Cīņa par "Ventbunkeru" kļūst vēl trakāka - akcionāru sapulces notiks katru dienu
PIETIEK25.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinoties akcionāru cīņām par kontroli pār Ventspils nozīmīgāko tranzītuzņēmumu AS Ventbunkers, tās kļūst aizvien aizrautīgākas, - kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, nākammēneša otrajā pusē faktiski katru dienu paredzēts pa vienai uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulcei.
Tā sauktā „Ventspils tranzītkara” ietvaros, norisinoties dažādu akcionāru grupu cīniņiem par ietekmi Ventspils nozīmīgākajos tranzītuzņēmumos, kārtējais apvērsums akciju sabiedrībā Ventbunkers notika šā gada 4. janvārī, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja izmaiņas uzņēmuma padomē.
Līdz ar to Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu zaudēja Olafs Berķis (attēlā), bet piecas dienas vēlāk no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja posteņa šķīrās Dzintars Kašs.
Savukārt vietā nāca ļaudis, kas publiski biežāk tiek saistīti ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni (kurš oficiāli ir par labu valstij arestēto Aivara Lemberga ģimenei slēpti piederošo Ventbunkera akciju pārvaldītājs) interešu pārstāvību.
Savukārt vēl pēc tam, 11. februārī tika paziņots, ka akcionāri esot salīguši mieru un uzņēmuma padomē ievēlēti gan Berķa, gan Meroni pārstāvji. Tad par uzņēmuma padomes locekļiem tika ievēlēti Jānis Gobiņš, Francs Harrands, Ivars Landmanis, Gints Laiviņš-Laivenieks, Berķa dēls Jānis Berķis, Mārtiņš Rībens, kas pārstāv uzņēmēju Igoru Skoku, kā arī Igors Ļaško - Oļegam Stepanovam piederošās Topmar Baltic Investment pārstāvis.
Taču kopš tā laika jau notikušas jaunas pārmaiņas: pašlaik, kā rāda Lursoft datu bāze, uzņēmuma valdē ir Eva Ciniņa, Sergejs Iļjašenko, Andrejs Piņkovs un Sergejs Ļevčenko, bet padomē - Harands, Gobiņš, Gatis Klimass, Aivis Landmanis, Aleksejs Ovods un Ļaško (viņš arī jaunais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ventspils ostas valdē).
Tas arī nenozīmē, ka līdz ar to uzņēmumu beidzot varētu sagaidīt ilgstošāks miera periods, - jau šā gada 8. aprīlī paredzēta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kurā plānots gan lemt par turpmāko akcionāru sapulču sasaukšanas kārtību, gan jau kārtējo reizi spriest "par AS Ventbunkers padomes atsaukšanu un pārvēlēšanu, un/vai viena vai vairāku padomes locekļu atsaukšanu".
Taču tas ir tīrais nieks, salīdzinot ar to ārkārtas akcionāru sapulču birumu, kas paredzēts aprīļa otrajā pusē - no 15. līdz 30. aprīlim pašreizējā Ventbunkera valdes priekšsēdētāja Ciniņa izsludinājusi kopumā 12 akcionāru ārkārtas sapulces.
Saskaņā ar viņas paziņojumu visu šo ārkārtas sapulču darba kārtība būs vienāda - "par AS Ventbunkers padomes atsaukšanu un pārvēlēšanu, un/vai viena vai vairāku padomes locekļu atsaukšanu".
Kā Pietiek jau informējis, faktiski pēc katras Ventbunkera vadības maiņas jaunā vadība ir paziņojusi par iepriekšējās nodarījumiem. Tā janvārī, pārņemot Ventbunkera grāmatvedību, izrādījies, ka tieši reizē ar „apvērsumu” iepriekšējā uzņēmuma vadība aizskatījusi iespaidīgu summu – 7,9 miljonus eiro.
Šā gada 4. janvārī, pamatojoties uz dažas dienas iepriekš noslēgtu līgumu, Ventbunkers šo summu bija pārskaitījis kādai SIA NN Smart.
Kā rāda Lursoft datu bāzes, šis uzņēmums ar 2000 latu pamatkapitālu bija reģistrēts tikai nepilnas divas nedēļas pirms iespaidīgā pārskaitījuma – pagājušā gada 21. decembrī, un tā vienīgais īpašnieks ir plašākai sabiedrībai nezināmais 1983. gadā dzimušais Edgars Čeporjus.
Čeporjus, kurš tiek uzskatīts par Berķa dēla Jāņa draugu, šā gada 30. janvārī tika atbrīvots no „Berķa komandas” iepriekš kontrolētās AS Latvijas Naftas tranzīts valdes locekļa posteņa (ko ieņēma kopš pagājušā gada 20. decembra).
Iepriekš Berķis aģentūrai LETA gan bija paziņojis, ka „neviens cents vai santīms, neskaitot darba algu, kas netika paaugstināta, manā kabatā nav iekritis”.
AS Ventbunkers faktiskā kontrolē ir AS Latvijas Naftas tranzīts, kam savukārt pieder 39% AS Ventspils nafta akciju. Tai pieder 66% naftas cauruļvada apsaimniekotājas SIA LatRosTrans kapitāldaļu un nepilni 50% AS Latvijas kuģniecība akciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
