Citu mediju problēmas un sabiedrības tiesības uz daudzveidīgu informāciju mūs, nodokļu maksātāju uzturēto Latvijas Televīziju, neinteresē
Ivars Priede, LTV valdes loceklis20.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz mediju grupas "TV3 Group" 19.martā izsūtīto atklāto vēstuli saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu ārkārtējās situācijas laikā būtiski izmainīt LTV1 programmas plānojumu, LTV vēlas vēlreiz uzsvērt - šīs izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vēl ātrāku sabiedrības informēšanu un vēl saprotamāk izskaidrotu notiekošo Latvijā un pasaulē, kas ir vistiešākais sabiedriskās televīzijas uzdevums.
Sabiedriskā televīzija nekad nepakārtos savu darbu komercmediju interesēm un nestrādās pēc atlikuma principa - mūsu prioritāte ir sabiedrības informēšana un tas, kā tiek plānota LTV programma, ir atkarīgs no sabiedrības vajadzībām. LTV ārkārtējās situācijas apstākļos katru dienu nodrošina četrus pilnvērtīgus ziņu izlaidumus darba dienās un divus brīvdienās LTV1, kā arī ziņas krievu valodā LTV7, kā arī nepārtraukti reaģē un veic izmaiņas programmā, iekļaujot tiešraides ar atbildīgo institūciju un valdības paziņojumiem un preses konferencēm. Tādējādi tiek nodrošināta vispusīga sabiedrības informēšana par norisēm Latvijā.
Veicot izmaiņas LTV1 plānojumā, LTV labi apzinājās tiešo konkurenci, kas rodas, sākot vakara galveno ziņu izlaidumu vienlaikus ar TV3 ziņām, tomēr mediju grupas "TV3 Group" pārmetumi sabiedriskajai televīzijai ārkārtējās situācijas laikā neiztur kritiku. Ir skaidrs, ka LTV vakara ziņu izlaiduma ētera laika maiņa ir radījusi gan pozitīvu auditorijas reakciju, gan jautājumus, tomēr mēs uzskatām, ka konkurējošās komercmediju grupas argumenti nav pamatoti.
Pirmkārt, kā jau minēts "TV3 Group" vēstulē, sabiedrībai ārkārtējās situācijas laikā īpaši būtiska ir kvalitatīva, daudzveidīga, plaša un uzticama informācija. Tieši to nodrošina sabiedriskā televīzija, mainot vakara ziņu izlaiduma ētera laiku - informē operatīvi (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptveroši (pagarinot ziņu izlaiduma garumu), tādējādi tieši kalpojot sabiedrības interesēm.
Otrkārt, vēlamies atgādināt, ka tieši konkurējošā mediju grupa regulāri veikusi ētera plānošanu tā, lai veicinātu auditorijas sašķelšanos, tādējādi sašaurinot skatītājam vienlaikus pieejamo ētera laiku. Tā ir bijis gan gadījumā ar televīzijas kanāla LNT rīta ziņu izlaidumu, lemjot to sākt pusstundu ātrāk par LTV "Rīta Panorāmu", gan gadījumā ar vakara ziņu izlaidumu - agrāk TV3 ziņas sākās plkst. 19.00, bet tikai no šī gada sākuma ir pārceltas uz plkst. 20.00 - tuvāk "Panorāmas" tradicionālajam ētera laikam. Tāpat no šī gada sākuma TV3 darba dienās plkst. 18.00 ieplānotas "TV3 ziņas īsumā", kas sākas vienlaikus ar LTV1 Dienas ziņām, kas šajā laikā plānotas vēsturiski.
Treškārt, Latvijas Televīzija uzskata, ka mediju grupas pārmetumi ir neētiski. Pētījumu kompānijas Kantar TNS dati, kuros salīdzināti 2019. un 2020.gada reitingu rādītāji televīzijas ziņām latviešu valodā visos kanālos, kuros pieejamas ziņas latviešu valodā, liecina, ka 2020.gada janvārī un februārī tās piedzīvojušas kritumu 28% apjomā (skatītāju skaits tūkstošos), salīdzinot ar 2019.gada janvāri un februāri. Mediju grupai, kas smagi iedragājusi Latvijas mediju vidi, pieņemot lēmumu likvidēt kanāla LNT ziņu dienestu (pieredzes bagātāko komerctelevīziju ziņu dienestu Latvijā), nav tiesību šajā situācijā kaut ko pārmest sabiedriskajai televīzijai, sabiedrības interesēs veiktas programmas izmaiņas dēvējot par "informatīvās telpas sašaurināšanu".
Latvijas Televīzijas finansējums arvien ir viens no viszemākajiem visā Eiropā. Šajā situācijā, kad Covid-19 radītās krīzes dēļ sarūk reklāmas ieņēmumi un paralēli Latvijas Televīzija gatavojas iziešanai no reklāmas tirgus bez atbilstoša finansiālās "drošības spilvena", mēs ļoti labi saprotam vietējā satura ražošanas apdraudējumu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzijas satura mērķi kā lineārajā, tā digitālajā vidē atšķiras no komercmediju satura mērķiem. "Mēs esam pateicīgi mūsu auditorijai par uzticību un prasīgumu, un skaidri apzināmies, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt visaugstākās kvalitātes saturu visai sabiedrībai - neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, nodarbošanās un citiem parametriem. Izdarot izmaiņas, mūsu mēraukla ir tikai un vienīgi sabiedrības intereses," uzsver Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša.
Latvijas Televīzija turpinās rūpīgi ieklausīties auditorijas vēlmēs un vajadzībās un veiks nepieciešamās izmaiņas arī turpmāk. Mēs esam pateicīgi skatītājiem, kuri novērtē LTV radīto saturu, un vēlreiz vēlamies atgādināt - sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt pilnīgi visu sabiedrību. Ārkārtējās situācijas apstākļos tas ir sarežģīts uzdevums, bet mēs to darām ar vislielāko atbildības sajūtu pret ikvienu sabiedrības locekli, jo no LTV darba ātrums un kvalitāte vistiešākajā veidā ietekmē sabiedrības spēju pasargāt sevi šā brīža grūtībās.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
