Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2023.gada februārī par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju kļuva Kristīne Saulīte, kas sevi raksturo kā pieredzējušu vadītāju, kas ieņēmusi vadošus amatus privātajā sektorā un nevalstiskajās organizācijās (avots: www.festivalslampa.lv). Jaunās CVK vadītājas prioritāte un misija ir glābt vēlēšanas un sakārtot iestādē valdošo haosu, (avots: www.ir.lv).

Pietiek lasītājs

Pirmais, ko CVK vadītāja paveica, – tika vaļā no vēlēšanu informācijas sistēmām (avots: www.jauns.lv), kas nodrošināja visus vēlēšanu procesus, to pārvaldību, uzskaiti, kontroli un caurspīdību. Jaunās vienotības koalīcija kopā ar CVK atrada efektīvu risinājumu (avots: www.lsm.lv) – turpmāk par vēlēšanu informācijas sistēmām atbildēs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). 2023.gada 26.oktobrī VRAA un PMLP ziņoja CVK (avots: www.cvk.lv) par paveikto un pozitīvajiem rezultātiem.

CVK vadītāja un VRAA amatpersonas netiek galā ar saviem pienākumiem.         

Parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvām ir visvienkāršākais un mazākais vēlēšanu process, ko organizē CVK sadarbībā ar VRAA. Pilsoņu parakstīšanās ir izkliedēta laikā – par iniciatīvām var parakstīties 12 mēnešu garumā. Tas ir vienkāršs un elementārs process ar zemu intensitāti, kuru faktiski organizē, pārvalda un kontrolē Parakstu vākšanas sistēmas PVS (https://pvs.cvk.lv), no kuras CVK aizmirsa tikt vaļā. CVK jānospiež dažas pogas šajā sistēmā un jāparūpējas par tās atbilstību likuma prasībām (uzturēšanu). Visu pārējo paveic informācijas sistēma un pašvaldību, bāriņtiesu, notariātu darbinieki. VRAA savukārt atbild par elektronisku parakstīšanos portālā latvija.lv (https://latvija.lv/pv).

Kopš 2023.gada 4.augusta noris parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Kopš 2023.gada 11.novembra sākās parakstīšanās par Saeimas atlaišanu, par kuru izrādījās augsta iedzīvotāju interese, pašsaprotamu apstākļu dēļ.

Daudzi pilsoņi vēlējās parakstīties par esošās Saeimas atlaišanu, taču atklāja, ka tas nemaz nav iespējams. Portālā latvija.lv parakstīšanās e-pakalpojums, ko nodrošina VRAA, nemaz nedarbojās tā, kā tam vajadzētu darboties, un 80% – 90% pilsoņu nemaz nevarēja parakstīties, viņi saņēma atteikumus. Tikai 10% – 20% pilsoņu izdevās parakstīties.

Pēkšņi, 2023.gada 11.novembra rītā plkst. 8:19 portālā latvija.lv parādījās paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu!” Arī pašvaldībās un bāriņtiesās pilsoņi nevarēja parakstīties, jo nebija informācijas par parakstīšanās iespējām, kā arī atbildīgie speciālisti nebija gatavi nodrošināt parakstīšanos.

Par visu minēto atbildīga CVK vadītāja, jo tas ir viņas tiešais pienākums – organizēt vēlēšanu procesus, t.sk. parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām un kontrolēt to kvalitāti. Atklājās, ka parakstīšanās e-pakalpojums portālā latvija.lv nav ticis atbilstoši sagatavots, ko nodrošina VRAA un par ko tieši atbildīgs Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors (abi attēlā). Savukārt CVK šo e-pakalpojumu nemaz nav pārbaudījusi.

Jautājums, vai šo e-pakalpojumu nav izstrādājis programmēšanas uzņēmums SIA
“ZZ Dats”, bēdīgi slavenā e-veselība.lv risinājuma ilggadējs izstrādātājs, no kura PMLP gatavojas pasūtīt Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sagatavošanu 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām? 

Atklājušās vēl daudz nozīmīgākas neatbilstības. CVK vadītāja aizmirsusi parūpēties par mazo informācijas sistēmu PVS, kas, izrādās, nemaz neatbilst likuma prasībām (Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”).

Tātad trīs mēnešus CVK organizējusi parakstīšanos ar likumam neatbilstošu informācijas sistēmu. Šīs neatbilstības nav novērstas arī šobrīd. Šis ir ļoti nopietns incidents, amatpersonu nolaidība un neatbilstība augstas nozīmes valstiskos procesos – vēlēšanās, kas ir pilsoņu pamata tiesības.

Jautājums, kādā kvalitātē CVK organizēs 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas?

Ja jau CVK un VRAA nespēj kvalitatīvi organizēt tik vienkāršus vēlēšanu uzdevumus kā parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām, pieļauj tik lielas neatbilstības, tad rodas jautājums, kādā kvalitātē atbildīgās iestādes organizēs 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas sākas pēc 2 mēnešiem: 2024.gada janvārī sākas kandidātu sarakstu pieņemšana un vēlēšanu biļetenu sagatavošana 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, 9.pants)? Interesanti būtu dzirdēt atbildīgo amatpersonu viedokļus par šo.

Parakstu vākšana ir izkliedēta laikā – 12 mēnešu garumā pilsoņi var parakstīties par iniciatīvām. Turpretī vēlēšanas ir koncentrētas ekstremāli īsā termiņā – 1 dienā jānodrošina nobalsošana visiem valsts vēlētājiem visā valstī. Ja CVK vadītāja netiek galā ar tik vienkāršu uzdevumu kā parakstīšanās organizēšanu, tad kā viņa organizēs vēlēšanas visai valstij, kas sākas pēc 2 mēnešiem? Vai CVK vadītāja vispār ir gatava vēlēšanām? Vai viņai ir atbilstošs risinājums un rezerves plāns? Kādi pārsteigumi sagaida sabiedrību vēlēšanās? Šie ir svarīgi jautājumi, uz kuriem steidzami nepieciešamas atbildes.

Kā minēto incidentu un neatbilstības parakstīšanās procesos komentēs par vēlēšanu drošību atbildīgās iestādes – Valsts kanceleja, Satversmes aizsardzības birojs, CERT.lv? Ko par minēto teiks Valsts kontrole? Kāds viedoklis par notikušo par vēlēšanām atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam? Vai sabiedrība vispār saņems kādus komentārus par notikušo, jo pagaidām neviens nav komentējis notikušo incidentu?

Novērtē šo rakstu:

137
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

FotoCik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Lasīt visu...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...