs”.

2021. gada 23. martā tika saņemtas ziņas, ka uzņēmējs Juris Ogelsons, kurš figurēja radioaktīvas šķeldas skandālā uzņēmumā Rīgas siltums (kurināmo šķeldu ar radioaktīvo piesārņojumu a/s Rīgas siltums piegādā SIA R Grupa, uz iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta līguma pamata; minētā uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Juris Ogelsons), bija saistīts ar 4 miljonu eiro izkrāpšanu no albāņu uzņēmēja Fali Amadana – viņš kopā ar Krievijas kriminālo autoritāti Vjačeslavu Estakovu (iesauka “Sļiva”) un Krievijas pilsoni Romānu Sipjanu, V. Estakova kontaktu Baltijas valstīs, uzmeta Fali Amadanu uz naudu. Pēc kontakta vārdiem, J. Ogelsons kopā ar V. Estakovu, R. Sipjanu albānim Amadani organizēja PVN krāpšanas shēmas, noziedzīgas naudas legalizēšanu un skaidras naudas izsniegšanu (“obnal”). Vienā no tādiem darījumiem augstāk norādītās personas uzmeta Amadanu un piesavinājās 4 miljonus eiro. Naudu piesavinājās J. Ogelsons un atveda skaidro naudu R. Sipjanam, kurš tālāk to “sadalīja”. Situācija ar albāņa apkrāpšanu attīstījusies Vācijā, iespējams, Brēmenē. Papildus ir zināms, ka PVN krāpšanas shēmas un noziedzīgas naudas legalizēšanu albānim Amadanam J. Ogelsons, R. Sipjans, “Sļiva” un persona, uzvārdā Arasenko, organizēja caur Igaunijas uzņēmumu GFC Good Finance, kur atvēra kontus.

Par J. Ogelsonu ir zināms, ka viņš ir precējies ar politiķa Kārļa Eiškalna meitu mākslinieci Dārtu Eiškalni. Politiķis Edgars Aunups, kas tiek dēvēts par “pelēko kardinālu” un daudzu lietu risinātāju spēka struktūrās, tajā skaitā Valsts drošības dienestā, ir precēts ar otru K. Eiškalna meitu Katrīnu Eiškalni. Pēc kontakta vārdiem, ir baumas, ka E. Aunups caur sievas māsu Dārtu, iespējams, ir nodibinājis lietišķus kontaktus ar Juri Ogelsonu un J. Ogelsona kontaktiem – “Sļivu”, Sipjanu, Aru utt.

2021. gada 31. martā notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pastāstīja, ka pirms dažām dienām Igaunijas muita Igaunijā aizturējusi Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa nodaļas priekšnieku Jāni Aueru, kurš ar Valsts policijas darba automašīnu atvedis uz Igauniju nodošanai pircējiem trīs kastes ar kontrabandas cigaretēm Winston Blue mīkstā iepakojumā. Igaunijas muita izņēma kontrabandas cigaretes, uzsāka pret J. Aueru administratīvā pārkāpuma procesu, atbrīvoja viņu (palaida uz Latviju) un paziņoja Valsts policijai. Latvijas Valsts policija uzskata, ka J. Auers, iespējams, strādā cigarešu kontrabandistam Denisam Ezdoļnijam un pašlaik atstrādā šo versiju.

Piezīmes. Minētā informācija atspoguļota zināšanai, lai parādītu, kā degradē Armanda Uka vadītā Valsts policija, ja pat nodaļu priekšnieki iesaistās kontrabandas preču pārvadāšanā (situācija Valsts policijā nemainās uz labāko pusi – strādā vai nu sliņķi un neprofesionāļi, idioti, vai nu tie, kas iesaistās noziegumos).

2021. gada 9. aprīlī no kontakta “Jaunākais” tika saņemtas ziņas, ka kontrabandisti un valstiskā organizētās noziedzības grupējuma lielākie sponsori D. Ezdoļnijs, V. Ruhačovs un S. Ornaks, jūtot, ka pret viņiem intensīvi strādā Latvijas tiesībsargājošās iestādes un viena valsts drošības iestāde ir piešķīrusi milzīgu budžetu (finanšu līdzekļus) atsevišķām amatpersonām no valstiskā organizētās noziedzības grupējuma, lai tās organizētu pretdarbu dienestu darbiniekiem un viņu kontaktiem (informatoriem), kuri strādā pret D. Ezdoļniju, V. Ruhačovu un S. Ornaku. Pēc “Jaunākā” vārdiem, piešķirtais kontrabandistu budžets varētu būtu vairāki miljoni eiro.

Pēc “Jaunākā” vārdiem, piešķirtie finanšu līdzekļi tiek tērēti atsevišķu amatpersonu korumpēšanai, lai ar to rokām kompromitētu darbiniekus, kuri cīnās pret valstisko organizētās noziedzības grupējumu un radītu kriminālprocesuāla rakstura problēmas cilvēkiem, kas palīdz dienestu cilvēkiem cīnīties pret valstisko organizētās noziedzības grupējumu un kontrabandistiem D. Ezdoļniju, V. Ruhačovu un S. Ornaku.

2021. gada 11. aprīlī no kontakta “Vārda brālis” tika saņemtas ziņas, ka Salaspilī pretim Inženieru ielai 2 stāv kravas transportlīdzeklis MAN. Pēc kontakta “Vārda brālis” vārdiem, minētais transportlīdzeklis ir privātdetektīva Dmitrija Iļvanoviča profesionālais transports, kurš aprīkots ar nepublisko sarunu noklausīšanās ierīcēm, telefonu noklausīšanās ierīcēm un novērošanas tehniku (kā pārvietojamais štābs).

Pēc kontakta “Vārda brālis” vārdiem, minētais transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai Salaspilī, un iekšā cilvēki ar noklausīšanās un novērošanas iekārtām nelegāli veic operatīvi tehniskus pasākumus. Iekšā automašīnā atrodas kaut kādi policisti, kas no dienesta brīvajā laikā strādā privātdetektīvam.

Saņemot minēto informāciju, ziņas nekavējoties tika nodotas pēc piekritības. Uz Salaspili izbrauca Valsts drošības dienesta darbinieki, lai veiktu pārbaudes pasākumus, jo pēc institucionālās piekritības lietas izmeklēšana par stratēģisko preču, tajā skaitā noklausīšanās un novērošanas aparatūru, nelikumīgu ievešanu, izvešanu un izmantošanu ir piekritīga Valsts drošības dienestam (faktiski to, ko teica kontakts “Vārda brālis”, var traktēt kā spiegošanu – nesaprotami cilvēki nelikumīgi veic operatīvi tehniskus pasākumus ar iekārtām, kādas izmanto valsts drošības iestādes un tiesībsargājošās iestādes).

20 minūtes pirms Valsts drošības dienesta atbraukšanas uz Salaspili mašīna, uz kuru norādīja kontakts “Vārda brālis”, nodega. Kad Valsts drošības dienesta darbinieki atbrauca, uz vietas strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigāde un Valsts policijas darbinieki.

Piezīmes.

1. Ņemot vērā notikumu gaitu, pastāv varbūtība, ka uz privātdetektīvu strādā kādi Valsts drošības dienesta darbinieki (piemēram, tehniskie darbinieki), kuri, uzzinājuši par to, ka brauc Valsts drošības dienesta darbinieki, iznīcināja mašīnu, lai slēptu nelikumību (noziegumu) pēdas.

2. Pastāv varbūtība, ka privātdetektīvs Dmitrijs Iļvanovičs, kurš apkalpo kompānijas JTI intereses, nevis nopircis augstāk aprakstītās iekārtas, bet maksā kādam Valsts drošības dienestā vai kādā citā valsts drošības vai tiesībsargājošā iestādē, lai dienesta tehnika tiktu izmantota “privātinterešu” apkalpošanai.

3. Iespējams, cilvēki, kas veica nelikumīgus operatīvi tehniskus pasākumus mašīnā MAN, pārtvēra kādu sarunu un laicīgi noņemas no nozieguma vietas, iznīcinot nozieguma pēdas.

4. Iespējams, Militārās izlūkošanas un drošības dienests veic operatīvi tehniskus pasākumus pret bijušo Drošības policijas (Valsts drošības dienesta) darbinieku Arturu Mauksteli (kurš tika atlaists no darba par korupciju), ņemot vērā viņa saistību ar Čečenijas organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem (Aslanu Snaurovu un viņa kabatas privātdetektīvu Arturu Vakjanu), un Militārās izlūkošanas un drošības dienests pārtvēra, ka A. Maukstelis nodod Aslanam Snaurovam un Artūram Vakjanam informāciju par dažādu dienestu darbību pret D. Ezdoļniju, V. Ruhačovu un S. Ornaku. No vēsturiskām ziņām izriet, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieki iezīmējušies pie kontrabandistiem D. Ezdoļnija un V. Ruhačova. Nav izslēgts, ka kāds Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks vai darbinieki joprojām veic operatīvo izstrādi pret D. Ezdoļniju un V. Ruhačovu vai, iespējams, pret to pašu S. Ornaku.

5. Iespējams, ka kontaktu “Vārda brālis” D. Iļvanovičs ievilka “slazdā” – piefiksēja, ka kontakts “Vārda brālis” seko minētajai mašīnai un novēro to, tāpēc nodedzināja minēto mašīnu, lai radītu kontaktam “Vārda brālis” kriminālprocesuālas problēmas (norādīt uz viņu, ka viņš nodedzinājis automašīnu).

2021. gada 12. aprīļa vakarā notika saruna ar kontaktu “Jaunākais”. Komunikācijas laikā “Jaunākais” pateica, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, nesen Valsts policijas amatpersonas veikušas aktīvus pasākumus vienā no rajoniem, kur cigarešu kontrabandistam un valstiskā organizētās noziedzības grupējuma vienam no galvenajiem sponsoriem atrodas nelegāla cigarešu rūpnīca. Kāda korumpēta augsti stāvoša Valsts policijas amatpersona, kas strādā uz viņu, pabrīdināja viņu par Valsts policijas darbinieku aktivitātēm, un viņš neilgi pirms kratīšanām vai objekta apskates izveda visu nelegālās cigarešu rūpnīcas aparatūru.

Diemžēl “Jaunākais” neko detalizētāk pastāstīt nevarēja.

2021. gada 14. aprīlī notika saruna ar kontaktu “Jaunākais”. Sarunas laikā “Jaunākais” sniedza ziņas par kontrabandistu un valstiskā organizētās noziedzības grupējuma sponsoru. Pēc kontakta vārdiem, nesen Eiropā, iespējams, Skandināvijā tika aizturēta viņam piederoša krava ar morfīnu saturošām zālēm Subutex. Pēc kontakta vārdiem, Francijā minētās zāles var nopirkt absolūti legāli, bez receptēm, bet lielākajā daļā citu ES valstu Subutex ir aizliegts, tajā skaitā Skandināvijas valstīs. Francijā viena Subutex tablete maksā 1 EUR, Skandināvijā 14 EUR. Cik ir dzirdējis “Jaunākais”, krava saturēja Subutex zāles par kopējo naudas summu 27 miljoni eiro.

Pēc kravas aizturēšanas Skandināvijā viņš kļuva nervozs un baidās, ka skandināvu tiesībsargi uzzinās par to, ka viņš ir Subutex zāļu kontrabandas organizators no Francijas uz Skandināviju.

Sarunas beigās kontakts pateica, ka narkotiku un narkotisko vielu saturošu zāļu kontrabanda kļuvusi par vienu no galvenajiem noziedzīga biznesa veidiem.

2021. gada 20. aprīlī notika saruna ar kontaktu “Jaunākais”. Pēc kontakta vārdiem, 2021. gada 24. februārī Jūrmalā tika atrasts pakāries regbija kluba “Jūrmala” prezidents un atbalstītājs Pēteris Ņitņikovs, kurš bija iesaistīts kriminālprocesā pret Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku.

Ir zināms, ka Pēteris Ņitņikovs bijis iesaistīts Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes sāktajā izmeklēšanā. Kriminālprocess ierosināts pēc uzņēmēja sūdzības. Kāds akcīzes preču ražotājs iestādei ziņojis, ka pie viņa vairākkārt vērsies Pēteris Ņitņikovs, piedāvājot nelegālus pakalpojumus. Ņitņikovs devis mājienus, ka viņam ir savi cilvēki Valsts ieņēmumu dienestā un uzņēmējs varot būt drošs, ka Ņitņikovs kā starpnieks varot sakārtot visus ar kravu ievešanu un izvešanu saistītos jautājumus. Par to, vai bija domāta izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai aizliegtu preču ievešana un cik šādi pakalpojumi maksā, sarunas līdz konkrētām darbībām nenonāca, jo uzņēmējs informāciju par starpnieku nodeva Valsts ieņēmumu dienestam.

2020. gada 9. janvārī Ņitņikova mājās Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde veica kratīšanu. Tika atrasti pieraksti par kukuļiem divu miljonu apmērā un izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēm. Ir ziņas, ka informāciju Ņitņikovam devis pieredzējis Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks Ivars Arsmenieks.

Pēc kontakta “Jaunākais” vārdiem, P. Ņitņikovs ir paņēmis lielu naudas summu no kontrabandista, lai P. Ņitņikovs sakārtotu Valsts ieņēmumu dienestā to, ka ziņas par viņa saistību ar narkotisko zāļu Subutex kravu netiktu atklātas citas ES valsts tiesībsargājošām iestādēm, kura aizturēja šo kravu.

Sakārtot Valsts ieņēmumu dienestā šo jautājumu P. Ņitņikovam neizdevās. Pēc kontakta vārdiem, tad noziedznieki atsūtīja pie P. Ņitņikova slepkavu vai slepkavas, kas organizēja viņa “pašnāvību” (piespieda izdarīt pašnāvību vai nogalināja un uztaisīja pašnāvības imitāciju).

 

2021. gada 22. aprīlī Daugavpilī robežsargi aizturēja organizētas grupas dalībniekus, kas nodarbojās ar kontrafakta cigarešu ražošanu, un izņēma vairāk nekā 15 miljonus cigarešu bez akcīzes markām un 1,5 tonnas sasmalcinātas tabakas lapu.

Ir zināms, ka Valsts robežsardzes amatpersonas Ilūkstes novadā uz aizdomu pamata par cigarešu ražošanas sastāvdaļu vai tabakas nelikumīgu pārvietošanu apturēja kādu Daf markas kravas automašīnu, kuru vadīja Latvijas nepilsonis. Automašīnas apskates rezultātā tajā tika konstatēta krava ar cigarešu ražošanai paredzētajām izejvielām. Savukārt kriminālprocesa ietvaros veikto izmeklēšanas darbību rezultātā Daugavpilī robežsargi kādā saimniecības ēkā aizturēja sešus Ukrainas pilsoņus, kuri nodarbojās ar kontrafakta Winston un Marlboro markas cigarešu ražošanu, bet telpu kratīšanas laikā konstatēja nelikumīgu cigarešu ražotni ar ražošanas iekārtām un izejvielām. Kopumā kriminālprocesa ietvaros robežsargi izņēma 14 959 909 cigarešu Winston un 50 180 cigarešu Marlboro bez akcīzes markām un apmēram 1,5 tonnas sasmalcinātas tabakas lapu. Par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā un ja to izdarījusi organizēta grupa, uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas.

2021. gada 23. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka aiz nelegālās cigarešu rūpnīcas un kontrafakta cigarešu ražošanas stāv uzņēmējs Viktors Ornaks ar dēlu. V. Ornaks ir zināms organizētās noziedzības grupējumu vidē kā persona, kas ilgus gadus nodarbojusies ar PVN krāpšanām īpaši lielos apmēros, ar kontrabandu un noziedzīgas naudas legalizēšanu. V. Ornaks ir bijis uzņēmuma Vikauto īpašnieks un noslepkavotā uzņēmēja Genadija Eredeļska sievas Jūlijas Eredeļskas tēvs.

Bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim dienesta laikā Drošības policijā bija ļoti cieša darba komunikācija ar noslepkavotā uzņēmēja Genadija Eredeļska māsu. Līdz ar to A. Maukstelis saņēma ļoti daudz informācijas par G. Eredeļski, viņa sievu J. Eredeļsku un sievas tēvu Viktoru Ornaku. Visa informācija bija atspoguļota dienesta ziņojumos.

Ja īsumā atreferē to šeit, G. Eredeļskis šķīra laulību ar J. Eredeļsku, un viņam ir bijis ļoti ass konflikts ar sievas tēvu Viktoru Ornaku. Faktiski G. Eredeļskis, pats būdams ļoti augsta līmeņa finanšu “lietu kārtotājs”, pārvaldīja milzīgas trešo valstu organizētās noziedzības grupējumu (pamatā Krievijas organizētās noziedzības grupējumu) naudas summas – legalizēja naudu ES caur Latviju. No G. Eredeļska “ienākumiem” “barojās” visa Ornaka ģimene. Kad sākās G. Eredeļska konflikts ar sievu Jūliju Eredeļsku, jo viņš identificēja to, ka viņa ir lesbiete un krāpj viņu ar kādu sievieti, viņš sāka laulības šķiršanas procesu un pārtrauca finansiāli uzturēt sievu un viņas ģimeni. Minētā rezultātā starp sievas tēvu un G. Eredeļski izveidojās konflikts, un konflikta rezultātā no sākuma G. Eredeļskis “uzbrauca” V. Ornakam, organizējot viņa “uzspridzināšanu”, bet pēc tam V. Ornaks, paliekot dzīvs pēc “uzspridzināšanas”, organizēja G. Eredeļska slepkavību, lai G. Eredeļska sieva mantojumā pārņemtu īpašumus un finanšu līdzekļus

Neatceros nianses, bet zinu to, ka G. Eredeļska radinieki veica savu izmeklēšanu un noskaidroja, ka G. Eredeļska slepkavību V. Ornaks pasūtīja uzņēmējam Igoram Vanovam, kurš caur uzņēmēju Mārtiņu Utniņu organizēja G. Eredeļska slepkavību. G. Eredeļska slepkavības realizēšanai Utniņš piesaistīja Lietuvas pilsoņus Sergeju Mrkeviču un Rogertu.

Par V. Ornaku ir zināms, ka viņš, nodarbojoties ar kontrabandu, bija iesaistīts Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietā, kur apsūdzētais bija Mihails Idals.

A. Maukstelis ilgstoši nav komunicējis ar G. Eredeļska radiniekiem, bet visi kontakti palikuši, un komunikāciju ar tiem var atjaunot. Komunikācijas laikā ar tiem A. Maukstelis ir dzirdējis, ka V. Ornaks bijis saistīts ar atsevišķām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, kam “maksāja naudu” par savas noziedzīgās darbības piesegšanu (iespējams, bija runa par bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Juri Urašu un bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu).

Ņemot vērā to, ka V. Ornaka nelegālā cigarešu rūpnīca Daugavpilī atrodas blakus Valsts robežsardzes Latgales pārvaldei (dažu simtu metru attālumā no Valsts robežsardzes Latgales pārvaldes) ir ļoti augsta varbūtība, ka šo vietu V. Ornakam “ierādīja” kādas amatpersonas, kam viņš, iespējams, maksāja kukuļus par noziedzīgās darbības piesegšanu.

Izziņa no publiskiem resursiem: “2007. gada februārī tika nošauts uzņēmējs Genadijs Eredeļskis, kas bija iesaistīts ilgstošā tiesvedībā, kurā varēja izšķirties dārgu īpašumu liktenis.”

Rakstā ir minēts sekojošais: “Šoreiz mūsu prognozes ir piepildījušās. Slepkavība Imantā daļēji ir saistīta ar nekustamajiem īpašumiem un mantojumiem,” atzina Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ints Uzis. Ziņu aģentūra LETA noskaidrojusi, ka otrdien nošautais vīrietis pērn vasarā bijis iesaistīts kāda sprādziena izmeklēšanas lietā. Viņš sākotnēji turēts aizdomās par saistību ar kāda uzņēmēja spridzināšanu, taču nekādas apsūdzības viņam nav izvirzītas.

Pagājušā gada 3. jūlija rītā Rīgā, Lubānas ielā, noticis sprādziens, kurā smagi cietis uzņēmējs Viktors Ornaks. Martā tajā pašā vietā neskaidros apstākļos nodegusi viņa uzņēmuma automašīna. Ornaks bijis uzņēmuma Vikauto līdzīpašnieks. Uzņēmuma dibināšanā savulaik piedalījies par cigarešu kontrabandu Vācijā notiesātais un tā dēvētajā Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietā apsūdzētais Mihails Idals. Savukārt Ornaks pērn kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem tika tiesāts par mēģinājumu izkrāpt vairāku miljonu vērtus īpašumus Jūrmalā, tomēr viņu attaisnoja.

Nošautais Eredeļskis ir Ornaka znots. Laulību tuvākajā laikā bija paredzēts šķirt.

Ornaka meita Jūlija Eredeļska tiesā pieprasījusi laulības šķiršanu ar Eredeļski, lūgusi sadalīt kopmantu un saskarsmes tiesības ar bērnu. Šo lietu Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi skatīt 1. jūnijā. Eredeļskis savukārt lūdzis Vidzemes priekšpilsētas tiesu noteikt saskarsmes tiesības un atsevišķu apgādību. Šī lieta 2006. gada martā nosūtīta pēc piekritības Centra rajona tiesai un gaida savu izskatīšanu. Eredeļska ir līdzīpašniece visās firmās, kurās daļas piederēja arī Eredeļskim.

Uzis “Neatkarīgajai” netieši apstiprināja, ka slepkavība, iespējams, ir saistīta ar šo šķiršanās prāvu. “Civiltiesiskais strīdu iztiesāšanas ceļš Latvijā ir garš, birokrātisks, dažkārt tam pat nevar redzēt galu. Tādēļ dažbrīd vieglāk jautājumus risināt šādā kriminālā ceļā. Bojāgājušais bija iesaistīts vairākās civillietās,” skaidroja Rīgas Kriminālpolicijas šefs.

Tagad Kriminālpolicija par savu nākamo uzdevumu ir noteikusi pieskatīt ilgstošus civiltiesiskos strīdus, kuros izšķiras dārgu nekustamo īpašumu un lielu naudas summu liktenis. Proti – no daudzajiem Latvijā notiekošajiem tiesvedības procesiem atlasīt un uzmanīt tos, kur strīda objekts ir vērtīgi īpašumi, bet strīdniekiem ir krimināla pagātne. Uzis uzsvēra, ka “kritisko tiesvedību” identificēšana nebūs tik viegla, jo ne vienmēr strīdu būtība ir acīmredzama.

Likumsargi pagaidām vēl neizpauž, vai arī šā uzbrukuma autori ir īpaši nolīgti slepkavas, kas Latvijā ieradušies no Krievijas. Jāatgādina, ka 18. janvārī Rīgā, Anniņmuižas ielā 13, trīs uzbrucēji sašāva uzņēmēju Konstantīnu S. , viņa draudzeni un divus bērnus.

Mazliet par Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietu, ar kuru bija saistīts V. Ornaks: gaļas kontrabandas lieta aizsākās 2002. gada 15. maijā, kad SIA Sala piederošajās saldētavās Mangaļsalā, Traleru ielā 2a, Valsts ieņēmumu dienests atklāja vairāk nekā 800 tonnu neuzskaitītas dažādas saldētas gaļas produkcijas bez dokumentiem, kas apliecinātu preces likumīgu ievešanu Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienests noskaidroja, ka atrastā gaļa pieder diviem uzņēmumiem – SIA Olita un SIA M. T. Abas uzņēmējsabiedrības 100% piederēja Mihailam un Olitai Arakanoviem. Saldētavās atrastie gaļas izstrādājumi bija vai nu aizliegti ievešanai Latvijā, vai arī ievesti, noslēpjot preci no muitas kontroles.

Kad apjomīgā krimināllieta tika nosūtīta izskatīšanai tiesā, tā tika sadalīta trijās krimināllietās.

Atsevišķi tika izdalīta tā dēvētā organizatoru lieta, kurā par nelikumīgu preču ievešanu Latvijā tiesāti uzņēmēji Olita un Mihails Arakanovi, Mihails Idals, kā arī vēl astoņas personas, kas atbildīgas par gaļas ievešanu kontrabandas ceļā un par nelikumīgu glabāšanu. Atsevišķā tiesvedībā skatīta “šoferu lieta”. Tajā pie atbildības lūgts saukt 26 preču pārvadātājus. Trešajā tiesvedībā skatīta tā dēvētā muitnieku lieta, kur par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu tiesāti pieci muitnieki.

Rīgas apgabaltiesas spriedums Arakanovu, Idala un citu apsūdzībās tika pasludināts 2006. gada jūlijā. Arakanovam un Idalam apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu, bet Olitai Arakanovai tika piespriests nosacīts sods.

Visi trīs spriedumi stājušies likumīgā spēkā.

Tieši “organizatoru” lietā Valsts ieņēmumu dienests pieteica civilprasību par 1,4 miljonu latu kaitējuma kompensāciju, kas noziedzīgo darbību dēļ nodarīts valstij. Tiesa Valsts ieņēmumu dienestu neatzina par cietušo, līdz ar to neskatīja arī tā pieteikto civilprasību.

Valsts ieņēmumu dienests savu civilprasību bija pieteicis prokuratūrai jau 2003. gadā. Valsts ieņēmumu dienests pauda uzskatu: lai arī kaitējums nav nodarīts tieši Valsts ieņēmumu dienestam, reālais cietušais – valsts – nevar ierasties tiesā un iesniegt pieteikumu. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests kā nodokļu ieņēmumu administrētājs uzskatīja, ka var pārstāvēt valsti, lai atgūtu zaudējumus, kas radušies kontrabandas dēļ, nesamaksājot nodokļus.

Lūgumu par Valsts ieņēmumu dienesta pieteikuma noraidīšanu tiesa pieņēma 2005. gada novembrī. Tiesa norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs pārsūdzēt lēmumu kopā ar galīgo nolēmumu krimināllietā.

Valsts ieņēmumu dienests Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā 2006. gada nogalē apstrīdēja apgabaltiesas atteikumu atjaunot procesuālo termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai. Sūdzība tika iesniegta, jo Valsts ieņēmumu dienests vēlējās panākt, lai to atzītu par cietušo šajā krimināllietā. Valsts ieņēmumu dienests pauda uzskatu, ka cīnīsies par iespēju naudu atgūt krimināltiesiskā kārtībā, panākot, ka tiek atzīts par cietušo.

Augstākā tiesa Valsts ieņēmumu dienesta sūdzību izskatīja, taču Rīgas apgabaltiesas lēmumu nemainīja, tā atzīstot to par pamatotu.

Sākotnēji Valsts ieņēmumu dienests bija paredzējis tiesas ceļā atgūt valstij nodarītos 1,4 miljonu latu zaudējumus, bet vēlāk prasības summa tika samazināta līdz 469 674 latiem.

2021. gada 16. maijā notika saruna ar kontaktu “Vārda brālis”. Sarunas laikā “Vārda brālis” pateica sekojošo: sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista Asiļjeva aizturēšanu un iesēdināšanu, kas ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Urašam, Asiļjevs ir ļoti dusmīgs uz J. Urašu un emocionāli gatavs atbildīgām iestādēm sniegt nozīmīgas ziņas par J. Uraša korumpētību (konkrētus gadījumus, kad ņēma kukuļus).

Pēc kontakta vārdiem, pie kontrabandista Asiļjeva ilgstošu laiku strādāja J. Uraša radiniece, iespējams, māsīca. Viņa bija oficiāli iekārtojusies darbā Asiļjevam piederošā naftas produktu bāzē. Kontakts ir dzirdējis, ka J. Uraša radiniece Asiļjeva uzņēmumā bija atbildīga par finansēm un grāmatvedību. Iespējams, J. Uraša radinieces vārds ir Anda Uraša-Geige vai Ilze. Caur J. Uraša radinieci Asiļjevs arī maksāja J. Urašam kukuļus (caur algu). Kontakts solīja precizēt J. Uraša radinieces vārdu.

2021. gada 21. maijā notika tikšanās ar kontaktu “Vārda brālis”. Tikšanās laikā “Vārda brālis” pastāstīja sekojošo.

1. Tiešām Nacionālajā drošības padomē un dažos dienestos tiek celts jautājums par Latvijā dzīvojošo čečenu diasporu un diasporas pārstāvju iespējamo saistību ar pēdējā laikā pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kontakts ir dzirdējis, ka īpaši aktīvi versijas par čečenu diasporas pārstāvju saistību ar pastrādātiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem izvirza Valsts policija, tajā skaitā “šīs versijas nosūtot vai paužot mutiski” Valsts drošības dienesta vadībai. Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, dažu dienestu pārstāvji vienojās, “ka padziļināti izpētīs čečenu diasporas pārstāvju saistību ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un pamēģinās saukt pie atbildības, ja tas apstiprināsies”. Pēc “Vārda brāļa” vārdiem, neviens no Nacionālās drošības padomes dienestu pārstāvjiem “neapsolīja”, ka tiks galā ar čečenu diasporu.

“Vārda brālis” ir noskaidrojis, ka viens Nacionālās drošības padomes locekļiem ir kontrabandista V. Ondarevska cilvēks, kam viņš maksā lielus kukuļus un tieši viņa uzdevumā šis Nacionālās drošības padomes loceklis pacēlis jautājumu par čečenu diasporu. Iepriekš šis Nacionālās drošības padomes loceklis pacēlis jautājumu Nacionālās drošības padomes sēdes laikā par cigarešu kontrabandu. Šis jautājums tika pacelts arī V. Ondarevska uzdevumā ar mērķi panākt to, lai ar dienestu rokām Latvijas teritorija būtu iztīrīta no V. Ondarevska konkurentiem. “Vārda brālis” solīja noskaidrot Nacionālās drošības padomes locekļa, kas strādā V. Ondarevskim, vārdu.

2021. gada 24. maijā no kontakta “Vārda brālis” tika saņemtas ziņas par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes struktūrvienības priekšnieku Jāni Aueru, kuru pirms kāda laika Igaunijas muita apturēja Igaunijā ar dienesta automašīnu un nelegālu cigarešu kravu tajā. Pēc kontakta vārdiem, Deniss Ezdoļnijs neilgi pirms J. Auera aizturēšanas iepazinies ar viņu un uzsācis komunikāciju. Kāpēc J. Auers, neskatoties uz šo komunikāciju un perspektīvām, pats kaut ko “darīja, veda”, nevienam nav skaidrs. Bet jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka J. Auers uzsāka komunikāciju ar D. Ezdoļniju un šo to par viņu zina, ir bažas, ka gadījumā, ja viņu atbrīvos no darba Valsts policijā, viņš var sākt runāt lieku, līdz ar ko ir jautājums, vai pastāv iespēja viņu paturēt dienestā kaut līdz pensionēšanai. Viņš varētu būt vērtīgs informācijas avots vai aģents.

Novērtē šo rakstu: