Iesaki rakstu: 
Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Šoreiz ne par to. Centīšos paskatīties uz visu notiekošo, lai saskatītu arī pozitīvas ievirzes. Ja ne uzreiz, tad tālākā nākotnē noteikti.
Protams, ka šībrīža situācija ir visnotaļ sarežģīta. Pašlaik COVID – 19 dēļ ir apstājusies tūrisma, sporta, kultūras un izklaides industrija. Sarežģīta situācija ir arī citās nozarēs, bet šoreiz ne par slikto, paskatīsimies, kādi ieguvumi jau pašlaik iezīmējas.
Ne velti ir teiciens – krīzes ir iespēju laiks. Protams, tiem, kuri dara un kuri meklē jaunas iespējas vai kuriem šī situācija ir piespiedusi padomāt ārpus ierastā komforta rāmja.
Tad kādas iespējas mums parāda COVID - 19?
Pirmkārt, līdz šim nav pienācīgi novērtētas attālināta darba iespējas. Šeit vairāk domāju valsts un pašvaldības iestādes. Protams, ka ne jau visas funkcijas ir iespējams veikt attālināti, bet vienu lielu daļu gan. Lai to efektīvi īstenotu, ir nepieciešams pārskatīt darba organizēšanu, bet tas jau ir cits jautājums.
Ko mēs iegūstam, ja valsts un pašvaldības iestādes aktīvāk izmantos attālināta darba iespējas? Minēšu tik dažas.
Ieviešot attālināta darba iespējas, samazinās klātienes darbam nepieciešamā telpu platība. Tādējādi būtiski samazinās izdevumi par telpu nomu un šo telpu uzturēšanu.
Ātrāk un efektīvāk tiks identificēta darbinieku “pārprodukcija” konkrētās jomās.
Darbiniekiem samazinās individuālās izmaksas, kuras saistītas ar nokļūšanu uz darbu un atpakaļ uz mājām. Loģiski, ka nav jātērē arī laiks.
Otrkārt, apsverams jautājums par attālinātu mācību procesu. Protams, ka tas nenozīmē, ka skolēns tā arī līdz 12. klasei nekad neparādīsies skolā. Tomēr tas dotu iespēju nevis katru dienu mērot ceļu no skolas līdz mājai un atpakaļ, bet to darīt pārdienas. Īpaši šis varētu būt aktuāli novados un mazākās apdzīvotās vietās, kurās skolu vienkārši nav.
Līdz šim skolu autobusi katru rītu un vakaru apbraukāja plašas teritorijas, lai no rītiem savāktu skolēnus, bet vakaros nogādātu atpakaļ. Tamdēļ nereti daudzi skolēni bija spiesti celties ap 6:00 no rīta vai pat agrāk, lai tik 9:00 būtu skolā. Arī paši pedagogi skrēja no vienas skolas uz otru, lai tik varētu “savākt” vajadzīgo stundu skaitu.
Treškārt, un tas savā ziņā jau izriet no abiem iepriekš minētajiem – mazināt papīra dokumentu apriti, palielināt digitālo pakalpojumu apjomu.
Arī daudzi uzņēmēji ir sapratuši, ka tirgū pašlaik ir palielinājies pieprasījums pēc noteikta veida precēm vai pakalpojumiem. Tie, kuri spēs ātri pārorientēties, būs tikai ieguvēji, un viņiem vajadzēs nevis atlaist darbiniekus, bet tieši otrādi – pieņemt jaunus. Tas, ka Latvijā ir šādi uzņēmēji, jau ir pierādījies.
Pašsaprotams, ka manis minēto pārmaiņu ieviešana ikdienas ritējumā, arī tad, kad COVID - 19 uzliesmojumi būs beigušies, prasīs noteiktu laiku un tiks arī identificētas problēmas, un būs arī pieņemti kļūdaini lēmumi. No tā nevajag baidīties, jo nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara.
COVID - 19 arī ir pamainījis cilvēku uzvedības modeli. Sabiedrība ir kļuvusi ieinteresētāka par notiekošjiem procesiem, tā arī ir sākusi novērtēt to cilvēku darbu, kuriem līdz šim nereti ir pat augstprātīgi pagājuši garām. Piemēram, tie paši veikalu darbinieki, medmāsas utt.
Sabiedrība vēl vairāk ir parādījusi, ka vairumā gadījumu tai nav vienalga, kas notiek ar līdzcilvēkiem. Par to var pārliecināties kaut vai tajā pat facebook vai citās platformās, kurās cilvēki piedāvā dažādu palīdzību tiem, kuri pašlaik nevar atstāt mājas. Te diemžēl jāiemet arī darvas karotīte – ja sabiedrība ir parādījusi, ka tā vairumā gadījumu spēj būt solidāra, tad diemžēl politiķi pavisam ko pretēju.
Visi apstākļi ir veicinājuši to, ka arī ģimenes ikdienā ir kļuvušas ciešākas. Tiek pavadīts vairāk laika ar ģimenes locekļiem (protams, ka izņēmums ir ar tiem, kuri ir pašizolācijā vai karantīnā).
Vēl pozitīvs vērojums – cilvēki ir kļuvuši aktīvāki uz āra fiziskām aktivitātēm vai vienkāršām pastaigām.
Jebkurā situācija vienmēr varēs atrast slikto. COVID - 19 gadījumā ir daudz izaicinājumu, bet arī iezīmējas vairākas pozitīvas lietas. Ceru, ka to ievēros kā sabiedrība, tā arī politiķi un mēs no šī visa gūsim jaunu, arī pozitīvu pieredzi.
Skatāmies uz dzīvi pozitīvi, ievērojam visas rekomendācijas, sportojam un esam veseli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
